Court imposes administrative arrest and fine for repeat driving without license in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of driving a vehicle repeatedly without a license and imposed an administrative arrest of five days plus a fine of 570 euros. The defendant admitted guilt and expressed remorse, though the court noted a history of unpaid fines and repeated violations. The court applied the statutory minimum penalty because aggravating circumstances were absent and mitigating factors were limited.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkts; LAPK 32. panta otrā daļa: The court must impose the statutory minimum administrative arrest and fine when a person is convicted of repeat driving without a license, considering only the nature of the violation, the defendant's character, and the absence of aggravating circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2019:1106.173099919.1.S
Nr. 173099919
Nr. 1-0999-19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2019. gada 6. novembrī
Zemgales rajona tiesas tiesnese Inga Putra,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punkta.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 2. novembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/
par to, ka 2019. gada 2. novembrī plkst. 12.12 pa Viestura ielu, virzienā no Brīvības ielas uz Skolas ielu, Dobelē, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Opel
Vectra, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas. Pēdējo
reizi sodīts 2019. gada 4. janvārī.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka ar savām darbībām /pers. A/ pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 26. panta otro daļu. Pārkāpums
kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta septītās daļas 1. punkta. /pers. A/ administratīvā pārkāpuma
protokolu parakstījis.
[2] Uz tiesas sēdi iestādes pārstāvis nebija ieradies. Tiesnese nekonstatēja šķēršļus lietas izskatīšanai un nolēma lietu izskatīt bez iestādes pārstāvja
klātbūtnes.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu atzina, nožēloja izdarīto, paskaidrojumus sniegt nevēlējās, norādīja, ka apgādībā ir viens bērns, ko jāpieskata, kad
sieva strādā Rīgā.
Motīvu daļa
[3] Tiesnese, pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, atzīst, ka /pers. A/ ir
izdarījis LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
[4] Ceļu satiksmes likuma 26. panta otrā daļa noteic, ka personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to
vadītāju valsts reģistrā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Saskaņā ar LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punktu par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz
piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 euro.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta, jākonstatē, ka persona vadījusi transportlīdzekli
atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas.
[5] Atbilstoši LAPK 243. pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietveros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pierādīšanas līdzekļi saskaņā ar LAPK 243.1 pantu ir šādi: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības;
eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās
rakstveida vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
[6] Lietā ziņas par faktiem, kas pierāda administratīvā pārkāpuma esību, nodibinātas ar šādiem pierādīšanas līdzekļiem.
Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas 2019. gada 4. janvāra lēmumu, ar kuru /pers. A/ uzlikts administratīvais naudas sods
280 euro pēc LAPK 149.4 panta sestās daļas 1. punkta par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Ar 2019. gada 2. novembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/konstatēts fakts, ka 2019. gada 2. novembrī /pers. A/ protokolā
norādītajā laikā un vietā atkārtoti gada laikā vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kartībā nav iegūtas.
Ar izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas sistēmas, kas apliecina, ka /pers. A/ nav B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību.
[7] Tiesnese saskaņā ar LAPK 244. pantu ir novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, un atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā pēc LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta ir pilnībā pierādīta, proti, lietā ir pierādīts, ka jau atkārtoti gada laikā vadījis transportlīdzekli
bez tiesībām, tiesības nav iegūtas.
[8] Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,
tiesnese atzīst, ka pārkāpējs /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu LAPK 149.4 panta septītās daļas
1. punkta sankcijas ietvaros.
Saskaņā ar LAPK 32. panta otro daļu, nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesneses vērtējumā /pers. A/ pieļāvis nopietnu pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadīšana bez noteiktā kārtībā iegūtām transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām nav pieļaujama.
Attiecībā uz pārkāpēja personību norādāms, ka no Iekšlietu ministrijas Informācijas sistēmas izdrukas redzami /pers. A/ izdarītie administratīvie
pārkāpumi. Septiņu gadu laikā pieļauti pieci administratīvie pārkāpumi, četri no tiem ceļu satiksmē, 2019. gada 4. janvārī uzliktais naudas sods nav
samaksāts, /pers. A/ atzīstams par administratīvi sodītu. 2019. gada 4. janvārī uzliktais administratīvais sods /pers. A/ nav audzinājis, gluži pretēji,
identisks administratīvais pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti.
/pers. A/ ir apgādībā ir viens bērns, ko viņš pieskata, kad sieva strādā Rīgā. Lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, par atbildību
mīkstinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka /pers. A/ savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto. LAPK 31. pantā noteiktie apstākļi aresta nepiemērošanai lietā nav
konstatēti.
LAPK 32. panta otrajā daļā norādītie apstākļi ir būtiski aresta ilguma noteikšanai, jo likumdevējs par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu paredzējis
arestu no piecām līdz 15 diennaktīm. Savukārt attiecībā uz naudas sodu norādāms, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir paredzējis konstantu
naudas soda mēru, līdz ar to tas atzīstams par taisnīgu un samērīgu izdarītajam pārkāpumam. Ņemot vērā šos soda noteikšanai būtiskos apstākļus, /pers.
A/ piemērojams sankcijā noteiktais minimālais arests un naudas sods 570 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktu, 213. pantu un 289.16 panta pirmo daļu, tiesnese
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. D/ Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ un sodīt ar administratīvo arestu uz piecām diennaktīm un naudas sodu 570 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales
rajona tiesā.
Pilns spriedums tiesas kancelejā pieejams 2019. gada 6. novembrī.
Tiesnese I. Putra