Court dismisses appeal against administrative penalty due to lack of proven violation elements under Administrative Offenses Code.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42667707

Lietvedības Nr.A1418-09/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 11.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicējam A.M. un pieteicēja pārstāvim A.B.,

Baldones novada domes pārstāvei A.L.,

atklātā tiesas sēdē 2009.gada 20.oktobrī izskatīja administratīvo lietu

Nr.A42667707 A.M. pieteikumā par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju

domes Administratīvās komisijas 2006.gada 11.oktobra lēmuma Nr.D59-16/1

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 20.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.M.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2007.gada 4.decembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta

administratīvā lieta Nr.A42667707 par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju

domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – atbildētāja) 2006.gada

11.oktobra lēmuma Nr.D59-16/1 (turpmāk arī – pārsūdzētais Lēmums)

atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 20.jūlijā sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols Nr.4 par patvaļīgu atkāpšanos no zemes

reformas īstenošanas, kura konstatēta pieteicējam patvaļīgi uzceļot zogu uz

mājai „/Nosaukums/” piederošās zemes.

Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvā komisija

2006.gada 11.oktobrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, pieņēma

lēmumu Nr.D59-16/1, ar kuru atzina pieteicēju par vainojamu Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 53.1pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemēroja pieteicējam administratīvo

sodu – naudas sodu Ls 25 apmērā.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicējs iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka nesaņēma paziņojumu

par administratīvās komisijas sēdi, līdz ar ko nebija zināms par tās norisi, kā

arī atbildētāja pieteicējam nepaziņoja par lēmumu par soda naudas uzlikšanu –

ne nosūtīja pieteicējam, ne arī kādā citā veidā pieteicēju informēja par

pieņemto lēmumu.

[4] Atbildētājas – Baldones pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības, pusē

pieaicinātā iestāde – Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvā

komisija, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka neatzīst

pieteicēja pieteikumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

[4.1] Par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai nevar kalpot pieteicēja

apgalvojums, ka viņš nav saņēmis paziņojumu par administratīvās komisijas

sēdes laiku un vietu, jo kā izriet atbildētājas lietai pievienotā dokumenta, tad

pieteicējam par atkārtoto administratīvās komisijas sēdi paziņots ar ierakstītu

vēstuli, kas pieteicējam nosūtīta 2006.gada 6.oktobrī, kvīts Nr.19.

[4.2] Par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai nevar kalpot apstāklis,

ka pieteicējam pārsūdzētais Lēmums nav nosūtīts ierakstītā vēstulē, bet ar

parasto pastu.

[4.3] Pieteicējs ir pārkāpis citu īpašnieku tiesības un ar savu rīcību

traucējis šiem īpašniekiem valdīt, lietot nekustamo īpašumu „/Nosaukums/”,

tādējādi pārkāpjot Civillikuma 927., 1036. un 1038.pantu, kā arī LAPK

53.1pantā noteikto.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja,

minot pieteikumā norādītos argumentus.

Baldones novada domes pārstāve tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu

neatzina, minot rakstveida paskaidrojumā norādītos argumentus.

[6] Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks E.S., kurš būdams brīdināts par

kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību došanu vai atteikšanos liecināt,

liecināja, ka ar pieteicēju ir kaimiņi. Liecinieks norādīja, ka pieteicējs nav

vērsies pie viņa, lai saskaņotu žoga izbūvi.

[7] 2009.gada 20.oktobra tiesas sēdē tika noteikts un tiesas sēdes

protokolā ierakstīts, ka tiesas spriedums administratīvajā lietā Nr.A42667707

tiks sastādīts un būs pieejams 2009.gada 6.novembrī.

2009.gada 29.oktobrī lietas dalībniekiem nosūtīts paziņojums, ka sakarā

ar tiesneša O.Priedīša darba nespēju sprieduma sastādīšanas laiks tiek

pagarināts un spriedums administratīvajā lietā Nr.A42667707 tiks sastādīts

2009.gada 11.novembrī.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas

dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[9] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus:

[9.1] 2006.gada 20.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.4 par patvaļīgu atkāpšanos no zemes reformas īstenošanas, kura konstatēta

pieteicējam patvaļīgi uzceļot zogu uz mājai „/Nosaukums/” piederošās zemes.

[9.2] Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvā komisija

2006.gada 11.oktobrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, pieņēma

lēmumu Nr.D59-16/1 (lietas 28.lapa), ar kuru atzina pieteicēju par vainojamu

LAPK 53.1pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemēroja

pieteicējam administratīvo sodu – naudas sodu Ls 25 apmērā.

[10] Tiesa konstatē, ka ar Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes

Administratīvā komisijas 2006.gada 11.oktobra lēmumu Nr.D59-16/1

pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 53.1pantā paredzēto

pārkāpumu, kas, atbildētājas ieskatā, izpaudās kā patvaļīga žoga uzcelšana uz

mājai „/Nosaukums/” piederošās zemes.

LAPK 53.1panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā

Lēmuma pieņemšanas laikā), noteica, ka par prettiesisku darbību vai

bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai zemes

īpašuma tiesības, – uzliek naudas sodu personām līdz simt latiem un zemes

komisiju amatpersonām - līdz divsimt latiem.

[11] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Savukārt LAPK 210.panta pirmā daļa paredz pašvaldību administratīvo

komisiju tiesības izskatīt LAPK 53.1pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu

lietas.

