Court dismissed VAT refund claim where taxpayer failed to receive services, justifying penalty as proportionate.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42558507

A939-10/09

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 28.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobeţotu atbildību ”Juversa” pārstāvim

A.T., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts

ieņēmumu dienesta pārstāvim R.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobeţotu atbildību ”Juversa”

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2007.gada 31.maija lēmuma

Nr.19/22650 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs)

ģenerāldirektora 2007.gada 31.maija lēmumu Nr.19/22650 (turpmāk –

Lēmums), atstāts negrozīts VID Zemgales reģionālās iestādes direktora

2007.gada 22.marta lēmums Nr.01-10.02/35, ar kuru, savukārt, atstāts negrozīts

VID Zemgales reģionālās iestādes Audita daļas priekšnieka v.i. 2007.gada

8.janvāra lēmums Nr.3 par SIA „Juversa” (turpmāk – pieteicēja) papildu

nomaksai budţetā noteikto summu 9054,18 latu apmērā, t.sk., pievienotās

vērtības nodokli (turpmāk – PVN) 4527,09 latu apmērā un soda nauda 4527,09

latu apmērā.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[1.1] VID Zemgales reģionālā iestāde no 2006.gada 9.oktobra līdz

2007.gsda 8.janvārim veica SIA „Juversa” komplekso nodokļu auditu, PVN un

valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu par 2003.gada decembri

– 2006.gada augustu. Saskaņā ar VID Zemgales reģionālās Iestādes Nodokļu

kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka v.i. 2007.gada 8.janvāra lēmumu

Nr.3 SIA „Juversa” papildu nomaksai budţetā noteikti Ls 9054,18, t.sk.: PVN

Ls 4527,09 un soda nauda Ls 4527,09. VID Zemgales reģionālās iestādes

direktora v.i. 2007.gada 22.martā pieņēma lēmumu Nr.01-10.02/35, ar kuru

nolēma atstāt negrozītu apstrīdēto VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu

kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka v.i. 2007.gada 8.janvāra lēmumu

Nr.3.

[1.2] Pārbaudes materiālos norādīts, ka SIA „Juversa” 2004.gada oktobrī,

2005.gada maijā, oktobrī un novembrī PVN deklarācijās veica priekšnodokļa

atskaitījumus Ls 4527,09, t.sk. 2004.gada oktobrī - Ls 640,08, 2005.gada maijā

- Ls 1892,25, oktobrī - Ls 417,96 un novembrī - Ls 1576,8 saskaņā ar SIA

”Tandēms M” rēķinu par starpniecības pakalpojumiem ciršanas tiesību iegādē,

SIA „Liktenis E” rēķinu par starpniecības pakalpojumiem cirsmas iegādē un

SIA”Balt NT” rēķinu par starpniecības pakalpojumiem cirsmas iegādē.

[1.3] Pārbaudes materiālos ir cirsmu īpašnieku sniegtie paskaidrojumi.

Par darījumiem starp SIA ”Juversa” un SIA „Liktenis E” lietā ir I.G.

paskaidrojums, par darījumu starp SIA „Juversa” un SIA „Balt NT” auditā ir

L.K., A.E., A.V. un SIA „Balt NT” valdes locekļa A.B. paskaidrojumi.

Pamatojoties uz cirsmu īpašnieku sniegtajiem paskaidrojumiem, VID

konstatēja, ka SIA „Juversa” nevarēja saņemt starpniecības pakalpojumus no

SIA „Tandēms M”, SIA „Liktenis E” un SIA „Balt NT”, jo cirsmu īpašnieki,

proti, A.L., S.S., I.G., L.K. un A.E. noliedz, ka cirsmas būtu pārdevuši ar

starpnieku palīdzību.

[1.4] Tādējādi SIA „Juversa” nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību”

2. un 7.pantu un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās

daļas 1.punktu, jo konkrētajos gadījumos starpniecības pakalpojumi nav

notikuši un minētos dokumentus nevar atzīt par nodokļu rēķiniem

priekšnodokļa atskaitīšanai. Līdz ar to SIA „Juversa” nepamatoti veikusi

priekšnodokļa atskaitījumus Ls 4527,09 apmērā saskaņā ar minētajiem

rēķiniem.

[1.5] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu, VID apstrīdēja SIA „Juversa”

darījumus ar SIA „Tandēms M”, SIA „Liktenis E” un SIA „Balt NT” un

samazināja sabiedrības PVN deklarācijās uzradīto priekšnodokli 2004.gada

oktobrī par Ls 640,08, 2005.gada maijā par Ls 1892,25, oktobrī par Ls 417,96

un novembrī par Ls 1576,8. Tādejādi, pamatojoties uz likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 35.panta otro daļu, VID SIA „Juversa” papildu nomaksai

budţetā aprēķināja PVN Ls 4527,09 un soda naudu Ls 4527,09.

[2] 2007.gada 27.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta pēc SIA „Juversa” pieteikuma par Valsts ieņēmumu

dienesta 2007.gada 31.maija lēmuma Nr.19/22650 atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[2.1] VID nebija tiesīgs apstrīdēt darījumus, pamatojoties tikai uz cirsmu

īpašnieku A.L., I.G., L.K., A.E. sniegtiem paskaidrojumiem.

[2.2] Darījumu partneri SIA „Tandēms M”, SIA „Liktenis E” un SIA

„Balt NT” ir reģistrēti VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, darījumu

apliecinošie dokumenti noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, darbi ir

veikti un pieņemti ar pieņemšanas - nodošanas aktiem, saņemtie pakalpojumi ir

apmaksāti, par ko liecina bankas zīmogi uz maksājumu dokumentiem, un par

pakalpojumiem iegūtie līdzekļi izmantoti sabiedrības saimnieciskās darbības

nodrošināšanai, darījumi ir iegrāmatoti grāmatvedības reģistros atbilstoši

darījumus apliecinošiem dokumentiem, un tajos ir visi likuma „Par

grāmatvedību” 7.pantā paredzētie rekvizīti, tādēļ minētais Lēmums ir

nepamatots un atceļams. VID amatpersonas nav godprātīgi veikušas visu

apstākļu noskaidrošanu, nav pieņēmušas taisnīgus un likumīgus lēmumus, tādēļ

SIA „Juversa” ir spiesta tos pārsūdzēt, jo SIA „Juversa” ir pilnībā ievērojusi

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta

noteikumus.

[2.3] VID pamatojas tikai uz cirsmu pārdevēju paskaidrojumiem, kuri

vispār nevar tikt izmantoti kā pierādījumi darījuma fakta apliecināšanai starp

divām vai trim citām personām, jo to neparedz ne likums „Par pievienotās

vērtības nodokli”, ne kādi citi normatīvie akli, pie tam, neskatoties uz to, ka

VID administratīvajos aktos vērtēti kā pierādījumi tikai minētie paskaidrojumi,

pieteicējai tie pat nav uzrādīti. Ar mutiskiem paskaidrojumiem nevar atcelt vai

apstrīdēt rakstiskus dokumentus, tai skaitā trīspusējus darbu pieņemšanas-

nodošanas aktus, ko šie paši paskaidrojumu devēji parakstījuši un līdz šim

laikam savus parakstītos dokumentus nav prasījuši likumā noteiktā kārtībā atzīt

par spēkā neesošiem, savus parakstus uz tiem nav apstrīdējuši.

[2.4] VID ģenerāldirektors savā lēmumā nav norādījis, kāpēc viņa

uzskatā tikai vienam pierādījumam ir dota priekšroka, salīdzinājumā ar citiem,

un viens fakts atzīts par pierādītu, citi par nepierādītiem. Šāda rīcība neatbilst ne

tiesiskai apziņai, ne loģikas likumiem, ne taisnības principiem. Ar noslēgtajiem

darījumiem taču visas līgumslēdzējas puses ir apmierinātas, neviena no tām nav

prasījusi darījumus lauzt, darījumu summas iekļautas deklarācijās, saskaņā ar

kurām ir maksāti arī ienākuma nodokļi, bet par to atdošanu maksātājiem VID

amatpersonas pat nav ieminējušās.

[3] Savos paskaidrojumos tiesai atbildētājs prasījumu neatzīst,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem un papildus paskaidro turpmāk minēto.

[3.1] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punkts paredz nodokļu maksātāju tiesības no budţetā maksājamās nodokļa

summas kā priekšnodokli atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos

nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu

ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Citētās tiesību normas ietvaros

nepietiek ar to vien, ka formāli ir izrakstīts, saņemts un apmaksāts rēķins, kā to

uzskata pieteicējs. Ir nepieciešams konstatēt arī to, vai preces un pakalpojumi ir

reāli saņemti no tās personas, kas ir norādīta nodokļa rēķinā un vai pēc preču un

pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības tie nodrošina citus ar

nodokli apliekamus darījumus.

Preču pavadzīmju - rēķinu esamība ļauj pieņemt, ka pakalpojumi ir

sniegti. Taču, kā atzinis arī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments, šāds pieņēmums neizslēdz iespēju administratīvā procesa

dalībniekam to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina

pretējo (sk., piem., Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 15.februāra

lēmumu lietā Nr.SKA-22, 2005.gada 1.marta spriedumu lietā Nr.SKA-40 u.c.).

Piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktu

un 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī izmantojot sistēmiskās tulkošanas

metodi, jāsecina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības balstās uz preču un

pakalpojumu faktisku saņemšanu no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN

apliekamās personas. Uz šādu tiesību normu interpretāciju ir norādījis arī LR

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (sk., piem.,

Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 11.maija spriedumu lietā

Nr.SKA-44, 2004.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-244 u.c.).

[3.2] Veicot SIA „Juversa” auditu, VID pārbaudīja ne tikai pieteicēja

iesniegto nodokļa rēķinu atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet arī šajos

dokumentos norādītās informācijas patiesumu, jo saskaņā ar likuma „Par

uzņēmumu gada pārskatiem” 25.panta pirmās daļas 8.punktu darījumi ir jāvērtē

ne tikai pēc juridiskā satura, bet arī pēc ekonomiskās būtības.

[3.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta noteikumiem,

pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā

ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu.

Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt

informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem no citām institūcijām, kā arī

liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.

Lai pieņemtu pamatotu lēmuma SIA „Juversa” lietā, VID rīkojās saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma noteikumiem, kā arī izmantojot likuma „Par

Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās tiesības

saņemt no personām nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas. Tādējādi VID

uzskata par nepamatotu SIA „Juversa” pieteikumā norādīto, ka VID iegūtie

paskaidrojumi no cirsmu īpašniekiem, A.L., I.G., L.K. un A.E. nav atzīstami par

pierādījumiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu

uzturēja un pamatoja ar tajā minētajiem argumentiem.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojot to ar

Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

[6] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki – A.E., A.L., A.B. un V.P..

Motīvu daļa

[7] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības,

izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka

pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Lēmums pamatots ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punktu.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktā (normatīvie akti spriedumā norādīti redakcijā, kura bija spēkā

attiecīgi auditējamajā periodā) noteikts, ka tikai VID reģistrētai apliekamai

personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budţetā

maksājamās summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos

nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu

ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai (..). Minētos atskaitījumus drīkst

veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas vai – preču

piegādes darījumos – pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas.

Savukārt minētā likuma 1.panta 9.punktā priekšnodoklis definēts kā PVN

summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par

iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības

nodrošināšanai.

