Court convicts absent defendant of attempted murder and imposes suspended sentence with partial execution.

Lietas Nr.11903021715

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2021.gada 7.decembrī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Arvīds Ozerskis,

piedaloties prokurorei Jeļenai Amosovai,

aizstāvei Ivitai Beļai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 132.pantā.

Aprakstošā daļa

[1] 13.05.2015.g. ap plkst.05.45 /pers. D/, kāpjot lejā kopā ar /pers. E/ pa kāpnēm mājas pirmajā kāpņu telpā pēc adreses:/adrese/, un būdams

pie tam alkohola ietekmē, pēc tam kad otrā stāvā kāpņu laukumā izgājušais no sava dzīvokļa /pers. F/ aizrādīja /pers. D/ un /pers. E/ sakarā ar to, ka viņi

trokšņo naktī kāpņu telpā, /pers. D/ no esošās pie sevis mugursomas dabūja pēc ārējā izskata līdzīgu šaujamierocim (medību bisi ar nogrieztu stobru)

priekšmetu, pavērsa pret /pers. F/ bises stobru un, lietojot necenzētas lamas, pateica, ka tūlīt nogalinās visus. /pers. F/, uztverot reāli /pers. D/ draudus

nogalināt, un vērstus viņa (/pers. F/) adresē, ātri ieslēdzās savā dzīvoklī un pa mobilo telefonu izsauca policijas darbiniekus. Pēc tam, /pers. D/, turpinot

savas darbības, turpinot kopā ar /pers. E/ kāpt lejā pa augstāk norādītās mājas pirmās kāpņu telpas kāpnēm, pirmā stāva laukumā, pēc tam kad

izgājušais no sava dzīvokļa /pers. G/ arī aizrādīja sakarā ar to, ka /pers. D/ un /pers. E/ uzvedas trokšņaini kāpņu telpā un stādījās viņiem priekšā kā

/nosaukums A/ /amats/, /pers. D/ atbildē uz to pateica, ka tieši viņu (/pers. G/) viņš meklē, no esošās pie sevis mugursomas dabūja pēc ārējā izskata

līdzīgu šaujamierocim (medību bisi ar nogrieztu stobru) priekšmetu, tēmēja ar bises stobru /pers. G/ galvā un, lietojot necenzētas lamas, pateica, ka tūlīt

nogalinās /pers. G/. Arī /pers. G/, uztverot reāli /pers. D/ draudus nogalināt, ātri ieslēdzās savā dzīvoklī un pa mobilo telefonu izsauca pašvaldības un

valsts policijas darbiniekus.

Tādā veidā, /pers. D/ ar savām darbībām draudēja izdarīt slepkavību, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, t.i., izdarīja

noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 132.pantā.

Motīvu daļa

[2] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas otro punktu, krimināllietas iztiesāšana tika noteikta apsūdzētā /pers. D/

prombūtnē (in absentia), jo apsūdzētais /pers. D/ atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500.pantu, krimināllietas izskatīšana tika noteikta veicot pierādījumu pārbaudi lietā.

Cietušais/pers. F/ tiesā liecināja, ka viņš ar sievu dzīvoja pēc adreses, kurā norisinājās izskatāmas krimināllietas notikumi. Naktī no 2015.gada

12.maija uz 2015.gada 13.maiju viņš ar sievu gulēja savās mājās. Apmēram ap plkst.05:00, viņš pamodās, jo kāpņu telpā stipri trokšņoja, notika

bļaušana un lamāšanās ar lamu vārdiem, kas notika tieši pie viņa durvīm. Viņam ir slima sieva un viņš nolēma aizrādīt, lai cilvēki uzvedas klusāk, jo visi

iedzīvotāji mājā guļ. Atverot sava dzīvokļa durvis, viņš ieraudzīja, ka starp otro un trešo stāvu stāvēja jauns vīrietis, tumšs, vidējas miesas būves, ģērbies

