Court allowed bank's claim for debt recovery and mortgage enforcement against multiple defendants.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of SEB Bank, ordering the defendants to repay the loan principal, interest, and penalties totaling over €72,000. The bank successfully proved the existence of a credit agreement, a mortgage contract, and a guarantee agreement signed by the defendants. Consequently, the court authorized the bank to enforce its mortgage rights against the real estate properties pledged by the defendants.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 5. panta 1. daļa; 8. panta 1. daļa; 41. panta 1. daļa; 92.–97. pants; 189.–195. pants; 204.1 pants: A court shall grant a claim for debt recovery and mortgage enforcement when the creditor proves the validity of the underlying contract and the registration of security interests.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31465213
Lietas arhīva Nr. C-0823-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2014.gada 27.augustā
Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese B.Horuna,
ar tiesas sēdes sekretāri I.Šumsku – Krūmiņu un tulkam M.Linnikai,
piedaloties atbildētājiem – /pers. A/ un /pers. B/, to pilnvarotajam pārstāvim /pers. T/,
izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. D/ par
parāda piedziņu, konstatēja
Aprakstošā daļa
2013.gada 4.novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ierosināta civillieta prasītāja AS „SEB
banka” (turpmāk - prasītāja) prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. D/ (turpmāk - atbildētāji) par parāda
piedziņu. Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1278., 1319., 1651., 1662., 1692., 1698., 1699, 1716.,
1717., 1753., 1756., 1757 .,1759., 1760., 1934. un 1943.pantu un Civilprocesa likuma 127. - 130. un
195.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas /pers. A/ aizdevuma parādu LVL 50 788,40 un tiesas
izdevumus. Piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/, parādu LVL
50 788,40 un tiesas izdevumus, piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. D/. Bez tā, prasītāja
lūdz noteikt pēdējās tiesības saņemto likumiskos 6% gadā no parāda summas LVL 50 78,40 apmērā ik
mēnesi līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2008.gada 25.februārī noslēgto Kredīta līgumu Nr.RI08019
un tā grozījumiem (turpmāk - Līgums) prasītāja izsniedza atbildētājai /pers. A/ aizdevumu EUR 94
300,00 apmērā. Aizdevums tika izsniegts, nosakot, ka: aizņēmējs atmaksās aizdevumu pa daļām, katru
mēnesī, iemaksājot Līgumā noteikto summu, kas tiek novirzīta pamatsummas daļējai atmaksai un
procentu samaksai; katru mēnesi maksās aizdevuma procentus pēc mainīgas procentu likmes un par
maksājumu termiņa kavējumu Aizņēmējs apņemas maksāt līgumsodu - 36% gadā no nokavētā
maksājuma par katru nokavēto dienu. Saskaņā ar 2008.gada 25.februārī noslēgto Ķīlas (hipotēkas) līgumu
Nr.RI08019/H-1 atbildētāja /pers. A/ ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese A/. Prasītājas
ķīlas tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/. Saskaņā ar
2008.gada 25.februārī noslēgto Ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.RI08019/H-3 atbildētājs /pers. B/ ieķīlāja par
labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese B/. Prasītājas ķīlas tiesības nostiprinātas Stopiņu novada
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/. Saskaņā ar 2008.gada 28.martā noslēgto Galvojuma līgumu
Nr.RI08019/G-1 starp prasītāju un /pers. B/, pēdējais uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks (/pers. A/)
atbildēt Kreditoram par parādu, kāds varētu rasties no Kredīta līguma, tajā skaitā bez nosacījumiem veikt
pieprasītās summas vai summu kapitāla parāda, procentu, līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu
un citu blakus maksājumu samaksu. Saskaņā ar 2008.gada 28.martā noslēgto Galvojuma līgumu
Nr.RJ08019/G-2starp prasītāju un /pers. D/, pēdējais uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks (/pers. A/)
atbildēt Kreditoram par parādu, kāds varētu rasties no Kredīta līguma, tajā skaitā bez nosacījumiem veikt
pieprasītās summas vai summu kapitāla parāda, procentu, līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu
un citu blakus maksājumu samaksu.
