Supreme Court reverses lower court order for defendant to pay state legal aid costs due to procedural error.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia partially overturned a first-instance judgment that ordered a defendant to pay 28.46 euros in state legal aid costs. The defendant had initially agreed to a plea deal with counsel present but later withdrew, yet the lower court failed to recognize this withdrawal when ordering payment. The court ruled that because the defendant voluntarily declined further representation after the initial meeting, the state should cover the costs under the Criminal Procedure Law, making the lower court's order for payment procedurally invalid.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 85. panta 1. daļa 2. punkts; 511. panta 2. daļa; 512. panta 1. daļa; 575. panta 3. daļa: When a defendant voluntarily declines legal representation after it has become mandatory during plea negotiations, the state must cover the associated costs, and ordering the defendant to pay violates the principle of legal aid protection.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11087124215
Lietas arhīva Nr. SKK-0065-16
LĒMUMS
Rīgā 2016.gada 7.martā
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis P.Opincāns
tiesnese A.Branta
tiesnesis V.Čiževskis
izskatīja krimināllietu rakstveida procesā sakarā ar Narkotiku un nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Sirmā
kasācijas protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedumu un
k o ns t a t ē ja
Pirmstiesas kriminālprocesā starp Narkotiku un nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroru A.Sirmo un apsūdzēto /A.K./
noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, un lūgts
/A.K./, personas kods /personas kods/,
atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu darbu uz 200 stundām.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedumu apstiprināta starp prokuroru A.Sirmo un apsūdzēto /A.K./
iztiesāšanas procesā noslēgtā vienošanās.
/A.K./, /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu piedzīti no /A.K./ valsts labā procesuālie izdevumi par juridisko palīdzību
kriminālprocesā 28,46 euro.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedumu /A.K./ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma
253.2panta pirmās daļas par to, ka
viņš, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, lietoja narkotiskās un
psihotropās vielas.
Narkotiku un nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors A.Sirmais iesniedzis kasācijas protestu, kurā lūdz atcelt Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra nolēmumu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no /A.K./ un šajā daļā, grozot
nolēmumu, atbrīvot /A.K./ no procesuālo izdevumu atlīdzināšanas.
Prokurors uzskata, ka pirmās instances tiesa, skatot lietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 12.panta, 85.panta pirmās daļas 2.punkta, 512.panta
trešās daļas (domājams, pirmās vai otrās daļas) pārkāpumu, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 575.panta trešo daļu atzīstami par būtiskiem
pārkāpumiem un ir noveduši pie nelikumīga nolēmuma daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no apsūdzētā /A.K./.
Prokurors kasācijas protestā norāda, ka pirmās instances tiesa, piedzenot procesuālos izdevumus 28,46 euro apmērā par valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā nav vērtējusi apstākli, ka /A.K./, uzsākot pārrunas par vienošanās slēgšanu kriminālprocesā aizstāvja
klātbūtnē, atteicās no turpmākas aizstāvja piedalīšanās pirmstiesas kriminālprocesā, kas fiksēts gan apsūdzētā nopratināšanas protokolā, gan paziņojumā
par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Prokurors uzskata, ka pirmās instances tiesa ar šādu rīcību pārkāpusi
Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek
segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi. Pirmās instances tiesa,
nevērtējot šo apstākli, ka /A.K./ ir atteicies no aizstāvja piedalīšanās vienošanās procesā un faktiski nav saņēmis valsts nodrošinātu juridisko palīdzību
kriminālprocesā, un piedzenot no /A.K./ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja palīdzību, ir pieļāvusi neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu
uzlikšanu, tādējādi pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 12.pantā ietverto cilvēktiesību garantēšanas principu.
Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedums jāatceļ daļā par procesuālo izdevumu
28,46 euro piedziņu valsts labā no apsūdzētā /A.K./, bet pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu, spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 512.panta
pirmajai daļai tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
Vienošanās piemērošana pirmstiesas kriminālprocesā regulēta Kriminālprocesa likuma 38.nodaļā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta otro daļu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no
brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanos noslēgšanu. Kā redzams no lietas materiāliem, izpildot minētā panta prasības, uzsākot
pārrunas ar /A.K./ par vienošanās noslēgšanu, tajās ir piedalījies procesa virzītāja pieaicinātais aizstāvis. Apsūdzētais /A.K./ aizstāvja piedalīšanos
turpmākajā vienošanās noslēgšanas gaitā nav vēlējies.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punktam tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā
tiek segta no valsts līdzekļiem ir personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.
Kriminālprocesa likuma 85.panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas
tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā.
Ievērojot minēto, pirmās instances tiesai bija pamats atbrīvot apsūdzēto /A.K./ no samaksas par aizstāvja palīdzību, nosakot, ka samaksa par
aizstāvja palīdzību tiek segta no valsts līdzekļiem.
Augstākā tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā, nolemjot piedzīt no apsūdzētā /A.K./ procesuālos izdevumus 28,46 euro valsts labā par aizstāvja sniegto
juridisko palīdzību, tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punktu.
Kasācijas instances tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot lietu, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās
daļas 2.punktu, 511.panta otro daļu, 512.panta pirmo daļu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās
daļas izpratnē, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma daļā par procesuālo izdevumu piedziņu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa
n o l ē ma
Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedumu daļā par procesuālo izdevumu 28,46 euro piedziņu valsts
labā no apsūdzētā /A.K./ un šajā daļā kriminālprocesu izbeigt.
Pārējā daļā tiesas spriedumu atstāt negrozītu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis P.Opincāns
Tiesnese A.Branta
Tiesnesis V.Čiževskis