sporta kostīmā ar naģeni galvā, bet kāpņu telpā starp pirmo un otro stāvu stāvēja otrs vīrietis, gados vecāks, neliela auguma ar somu rokās. Tieši šie

vīrieši savā starpā lamājās un bļaustījās. Viens no vīriešiem, tas bija apsūdzētais viņam uzbļāva: „tad tu izsauci policiju, ka /pers.C/ atņēma bērnu”? Viņš

pateica, ka tieši tā, kaut viņš to nedarīja, pateica tā, jo bija ļoti noskaities. Otrs vīrietis, tas ir apsūdzētais, kas šobrīd atrodas zālē, negaidīti no somas

izņēma medību bisi ar apgrieztu stobru un vērsa to pret viņa seju. Viņš saprata, ka šis ierocis ir kaujas, nobijās un ātri ieskrēja atpakaļ dzīvoklī. Troksnis

kāpņu telpā kļuva klusāks, viņš stāvēja pie durvīm un dzirdēja, ka vīrieši kāpa uz pirmo stāvu. Viņš pavēra durvis, lai paskatītos un sadzirdēja, ka tas

vīrietis, kas bija ar somu, skaļi lamājas ar kaimiņu no /numurs/ dzīvokļa /pers. G/, kurš vīriešiem aizrādīja par radīto troksni. Viņš dzirdēja, ka kaimiņš

vīriešiem pateica, ka viņš ir domes /amats/ /pers. G/, uz ko vīrietis ar somu pateica, ka tieši /pers. G/ vīrietis jau sen meklē. Viņš aizvēra durvis un vairs

nelūkojos ārā, kas notika pirmajā stāvā neredzēja, sieva tajā laikā gulēja. Vēlāk troksnis norima. Viņš ilgus gadus ir dienējis armijā /Valsts/, viņš bija

virsnieka amatā un ieročus labi pazīst, tā bija medību bise ar apgrieztu stobru, nevis sporta vai pneimatiskais. Viņš reāli nobijās par savu dzīvību un

veselību, jo vīrietis bija vērsis pret viņu kaujas ieroci, vīrietis mērķēja uz viņu trīs metru attālumā, konflikts ilga 5-7 minūtes. Agrāk arī mājas kāpņu telpā

bija trokšņi, jo pie kaimiņienes /pers.C/bieži notiek iedzeršana.

Cietušais/pers. G/ tiesā liecināja, ka 2015.gada 13.maijā apmēram plkst.05:30 viņš izdzirdēja kaut kāda vīrieša un kaimiņa no/numurs/dzīvokļa

kliedzienus. Viņš izskrēja kāpņu telpā un ieraudzīja divus vīriešus, kas kāpa lejā no otrā stāva un draudēja kaimiņam. Viņš pieprasīja vīriešiem nekliegt un

netraucēt iedzīvotājiem nakts mieru. Uz ko viņam viens no vīriešiem, kurš bija neliela auguma, sāka viņu apvainot, rupji lamājas un pieprasīja, lai viņš

vīriešiem netraucētu. Viņš stādījās vīriešiem priekšā, pateica, ka ir /nosaukums A/ /amats/. Vīrietis neliela auguma, tas ir apsūdzētais kļuva agresīvs, sāka

bļaut, izteikties lamu vārdiem, draudēt un teica, ka sen grib ar viņu izrēķināties. Vīrietis strauji izrāva ieroci un tēmēja viņam tieši galvā, bļāva, ka tūlīt

nošaus. Viņš pamanīja, ka arī otrajam vīrietim kaut ka bija rokās. Tas varēja būt nazis vai asināts priekšmets. Viņš neriskēja un aizcirta vīriešu priekšā

sava dzīvokļa durvis. Uzreiz durvīs sekoja spēcīgs sitiens ar kāju vai ieroci. Viņš pieskrēja pie seifa, lai izņemtu savu ieroci un caur lodžijas logu saskatīja,

ka gara auguma vīrietis izgāja pagalmā, bet otru cilvēku apsūdzēto /pers. D/ viņš neredzēja. Viņš izsauca valsts un municipālo policiju. Izgāja ārā

pagalmā, taču neviena no uzbrucējiem nebija. Kaimiņš no /numurs/ dzīvokļa domāja, ka vīrieši varēja aiziet uz trešo stāvu, uz dzīvokli Nr. /numurs/.

