Court dismisses appeal upholding management company debt claim against apartment owner for unpaid fees.

NORAKSTS

Lieta Nr. C29571710

SKC-211/2015

S P R I E D U M S

Rīgā 2015. gada 29. oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese referente M. Senkāne

tiesnesis A. Strupišs

tiesnese A. Vītola

rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 4. februāra spriedumu

civillietā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un /pers. B/ pretprasībā par zaudējumu piedziņu.

A p r a k s t o š ā

[1] SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA „Krasta nami”) 2010. gada 17. maijā cēlusi tiesā prasību pret

/pers. B/ par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1670., 1671., 1674., 1716., 1717., 1770., 1772., 1775., 1779., 1786., 1791.

pantu, likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 12. pantu, 16. panta ceturto daļu, 35. pantu, lūgusi piedzīt no atbildētājas parādu 1211,57 Ls un tiesas izdevumus.

Prasībā norādīts, ka atbildētāja ir dzīvokļa /adrese/, īpašniece. Prasītāja, pamatojoties uz 2002. gada 22. oktobrī noslēgto dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk – apsaimniekošanas līgums), veic atbildētājai piederošā dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu un

uzturēšanu, kā arī sniedz komunālos pakalpojumus, par ko atbildētājai jāveic maksājumi atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem par katru kārtējo mēnesi līdz tā

5. datumam.

Atbildētāja minētos maksājumus nav pienācīgi veikusi, kā rezultātā līdz 2010. gada aprīlim izveidojies parāds 1211,57 Ls (apsaimniekošanas

parāds - 890 Ls, komunālo maksājumu parāds - 321,19 Ls).

[2] /pers. B/ 2011. gada 2. maijā cēlusi pretprasību par zaudējumu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1770. un 1775. pantu, lūgusi piedzīt

no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” zaudējumus 980,86 Ls.

Pretprasībā norādīts, ka prasītāja nepilda apsaimniekošanas līguma 6.1.3. punktu, kā arī nav reaģējusi uz atbildētājas rakstveida iesniegumiem par

jumta remonta nepieciešamību. Ņemot vērā minēto, /pers. B/ veikusi jumta un dzīvojamās mājas ārsienas remontu par saviem līdzekļiem. Atbildētājas

bezdarbības rezultātā /pers. B/ radīti zaudējumi 980,86 Ls apmērā.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011. gada 20. decembra spriedumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība apmierināta, bet

pretprasība noraidīta.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[3.1] Lietā nav pierādījumu, ka pakalpojumi atbildētājai būtu sniegti nepienācīgi vai nekvalitatīvi un ka sniegto pakalpojumu izcenojums būtu

mazāks, nekā norādīts prasītājas izrakstītajos rēķinos.

Ņemot vērā, ka atbildētāja parāda aprēķinu pēc būtības nav apstrīdējusi, pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, no atbildētājas

prasītājas labā piedzenams apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds 1211,57 Ls.

[3.2] No likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta pirmās daļas, Civillikuma 865. un 866. panta izriet, ka jebkuru jautājumu, kas saistīts ar

daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu, tostarp jumta kapitālo remontu, ja tas jau konkrēti nav atrunāts apsaimniekošanas līgumā, izlemj

daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Prasīt nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu no pārējiem dzīvokļu īpašniekiem var vien gadījumā, ja

pierāda, ka šie izdevumi Civillikuma 865. panta izpratnē ir nepieciešami.

Apsaimniekošanas līguma 6.1.3. punktā ir noteikts, ka prasītājai ir pienākums veikt dzīvojamās mājas vispārējās apskates un iekārtu profilaktisko

apkopi, kā arī kārtējo remontu dzīvojamās mājas noteikumos paredzētajā kārtībā un saskaņā ar apstiprināto tāmi.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka jautājums par jumta remontu būtu apspriests mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un dzīvokļu īpašnieki

būtu uzdevuši prasītājai veikt jumta remontu saskaņā ar apstiprināto tāmi. Līdz ar to nevar atzīt, ka atbildētāja būtu izpildījusi līguma un likuma prasības

attiecībā uz daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas (jumta) apsaimniekošanu.

Nav pierādīts, ka jumta remontā ieguldītie līdzekļi ir nepieciešamie izdevumi, jo no atbildētājas iesniegtajiem fotoattēliem nevar izsecināt bojājumu

rašanās laiku, raksturu un ietekmi uz dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli kopumā. Arī nodarīto zaudējumu apmērs nav pierādīts, jo no atbildētājas

iesniegtajiem čekiem un zaudējumu aprēķina neizriet, ka konkrētie celtniecības materiāli ir izmantoti to remontdarbu veikšanā, kas norādīti pretprasības

pieteikumā.