Tādējādi, lai persona varētu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību,

cita starpā, nepieciešams konstatēt, ka darījums faktiski ir noticis, turklāt preci

vai pakalpojumu sniegusi tieši tā persona, kura norādīta izrakstītajā preču

pavadzīmē-rēķinā, un preces vai pakalpojumi tiek izmantoti saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.

VID pieteicēja tiesības atskaitīt priekšnodokli darījumos ar SIA

”Tandēms M”, SIA „Liktenis E” un SIA ”Balt NT” ierobeţojis, atzīstot, ka

darījumi starp pieteicēju un šiem uzņēmumiem faktiski nav notikuši, tas ir,

izrakstītajos rēķinos norādītais pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu nav

sniedzis.

[9] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA ”Tandēms M” tiesa lietā

konstatē turpmāk minētos apstākļus un pierādījumus.

[9.1] SIA „Juversa” 2004.gada oktobrī un 2005.gada maijā PVN

deklarācijās veica priekšnodokļa atskaitījumu Ls 640,08 un Ls 1892,25 saskaņā

ar SIA „Tandēms M” 2004.gada 7.oktobra rēķinu Nr.07/10/2004-2 (lietas

74.lapa) par starpniecības pakalpojumiem ciršanas tiesību iegādē pēc CAV

Nr.298658 un Nr.298657, pamatojoties uz 2004.gada 1.oktobra cirsmu

pārdevuma līgumu Nr.01/10/2004-2 (lietas 72.lapa) un 2004.gada 1.oktbra

darbu pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.01/10/2004-2 (lietas 71.lapa), un

2005.gada 22.maija rēķinu Nr.07/10/2004-2 (lietas 78.lapa) par starpniecības

pakalpojumiem ciršanas tiesību iegāde pēc CAV Nr.325351, pamatojoties uz

2005.gada 22.maija cirsmu pārdevuma līgumu Nr.22/05/2005-1 (lietas 76.lapa)

un 2005.gada 22.maija darbu pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.22/05/2005-1

(lietas 77.lapa).

[9.2] 2004.gada 1.oktobrī un 2005.gada 22.maijā parakstītajā

starpniecisko pakalpojumu līgumā (lietas 73., 79.lapa) SIA „Tandēms M”

apņemas veikt augošā koka piegādi viena mēneša laikā, bet pieteicēja apņemas

par līgumā norādīto pakalpojuma izpildi samaksāt starpniekam 14,50 lati plus

PVN 18% par vienu kubikmetru.

[9.3] Saskaņā ar 2004.gada 1.oktobra cirsmu pārdevuma līgumu

Nr.01/10/2004-2 (lietas 72.lapa) pirkuma maksa par piegādāto koksni uz celma

tiek noteikta 0,50 lati par 1 kubikmetru mīnus iedzīvotāju ienākuma nodoklis

25% un saskaņā ar 2005.gada 22.maija cirsmu pārdevuma līgumu

Nr.22/05/2005-1 (lietas 76.lapa) pirkuma maksa par piegādāto koksni uz celma

tiek noteikta 1,00 lati par 1 kubikmetru. Līgumu parakstījis cirsmas pircējs –

SIA „Juversa” pārstāvis A.T., cirsmas pārdevējs – A.L., aģents – SIA „Tandēms

M” pārstāvis – V.P.

[9.4] Cirsmas īpašniece (CAV Nr.298658 un Nr.298657) A.L. savā

2005.gada 21.jūnija paskaidrojumā (lietas 63.-64.lapa) norādījusi, ka 2004.gada

septembrī naudas trūkuma dēļ, viņai bija nepieciešams pārdot meţa koksni uz

celma. Tajā laikā kaimiņienei tika veikta sanitārā cirsma viņai piederošajā

īpašumā. A.A. aizgāja uz šo cirsmu, satikt darba vadītāju, lai uzzinātu par

iespēju pārdot koksni. Strādnieki pateica, ka informēs priekšnieku, par šo

iespēju. Pēc daţām dienām mājās ieradās A.T. Apmēram septembra beigās un

oktobra sākumā tika nokārtoti un parakstīti visi pirkšanas un pārdošanas

dokumenti. Starpnieka darījumam nebija, jo cirsmu pārdošanai pircējam

piedāvāja pati. Tikai parakstot cirsmu pārdevuma līgumu un darbu pieņemšanas

- nodošanas aktu A.A. ievēroja, ka tajā minēts trešais darījumu partneris SIA

„Tandēms M”.

[9.5] Tiesas sēdē A.L. liecināja (lietas 198.-203.lapa), ka bija redzējusi,

ka pie kaimiņa cērt meţu un viņa pie meţstrādniekiem painteresējās kā var

pārdot cirsmu. Meţstrādnieki solījās parunāt ar priekšnieku. Pēc tam atbrauca

cilvēks un teica, ka pēc laika cirsmu var nopirkt, bet ir vajadzīga meţniecības

atļauja. Kad bija dokumenti sagatavoti tas cilvēks atkal bija atbraucis un mašīnā

sēdēja vēl arī citi cilvēki, tad tika parakstīts cirsmas pārdošanas līgums. A.L.

vislabāk atceras A.T., jo viņš visvairāk kontaktējās ar viņu, bija pie viņas mājās

un veda uz meţniecību.

[9.6] Cirsmas īpašnieks (CAV Nr.325351) S.S. savā 2005.gada

26.augusta paskaidrojumā (lietas 68.-70.lapa) norādījis, ka cirsmu pārdevis SIA

,,Juversa”. Cirsmu pārdošanai SIA ,,Juversa” piedāvājis pats, kura tolaik cirta

meţu kaimiņu cirsmā un darījumu slēdzis ar uzņēmuma rīkotājdirektoru A.T.,

meţs tika pārdots bez starpniekiem. Trešo personu, kura parakstījusi sastādīto

cirsmu pārdevumu līgumu un darbu pieņemšanas - nodošanas S.S. nav redzējis.

