Legislator Case Law & Legislation
C13072015 / C-0140-16 AI generated

Court fully allows landlord's claim for eviction and debt collection after prior judgment established facts.

Case Number C13072015 / C-0140-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the landlord's request to evict the tenant and collect outstanding rent and costs. The landlord successfully argued that facts from a previous 2015 judgment regarding the lease transfer and tenant's obligations were already established under Civil Procedure Law. Consequently, the court ruled to terminate the lease, order eviction, and award the specific debt amount plus legal interest.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 97; Civil Law Art. 1763, 1765; Landlord and Tenant Law Art. 28.2: When facts are established by a prior final judgment, a subsequent claim for enforcement or termination based on the same facts is fully admissible without re-proving those facts.

Keywords

AI generated
eviction from dwelling landlord and tenant law prior judgment res judicata debt collection enforcement lease termination legal interest on debt court costs recovery

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 190
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 223
Civil Law Art. 1763
Civil Law Art. 1765
Law on Renting of Dwellings Art. 28.2
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C13072015

Lietas arhīva Nr. C-140-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 22.janvārī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N.Pakule,

ar sekretāri K.Maļinovsku,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” prasībā pret /pers.

D/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2015.gada 7.septembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” (turpmāk tekstā Prasītājs)

cēlis tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk tekstā- Atbildētājs) par izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

2006.gada 14.martā SIA „Gardenes Nami” ar atbildētāju /pers. D/ ir noslēgusi Dzīvojamās telpas īres līgumu.

Līguma saistības, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 27.03.2013. lēmumu Nr. 17-10/47888, ir pārņēmis prasītājs - SIA

„DOBELES NAMSAIMNIEKS”.

Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs izīrēja un nodeva atbildētājam lietošanā pašvaldībai piederošo Dzīvokli Nr.

/adrese/ar kopējo platību 67.8 nr. Saskaņā ar līguma 2.3. un 2.5. punktā noteikto atbildētāja pienākums bija maksāt

prasītājam īres maksu un maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, ko atbildētājs nedarīja, tāpēc prasītājs pret atbildētāju

vērsās tiesā ar parāda piedziņu.

Ar Dobeles rajona tiesas 16.03.2015. spriedumu ir atzīta prasītāja prasība daļā par parāda piedziņu no

atbildētāja. Spriedums ir stājies likumīgā spēkā 08.04.2015. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, ar

16.03.2015. spriedumu nodibinātie fakti otrreiz prasītājam vairs nav jāpierāda. Tādējādi prasītājs uzskata, ka prasītājam

vairs otrreiz nav jāpierāda šādi fakti - tas, ka prasītājs ir pārņēmis saistības no SIA „Gardenes nami”, un tas, ka prasītājs ir

dzīvojamās mājas, adresē: /adrese/kopīpašumā esošās daļas pārvaldnieks.

Tā kā atbildētājs joprojām (vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas) nepilda savas saistības, tad arī pēc 16.03.2015. tiesas

sprieduma atbildētāja parāds turpina pieaugt un šobrīd jaunais parāds (kurš netika piedzīts tiesā) ir sasniedzis EUR 474.78.

Līdz ar to prasītājs vēršas tiesā atkārtoti, prasot gan jaunās parāda summas (EUR 474.78) piedziņu no atbildētāja, gan

dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamām telpām (kopā ar viņa ģimenes locekļiem un

citām personām), atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajai daļai. Parāda aprēķins ir pievienots

pielikumā.

Dzīvojamo telpu īres līguma uzteikumu prasītājs atbildētājam ir sūtījis uz deklarēto dzīvesvietu jau 05.01.2015.,

atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajai daļai. Līdz šim brīdim atbildētājs dzīvojamās telpas prasītājam

nav nodevis un parādu nav samaksājis.

Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds ar atbildētāju (par maza apmēra parāda piedziņu) jau ir risināts

tiesā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 2112., 2141.pantu, likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 11., 12., 28., 28.2 panta pirmo un otro daļu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 127.,

128.pantu, prasītājs lūdz tiesu- izbeigt /pers. D/, dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības. Izlikt /pers.D/no

dzīvojamām telpām /adrese/, kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/ par labu SIA „DOBELES NAMSAIMNIEKS" parādu EUR 474.78, lietā samaksāto valsts nodevu

EUR 142.36 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Atzīt prasītājam ar sprieduma pasludināšanas dienu

tiesības saņemt likumiskos procentus - 6 % no simta gadā no pamatparāda summas. Noteikt, ka piedzīto maksājumu

samaksa veicama prasītājam bankas norēķinu kontā Nr. LV91UNLA0006000508407, AS ,,SEB banka”.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts. 2015.gada 2.oktobrī atbildētājam uz viņa

deklarēto dzīves vietu –/adrese/, ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot

termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 33.lapa). No Tiesu

informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs savu dzīvesvietu deklarējis /adrese/.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena

persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā

persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta

noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par

attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

pasta sūtījumu.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.