[4] Izskatījusi lietu sakarā ar /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2013. gada 4. februārī nospriedusi

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt, bet /pers. B/ pretprasību noraidīt.

No /pers. B/ piedzīts parāds 1211,57 Ls, tiesas izdevumi 158,59 Ls un noteiktas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neapmaksātā parāda summas. No atbildētājas valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 5,12 Ls.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432. panta piektajai

daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojusies šā sprieduma motivācijai.

[4.2] /pers. B/ pēc būtības parāda esamību nav apstrīdējusi. Tas uzkrājies kopš 2002. gada, iebildumus par izsniegtajiem maksājumu rēķiniem

atbildētāja nav cēlusi, bet vienpusēji pārtraukusi veikt maksājumus, aizbildinoties ar veikto jumta remontu. Abi jautājumi sasaistīti nepamatoti.

[4.3] No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka mājas dzīvokļu īpašnieki nav piekrituši jumta remontdarbu veikšanai. No Rīgas pašvaldības SIA

„Krasta nami” 2006. gada 20. novembra atbildes vēstules izriet, ka līdzekļu atlikums un uzkrājumi nedod iespēju veikt iesniegumā minētos remontdarbus.

Jebkādi remontdarbi var tikt veikti tikai pēc līdzekļu uzkrāšanas vai papildus piesaistīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 3. panta noteikumiem tiesa pamatoti atsaucās uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta pirmo daļu, kur

noteikts, ka par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Savukārt

atbildētājas norāde, ka prasītājas pienākums veikt remontu ir iekļauts apsaimniekošanas līgumā, līdz ar ko tas nav lemjams dzīvokļa īpašnieku

kopsapulcē, nav pamatots. Apsaimniekošanas līguma 6.1.3. punkts paredz iespēju veikt remontu dzīvojamās mājas tehniskās ekspluatācijas noteikumos

paredzētajā kārtībā un saskaņā ar apstiprinātu tāmi.

Atbildētājas atsauce uz jumta kapitālā remonta nepieciešamību ir apstiprinājums tam, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopums var lemt par kapitālā

remonta veikšanu, kas netika darīts. Līdz ar to prasītājai bez saskaņojuma un tāmes nebija pamata veikt remonta darbus.

[4.4] /pers. B/ iesniegtie čeki nav identificējami ar konkrēto objektu, savukārt 2007. gada 4. novembra pieņemšanas - nodošanas akts un

zaudējumu aprēķins ir vērtējams kritiski, jo lietā nav iesniegti pierādījumi par firmas sertifikāciju, nav iesniegta apstiprināta remontdarbu tāme. Turklāt

remontdarbi tika veikti virs atbildētājas dzīvokļa īpašuma, līdz ar to uzskatāms, ka bez saskaņojuma veiktie remontdarbi ir atbildētājas interesēs.

Arguments, ka atbildētāja, veicot neatliekamos remonta darbus par saviem līdzekļiem, ir paļāvusies, ka minētās darbības ir saskaņotas ar prasītāju,

neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, jo šāds saskaņojums lietā nav iesniegts.

[5] Par apelācijas instances tiesas spriedumu /pers. B/ iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā, atsaucoties uz materiālo tiesību normu nepareizu

iztulkošanu, kā arī procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, lūgusi spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 10. pantu un 193. panta piekto daļu, jo nepamatoti secinājusi, ka atbildētāja pēc būtības nav

apstrīdējusi celto prasību.

[5.2] Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa nav vispusīgi pārbaudījusi prasītājas norādītos faktus un pierādījumus, apelācijas instances tiesa

nepamatoti pievienojusies pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Atbildētāja spriedumu pārsūdzēja pilnā apjomā, līdz ar to apelācijas instances

tiesai bija pienākums atkārtoti izvērtēt visus prasījumus, pirmās instances tiesas apsvērumus, apelācijas sūdzībā un atbildētājas paskaidrojumos norādītos

iebildumus.

[5.3] Nav ņemts vērā apstāklis, ka prasība tika pamatota ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzību. Neievērojot Civilprocesa likuma 10. un

192. panta noteikumus, tiesa apmierināja prasību, pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 12. pantu.