Sagaidīja policijas darbiniekus, kas pārbaudīja dzīvokli Nr./numurs/, tur neviena nebija izņemot dzīvokļa īrnieku. Viņš divdesmit gadus nodienēja bruņoto

spēku armijā un ir pārliecināts, ka viņam draudēja ar kaujas ieroci, kurš viņam tika tēmēts tieši galvā. Draudus uztvēra kā reālus, baidoties par savu un

savu tuvinieku dzīvību. Apsūdzētais mērķēja uz viņu metra attālumā, viņš ir mājas vecākais, visus iedzīvotājus pazīst, uzskata, ja nebūtu/pers.C/, šie puiši

tur neuzturētos, apsūdzēto kāpņu telpā redzēja pirmo reizi.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 489.panta pirmo daļu, apsūdzētā /pers. D/ vainas pierādīšanai tiks izmantotas liecinieku pirmstiesas

kriminālprocesā sniegtās liecības.

Liecinieks/pers. J/ pirmstiesas kriminālprocesā liecināja, ka pie viņa divas vai trīs dienas ciemojās /pers. C/ kopā ar draugu /pers.D/. Notikuma

dienā visi kopā lietoja alkoholu. 13.05.2015.g. naktī /pers.D/ar /pers.C/ sazvanījās ar /pers.F/, kurš ar velosipēdu atbrauca pie viņa. /pers.F/ līdzi bija

tumša mugursoma, /pers.F/ viņš redzēja pirmo reizi. /pers.F/ varētu būt aptuveni 40 gadi, bija ģērbies tumšā apģērbā, ar cepuri tumšā krāsā, kad

atgriezās no tualetes ieraudzīja, ka /pers.F/ no somas bija izņēmis šaujamierocim līdzīgu priekšmetu un nolicis viņam uz galda. /pers.F/ sāka prasīt, kura

var šīm šaujamierocim dabūt patronas, bet viņš atbildēja, ka nezina. Kopā iedzēra /pers.F/atvesto degvīnu. Viņa dzīvoklī /pers.F/ kaut kam zvanīja un

interesējās kur var dabūt naudu. Pēc tam visi atnākušie pie viņa ciemiņi nolēma doties uz /Nosaukums A/ mikrorajonu, pie kā konkrēti nezina, viņš palika

savā dzīvoklī, devās gulēt. Pēc tam pie viņa atnāca policija un kaimiņš /pers. G/, kurš pateica, ka kaimiņiem tika draudēts ar ierocim līdzīgu priekšmetu.

Lieciniece/pers. L/ pirmstiesas kriminālprocesā liecināja, ka 2015.gada 13.maijā viņa pamodās no skaļiem kliedzieniem un lamāšanās, kas

atskanēja no mājas kāpņu telpas. Viņa piecēlās no gultas un pienāca pie dzīvokļa durvīm. Viņa no kāpņu telpas otrā stāva dzirdēja skaļu bļaušanu un

lamāšanos. Viņa durvis nevēra vaļā tāpēc, ka nobijās. Pēc balsīm viņai izlikās, ka bija 2 vai vairāk cilvēku. Viss šis troksnis un lamāšanās turpinājās 5-10

minūšu garumā. Pēc tā viņa aizgāja uz istabu, bet gulēt vairāk nevarēja. Jau aptuveni ap plkst. 06.00 no rīta vai mazliet vēlāk viņa gāja uz autobusu un