Prasītāja norāda, ka atbildētāja /pers. A/ ar kavējumiem pildīja saistības, kas izriet no Līguma, līdz
2011.gada maijam. Ar 2011.gada jūniju atbildētāja pilnīgi pārtraukusi pildīt saistības, kas paredzētas
Kredīta līgumā. Tā kā pamatsummas un procentu maksājumi tika kavēti no 2011.gada jūnija un
pamatojoties uz Kredīta līguma 2.daļas 20.3. un 20.5.1.punktiem, kas paredz bankas tiesības vienpusēji
atkāpties no Līguma, pārceļot Aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu, ja banka ir konstatējusi, ka
Aizņēmējs ilgāk par 30 kalendārām dienām nokavējis kādu ar Līgumu noteikto Aizdevuma pamatsummas
maksājumu termiņu, vai aizdevuma procentu samaksas termiņu, prasītāja 2013.gada 3.aprīlī nosūtīja
atbildētājiem Paziņojumu par atkāpšanos no Kredīta līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņa
noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu, nosakot aizdevuma atmaksas beigu termiņu 2013.gada 7.maiju
un brīdinot atbildētājus par kredīta parāda piedziņas uzsākšanu. Neizpildot ar Līgumu uzņemtās saistības,
atbildētāji ir parādā prasītājai EUR 72 265,38 (LVL 50788,40), un parādu veido: nesamaksātā
pamatsumma LVL 43 403,67 (EUR 61 757,86); aizdevuma procenti LVL 3 696,78 (EUR 5
260,05); līgumsods par maksājumu termiņu kavējumu LVL 2 306,29 (EUR 3 281,55); likumiskie
procenti 6% gadā LVL 1 381,66 (EUR 1 965,92).
2013.gada 12.decembrī tiesā saņemti atbildētāju /pers. A/ un /pers. E/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka
prasība netiek atzīta pilnībā. Atbildētāji uzskata, ka prasītāja maldinājusi tiesu, iesniedzot nepatiesas
ziņas. Uzskata, ka Banka nevar būt prasītāja šajā lietā, jo šim uzņēmumam nav prasījuma tiesību pret
atbildētājiem, sakarā ar to, ka nav iesniegti pierādījumi lietā atbilstoši pastāvošajai likumdošanai.
Prasītāja, kā pierādījumu aizdevuma izsniegšanas faktam, atsaucas uz aizdevuma līgumu un izdrukām no
atbildētājai bankas konta. 2008.25.02. Aizdevuma līguma Nr.RI08019, kura 12.punkts paredzēja
aizdevuma izsniegšanas noteikumus, bet no paša aizdevuma līguma teksta nav saprotama precīza
aizdevuma izsniegšanas kārtība. No atbildētājas konta izdrukas nav saprotams, no kura prasītājas bankas
konta tika pārskaitīts aizdevums. No bankas aprēķina redzams, ka banka nevis izsniegusi atbildētājai
piešķirto aizdevumu, bet gan kreditējusi aizņēmēja kontu LV12UNLA0002000211205, kas nozīmē, ka
banka vienlaicīgi debitējusi bankas aktīva posteņa uzskaites kontu „Kredīti izsniegtie”.
Prasītājai 2008.gada 25.februārī piešķirtā aizdevuma izsniegšana atbildētājai jāpierāda nevis ar pušu
noslēgto līguma punktiem, bet gan dokumentiem, kas apstiprina bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu
pārskaitījumu, no kāda konkrēta prasītājas bankas konta uz atbildētājas kontu prasītājas bankā, t.i.
jāpierāda, ka bankas pasīvi tika palielināti, no kuras bankas un konkrēti no kura konta. Prasītāja nav
tiesīga ignorēt Likuma „Par grāmatvedību” prasības un bez grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem,
kuri apstiprina Aizdevuma izmaksu vai pārskaitīšanu atbildētājas kontā, par vienīgo pierādījumu izmantot
pušu parakstītās vienošanās, kuras bez dokumentāla pamata ir norādīts „it kā” izsniegtā aizdevuma
apmērs. Ja kredītiestāde savā grāmatvedības atskaitē veic aktīvā bilancē ierakstu par izsniegtajiem
kredītiem, tad kredītiestādei ir jābūt attaisnojošiem dokumentiem par naudas līdzekļu ienākšanu pašas
bankas kontā, t.i., kontā, kuru kredītiestāde ir atvērusi, kā komerciestāde Latvijas Bankā vai citā
Komercbankā Latvijā vai ārzemēs. Prasītājs tiesai nav iesniedzis atbilstoši pastāvošajai likumdošanai
nevienu dokumentu, kas būtu noformēts kā grāmatvedības dokuments par izsniegtajiem kredītiem. No
tiesā saņemtā prasītājas aizdevuma izsniegšanas aprēķina ir tikai redzams, ka atbildētāja no sava konta
LV12UNLA0002000211205 ir sev izmaksājusi aizdevumu.