Ņemot vērā, ka Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes

Administratīvā komisijas 2006.gada 11.oktobra lēmums Nr.D59-16/1 ir

administratīvais akts, iestādei tā pieņemšanā bija pienākums ievērot

Administratīvā procesa likuma 67.pantu, kas nosaka administratīvā akta formu

un sastāvdaļas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.pantam iestādei

administratīvā akta pamatojumā jānorāda šī akta pamatojums. Administratīvā

akta pamatojums nozīmē faktisko un tiesisko apstākļu, kā arī lietderības

apsvērumu norādi administratīvajā aktā (Briede J., Administratīvā akta forma

un sastāvdaļas. Jurista Vārds, 2004.gada 17.februāris, Nr.6).

[12] Kā norādīts tiesību teorijā, „Ja administratīvo aktu, kad pamatojums

ir nepieciešams, izdod bez pamatojuma, tas ir kļūdains no materiālo tiesību

viedokļa, jo satur konstitucionālo tiesību pārkāpumu. (...) Iestāde pārkāpj

pamatojuma pienākumu, ja pamatojumā norāda tikai likuma tekstu vai

abstraktus formulējumus, nepaskaidrojot, kā tie attiecas uz konkrēto gadījumu”

(Administratīvais process: likums, prakse un komentāri. Rakstu krājums. Rīga,

Latvijas Vēstnesis, 2005.g., 178.lpp.).

Tiesa norāda - lai izvērtētu, vai pieteicēja darbībās ir konstatējams

administratīvā pārkāpuma sastāvs, atbildība par ko paredzēta LAPK 53.1pantā,

nepieciešams konstatēt papildus tiesību normas esamību, jo šajā LAPK panta

iekļautā dispozīcija ir veidota kā atsauces norma – tās saturs ir atklājams caur

citām tiesību normām, kurās ir noteikts pieprasītais personas uzvedības

modelis. Pretējā gadījumā nav iespējams izdarīt secinājumu par vienu no

administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm - pārkāpuma objektīvo pusi. Kā

norādīts tiesību teorijā, „objektīvā puse raksturo to, kā izdarīts dotais

tiesībpārkāpums” (Načisčionis J., Administratīvās tiesības. Rīga, 2003.g.,

242.lpp.).

[13] Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa konstatē, ka tajā nav dota

nekāda veida atsauce uz citu tiesību normu, ka vien uz LAPK 53.1pantu, citām

lietvedību regulējošām LAPK un Administratīvā procesa likuma normām.

Atbildētāja nav spējusi konstatē, kāda cita normatīvā akta prasību, kuru ar savu

darbību pieteicējs būtu pārkāpis, līdz ar to nav analizēta pieteicēja darbību

kopuma atbilstība vai neatbilstība kādai normatīvā akta prasībai.

2005.gada 1.marta spriedumā lietā Nr.SKA - 42 LR Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis – „pirms (iestāde) pieņem

lēmumu, tai jākonstatē tādi faktiskie apstākļi, kas atbilst tiesību normā

noteiktajam tiesiskajam sastāvam, un šie faktiskie apstākļi arī jānorāda

administratīvajā aktā.” (sprieduma 10.1.punkts). Konkrētajā gadījumā

pārsūdzētajā Lēmumā konstatētais faktiskais apstāklis – žoga būvniecība, pats

par sevi neatbilst LAPK 53.1pantā paredzētajām darbībām zemes reformas

ietvaros.

Turklāt, kā secināts tiesību teorijā, „administratīvajam aktam ir jāsatur

norāde uz procesā tieši vai netieši piemērojamām tiesību normām. Materiālo

tiesību normas ir normas, kas nosaka tiesisko attiecību subjektu tiesības un

pienākumus” (Administratīvais process: likums, prakse un komentāri. Rakstu

krājums. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2005.g., 174.lpp.). LAPK 53.1pants

nenosaka personu tiesības vai pienākumus, bet vienīgi sekas, kas iestājas par

citā tiesību normā paredzētu pienākumu (tiesību īstenošanas kārtības)

neievērošanu. Kā jau tiesa norādīja, šāda tiesību norma ir piemērojama nevis

atrauti, bet vienīgi kopsakarā ar vēl citu materiālo tiesību normu. Pretējā

gadījumā iespējams nonākt pie netaisnīga rezultāta, jo nav iespējams konstatēt,

konkrēti kādu likuma normu adresāts ir pārkāpis un vai šāds pārkāpums vispār

ir noticis.

[14] Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot

ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai

attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī

jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma

objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no

administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams,

ka nodarījumā (personas darbībās) nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Izvērtējot kopsakarā visu iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka konkrētajā

gadījumā pieteicēja darbībās nav konstatējams viens no administratīvā

pārkāpuma sastāva obligātiem elementiem – nav iespējams izdarīt secinājumu

par pārkāpuma objektīvo pusi. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja nodarījumā

nav konstatējams LAPK 53.1pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

sastāvs.

[15] Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā, ka pieteicējas darbībās nav konstatējams administratīvā

pārkāpuma sastāvs atbilstoši LAPK 53.1pantam, Baldones pilsētas ar lauku

teritoriju domes Administratīvās komisijas 2006.gada 11.oktobra lēmums

Nr.D59-16/1 ir atzīstams par prettiesisku un atceļams, savukārt lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[16] Konstatējot, ka Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes

Administratīvās komisijas 2006.gada 11.oktobra lēmums Nr.D59-16/1 ir

prettiesisks tā iemesla dēļ, ka nav konstatējams administratīvā pārkāpuma

sastāvs atbilstoši LAPK 53.1pantam, tiesa atzīst, ka procesuālās ekonomijas

nolūkos nav nepieciešams vērtēt lietas dalībnieku izteiktos argumentus, jo tie

nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, 286.panta pirmās daļas

3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu un

291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt A.M. pieteikumu.

Atcelt Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās

komisijas 2006.gada 11.oktobra lēmumu Nr.D59-16/1 ar tā pieņemšanas dienu

un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis