Appeal court dismisses traffic violation appeal, upholding lower court's finding of illegal driving direction.

NORAKSTS Lieta Nr.A42358705 143/AA0611-07/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 16.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents E.Puriņš, tiesneses S.Gintere un M.Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz T.P. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 25.jūlija lēmuma Nr.2375 atcelšanu, sakarā ar T.P. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 21.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 21.martā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – RP GPP KPP) Ceļu policijas inspektors sastādījis protokolu un lēmumu par administratīvo pārkāpumu Nr.SR0611230 (turpmāk – Protokols–lēmums) par to, ka T.P. 2005.gada 21.martā plkst.12 , vadīja automašīnu pa degvielas uzpildes stacijas (turpmāk – DUS) „Statoil” teritoriju Muitas ielā, Rīgā, neievērojot ceļa zīmes Nr.402 (braukt pa labi) prasības, līdz ar ko izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.29 panta pirmās daļas pārkāpumu. Ar Protokolu-lēmumu T.P. sodīts ar naudas sodu Ls 20,- apmērā. Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, T.P. iesniedza iesniegumu RP GPP KPP un ar RP GPP KPP priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmumu Nr.2375 Protokols–lēmums atstāts negrozīts.

[2] Nepiekrītot RP GPP KPP priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmumam Nr.2375, T.P. iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par minētā lēmuma atcelšanu. Pieteikumā, ņemot vērā pieteikuma papildinājumu, pieteicējs balstījies uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [2.1] DUS „Statoil” ir divas izbraukšanas vietas uz Muitas ielu, kas nodalītas ar sadalošo joslu. Pa kreiso izbraukšanas vietu ir iespējams izbraukt gan pa kreisi, gan pa labi, gan apgriezties braukšanai pretējā virzienā, savukārt pa labo izbraukšanas vietu ir iespējams izbraukt tikai pa labi Citadeles ielas virzienā, jo tur uzstādīta 402.ceļa zīme. [2.2] Kad tika sastādīts protokols, pieteicējs lūdza inspektoru pieņemt mutisko iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, bet inspektors atteicās to izdarīt, tādējādi neievērojot Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 77.pantu. [2.3] Ja iebraukšanas vieta no izbraukšanas vietas atdalīta ar gājēju drošības saliņu, tad vadītājiem nekas neaizliedz izbraukt gan caur iebraukšanas, gan izbraukšanas vietu, citādi uz saliņas būtu uzstādīta 410.ceļa zīme „Šķērsli apbraukt pa labo pusi” un/vai 907.ceļa vertikālais apzīmējums. [2.4] DUS „Statoil” nebija pareizi organizēta satiksme, jo viens vadītājs varēja likumīgi izbraukt uz Muitas ielu caur iebraukšanas vietu, bet otrs iebraukt DUS teritorijā, izraisot avāriju. [2.5] Pieteicējs, izbraucot no DUS pa kreiso izbraukšanas vietu, bija pārliecināts, ka no Muitas ielas puses tai jābūt apzīmētai ar 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts”, jo bija redzama apļveida ceļa zīmes otrā puse. [2.6] Neapzīmēta drošības saliņa var būt bīstama transportlīdzekļiem jebkurā ātrumā.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 21.aprīļa spriedumu noraidīts T.P. pieteikums. Spriedums motivēts ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Lietā ir jāizšķir, cik brauktuvju bija pieslēgumā pie DUS „Statoil” – viena vai divas. No tā atkarīgs, vai pieslēgumā uzstādītā 402.ceļa zīme bija attiecināma uz to brauktuvju krustošanās vietu, pa kuru pieteicējs izbrauca no DUS teritorijas un nogriezās pa kreisi. [3.2] Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) nedod drošības saliņas definīciju, tomēr no termina lietojuma (CSN 26., 65.punkts) redzams, ka saliņa var atrasties arī brauktuves vidū, tātad tā neatdala ceļa brauktuves.

Tās funkcija pamatā izriet no nosaukuma, jo tā galvenokārt pasargā platu brauktuvi šķērsojošos gājējus no pēkšņas atrašanās transporta plūsmā. Drošības saliņas gadījumā 402.ceļa zīme attiektos uz abām ceļa pusēm. [3.3] Sadalošā josla, atšķirībā no drošības saliņas, norobežo vienu brauktuvi no otras. CSN 27.1.punkts paredz, ka gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, taču pieslēgums pie DUS „Statoil” ir piemērots gājēju kustībai pār to. Secināms, ka pieslēgumā nav izveidota sadalošā josla, bet gan drošības saliņa, un uzstādītā 402.ceļa zīme bija attiecināma arī uz kreiso brauktuves pusi un vadītājam bija pienākums ievērot šīs zīmes prasības. [3.4] Vadītājs nogriezies nepareizi, turklāt pārkāpis gan 402.ceļa zīmes, gan CSN 3.punkta prasības.

Tādējādi noraidāmi ir pieteicēja argumenti, ka nekas neaizliedza izbraukt gan caur iebraukšanas, gan izbraukšanas vietu. Bez jebkādām papildus zīmēm un ceļa apzīmējumiem vadītājam bija jāsaprot, ka braukt atļauts tikai pa ceļa labo pusi. Tādēļ noraidāmi arī pārējie pieteicēja argumenti par pieslēgumā nepieciešamajām ceļa zīmēm un pieņēmums par 301.ceļa zīmes esamību kreisās izbraukšanas vietas Muitas ielas pusē, jo tie neatspēko pienākumu braukt pa ceļa labo pusi, tātad neietekmē lietas iznākumu. Līdz ar to ir pietiekams pamats pieteikuma noraidīšanai un pārsūdzētā lēmuma atstāšanai spēkā. [3.5] Izvērtējot argumentu par to, ka Ceļu policijas inspektors atteicies pieņemt mutisku iesniegumu no pieteicēja, atzīstams, ka tas ir maznozīmīgs procesuāls pārkāpums, kas neietekmē pieņemtā lēmuma saturu, tādēļ tas nevar būt pamats lēmuma atcelšanai.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 21.aprīļa spriedumu T.P. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt minēto spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, atceļot RP GPP KPP priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmumu Nr.2375. Apelācijas sūdzībā pieteicējs norādījis turpmāk minētos apsvērumus. [4.1] 2005.gada 2.septembrī pieteicējs ir uzrakstījis iesniegumu VAS „Latvijas valsts ceļi” ar lūgumu izvērtēt satiksmes organizāciju DUS „Statoil” teritorijā Muitas ielā un 2005.gada 20.septembrī ir saņēmis atbildi, kurā noradīts, ka DUS „Statoil” vadībai ir dots mutisks norādījums atjaunot nepieciešamās ceļa zīmes pirms izbrauktuves no DUS teritorijas uz Muitas ielu. [4.2] 2005.gada 12.oktobrī pieteicējs ir saņēmis atbildi uz savu otru iesniegumu, kurā VAS „Latvijas valsts autoceļi” paskaidro, ka drošības saliņu, kas izbrauktuvi no DUS teritorijas uz Muitas ielu sadala divās daļās, varēja apbraukt gar abām pusēm, tādējādi radot avārijas situācijas, jo, apbraucot saliņu pa kreiso pusi, varēja sadurties ar pretimbraucošo transportlīdzekli un varēja nogriezties Muitas ielā pa kreisi, bet šādu manevru veikšana DUS teritorijā nebija paredzēta. Projektā drošības saliņas apbraukšana bija paredzēta tikai pa labo pusi, kas tika regulēta ar attiecīgām ceļa zīmēm, kuras iztrūka. Tiesa nav devusi vērtējumu šiem iesniegumiem. [4.3] Spriedumā ir nepareizi norādīts, ka pieslēguma vidū esošais paaugstinājums atzīstams par drošības saliņu. Pieteicējs, izbraucot no DUS teritorijas, nezināja, ka tā ir drošības saliņa, un uzskatīja to par sadalošo joslu. [4.4] Vietai, pa kuru pieteicējs izbrauca no DUS, ieņemot labo malējo stāvokli, nebija un joprojām nav vienvirziena statusa, jo tā nav apzīmēta ar 501.vai 502.ceļa zīmi. [4.5] Ne Protokolā-lēmumā, ne pārsūdzētajā RP GPP KPP priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmumā Nr.2375 nav minēts, ka pieteicējs būtu pārkāpis CSN 3.punktu, tāpēc nav pamatots secinājums spriedumā, ka pieteicējs ir pārkāpis CSN 3.punktu. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pārkāpis CSN 293.2 apakšpunkta prasības.

[5] Atbilstoši APL 114.panta pirmajai daļai tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts. Apgabaltiesa konstatē, ka lietā esošie dokumenti pietiekami un lietas dalībnieki ir piekrituši rakstveida procesam, tādēļ izskata administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[7] APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā lietā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pietiekams, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas tā motivācijai.

[8] Papildus Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka apelācijas sūdzībā minētajam argumentam, ka pirmās instances tiesa nav devusi savu vērtējumu pieteicēja 2005.gada 2.septembrī un 25.oktobrī saņemtajām atbildēm no VAS „Latvijas valsts autoceļi”, nav nozīmes pareizā lietas izšķiršanā, jo, lemjot par RP GPP KPP priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmuma Nr.2375 tiesiskumu, vērā ņemami ir tikai tie apstākļi, kas bija par pamatu minētā lēmuma pieņemšanai. Šajā gadījumā pārsūdzētais lēmums ir balstīts uz kompetentās iestādes – Rīgas domes Satiksmes departamenta 2005.gada 8.jūlija vēstuli, kurā ir norādīts, ka DUS „Statoil” teritorijai ir viens pieslēgums ar Muitas ielu, kas ir atdalīta ar gājēju drošības saliņu, un ka tā nav uzskatāma par sadalošo joslu, kā to pretēji uzskata pieteicējs.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka ne Protokolā-lēmumā, ne pārsūdzētajā RP GPP KPP priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmumā Nr.2375, nav minēts, ka pieteicējs būtu pārkāpis CSN 3.punktu. Tomēr tas, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā ir atsaukusies uz CSN 3.punktu, kā arī [4.4] punktā minētais apstāklis nemaina pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību par to, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK

149.29panta pirmās daļas pārkāpumu (neievēroja ceļa zīmes Nr.402 prasības) un ir pamatoti sodīts par minēto pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt T.P. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2005.gada 25.jūlija lēmuma Nr.2375 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents (paraksts) E.Puriņš

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) M.Osmane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis E.Puriņš Rīga, 2007.gada 16.maijā