Atbildētājs/pers. D/ paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem tiesā
nav iesniedzis.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. A/ norādīja, ka prasību neatzīst par pamatotu un paskaidroja, bezskaidras
naudas kredīts nav uzskatāms par kredītu. Kredīta līguma atsevišķi noteikumi netika izskaidroti. Vienam
kredītam bija nepieciešamas trīs nekustamo īpašumu ķīlas. Banka, izsniedzot kredītu, zināja, ka būs krīze,
taču banka tomēr izsniedza kredītu, par to nepaziņot atbildētājai, tādējādi nebrīdinot par turpmākām
kredīta atmaksas grūtībām. Tāpat, banka varēja sadalīt kredītu, atbilstoši ieķīlātajam nekustamajam
īpašumam. Kredīts tika maksāts, neskatoties uz to, ka vīrs periodiski bija bez darba. Pēc laika atbildētāja
pati palika bez darba. Tādējādi, kredīta izmaksas nebija iespējams veikt. Tāpat, banka ņēma no
atbildētājas bankas norēķina konta visus naudas līdzekļus. Atbildētājs/pers. D/ ir radinieks. Ēku uz zemes
gabala bija paredzēts uzcelt gada laikā, taču naudas līdzekļu trūkuma dēļ tas nebija iespējams. Bankas
izsniegto aizdevumu atbildētāja nesaņēma. Zemes gabala nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildētājs
/pers. B/. Banka piedāvāja pārdot zemi, kas notika krīzes laikā. Tas būtu darīts, jo aizdevuma līgums
zaudēja savu jēgu, t.k. banka paņēma visu naudu. Pēdējie maksājumi veikti 2011.gada maijā. Tika
ieķīlāts nekustamais īpašums /adreses/. Pārdots dzīvoklis /adrese/. Krīzes laikā banka palielināja procentu
likmi, jo tas bija bankai izdevīgi. Pirmo aizdevuma līgumu parakstīju, kas bija sastādīts, atbilstoši bankas
darbinieka un atbildētājas saskaņotajam paraugam. Dokumentu bija ļoti daudz, to lasīšanai būtu
nepieciešama diena. Uzticējos māklerim, kurš nodarbojās ar šo darījumu. Banka nebija gatava veikt
līguma grozījumus.
Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ norādīja, ka prasību neatzīst par pamatotu. Pievienojas atbildētājas
/pers. A/ sniegtajiem paskaidrojumiem. papildus norādīja, ka procentu likme bija divas reizes augstāka.
Kad pirmo reizi bija iespēja pārdot dzīvokli par EUR 60 000, banka nedeva iespēju uzreiz to pārdot. Tādā
veidā tika pazaudēti EUR 30 000, jo notika krasas izmaiņas nekustamo īpašumu pārdošanas jomā.
/adrese/, novērtējums bija – EUR 60 000. Visas darbības ar banku tika veiktas kopā ar /pers. A/. Ir zemes
gabala /adrese/ īpašnieks, uz kura šobrīd nekas neatrodas. Kredīta maksājumu saistības netiek pildītas
kopš 2011.gada.
Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās. 2014.gada 8.augustā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts
prasītājas iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Prasītāja norāda, ka prasība
tiek uzturēta pilnā apmērā.
Uz tiesas sēdi atbildētājs /pers. D/ nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam
paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, aicinot atbildētāju uz tiesas sēdi ar publikāciju oficiālajā
izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (154.lietas lapa), kā arī nosūtot tiesas pavēstu uz deklarētās dzīvesvietas
adresi, taču tiesas pavēste saņemta atpakaļ tiesā ar pasta darbinieku norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.