redzēja, ka uz ceļa stāvēja policisti un kāpņutelpas kaimiņi. Kāpņutelpā viss šis troksnis un notikumi sākās, kad /numurs/. dzīvoklī iebrauca kaimiņš, kuru

sauc /pers. M/ un turpinās aptuveni 3 gadu garumā. Pie /pers.M/patstāvīgi sanāk skaļas kompānijas, kuras pēc tam trokšņo un izraisa nekārtības kāpņu

telpā. Un viss šis troksnis vienmēr notiek naktī, kad visi atpūšas. Nezināmie cilvēki, kuri šī gada 13.maijā ap plkst. 05.00 no rīta kāpņutelpā trokšņoja un

trakoja, ar savām darbībām viņai nodarīja morālo kaitējumu un traucēja viņas mieru, bet materiālu pretenziju viņai nav.

Lieciniece/pers. C/ pirmstiesas kriminālprocesā liecināja, ka viņa jau vairāku nakšu un dienu garumā periodiski uz ilgu laiku staigāja pie sava

kaimiņa uz /numurs/. dzīvokli, dzīvoklis atradās viņas kāpņu telpā, /numurs/. stāvā, kur bieži notiek alkohola lietošana, kur atnāk agrāk tiesātie cilvēki.

2015.gada 12.maijā Bāriņtiesa atņēma no viņas meitu. Meita atrodas /Nosaukums E/. Viņa gribēja, lai viņai atgriež bērnu, lai atrisinātu problēmu, pie

sevis pasauca /pers. E/ un /pers. D/, tie ir viņas paziņas, kas iepriekš tiesāti. /pers. E/ pie viņas atnāca pirmais, /pers. E/ bija ģērbies sporta kostīmā un

naģenē “Nike”. Viņa kopā ar /pers.E/ aizgāja pie kaimiņa /pers. M/ uz /numurs/. dzīvokli kur lietoja alkoholiskos dzērienus. Dzerot alkoholu, /pers. E/

piezvanīja /pers. D/, kurš piebiedrojās naktī no 12. uz 13.maiju, 2015.g., cikos /pers. D/ atnāca, viņa neatceras. /pers. D/ atbrauca ar velosipēdu, kuru

atstāja kāpņutelpas /numurs/.stāvā /pers. D/ ar iesauku “/pers.D/”, bija ģērbies sarkan-melnā sporta kostīmā un viņam bija mugursoma. Kad visi kopā

alkoholu jau lietoja aptuveni 2-3 stundas, /pers. D/ pajautāja /pers. E/, vai viņš nezina, kur var dabūt kaujas patronas. Uz /pers. D/ jautājumu, /pers. E/

painteresējās, kādam ierocim ir nepieciešamas patronas, /pers. D/ paņēma savu mugursomu un dabūja no tās ieroci ar apgrieztu īsu stobru un sāka to

rādīt. /pers. E/ apskatīja ieroci un pateica, ka nezina, kur dabūt patronas. Pēc tā /pers. D/ ieroci ielika atpakaļ mugursomā. Viņiem beidzās alkohols un

viņi trijatā, bez dzīvokļa īpašnieka nolēma aiziet pēc alkohola. Bija aptuveni plkst.04:00. Pa priekšu gāja abi /pers.D/, viņa gāja no aizmugures. No

dzīvokļa Nr./numurs/ izgāja kaimiņš. Abi /pers.D/ skaļi runāja, kaimiņš aizrādīja, ka cilvēki vēl guļ. /pers. D/ no mugursomas dabūja šaujamieroci ar

apgrieztu stobru un vērsa to pret kaimiņu un pateica, lai tas atgriežas pie sevis, vai arī /pers. D/ viņu nošaus. Vīrietis ieraugot stobru, ātri aizvēra durvis,

bet viņa ar /pers. E/ un /pers. D/ turpināja kāpt lejā. 1.stāvā no sava dzīvokļa izgāja kaimiņš /pers.G/ un tāpat sāka izteikt savas pretenzijas sakarā ar