[5.4] Neatbilst Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai un principam negativae non probantus (negatīvais nav jāpierāda) tiesas secinājums,

ka nav pierādīts apsaimniekošanas līguma nepildīšanas fakts, ka pakalpojumi sniegti nepienācīgi, nekvalitatīvi un nepilnā apmērā un ka sniegto

pakalpojumu izcenojums ir mazāks, nekā norādīts rēķinos,

Prasītājai ir jāpierāda, ka tā ir pienācīgi pildījusi no apsaimniekošanas līguma izrietošās saistības un ka sniegto pakalpojumu izcenojums atbilst

rēķinos norādītajām summām. Tiesa nav pamatojusi, kādēļ aprēķinā norādītais parāda apmērs ir uzskatāms par pierādītu.

[5.5] Tiesa nepareizi attiecinājusi likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta pirmo daļu uz konkrētās lietas apstākļiem. Līdz ar apsaimniekošanas

līguma noslēgšanu dzīvojamās mājas apsaimniekošanas uzdevums tika nodots prasītājai un dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei vairs nebija jālemj katrs

jautājums, kas saistīts ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Šādi lēmumi jāpieņem apsaimniekotājam atbilstoši līgumā ietvertajam

uzdevumam.

Apsaimniekošanas līguma 6.1.3. punktā ir noteikts prasītājas pienākums veikt dzīvojamās mājas vispārējo apskati, iekārtu profilaktisko apkopi un

kārtējo remontu. Arī no Latvijas būvnormatīva LBN 401 „Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi” 2.2., 4.2., un 4.3 punktiem secināms,

ka prasītājai bija pienākums regulāri veikt dzīvojamās mājas vispārējo apsekošanu un, ņemot vērā apsekošanas rezultātus, veikt kārtējos remontus.

Tas, ka prasītāja nepildīja līgumā noteikto pienākumu – dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un kārtējo remontu, radīja situāciju, kad bija

nepieciešams remonts, lai novērstu ārsienas un jumta bojājumus.

[6] Ar Civillietu departamenta rīcības sēdes 2014. gada 2. oktobra lēmumu ierosināta kasācijas tiesvedība lietā sakarā ar /pers. B/ kasācijas

sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 4. februāra spriedumu daļā, ar kuru noraidīta /pers. B/ pretprasība par zaudējumu

piedziņu. Pārējā daļā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, un apelācijas instances tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

M o t ī v u d a ļ a

[7] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.

panta pirmajā daļā, Civillietu departaments atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 4. februāra spriedums ir atstājams

negrozīts.

[8] /pers. B/ savā pretprasībā lūgusi no atbildētāja piedzīt zaudējumus, kas viņai radušies, mājas pārvaldniekam (apsaimniekotājam) pienācīgi

nepildot pielīgto saistību uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju.

[8.1] Pušu starpā 2002. gada 22. oktobrī noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Atbilstoši tā 1. punkta noteikumiem

mājas pārvaldnieks ir uzņēmies veikt nama uzturēšanu un apsaimniekošanu, bet dzīvokļa īpašnieks – par to samaksāt.

[8.2] Pēc būtības pušu slēgtais apsaimniekošanas līgums uzskatāms par pilnvarojumu Civillikuma 2289. panta izpratnē, kad viena puse

(pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs – šajā gadījumā mājas pārvaldnieks) uzņēmusies izpildīt otrai (pilnvarotājam, uzdevuma devējam – šajā gadījumā

dzīvokļa īpašniekam) zināmu uzdevumu – uzturēt un apsaimniekot viņa īpašumu.

Princips, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma

līgumu, ietverts arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta pirmajā daļā.

Atbilstoši Civillikuma 2307. panta noteikumiem doto uzdevumu pilnvarnieks pilda par pilnvarotāja līdzekļiem.

[8.3] /pers. B/ apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds sācis uzkrāties uzreiz pēc dzīvokļa īpašuma iegādes – 2002. gadā – un 2010.

gadā tas sasniedzis 1211,57 Ls (skat. lietas 7.-11.lpp.). Šādos apstākļos secināms, ka pretprasības iesniedzēja ilgstoši nav pildījusi apsaimniekošanas

līguma noteikumus un nav nodrošinājusi pārvaldnieku ar naudas līdzekļiem, kas nepieciešami tā funkciju pienācīgai realizēšanai.