Atbildētājs/pers. D/ par sevi un savas neierašanās attaisnojošiem iemesliem ziņas nav sniedzis, tiesā nav
saņemts pēdējā lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst atbildētāja /pers. D/ neierašanos uz tiesas sēdi
par neattaisnojošu. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. 1pantu uzskatāms, ka atbildētājām
par tiesas sēdi ir paziņots.
Pie šādiem apstākļiem tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu, 74.panta septītās
daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu un uzskata, ka lietas izskatīšana iespējama atbildētāja /pers. D/
klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudot civillietas materiālus, noklausoties atbildētāju paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti
ar pierādījumiem lietā. (..) No minētās likuma normas izriet, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā
noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda prasības priekšmetu, un tikai tādā apjomā, kādā tie
izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības. Tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai
nepamatotību, ņemot vērā faktus un apstākļus, kurus puses norādījušas kā prasības vai iebildumu pamatu.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas
darbības, vai pēc likuma.
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un
ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību
atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Šā likuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir
pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).
Ar 2008.gada 25.februāra Kredīta līgumu Nr.RI08019 (9. – 16.lietas lapa), tā 2008.gada 20.novembra
(17. – 22.lietas lapa), 2009.gada 29.jūnija (23.lietas lapa), 2009.gada 24.novembra (24.lietas lapa) un
2010.gada 26.jūlija (25. – 31.lietas lapa) grozījumiem (turpmāk – Kredīta līgums) pierādīts, ka prasītāja
izsniedza atbildētājai kredītu euro 94 300,00 apmērā, nekustamā īpašuma /adrese C/ iegādei, mājas
projekta izstrādei un projekta iegādei. Kredīta atmaksas beigu datums noteikts 2031.gada 20.novembris.
Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 12.5.punktu Aizdevums vai Aizdevuma daļa ir uzskatāma par izsniegtu
Aizņēmējam, Kad Aizdevuma pamatsummu vai attiecīgo daļu no Aizdevuma pamatsummas SEB
Unibanka ir ieskaitījusi Līguma 2.2.2.punktā norādītajā kontā. Tiesas rīcībā nav dokumentu, kas
apliecinātu, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi apstrīdējis kredīta, tā summas izsniegšanu.
Ar 2008.gada 25.februāra Ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.RI08019/H-3 (32. – 35.lietas lapa) (turpmāk –
Ķīlas līgums) pierādīts, ka atbildētājs /pers. B/, kā ieķīlātājs, ieķīlāja prasītājai nekustamo īpašumu /adrese
B/, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no Kredīta līguma.
Saskaņā ar Ķīlas līguma 5.2.punktu puses pielīga, ka Ķīlas ņēmējs realizē ķīlas tiesības, ja Parādnieks
nav izpildījis kādu no savām saistībām, kas izriet no Pamatlīguma, t.i., iestājies Parāda samaksas termiņš
un parāds nav dzēsts 30 (..) kalendāro dienu laikā. Puses apstiprina, ka ir vienojušās par visiem Līguma
noteikumiem un Ķīlas ņēmējs realizēs savas ķīlas tiesības uz Nekustamo īpašumu, iepriekš nosūtot
Ieķīlātājam paziņojumu Pamatlīgumā noteiktā kārtībā.
Ar 2008.gada 28.marta Galvojuma līgumu Nr.RI08019/G-1 (40. – 42.lietas lapa) un Nr.RI08019/G-2 (43.
– 45.lietas lapa) (turpmāk – Galvojuma līgums) pierādīts, ka prasītāja un atbildētājs /pers. B/ un /pers. D/,
kā galvinieki, nodibinājuši līgumiskās attiecības saskaņā ar kurām, galvojuma līgums kalpo kā
nodrošinājums saistībām, kas izriet no Kredīta līguma.