troksni kāpņu telpā. /pers. D/ pajautāja: „ Kas tu esi?”. Vīrietis atbildēja: /pers.G/, /nosaukums A/ /amats/” /pers. D/ pateica: „Es ilgi tevi meklēju”, uzreiz

no mugursomas izvilka šaujamieroci ar apgrieztu stobru un novirzīja to uz /pers.G/. /pers.G/ nobijās un uzreiz aizvēra durvis, viņa kopā ar abiem /pers.D

un pers.E/ trijatā izgāja no kāpņu telpas. /pers. D/ viņai ar /pers. E/ paskaidroja, ka starp /pers. D/ un /pers.G/ir kaut kāds konflikts, tieši kāds nepateica.

Atgriezties atpakaļ dzīvoklī abi /pers.D.un pers.E./negribēja, jo saprata, ka kaimiņi varēja izsaukt policiju. Viņa ar abiem /pers.D un pers.E/ pastaigājās

pa pilsētu un ap plkst. 11:30 viņa aizgāja projām no abiem /pers.D un pers.E./, kur viņi abi devās nezina. /pers. D/ pie sevis visu laiku turēja mugursomu,

kurā atradās šaujamierocis ar apgrieztu stobru.

Liecinieks/pers. R/ pirmstiesas kriminālprocesā liecināja, ka /pers. D/ ar iesauku “/pers.D/” viņš pazīst jau pāris gadus, abiem bija draudzīgas

attiecības. 2015.gada 13.maijā no rīta, precīzāku laiku neatceras, /pers. D/ atnāca viņa ciemos kopā /pers. E/ un viņam nepazīstamu meiteni. Viņš pats

tad biju stiprā alkohola reibumā un neatceras, cik ilgu laiku ciemiņi pie viņa bija, bet pēc tam visi trīs aizgāja. Pēc tā, 13.05.2015.gadā, pēc pulksten 10,

/pers. D/ atnāca viens, ar tumšu mugursomu. Kas /pers. D/ tur bija, viņš nejautāja. Pusstundu pēc /pers. D/ atnākšanas, atbrauca policijas darbinieki un

/pers.D/ aizturēja. Viņa klātbūtnē /pers.D/ nerunāja ne par kādu šaujamieroci, kā arī nerādīja nekādus priekšmetus. Tāpat /pers.D/ nebija telefona.

Apsūdzētais/pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā savu vainu atzina pilnīgi, liecināja, ka pieļauj varbūtību tam, ka abi vīrieši varēja viņa izteiktos

draudus uztvert reāli. 12.05.2015.gadā viņš pēc /pers. C/ zvana atnāca ciemos pie /pers. C/, kura dzīvoja /adrese A/. stāvā, precīzu dzīvokļa numuru

nezina. Dzīvoklī atradās dzīvokļa saimnieks /pers. M/, /pers. C/, un viņa paziņa /pers. E/. Visi kopā lietoja alkoholu, un viņš atbrauca jau iedzēris. Viņam

bija līdzi mugursoma, kurā viņš atveda paštaisītu gaisa šauteni, tā bija vienkārši caurule no metāla, kura piestiprināta pie nūjas. Tur vēl bija vajadzīgs

virzulis, kura uz to brīdī nebija. Viņš pieļauj, ka, kad ap plkst. 4:00 aizgāja kopā ar /pers. C/ un /pers. E/ no /pers. M/ dzīvokļa, vārēja stipri trokšņot, jo

durvis /pers. M/ dzīvoklī ir metāliskās, durvis aizķīlējās, viņi lamājās, durvis atvēra ar troksni. Pēc tam viņi kāpa lejā. Viņš gāja pa kāpnēm pirmais, aiz

viņa gāja /pers. C/ un /pers. E/. Otrā stāva laukumā no dzīvokļa pa labi izgāja vīrietis un izdarīja aizrādījumu, ka viņi naktī trokšņo. Kur tajā brīdī bija

/pers. C/, viņš neatceras. Iespējams, /pers. C/ ienāca pie sevis dzīvoklī. Viņš notikumu atceras slikti, tā kā atnāca pie /pers. C/ jau alkohola reibumā.