[9.7] Tiesas sēdē liecinieks V.P. liecināja (lietas 253.-255.lapa), ka viņš

ir pazīstams ar A.T. un viņam bija zināms, ka SIA „Juversa” nodarbojas ar meţa

izstrādi. Arī liecinieka uzņēmums SIA „Tandēms M” nodarbojas ar meţa

izstrādi. Ja liecinieks saņem informāciju par cirsmas iegādes iespēju un uz to

brīdi šī cirsma lieciniekam pašam nav vajadzīga, tad viņš šo informāciju nodod

citiem meţizstrādes uzņēmumiem, jo informācija maksā naudu. Ja kādam no

uzņēmumiem cirsma ir vajadzīga, tad vienojamies par cenu un liecinieks atdod

šim uzņēmumam visus dokumentus saistībā ar cirsmu un viņi paši tad brauc pie

īpašnieka, lai noslēgtu līgumu. Par konkrētajām A.L. un S.S. cirsmām liecinieks

neko nevar paskaidrot, jo no šī darījuma noslēgšanas brīţa ir pagājis ilgs laiks.

Maksa par starpniecības pakalpojumu ir atkarīga no cenas, ko nosaka cirsmas

īpašnieks, ja zemāka ir cirsmas īpašnieka noteiktā cena, jo lielāku maksu var

uzlikt par starpniecības pakalpojumu. Ja var nopelnīt lielu summu par

starpniecības pakalpojumu, tad ir vērts ar to nodarboties, bet ja peļņa nav liela,

tad nav izdevīgi pārdot informāciju.

[10] Tiesa, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus [9] attiecībā uz

pieteicējas darījumiem ar SIA ”Tandēms M” konstatē, ka SIA ”Tandēms M”

sniedza SIA ,,Juversa” starpnieka pakalpojumus par fiziskajām personām

piederošās koksnes uz celma pārdošanas darījumu organizēšanu. No vienošanās

izriet, ka SIA ”Tandēms M” sniedz SIA ,,Juversa” tikai un vienīgi starpniecības

pakalpojumus kokmateriālu iegādē.

Tiesa, izvērtējot minētās vienošanās kopsakarā ar SIA „Tandēms M”

izrakstītajiem rēķiniem un cirsmu pārdevuma līgumiem secina, rēķinos

norādītās summas par SIA ”Tandēms M” sniegtajiem starpniecības

pakalpojumiem ir acīmredzami nesamērīgas attiecībā pret cirsmu pārdevuma

līgumos norādīto pakalpojumu – ciršanas tiesību piešķiršanu, cenu, proti Ls

14,50/m3 pret Ls 0,50 -1,00/m3, tādējādi darījuma ekonomiskā būtība ir pretrunā

saimnieciskās realitātes principiem.

Tiesa konstatē, ka cirsmu īpašnieki noliedz starpnieka esamību darījumos

ar pieteicēju. Kā A.L. tā arī S.S. apgalvo, ka koksnes pircēju SIA ,,Juversa”

atraduši paši, runājot ar meţstrādniekiem. Gan A.L., gan S.S. visas pārrunas par

darījuma būtību ir vedušas tikai ar pieteicējas pārstāvi A.T. Vienlaicīgi V.P.

tiesas sēdē liecināja, ka ir sniedzis starpnieka pakalpojumus darījumos starp

pieteicēju un fiziskajām personām - A.L. un S.S., taču par šo darījumu

faktiskajiem apstākļiem neko paskaidrot nevarēja. V.P. liecina, ka parasti, ja

atrod cirsmu, tad sameklē pircēju ar kuru vienojas par cenu un kuram nodod arī

visus dokumentus saistībā ar šo cirsmu. Konkrētajā gadījumā ne A.L. ne S.S.

nav norādījuši, ka cirsmas dokumentus būtu atdevuši kādai citai personai

izņemot A.T.

Jēdziens „starpniecība”, „starp” norāda, ka persona, kura sniedz

starpniecības pakalpojums darbojas starp divām vai vairākām pusēm, ir

starpnieks, atrodas starp kaut ko. Tiesas ieskatā starpniecības līguma ietvaros

persona – starpnieks – var pildīt daţādus pienākumus, piemēram, būt

samierinātājs strīdā, vidutājs, var būt ziņnesis un konsultants vienlaikus kādā

biznesa projektā, taču noteikti starpnieks komunicē ar vismaz divām personām,

vienu – līguma slēdzēju, kura uzdevumā starpnieks darbojas, un otru –

potenciālo uzdevuma devēja darījumu partneri. Klasisks piemērs starpniecības

pakalpojumu sniegšanā ir mākleri, kuri pēc sertifikācijas ir tiesīgi nodarboties ar

nekustamo īpašumu pirkšanas darījumiem klienta uzdevumā.

Konkrētajā lietā SIA ,,Juversa” darījumi varētu tikt atzīti par

starpniecības pakalpojumiem, ja pakalpojuma sniedzējs – SIA „Tandēms M” –

būtu komunicējis ar cirsmu pārdevējiem, būtu sazinājies ar tiem, pārliecinoties

par līguma priekšmeta (cirsmu) esamību un personu interesi stāties darījumu

attiecībās, iespējams – arī piedalījušās vienošanās noslēgšanā. Taču no lietas

materiāliem šādi vai pat līdzīgi secinājumi neizriet. Cirsmu pārdevēji norādījuši,

ka darījumos ar pieteicēju, pārdodot koksni uz celma, starpnieku nav bijis.