Saskaņā Galvojuma līguma 2.1.punktu (..) Galvinieks bez nosacījumiem un neatsaucami uzņemas nedalīti
kā pats Parādnieks atbildēt Kreditoram par Parādnieka parādu, kāds varētu rasties no Pamatlīguma, un
apņemas izpildīt šādas saistības: 2.1.1. bez nosacījumiem veikt pieprasītās summas, procentu, līgumsoda,
komisijas maksas, tiesas izdevumu un citu blakus prasījumu, kas izriet no Pamatlīguma, samaksu; 2.1.2.
ja Parādnieks nepilda savas saistības Pamatlīgumā noteiktajos termiņos, samaksāt visu parāda summu
(..)
Galvojuma līguma 2.1.5.punktā noteikts, ka (..) Galvinieks atsakās no galvinieka privilēģijas –
prasījuma, lai Kreditors vispirms griežas pie galvenā parādnieka (Parādnieka).
Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par
trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Šā likuma 1698.pantā noteikts, ka
galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas
vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas
ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība
atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks
uzņemas saistību kā pats parādnieks.
No Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdrukas (51. – 53.lietas lapa) redzams, ka nekustamā
īpašuma /adrese C/ īpašnieks ir atbildētājs lietā – /pers. B/.
No Veiktajām kredīta izmaksām (71.lietas lapa) redzams, ka prasītāja veica aizdevuma summas samaksu
atbildētājai /pers. A/, kas izriet no Kredīta līguma, 2008.gada 28.aprīlī euro - 73 500,00 apmērā un
2008.gada 10.maijā euro 20 800,00 apmērā.
Konta apskatā (72. – 74.lietas lapa) redzams, ka prasītāja veikusi kredīta izmaksu atbildētājai /pers. A/
2008.gada 10.maijā euro 20 800,00 apmērā un 2008.gada 28.aprīlī euro - 73 500,00 apmērā.
Izrakstā par kredīta stāvokli uz 31.10.2013. (75.lietas lapa) redzama ar Kredīta līgumu saistīta
informācija.
Lietas materiāliem pievienota Kredīta atmaksas no 25.02.2008. – 31.10.2013. (76. - 77.lietas lapa)
izdruka, no kuras redzami atbildētājas /pers. A/ veiktie maksājumi, kas izriet no Kredīta līguma.
Savukārt no Kredītu atmaksas no 25.02.2008. – 31.10.2013. (78.lietas lapa) izdrukas redzams, ka
atbildētāja /pers. A/ laika periodā no 2011.gada 27.jūnija līdz 2013.gada 29.aprīlim nav veikusi no
Kredīta līguma izrietošās saistības.
Prasītāja 2013.gada 3.aprīļa paziņojums (79.lietas lapa), kas adresēts atbildētājiem apliecina, ka prasītāja
vienpusēji atkāpjas no Kredīta līguma un aicina atbildētājus samaksāt parādu euro 69 634,76 apmērā, kā
arī procentus un līgumsodu. Tāpat, prasītāja arī brīdina atbildētājus, ka parāda samaksas neveikšanas
gadījumā, pēdējā to atgūs ar tiesas starpniecību. Paziņojuma izsniegšanu atbildētājiem /pers. A/ un /pers.
B/ apliecina VAS „Latvijas pasts” Paziņojums par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu
(80.lietas lapa). Atbildētājam/pers. D/ sūtītais paziņojums saņemts atpakaļ ar VAS „Latvijas pasts” norādi
„Beidzies glabāšanas laiks”.
2014.gada 3.janvārī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts atbildētāja iesniegums par pierādījumu pievienošanu
lietā (112. - 115.lietas lapa), kur atbildētājs lūdz pievienot lietai eksperta atzinumu par grāmatvedības
ekspertīzi.
Civilprocesa likuma 121.panta pirmo daļu ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad
lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas (..). Šā panta trešajā daļā
noteikts, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām,
ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. (..) Ievērojot
to, ka atbildētāja /pers. A/ nav pieteikusi ekspertīzi Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tiesai nav
pamata vērtēt to kā objektīvu pierādījumu, jo pretējā gadījumā būtu ierobežotas pušu līdztiesības princips,
jo prasītājai nav bijis iespējams piedalīties jautājuma lemšanā par ekspertīzes noteikšanu, tādējādi nav
garantētas pušu vienlīdzīgas tiesības strīda izskatīšanā.