Atbildētājs tiesas sēdē nebija ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis un nav lūdzis atlikt lietas

izskatīšanu. Par tiesas sēdi paziņots likumā paredzētajā kārtībā. Pie šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa lietu izskatīja

atbildētāja prombūtnē.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka

prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

2013.gada 27.marta Uzņēmumu reģistra Lēmums Nr.17-10/47888 (lietas 11.lapa) apstiprina, ka 2013.gada

27.martā notikusi reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā SIA “NAMNIEKS” un izveidojot SIA

“DOBELES NAMSAIMNIEKS”. Atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā

pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Komerclikuma 351.panta pirmo daļu prasītājs atzīstams par SIA ,, DOBELES NAMSAIMNIEKS” tiesību un saistību

pārņēmēju.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties

no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka 2006.gada 14.martā prasītājs un atbildētājs noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu par

dzīvojamās telpas /adrese/ izīrēšanu uz nenoteiktu laiku (lietas 15.lapa). Līguma 2.punkts un apakšpunkti 2.3., 2.4. un 2.5.

nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumus. Līguma 5.punkts un

apakšpunkti paredz izīrētāja tiesības lauzt dzīvojamo telpu īres līgumu, tai skaitā gadījumos, kad īrnieks vairāk kā trīs

mēnešus nav nomaksājis īri, maksu par pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem (līguma punkts 5.2.).

Kā arī nepastāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas

apsaimniekotājs.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad

šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies (..).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas

gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta

iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11. 3panta pirmās daļas 1.punktu tie ir: apkure, aukstā ūdens

piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Bet likuma 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka

atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2015.gada 5.janvāra prasītājas Dzīvojamās telpas īres līguma uzteikums par

nodomu vērsties tiesā ar prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas. Brīdinājuma nosūtīšanu atbildētājiem apliecina Brīdinājumam pievienotais VAS “ Latvijas

pasts” kases čeks (lietas 8.lapa). Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta

otrās daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības

celšanas tiesā.

Brīdinājumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par tās samaksu mēneša laikā, kā arī sekas parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, īrnieka brīdināšana likumā

noteiktajā kārtībā – veido likumīgu un pietiekošu pamatu Īres līguma izbeigšanai un atbildētāja izlikšanai no dzīvojamās

telpas. Tiesa atzīst, ka 2006.gada 14.martā noslēgtais Dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvokļa Nr. /adrese/, īri, ir

izbeidzams, izliekot atbildētāju ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atbildētājs nav norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem, pamatparāds uz 31.08.2015. ir 474,78

euro, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas 10.lapa).

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.3. punktu pierādīts, ka īrnieks ir apņēmies ik mēnesi maksāt īres maksu, kas

līguma noslēgšanas dienā sastādīja 0,12 Ls par vienu 1 kv.m. kopējās platības.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar

visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst

atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis – rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav

iesniedzis, iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, pierādījumus nav apstrīdējis, ka savas saistības

pret prasītāju būtu izpildījis un parādu būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī

kādā daļā nebūtu izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī

nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenama parāda summa 474,78 euro apmērā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās

apmēru, kā arī nokavējuma sekām Īres līgumā, un saistības izriet no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās

saistības.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā

daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora

pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka

nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no parāda

pamatsummas.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam

piespriež tā samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No atbildētāja prasītājas

labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 256,13 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš –

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190. un 204.1pantu, 223.panta

pirmās daļas 4.punktu, tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Izbeigt 2006.gada 14.marta Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts starp SIA “DOBELES

NAMSAIMNIEKS” un atbildētāju /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošajām mantām no

dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/par labu SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 474,78 euro

(četri simti septiņdesmit četri euro un 78 centi), nomaksāto valsts nodevu 256,13 euro (divi simti piecdesmit seši euro un 13

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi

pārskaitāmi uz norēķinu kontu LV91UNLA0006000508407 – SEB banka AS.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,11 euro (trīs euro 11 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.

LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu un valsts nodevas piedziņu noteikt termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu

piedziņu valsts labā, maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Atzīt prasītājai SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku

līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese

N.Pakule

r/7