Atceras, ka sāka lamāties ar šo kaimiņu, izņēma no mugursomas savu tā saucamo gaisa šauteni. Neatceras, ko tieši viņš teica. Bet pieļauj, ka varēja

pateikt, ka tagad visus nogalinās. Bet reāli viņš netaisījās nevienu nogalināt, tā, kā vienalga nevarētu to izdarīt. Vīrietis iegāja atpakaļ savā dzīvoklī un

aizslēdza to. Viņš ar /pers. E/ sāka kāpt lejā tālāk. Viņš gāja pirmais. No dzīvokļa pa kreisi pirmajā stāvā izgāja vīrietis un arī izdarīja aizrādījumu, ka viņi

trokšņaini uzvedas. Viņš rupjā formā, izmantojot necenzētus izteikumus un lamāšanās, atbildēja šim vīrietim. Tad vīrietis pateica, ka ir /Nosaukums/

/amats/. Viņš no mugursomas izņēma esošo pie sevis priekšmetu, līdzīgu bisei ar nogrieztu stobru, virzīja to uz /pers. G/ un pateica, ka nogalinās /pers.

G/. /pers. G/ ātri iegāja savā dzīvoklī un aizvēra durvis. Pēc tam, uzreiz ar savu divriteni aizbrauca. Ko darīja /pers. E/, kamēr viņš lamājās ar kaimiņu no

2. un ar kaimiņu no 1. stāva, viņš nezina. Aizbraucot no /pers. C/, viņš paštaisīto gaisa šauteni vienkārši salauza un izmeta, izdarīto nožēlo. Draudus

īstenot netaisījās, viss bija joka veidā. Savu vainu atzina arī tiesā.

[3] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 449.panta trešo daļu un Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas trešo punktu, apsūdzētā /pers.

D/ vainas pierādīšanai tiks izmantoti arī rakstveida pierādījumi un dokumenti, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

Pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 128.pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet

kuriem nē, ir tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma

konstatēšanai, ir būtisks jautājums. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kā izvērtēšana

tāpat ir tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.

[4] Pārbaudot krimināllietā esošos materiālus un pierādījumus, tiesnesis atzina, ka /pers. D/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā

Krimināllikuma 132.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums un apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi

ar cietušo liecībām, liecinieku liecībām, rakstveida pierādījumiem, kā arī, ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Tiesnesis konstatē, ka krimināllietā esošie materiāli un pierādījumi novērš visas saprātīgas šaubas par /pers. D/ vainu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 132.pantā.

Ņemot vērā augstāk minēto, analizējot cietušo, liecinieku, vērtējot esošos pierādījumus – /pers. D/ vaina izdarītājā noziedzīgajā nodarījumā tiek

pierādīta sekojošu apsvērumu un pierādījumu dēļ.

[5] Analizējot cietušo /pers. G/, /pers. F/ liecības, tad tiesnesis konstatē, ka tās ir secīgas, konsekventas un patiesas. Tiesnesim nav pamata neticēt

šīm cietušo liecībām, tās apstiprinās arī pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām un apstiprinās arī ar krimināllietā esošajiem pierādījumiem, tās tieši

apstiprina apsūdzētā /pers. D/ vainu.

Analizējot liecinieku /pers. M/, /pers. L/, /pers. C/, /pers. R/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, tad tiesnesis konstatē, ka tās apstiprinās

ar krimināllietā esošajiem pierādījumiem. Tiesnesim nav pamata neticēt šīm liecinieku liecībām, tās, tās arī apstiprina apsūdzētā /pers. D/ vainu.