No atbildētājas /pers. A/ 2013.gada 3.februāra iesnieguma (131. – 137.lietas lapa) prasītājai secināms, ka
pēdējā, pamatojot savu lūgumu, lūdz izsniegt bankas attaisnojošus dokumentus par grāmatvedības aktīvu
– pasīvu operāciju, kas apstiprina, ka prasītāja, pirms aizdot atbildētājai bezskaidru naudu euro 94 300,00
apmērā ir saņēmusi šo bezskaidru naudu, tās aizdošanai atbildētājai.
Tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos atbildētāja /pers. A/ norādīja, ka tai nebija pietiekami daudz laika
iepazīties ar līguma noteikumiem, kas tiesas ieskatā vērtējams kritiski. Kredīta un Galvojuma līgumā
noteikts, ka tas tiek noslēgti bez viltus, maldība un spaidiem. Civillikuma 1440.pantā noteikts, lai tiesisks
darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī
griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem. Savukārt Ķīlas līgumā atbildētāja /pers. A/,
kā atbildētāja /pers. B/ laulātā, ar savu parakstu apliecināja, ka ir iepazinusies ar līgumu.
Kā norādīts 2013.gada 5.decembra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas atziņā
(lietā Nr.PAC-0436-13) juridiskajā literatūrā norādīts, ka vispārpieņemts ir uzskats, ka jebkurā gadījumā
paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas ierunas, pauž parakstītāja piekrišanu (Latvijas Republikas
Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā
zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 40.lpp).
Civilprocesa likuma 1431.pants nosaka, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu
parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis
zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi apstāklim, ka atbildētāji, kopš tiesisko attiecību nodibināšanas brīža ar
prasītāju, t.i., 2008.gada 25.februāra, būtu apstrīdējuši Kredīta, Ķīlas un Galvojuma līgumus vai snieguši
iebildes šajā sakarā. Tikai pēc prasītājas izteiktās prasības par līgumsaistību neizpildi, atbildētāji /pers. A/
un /pers. B/ cēla iebildes par noslēgtajiem līgumiem. Tāpat, tiesas ieskatā, ņemot aizdevumu prasījuma
summas apmērā, personai būtu vislielākajā mērā skrupulozi jāizvērtē līguma noteikumi, jo iespējamu
līgumsaistību neizpildes gadījumā, tas ne tikai radīs tiesiskas sekas kā parādniekam, bet arī negatīvu
kredītvēsturi. Tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos atbildētāja /pers. A/ atzina, ka pēdējās bankas
norēķinu kontā tika ieskaitīta aizdevuma summa, taču pēc mirkļa apdomas atbildētāja izteica pretēju
viedokli. Minētais, tiesas ieskatā, netieši liecina par to, ka atbildētāja /pers. A/ apzinājās veidu, kādā tiek
izmaksāta aizdevuma summa, secīgi tas pēdējai tika izskaidrots. Tādējādi tiesa konstatē, ka atbildētājai
/pers. A/, noslēdzot Kredīta līgumu un /pers. B/ – Ķīlas līgumu, to noteikumi un sekas saistību neizpildes
gadījumā bija saprotami. Tiesa Kredīta, Ķīlas un Galvojuma līgumos un normatīvajos aktos nekonstatē
apstākļus, kā rezultātā atbildētāji būtu atbrīvojami no līgumsaistību izpildes.
Saskaņā ar Civillikuma 1588.pantu viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī
tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja uzņemtās saistības ir izpildījusi. Kredīts atbildētājai /pers.
A/izsniegts saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem. Pretējus pierādījumus atbildētāji tiesā nav iesnieguši.
Ar lietā esošo Parāda aprēķinu (54. – 70.lietas lapa) pierādīts, ka atbildētāja /pers. A/ nepildīja ar kredīta
līgumu uzņemtās saistības, t.i., neatmaksāja izsniegto aizdevumu, procentus par aizdevuma izmantošanu
nolīgtajā kārtībā un termiņos, un līgumsodu par maksājumu termiņu kavējumu.
Civillikuma 1652.panta 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no
sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī
pēc parašas.
Tāpat, tiesa uz atbildētājas iebildi par to, ka prasītājai jāpierāda izsniedzamo finanšu līdzekļu izcelsme, ir
nepamatota, jo prasība celta par parāda piedziņu. Tādējādi, šajā tiesiskajā strīdā, tiesas kompetencē nav
vērtējama prasītājas, kā kredītiestādes, saimnieciskā darbība.