Tā kā mājas pārvaldnieks pielīgtās saistības var izpildīt tikai to naudas līdzekļu ietvaros, kurus šim nolūkam viņam iemaksājuši dzīvokļu īpašnieki,

bez iepriekšēja saskaņojuma (izvērtējuma par šādu izdevumu lietderību, izmaksām un rezultātu) nekādu mantisku atbildību par īpašnieku ieguldījumiem

kopīpašumā viņš uzņemties nevar. Šādu pienākumu viņam neuzliek arī likums.

[8.4] Līdz ar to nepamatoti ir pārmetumi mājas pārvaldniekam, ka tas nav veicis jumta kapitālo remontu apstākļos, kad, kā redzams no lietas

materiāliem (skat. lietas 45.-47., 60.lpp.), paši uzdevuma devēji (dzīvokļu īpašnieki) šim nolūkam nebija piešķīruši līdzekļus. Tāpat minēto apsvērumu

dēļ nav ņemams vērā kasācijas sūdzības arguments par Latvijas Būvnormatīva LBN 401 „Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi”

neievērošanu.

[9] 2002. gada 22. oktobra apsaimniekošanas līguma 5.2.4. punkta noteikumi, uz kuriem atsaukusies pretprasības iesniedzēja, paredz dzīvokļa

īpašnieka tiesības pēc saskaņošanas ar mājas pārvaldnieku veikt neatliekamos dzīvojamās mājas remontdarbus, taču šādā gadījumā īpašniekam ir

tiesības pieprasīt kārtējo apsaimniekošanas izdevumu samazināšanu, un izpildītie darbi jāpieņem mājas pārvaldnieka nozīmētai komisijai (skat. lietas

14.lpp.).

Turklāt, kā to pareizi secinājusi apelācijas instances tiesa, lietas materiālos nav pierādījumu, ka /pers. B/ veiktos dzīvojamās mājas remontdarbus

mājas pārvaldnieks būtu akceptējis – tie nav tikuši nedz līgumā paredzētajā kārtībā saskaņoti, nedz pieņemti. Tas vien apstāklis, ka pārvaldnieks rakstiski

solījis īpašniecei jumta remontu veikt, neliecina par saskaņojuma esamību pušu noslēgtā līguma izpratnē.

[10] Nav strīda, ka mājas jumts un ārsiena ir elementi, kas ietilpst katram nama /adrese/, dzīvokļa īpašniekam piederošajā kopīpašuma domājamā

daļā.

[10.1] Jau pēc 2002. gada 22. oktobra apsaimniekošanas līguma noslēgšanas 2004. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi likumā „Par dzīvokļa

īpašumu”, un likums tika papildināts ar jaunu V nodaļu „Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšana”. Šī likuma 28. pants noteica, ka

daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai ir dibināma dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, kuras augstākā pārvaldes institūcija ir

sabiedrības dalībnieku kopsapulce.

Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 31. decembrim) 27.1 panta pirmās daļas noteikumiem

par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 27.2 panta otrās daļas noteikumiem dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var:

1) noteikt maksu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

2) apstiprināt dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrības līgumu;

3) lemt par apkures sezonas uzsākšanu un beigšanu;

4) lemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu kapitālajam remontam;

5) izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

No lietas materiāliem neizriet, ka nama /adrese/, dzīvokļu īpašnieki būtu izveidojuši savu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, kā to paredz minētie likuma

noteikumi.

[10.2] Saskaņā ar minētā likuma 36. panta noteikumiem līdz dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanai vai savstarpēja līguma noslēgšanai

jautājumus, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izlemj dzīvokļu īpašnieki, savstarpēji

vienojoties.

[10.3] Tādējādi apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā no 2004. gada 1. maija līdz

2009. gada 31. decembrim) noteikumiem par jumta remonta nepieciešamību un šim nolūkam nepieciešamo papildus finansējuma piesaisti bija jālemj,

dzīvokļu īpašnieku kopumam savstarpēji vienojoties. Lietas materiālos pierādījumu par šādas vienošanās esamību nav.

[11] Atbilstoši Civillikuma 1068. panta noteikumiem rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Izņēmums no

šiem noteikumiem pielaižams tikai gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasa nepieciešama

vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesības prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto

summu.

[12] Minētie argumenti ir pamatā secinājumam, ka apelācijas instances tiesa /pers. B/ pretprasību par zaudējumu piedziņu noraidījusi pamatoti.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 1. punktu, Civillietu departaments

n o s p r i e d a

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 4. februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) M. Senkāne

Tiesnesis (paraksts) A. Strupišs

Tiesnese (paraksts) A. Vītola

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta tiesnese M. Senkāne

Rīgā 2015. gada 29. oktobrī