Bez tam starpniecisko pakalpojumu līgums, cirsmu pārdevuma līgums un

darbu pieņemšanas - nodošanas akts tiek parakstīts vienlaicīgi, tas ir vienā un

tajā pašā datumā, kas ir pretrunā ar liecinieku sniegtajām liecībām. Tādejādi šie

dokumenti nesatur patiesu informāciju par darījumu būtību.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka lietā nav pierādīts, ka pieteicēja ir saņēmusi

no SIA „Tandēms M” starpnieka pakalpojumus par fiziskajām personām

piederošās koksnes uz celma pārdošanas darījumu organizēšanu. Tātad nav

izpildīts viens no priekšnoteikumiem priekšnodokļa atskaitīšanai, proti,

pakalpojums nav saņemts no PVN rēķinā norādītās apliekamās personas.

Vienlaikus jākonstatē, ka tieši rēķinos norādītā starpniecības pakalpojuma

saņemšana cirsmu iegādē no SIA „Tandēms M” ir apšaubāma arī no darījuma

ekonomiskās būtības.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti liedza pieteicējai tiesības

uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem ar SIA „Tandēms M” Ls 2532,33

apmērā (2004.gada oktobrī - Ls 640,08, 2005.gada maijā - Ls 1892,25).

[11] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „Liktenis E” tiesa lietā

konstatē turpmāk minētos apstākļus un pierādījumus.

[11.1] SIA „Juversa” 2005.gada oktobrī PVN deklarācijās veica

priekšnodokļa atskaitījumu Ls 417,96 saskaņā ar SIA „Liktenis E” 2005.gada

20.septembra rēķinu Nr.133 (lietas 84.lapa) par starpniecības pakalpojumiem

cirsmas iegādē Jēkabpils rajonā, Zasas pagastā, „/Nosaukums/”, zemes gabala

kadastra Nr./kadastra numurs/, pamatojoties uz 2005.gada 20.septembra cirsmu

pārdevuma līgumu Nr.50/2005-1 (lietas 82.lapa) un 2005.gada 20.septembra

darbu pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.50/20D5-l (lietas 83.lapa).

[11.2] 2005.gada 1.septembrī parakstītajā starpniecisko pakalpojumu

līgumā (lietas 86.lapa) SIA „Liktenis E” apņemas veikt augošā koka piegādi

viena mēneša laikā, bet pieteicēja apņemas par līgumā norādīto pakalpojuma

izpildi samaksāt starpniekam 18,00 lati plus PVN 18% par vienu kubikmetru.

[11.3] Saskaņā ar 2005.gada 20.septembra cirsmu pārdevuma līgumu

Nr.50/2005-1 (lietas 82.lapa) pirkuma maksa par piegādāto koksni uz celma

tiek noteikta 2,00 lati par 1 kubikmetru.

[11.4] Cirsmas īpašniece I.G. savā 2005.gada 31.oktobra paskaidrojumā

(lietas 96.lapa) norādījusi, ka „Brīvajā Daugavā” bija izlasījusi sludinājumu, ka

iepērk cirsmas un piezvanījusi uz norādīto telefona numuru. Cirsmas apskatīt

atbrauca pārstāvis no SIA ,,Juversa”. Otrajā reizē atbrauca divi pārstāvji no SIA

,,Juversa” un viens no viņiem stādījās priekšā kā direktors A.T. Visi kopā

apskatīja cirsmu un vienojās, ka tiek pārdota cirsma SIA ,,Juversa”. Pavadzīmi

parakstīja A.T. un I.G. Vairāk nevienu citu dokumentu, izņemot pavadzīmi, I.G.

nav parakstījusi. Nauda par cirsmu tika pārskaitīta uz banku.

[12] Tiesa, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus [11] attiecībā uz

pieteicējas darījumu ar SIA „Liktenis E” konstatē, ka SIA „Liktenis E” sniedza

SIA „Juversa” starpnieka pakalpojumu par I.G. piederošās koksnes uz celma

pārdošanas darījuma organizēšanā. No vienošanās izriet, ka SIA „Liktenis E”

sniedz pieteicējai tikai un vienīgi starpniecības pakalpojumu kokmateriālu

iegādei.

No I.G. paskaidrojuma izriet, ka viņa pēc sludinājuma laikrakstā

sazvanījusies ar firmu un no SIA „Juversa” atbrauca pārstāvis, kurš cirsmu

apskatīja un vēlāk ar šo firmu tika noslēgta vienošanās par cirsmas pārdošanu.

No iepriekš minētā secināms, ka I.G. cirsma tika pārdota SIA „Juversa” bez

starpnieka pakalpojumiem. Kaut arī SIA „Juversa” pārstāvis tiesas sēdē

paskaidroja, ka nekādus sludinājumus avīzēs nav licis, tiesa apšauba šī

apgalvojuma patiesumu. Uzņēmumam, kas nodarbojas ar meţistrādi nevar būt

izdevīgi iegādāties cirsmu, kas ir deviņas reizes dārgāka, ar starpnieka

palīdzību, nekā tās pārdošanas cena. Daudz izdevīgāk un lētāk ir ievietot

sludinājumu avīzē, tādējādi uzņēmumam ir iespēja iegādāties cirsmu tieši no

tās īpašnieka par daudz lētāku cenu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka VID 2005.gada oktobrī pamatoti liedza

pieteicējai tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem ar SIA

„Liktenis E” Ls 417,96 apmērā.

[13] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „Balt NT” tiesa lietā

konstatē turpmāk minētos apstākļus un pierādījumus.

[13.1] SIA „Juversa” 2005.gada novembrī PVN deklarācijā veica

priekšnodokļa atskaitījumu Ls 680,4 saskaņā ar SIA „Balt NT” 2005.gada

11.septembra rēķinu Nr.60 (lietas 89.lapa) par starpniecības pakalpojumiem

cirsmas iegādei Aizkraukles raj. Sunākstes pag., „/Nosaukums/”, zemes gabala

kadastra Nr./kadastra numurs/, pamatojoties uz 2005.gada 3.novembra

starpniecības līguma Nr.59 (lietas 95. lapa) un 2005.gada 9.novembra darbu

pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.60, un priekšnodokļa atskaitījumu Ls 896,4

saskaņā ar SIA „Balt NT” 2005.gada 24.novembra rēķinu Nr.62 (lietas 93.lapa)

par starpniecības pakalpojumiem cirsmas iegādei Aizkraukles raj. Sunākstes

pag., „/Nosaukums/”, zemes gabala kadastra Nr./kadastra numurs/ pamatojoties

uz 2005.gada 3.novembra starpniecības līgumu Nr.59 (lietas 95.lapa) un

2005.gada 24.novembra darba pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.62 (lietas 92.

lapa).