Ņemot vērā minēto, apmierināms prasītājas lūgums par parāda euro 61 757,86 apmērā piedziņu no
atbildētājas /pers. A/. Piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/,
parādu euro 61 757,86 piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. D/.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas
summas vai citu atvietojamu lietu (..) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un
lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas
vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar kredīta līguma 13.1.punktu par Aizdevuma lietošanu Aizņēmējam ir jāmaksā Aizdevuma
procenti, kas tiek aprēķināti no faktiski izsniegtā un neatmaksātā Aizdevuma, piemērojot Līguma
3.1.punktā norādīto Procentu likumi. Atbilstoši šā līguma noteikumiem, atbildētāja /pers. A/ apņēmās
maksāt procentus, kas sastāv no bāzes likmes 36 mēnešu EUR SEB bankas resursu cena un pievienotās
likmes 2,81% gadā.
Lietas materiāli apliecina (54. – 70.lietas lapa), ka atbildētāja /pers. A/ nepildīja ar kredīta līgumu
uzņemtās saistības, t.i., neatmaksāja izsniegto aizdevumu un procentus par aizdevuma izmantošanu
nolīgtajā kārtībā un termiņos.
Atbildētāji ilgstošā laikā periodā nav apstrīdējuši ne procentu aprēķināšanas kārtību, ne arī to apmērus.
Tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka atbildētāja /pers. A/ nav pienācīgi veikusi kredīta atmaksu saskaņā ar
maksājumu grafiku, kā arī to, ka puses pielīgušas procentu apmēru, tādējādi no atbildētājas par labu
prasītājai piedzenami aizdevumi procenti par laika periodu no 2011.gada 27.oktobra līdz 2013.gada
7.maijam euro 5 260,05 apmērā. Piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no
/pers. A/, parādu euro 5 260,05 piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. D/.
Bez tā, prasītāja lūdz piedzīt no līgumsodu par laika periodu no 2011.gada 27.novembra līdz 2013.gada
7.maijam euro 3 281,55 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar
savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Šā likuma 1717.pantā
noteikts, ka Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās
vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami
no līguma neizpildīšanas
Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja
tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par
neizpildīšanu īstā laikā.
Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka Kredīta līguma 16.1.punktā puses pielīgušas atbildētājai /pers. A/
pienākumu par nolīgtajos termiņos nenomaksātu Aizdevumu, nesamaksātiem Aizdevuma procentiem un
Komisijas maksām Aizņēmējs maksā SEB bankai līgumsodu (..)., pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. (..)
Savukārt, 6.1.punkā noteikts, ka līgumsods par maksājumu termiņu kavējumu ir 36% gadā no nokavētā
maksājuma par katru nokavēto dienu. Atbildētāji ilgstošā laika periodā nav apstrīdējuši ne līgumsoda
aprēķināšanas kārtību, ne līgumsoda apmēru. Lietā nav konstatēts neviens no Civillikuma 1656. vai
1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no neizdevīgām nokavējuma
sekām.
Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājas
saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda apmēru noteikuši līdzēji, tādējādi tiesa atzīst par pamatotu
piedzīt no atbildētājas /pers. A/ līgumsodu prasītājas noteiktajā apmērā. Piedziņas neiespējamības vai
sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/ līgumsodu piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/
un /pers. D/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato
savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājiem
jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Šā likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda
fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tādējādi, tiesa pati pierādījumus
nevāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē
sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri
ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāju iebildumu pamata fakti.
Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka (..) likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda
samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi (..), bet līguma attiecībās,
kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā
rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un
procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru (..).
Līdz ar to, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, atzīt pēdējai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā
no piedzenamā pamatparāda - euro 61 757,86 ikmēnesi līdz sprieduma izpildes dienai.
Civillikuma 1278.pants nosaka, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841. p.), uz kuras pamata šī
lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Šā
likuma 1319.pantā noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt
sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.