/pers. D/ vaina tiek pierādīta arī ar krimināllietā esošajiem rakstveida pierādījumiem: ar /pers. G/ iesnieguma protokolu (1.1. 5-6 ); ar protokolu par

uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām no 14.05.2015.g. saskaņā ar kuru /pers. G/ atpazina /pers. D/. (1.1.13-14);?ar izziņu no policijas operatīvās

vadības nodaļas /amats/ /pers.Z/ par policijas izsaukšanu 13.05.2015.g. (1.1.44); ar Daugavpils pašvaldības policijas izziņu par policijas izsaukšanu

13.05.2015.g.(1.1.45); ar CD-diska audioierakstu no zvana policijai 13.05.2015.g. apskates protokolu (1.1.46-47); ar policijas/amats/ /pers.V/

ziņojumu par veiktajiem operatīvajiem meklēšanas pasākumiem ar līdzīga šaujamierocim priekšmeta, kuru izmantoja /pers. D/ 13.05.2015.g., atklāšanas

nolūku (1.1.48); ar protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām no 14.05.2015.g., saskaņā ar kuru /pers. C/ atpazina /pers. D/. (1.1.53-54),

ar aizturētā /pers. E/ liecībām (1.1.62-67); (1.1.70-73).

[6] Visi augstāk norādītie pierādījumi ir savā starpā saistīti, viens otru papildinoši un uz to pamata var izsecināt (rekonstruēt) vienotu, ticamu un

loģisku notikušā gaitu.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp.).

No objektīvās puses Krimināllikuma 132.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva izpratnē vainīgā rīcība vērtējama kā psihiska iedarbība uz

cietušo, viņa iebiedēšana, paužot apņemšanos noslepkavot vai nodarīt smagu miesas bojājumu. (Skat. – Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2013. gada 20. Jūnija Lēmumu Lietā Nr. SKK –288/2013).

Izvērtējot apsūdzību pēc Krimināllikuma 132.panta, jautājumu par to, vai draudi ir bijuši reāli, katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa, ņemot vērā gan

faktiskos lietas apstākļus, gan arī cietušā psihisko attieksmi pret izteiktajiem draudiem (Skat. – Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2013. gada 20. Jūnija Lēmumu Lietā Nr. SKK –288/2013).

Konkrētajā gadījumā noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma juridiskajām pazīmēm, kas paredzētas

Krimināllikuma 132.pantā un ir pamats atzīt, ka izdarīts attiecīgais noziedzīgs nodarījums. Apsūdzētā/pers. D/ darbībās konstatējamas visas

Krimināllikuma 132.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tika konstatēts arī viss objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums un

kvalificējošās pazīmes. Tiesnesis atzīst, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētā /pers. D/ izteiktie draudi izdarīt slepkavību ir bijuši reāli un cietušajiem ir bijis

pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.

[7] Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesnesis saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, vainīgās personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā arī Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošie apstākļi krimināllietā nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu - apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgs

nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu, kā arī noziedzīgs nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Vērtējot apsūdzētā personību tika noskaidrots, ka /pers. D/ ir dzimis /datums/, neprecēts, ar vidējo izglītību, nestrādā, agrāk 4 reizes tiesāts.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta otrajai daļai, izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā kriminālpārkāpums.

Saprotot noziedzīgo nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gads, 19.marts, 7.lpp.). Nosakot soda mēru, tiesnesis arī ņēma vērā

gan sabiedrības, gan apsūdzētā /pers. D/ intereses.

Krimināllikuma 132.panta sankcija paredz sodu - īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesnesis ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu – Krimināllikuma 132.pantā paredzētais noziedzīgs

nodarījumus vērsts pret personas veselību, proti, /pers. D/ draudēja izdarīt slepkavību un cietušajām personām bija pamats baidīties, ka šie draudi var tikt

izpildīti, tādējādi tika apdraudēta cietušo personu veselība.

Analizējot apsūdzētā /pers. D/ iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi, tiesnesis secina, ka apsūdzētajam ir tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus

un iepriekš piespriestie sodi nav /pers. D/ atturējuši no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, nav sasnieguši soda mērķi, tiesnesis nav guvis pārliecību,

ka apsūdzētais /pers. D/ turpmāk neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, tādējādi konkrētajā gadījumā apsūdzētajam ir jāpiemēro bargākais soda veids,

kāds ir paredzēts Krimināllikuma 132.pantā - īslaicīgas brīvības atņemšanas sods.

Krimināllietā netika konstatēti atbildību mīkstinoši, taču tika konstatēti divi atbildību pastiprinoši apstākļi, tādējādi tiesneša ieskatā konkrētajā

gadījumu būtu samērīgi apsūdzētajam piespriest sodu tuvu maksimālai robežai attiecīgā Krimināllikuma panta sankcijā paredzētajam soda mēram.

Tiesneša ieskatā šāds soda mērs arī atbilst apsūdzētā /pers. D/ personībai, viņa attieksmei pret izdarīto noziegumu, nodarītajam kaitējumam,

nodarījuma smagumam un soda mērķim, tas ir, sodīt apsūdzēto par izdarīto, panākt, lai viņš neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Tiesnesis arī konstatē, ka konkrētajā gadījumā /pers. D/ ir nosakāms galīgais sods piemērojot Krimināllikuma 51.panta nosacījumus, daļēji

pievienojot neizciesto sodu, kas tika noteikts ar Daugavpils tiesas 2016.gada 23.marta lēmumu lietā Nr.4.1-1/0019.

[8] Tiesas debašu laikā cietušais /pers. G/ pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 5000 EUR apmērā, savukārt, pirmstiesas kriminālprocesā un

līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai cietušās personas kaitējuma kompensācijas nepieteica.

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Tiesnesis konstatē, ka līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanas brīdim, tas ir, līdz 2015.gada 9.novembrim, cietušās personas nav pieteikušas kaitējuma

kompensācijas, līdz ar to, konkrētajā gadījumā nav tiesiska pamata izskatīt cietušā /pers. G/ tiesas debašu laikā pieteikto kaitējuma kompensāciju 5000

EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465. panta pirmo daļu, 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, 523.panta 11 daļu, 527.pantu, 528.pantu,

tiesnesis

no s pri e da :

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 132.pantā un sodīt viņu – ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 60 (sešdesmit) dienām.

Piemērojot krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, pēc spriedumu kopības, daļēji pievienot neizciesto sodu, kas noteikts ar Daugavpils tiesas

2016.gada 23.marta lēmumu lietā Nr. 4.1-1/0019; Nr. 1180009303 un galīgo sodu /pers. D/ noteikt – ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem)

mēnešiem.

Ieskaitīt soda izciešanas termiņā /pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 13.05.2015. līdz 15.05.2015

(2 dienas) un apcietinājumā pavadīto laiku no 15.05.2015. līdz 30.07.2015.

Drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums izbraukt no valsts - spriedumam stājoties spēkā – atcelt. Spriedumam stājoties spēkā

– atcelt /pers. D/ meklēšanu.

Lietiskos pierādījumus – CD disku – sprieduma stājoties spēkā - glābāt pie krimināllietas materiāliem.

Piedzīt no /pers. D/ procesuālos izdevumus 267.26 EUR apmērā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Noteikt /pers.D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu apmaksu — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par procesuālo izdevumu apmaksu.

Procesuālo izdevumu samaksa par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību 508.37 EUR veicama uz sekojošiem rekvizītiem: Saņēmējs: Valsts kase,

Reģistrācijas nr.: 90000050138, Konta Nr.: LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: procesuālo izdevumu samaksa par

aizstāvja sniegto juridisko palīdzību krimināllietā Nr. 11903021715.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, 2022.gada 6.janvāra, Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai apelācijas protestu Daugavpils tiesā, bet /pers. D/ var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no

dienas, kad saņemta nolēmuma kopija.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Ozerskis