[13.2] 2005.gada 3.novembrī parakstītajā starpniecisko pakalpojumu

līgumā Nr.59 (lietas 95.lapa) SIA „Balt NT” apņemas veikt augošā koka

piegādi viena mēneša laikā, bet pieteicēja par līgumā norādīto pakalpojuma

izpildi samaksāt starpniekam 20 lati plus PVN 18% par vienu kubikmetru.

[13.3] Saskaņā ar 2005.gada 9.novembra cirsmu pārdevuma līgumu

Nr.60 (lietas 87.lapa) pirkuma maksa par piegādāto meţu uz celma tiek

noteikta Ls 2,10 par vienu kubikmetru. Līgumu parakstīja cirsmas pircējs – SIA

„Juversa” pārstāvis A.T., cirsmas pārdevējs – L.K. un aģents – SIA „Bata NT”

pārstāvis A.B.

[13.4] Cirsmas, kas atrodas nekustamā īpašumā Aizkraukles raj.

Sunākstes pag., „/Nosaukums/”, zemes gabala ar kadastra Nr./kadastra numurs/,

īpašniece L.K. savā 2006.gada 17.febrāra paskaidrojumā (lietas 97.lapa)

norādījusi, ka cirsmas tiesības ir pārdevusi SIA „Juversa”. Tika noslēgts cirsmu

pārdevuma līgums, darbu pieņemšanas – nodošanas akts un izrakstīta

kokmateriālu transporta pavadzīme. Pavadzīmi L.K. neaizpildīja, jo darījuma

slēgšanas brīdī nebija klāt. L.K. ciršanas tiesības pārdeva ar starpnieka palīdzību

V.V., kurš ir viņas paziņa. A.V. cirsmu dabā neapskatīja, bet kurš cirsmu

apskatīja dabā L.K. nezin. L.K. nezin arī cik personu piedalījās pie dokumentu

noformēšanas.

[13.5] A.V. savā 2006.gada 10.aprīļa paskaidrojumā (lietas 66. un

61.lapa) norādījis, ka 2005.gada beigās pie viņa griezās L.K. par cirsmas

pārdošanu. Tā kā A.V. pazīst A.T., tad viņš viņam piezvanīja un piedāvāja

nopirkt cirsmu no L.K. A.V. pazīst arī A.B. A.V. nevar precīzi pateikt vai par

L.K. cirsmu ir zvanījis arī A.B. A.V. cirsmu apskatīt bija aizbraucis kopā ar A.T..

Darba attiecībās ar A.T. un A.B. A.V. nav bijis, bet viņš ir tikai palīdzējis atrast

pircēju L.K. A.V. zin, ka A.T. ir firma SIA „Juversa”, bet vai A.B. ir kāda firma

viņš nezin. Par firmu SIA „Balta NT” A.V. dzird pirmo reizi. A.V. nekādus

dokumentus saistībā ar cirsmas pārdošanu nav kārtojis, bet ir tikai A.T. atdevis

ciršanas apliecinājumu.

[13.6] Saskaņā ar 2005.gada 24.novembra cirsmu pārdevuma līgumu

Nr.62 (lietas 91.lapa) pirkuma maksa par piegādāto meţu uz celma tiek

noteikta Ls 5 par vienu kubikmetru. Līgumu parakstījis cirsmas pircējs – SIA

„Juversa” pārstāvis A.T., cirsmas pārdevējs – A.E. un aģents – SIA „Balta NT”

pārstāvis A.B.

[13.7] Cirsmas, kas atrodas nekustamā īpašumā Aizkraukles raj.

Sunākstes pag., „/Nosaukums/”, zemes gabala ar kadastra Nr./kadastra numurs/,

īpašniece A.E. savā 2006.gada 1.februāra paskaidrojumā (lietas 98.lapa)

norādījusi, ka sakarā ar apjomīgām vējgāzēm bija jāmeklē meţa pircējs. A.E.

draugi ieteica meţu piedāvāt SIA „Juversa” īpašniekam A.T. un SIA „Ţievalti”

īpašniekam J.L. A.E. nolēma meţu piedāvāt abiem. Vēlāk viņi sazvanījās,

satikās un brauca skatīt meţu. No SIA „Juversa” atbrauca divi pārstāvji, bet

A.E. iepazinās tikai ar A.T. Nākošā tikšanās reizē jau vienojās par cenu,

noslēdza līgumu un izrakstīja kokmateriālu transporta pavadzīmes. Meţa

pārdošanas cenu piedāvāja A.E., kas pircēju apmierināja.

[13.8] Tiesas sēdē lieciniece A.E. liecināja (lietas 136-137.lapa), ka viņas

meţā bija notikuši lieli postījumi, tāpēc cirsmu bija jāpārdod. Cirsmas pircēju

lieciniece meklēja starp draugiem. Tēva draugs J.B. ieteica cilvēku, runa bija

par A.V., bet uzvārdu lieciniece neatceras. A.V. pats bija arī atbraucis pie

liecinieces. Lieciniece neprasīja vai A.V. cirsmu pirks, vai tikai pārpirks. Martā

atbrauca divi vai trīs cilvēki un meţs tika apskatīts vairākas reizes. Ciršanas

apliecinājumu lieciniece atdeva A.V., kurš solījās apskatīt un pazvanīt. Bija

atbraucis A.T., ar kuru arī tika noslēgts līgums.