Tiesiskajās attiecībās ar atbildētājiem prasītāja, kas ir ķīlas ņēmējs, kura tiesīga celt tiesā prasību pret
ķīlas devēju par ķīlas tiesības realizēšanu. Prasītājas prasība pret atbildētājiem par ķīlas tiesības
realizāciju ir pielīdzināma atzīšanas jeb prejudiciālajām prasībām, un nav atzīstama par piespriešanas
prasību, jo prasība ir vērsta uz ķīlas devēja tiesību realizāciju, kas noteiktas likumā. Tā kā saistība, kuras
nodrošinājumam kalpo hipotēka, nav izpildīta, atbildētājs /pers. B/, kā ķīlas devējs, nav apstrīdējis Ķīlas
līgumu, prasītājas prasība par ķīlas tiesību realizāciju ir pamierināma. Ķīlas tiesības jēga ir piešķirt
kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto lietu tajos gadījumos, kad parādnieks nepilda savas saistības. Tā kā,
izskatāmajā lietā tiek nodibināts, ka atbildētāji nepilda uzņemtās saistības, tad prasītājai, kā kreditoram, ir
tiesības vērsties pret ķīlu un pieprasīt tās pārdošanu.
Atbildētājs/pers. D/ nav izmantojs likumā paredzētās tiesības un nav sniedzis paskaidrojumus par prasības
pieteikumu, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas
apliecinātu līgumsaistību izpildi, nav ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka pēdējam nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež
no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. (..)
Ņemot vērā minēto no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā
valsts nodeva euro 1 903,25 (4.lietas lapa) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 10,96 (5.lietas
lapa) un ar lietas vešanu saistītie izdevumi euro 17,36 (156. – 157.lietas lapa).
No Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas datiem un lietas materiāliem pievienotās izziņas par ar
lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu ir
radušies izdevumi euro 28,29 (2.lietas lapa) apmērā. Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu
samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 10,96 apmērā, tādējādi ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu neapmaksātā daļa sastāda euro 17,33, kas no atbildētājas /pers. A/ piedzenami par labu
valstij. Piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/ ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi piedzenami solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. D/.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka
spriedums atbildētājiem, labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu,
41.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-195.pantu un 204.1pantu, tiesa
Nosprieda
AS „SEB banka” prasību apmierināt.
Piedzīt /pers. A/ personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas
izpildes gadījumā no /pers. A/, piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/, personas kods /pers. kods/, un
/pers. D/, personas kods /pers. kods/, par labu AS „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, parādu euro
61 757,86, procentus euro 5 260,05, līgumsodu euro 3 281,55, valsts nodevu euro 1 903,25, ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus euro 10,96 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus euro 17,36, kopā euro
72 231,03 (septiņdesmit divi tūkstoši divi simti trīsdesmit viens euro un 03 euro centi).
Noteikt AS „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas
kods/, bet piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/, piedzīt solidāri
no atbildētājiem /pers. B/, personas kods /pers. kods/, un /pers. D/, personas kods 210380 – 12713,
likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas euro 61 757,86 līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai
līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.
Samaksa veicama uz AS „SEB banka” bankas norēķinu kontu LV31 UNLA 0091 0009 0420 0, AS „SEB
banka”.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas
izpildes gadījumā no /pers. A/, piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/, personas kods /pers. kods/, un
/pers. D/, personas kods /pers. kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 17,33
(septiņpadsmit euro un 33 euro centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Reģ.Nr.90001672316
Saņēmēja iestāde: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Konta Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0.
Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Jūrmalas
pilsētas tiesas 2014.gada 27.augusta spriedumu lietā Nr.C31465213 (C-0823-14/7). Lai netiktu uzsākta
tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams
Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Atļaut AS „SEB banka” realizēt ķīlas tiesību uz /pers. B/, personas kods /pers. kods/, piederošo
nekustamo īpašumu - /adrese/, kadastra Nr.8096 004 0517.
/pers. A/, /pers. B/ un /pers. D/ tiesīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgi
samaksāt AS „SEB banka” - euro 72 231,03un par labu valstij - euro 17,33.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas
pilsētas tiesā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no pilna tiesas sprieduma sastādīšanas dienas, t.i., no
2014.gada 29.augusta.
Tiesnese B.Horuna