[13.9] A.B. savā 2006.gada 27.marta paskaidrojumā (lietas 60. un

67.lapa) norādījis, ka par SIA „Balt NT” īpašnieku kļuvis 2005.gada

4.novembrī. Uzņēmums nodarbojas ar lietotu automašīnu tirdzniecību,

meţsaimniecību, kā arī starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Saistībā ar cirsmu

pārdošanu SIA „Juversa” 2004.gada novembrī no A.E. un L.K. A.B. paskaidro,

ka viņš kā SIA „Balta NT” valdes loceklis ar šīm personām nav ticies. Cirsmu

pārdevumu līgumus A.B. parakstīja Jēkabpilī SIA „Juversa” ofisā. Līgumus

A.B. iedeva parakstīt J.T. Tāpat SIA „Juversa” ofisā tika parakstīti darbu

pieņemšanas un nodošanas akti un starpniecības pakalpojumu līgums. Reāli

dabā SIA „Balta NT” starpniecības pakalpojumu cirsmu pārdošanā no L.K. un

A.E. nav sniedzis, tikai ir uzrādījis šo personu tālruņu numurus A.T.

Dokumentus saistībā ar cirsmu pārdošanu A.B. nav gatavojis, tos viņam iedeva

parakstīt A.T. Kas ir sagatavojis dokumentus A.B. nezin. Par kārtoto

grāmatvedību SIA „Balt NT” A.B. nevēlas skaidrot, jo līgums ne ar vienu vēl

nav noslēgts par grāmatvedības kārtošanu. Par it kā saņemto starpniecības

pakalpojumu SIA „Juversa” uz SIA „Balt NT” kontu pārskaitīja noteiktu

naudas summu, kuru A.B. nosaukt nevar, jo neatceras. Kādiem nolūkiem tika

izlietota SIA „Juversa” pārskaitītā nauda A.B. konkrēti pateikt nevar.

Uzņemumā A.B. strādā viens pats.

[13.10] Tiesas sēdē liecinieks A.B. liecināja (lietas 203.-207.lapa), ka

viņš ir SIA „Balt NT” valdes loceklis. SIA „Balt NT” nodarbojas ar transporta,

meţsaimniecības, kā arī starpniecības pakalpojumiem. Cirsmas tika sameklētas

ar paziņu starpniecību, kuri iedeva arī cirsmu īpašnieku telefona numurus.

Aivars bija tas, kurš atrada cirsmas, bet Aivara uzvārdu liecinieks neatceras.

SIA „Juversa” pirmā izrādīja interesi par cirsmām. Apskatīt cirsmu A.B. devās

kopā ar SIA „Juversa” pārstāvi A.T. Par starpniecību tika saņemts atalgojums,

dokumenti tika sastādīti neregulāri. Pats liecinieks grāmatvedību nav kārtojis, to

darīja viņa grāmatvede. Liecinieks nodarbojās ar pircēju meklēšanu, pazīst A.V.,

taču sen ar viņu nav kontaktējies. Vienu no cirsmām liecinieks atradis pats, bet

otru cirsmu atradis A.V. Par atrasto cirsmu iegādi liecinieks informēja SIA

„Juversa” pārstāvi, kurš piekrita to nopirkt. Ar A.V. liecinieks brauca pie L.K.

un paņēma no viņas dokumentus. A.V. parādīja lieciniekam, kur atrodas cirsma

un pēc tam cirsma tika parādīta A.T., ar kuru vienojās par cenu. Visus

dokumentus liecinieks sagatavoja pats savā firmā. Kurš iedeva A.E. telefona

numuru liecinieks neatceras.

[14] Tiesa, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus [13] attiecībā uz

pieteicējas darījumiem ar SIA „Balt NT”, konstatē, ka SIA „Balt NT” sniedza

SIA „Juversa” starpnieka pakalpojumus par fiziskajām personām piederošās

koksnes uz celma pārdošanas darījumu organizēšanā. No vienošanās izriet, ka

SIA „Balt NT” sniedz pieteicējai tikai un vienīgi starpniecības pakalpojumus

augošā koka piegādē.

Tiesa izvērtējot minēto vienošanos kopsakarā ar SIA „Balt NT”

izrakstītajiem rēķiniem un cirsmu pārdevumu līgumiem, secina, ka rēķinos

norādītās summas ar SIA „Balt NT” sniegtajiem starpniecības pakalpojumiem ir

acīmredzami nesamērīgas attiecībā pret cirsmu pārdevuma līgumos norādīto

pakalpojumu – ciršanas tiesību piešķiršana, cenu, proti 23,6 lati par kubikmetru

pret 2,1-5 lati par kubikmetru, tādējādi darījuma ekonomiskā puse ir pretrunā ar

saimnieciskās realitātes principiem.

No L.K. rakstiskajiem paskaidrojumiem [13.4] izriet, ka viņa cirsmas

tiesības ir pārdevusi starpniekam A.V., bet A.V. cirsmu dabā neapskatīja.

Savukārt A.V. rakstiskajā paskaidrojumā [13.5] apgalvo, ka par L.K. cirsmas

iegādi ir informējis A.T. un ar viņu kopā ir aizbraucis apskatīt cirsmu, kā arī

atdevis A.T. visus dokumentus saistībā ar šo cirsmu. Vienlaicīgi A.B.

paskaidrojumos [13.9] apgalvo, ka viņš ar L.K. nav ticies, bet A.T. ir tikai

paziņojis L.K. telefona numuru. Tāpat paskaidrojumā A.B. ir norādījis, ka visi

līgumi tika noslēgti SIA „Juversa” ofisā un tos ir sagatavojis J.T.

Tiesa izvērtējot iepriekš minētos paskaidrojumus secina, ka starpniecības

pakalpojums starp SIA „Balt NT” un SIA „Juversa” faktiski nav noticis, jo A.V.

ir pats sazinājies ar A.T. un nodevis viņam informāciju par L.K. cirsmas

iespējamo iegādi.

Tiesa kritiski vērtē A.B. tiesas sēdē sniegto liecību, jo tā ir pretrunā ar

viņa iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem VID un pārējiem lietas materiāliem.

A.B. tiesas sēdē liecināja, ka cirsmu īpašnieku telefona numurus iedeva V.V.,

taču V.V. paskaidrojumos nav norādījis, ka par cirsmas iegādi būtu informējis

šādu personu. Bez tam A.B. liecina, ka kopā ar V.V. ir braucis pie L.K. pēc

cirsmas dokumentiem kā arī kopā ar viņu ir braucis apskatīt cirsmu. Taču V.V.

viennozīmīgi savos paskaidrojumos norāda, ka cirsmu apskatīt ir braucis tikai

kopā ar A.T. un viņam ir arī nodevis cirsmas dokumentus. Tāpat A.B. liecina, ka

visus ar cirsmu saistītos dokumentus ir sagatavojis pats, taču savos

paskaidrojumos VID viņš norāda, ka visi dokumenti tika sagatavoti SIA

„Juversa” ofisā un A.B. tos ir tikai parakstījis. Līdz ar to tiesa nepiedod ticamību

A.B. tiesas sēdē liecinātajam, bet atzīst, ka A.B. sniegtie paskaidrojumi atbilst

darījuma faktiskajiem apstākļiem, proti, ka reāli dabā SIA „Balta NT”

starpniecības pakalpojumu cirsmas pārdošanā no L.K. nav sniegusi, bet ir

uzrādīts tikai L.K. telefona numurs, kurš A.T. jau tāpat bija zināms no V.V.

No A.E. paskaidrojumiem [13.7] izriet, ka viņai draugi ieteica pārdot

cirsmu SIA „Juversa” īpašniekam A.T. ar kuru viņa sazvanījās un brauca

apskatīt meţu. No kā ir secināms, ka A.E. cirsma ir pārdota SIA „Juversa” bez

starpnieka līdzdalības.

Tiesa kritiski vērtē A.E. tiesas sēdē liecināto, jo pārējos lietas materiālos

ir saskatāmas acīmredzamas pretrunas. A.E., divus mēnešus pēc darījuma

slēgšanas savos paskaidrojumos iestādei neko nav minējusi par A.V., bet ir

norādījusi, tikai un vienīgi SIA „Juversa” īpašnieku A.T. ar kuru viņa ir gan

sazvanījusies, gan arī braukusi apskatīt meţu. Savā liecībā, kas tika sniegta pēc

vairākiem gadiem, A.E. liecināja, ka viņai J.B. ieteica A.V. un A.V. bija pie

viņas atbraucis un paņēmis ciršanas apliecinājumu. Savukārt A.B.

paskaidrojumos iestādei norādījis, ka ar A.E. nav ticies, bet ir iedevis viņas

tālruņa numuru A.T. un tiesas sēdē liecināja, ka cirsmu atradis pats un tālāk šo

informāciju nodevis A.T. Līdz ar to tiesa nepiedod ticamību A.E. tiesas sēdē

liecinātajam, bet atzīst, ka A.E. sniegtie paskaidrojumi VID atbilst darījuma

faktiskajiem apstākļiem, proti, ka A.E. pati ir sazinājusies ar A.T. bez A.B.

starpniecības.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka VID 2005.gada novembrī pamatoti

liedza pieteicējai tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem ar SIA

„Balt NT” Ls 1576,8 apmērā.

[15] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas spēkā no

2004.gada 1.maija līdz 2008.gada 25.februārim) 35.panta otrā daļa noteica, ja

nodokļa deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budţetā maksājamā nodokļa

summa vai palielināta no budţeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo

taksācijas periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina

un par labu budţetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto)

nodokļa summu un soda naudu tās apmērā.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments,

soda naudas mērķis ir panākt, lai nodokļu maksātāji pildītu savus pienākumus

nodokļu jomā, kā arī sodīt pārkāpējus. Tādējādi soda nauda ir paredzēta kā

līdzeklis, kas nodrošina, lai valsts atbilstoši attiecīgajiem likumiem saņemtu

nodokļus (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2006.gada 7.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-410 9.2.-9.4.punktu).

Izskatāmajā lietā tiesas ieskatā pieteicēja nav saņēmusi PVN rēķinos

norādītos pakalpojumus no SIA ”Tandēms M”, SIA „Liktenis E” un SIA ”Balt

NT”, savukārt darījumus apliecinošie dokumenti ir formāli sastādīti,

neatspoguļojot patiesu saimniecisko darījumu norisi, tādēļ pieteicēja nepamatoti

pretendēja uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka

konkrētajos apstākļos noteiktā soda nauda nodokļa summas apmērā attaisno tās

mērķi un tās noteikšana ir samērīga un atbilst likuma mērķim.

Ņemot vērā spriedumā secināto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti noteicis

pieteicējai atbildību saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

35.panta otro daļu, proti, noteicis papildus nomaksai budţetā PVN Ls 4527,09

un soda naudu tādā pašā apmērā.

[16] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta

2007.gada 31.maija lēmums Nr.19/22650 par SIA „Juversa” papildu nomaksai

budţetā noteikto summu 9054,18 latu apmērā, t.sk., pievienotās vērtības

nodokli 4527,09 latu apmērā un soda nauda 4527,09 latu apmērā ir tiesisks

administratīvais akts, tādēļ nav pamata tā atcelšanai, savukārt pieteicējas

pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, 289.-

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobeţotu atbildību ”Juversa” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2007.gada 31.maija lēmuma Nr.19/22650 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 28.maijā.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ________________________________ L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2010.gada 28.maijā.