Court dismisses fine for parking violation due to insufficient evidence proving vehicle location within restricted zone.

NORAKSTS Lieta Nr.A420547710 A00188-12/5

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 22.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča, piedaloties pieteicējai A.B., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvim M.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.B. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 15.janvāra lēmuma Nr.214 (protokols - paziņojums Nr.111484463) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors 2009.gada 21.novembrī noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.111484463 (turpmāk – protokollēmums), ka transportlīdzeklis Renault Laguna, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), novietots stāvēšanai Rīgā, 13.janvāra ielā pie nama Aspazijas bulvārī Nr.7, papildzīmes Nr.842 darbības zonā bez policijas atļaujas, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 24.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 307.26.apakšpunkta prasības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta septīto daļu nolemts uzlikt naudas sodu Ls 20,00 apmērā. A.B. protokollēmumu apstrīdēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 15.janvāra lēmumu Nr.214 (turpmāk – Lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts. Lēmumā papildus norādīts, ka Transportlīdzeklis bija novietots Rīgā, 13.janvāra ielā pie nama Aspazijas bulvārī Nr.7, stāvvietā, ceļa zīmes Nr.523 ar papildzīmēm Nr.842, 806, 828 darbības zonā, bez atļaujas.

Apsekojot notikuma vietu pie ēkas Aspazijas bulvārī Nr.7, tika veikta mērīšana. Veicot mērīšanu tika noskaidrots attālums no ceļa zīmes Nr.523 „Stāvvieta” ar papildzīmēm Nr.806 „Darbības zona”, Nr.828 „Transportlīdzekļa novietojums stāvvietā”, Nr.842 „Pārējā papildinformācija”, kurā norādīts, ka stāvvieta domāta tikai ar policijas atļaujām, līdz ceļa zīmei Nr.326 „Apstāties aizliegts”. Mērījums veikts ar mērlenti Nr.32910. Izmērot, tas uzrādījis 49,6 metri. Līdz ar to secināts, ka stāvvieta ir paredzēta tikai transportam ar policijas atļaujām un ir spēkā līdz ceļa zīmei Nr.326 „Apstāties aizliegts”.

Secināts arī, ka A.B. balstīšanās uz pretējā ielas pusē esošo ceļa zīmi Nr.301, ar papildzīmi Nr.801 ir nepamatota. [2] 2010.gada 15.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.B. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka Apsazijas bulvāra un Radio ielas krustojumā ēkas Aspazijas bulvārī 7 pusē ielas stūrī ir uzstādīta 532.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi, 806.papildzīmi, kurā norādīta darbības zona 50 metri pa labi un 828.papildzīmi. Šajā pašā krustojumā pretējā ielas pusē tieši pretīm ir uzstādīta 301.ceļa zīme kopā ar 801.papildzīmi, kurā norādīts, ka 301.ceļa zīmes darbības zona sāksies pēc 100 metriem.

Pēc noteikta ceļa posma, vietā, kur Radio iela griežas pa kreisi, abās ielas pusēs pretīm viena otrai ir uzstādīta 326.ceļa zīme un 301.ceļa zīme, kas nepārprotami liek secināt, ka līdz šai vietai ir pagājis iepriekš uzstādītās 801.papildzīmes noteiktais attālums - 100 metri. Ņemot vērā minēto, ir nepārprotami secināms, ka krustojumā uzstādītā 532.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi un 804.papildzīmi darbojas tieši pusi ceļa posma no krustojuma līdz 301.ceļa zīmei. Ievērojot augstāk minēto, kā arī papildus drošību, lai nekļūdītos aprēķinos, Transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai tieši pirms 326.ceļa zīmes.

Tātad Transportlīdzeklis, pamatojoties uz uzstādītajām ceļa zīmēm, atradās nepilnus 100 metrus no krustojuma. Līdz ar to nekādi nevarēja atrasties 532.ceļa zīmes kopā ar 842.papildzīmi un 804.papildzīmi darbības zonā, kas ir 50 metri. Pēc šī fakta konstatēšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniece uzskata, ka persona, šajā gadījumā - pieteicēja, nosakot attālumu, lai novietotu automašīnu stāvēšanai, nepamatoti balstās uz pretējā ielas pusē uzstādītām ceļa zīmēm, kurās arī ir norādīts attālums no vienas ceļa zīmes līdz otrai un skaidri redzamas abas ceļa zīmes.

Lēmumā, kā attaisnojums šādam zīmju novietojumam un attālumu nesakritībai, tiek minēts, ka ceļa zīmes Nr.301 papildzīme Nr.842 nebeidzas pēc 42,7 metriem pie uzstādītās ceļa zīmes Nr.301 ar papildzīmi Nr.842, bet gan turpinās tālāk, tikai tālāk jebkurā gadījumā iebraukt ir aizliegts. Šāds ceļa zīmes novietojuma pamatojums šķiet neskaidrs un neobjektīvs, pie tam nekur tālāk nevienā vietā vairs nav uzstādīta ceļa zīme Nr.301, kas pamatotu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces lēmumā pausto viedokli.

Līdz ar to nav skaidrs vai amatpersona lēmumu ir pieņēmusi profesionāli, izvērtējot visus faktus un konkrēto situāciju regulējošos normatīvos aktus. Tāpat pieteicēja vēlas norādīt, ka Lēmumā norādīti nepatiesi fakti minot, ka mērījums veikts no ceļa zīmes Nr.532 ar papildzīmēm Nr.806, Nr.828 un Nr.842 līdz ceļa zīmei Nr.326. Jau 15.decembrī, kad tika iesniegta pārsūdzība Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei, ceļa zīme minētajā vietā vairs neatradās. Līdz ar to nav skaidrs kā tika veikts mērījums no šīs zīmes. [3] 2010.gada 19.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes paskaidrojumi par pieteikumu.

Atbildētāja pieteikumu neatzīst, balstoties uz Lēmumā izteiktajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un paskaidrojumā sniegtajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa [5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [6] LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā Ceļu satiksmes noteikumu un LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.

Atbilstoši LAPK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tātad, tiesai primāri jānoskaidro, vai vispār attiecīgais administratīvais pārkāpums ir izdarīts. [6] Pieteicēja ar Lēmumu saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta septīto daļu par Ceļu satiksmes noteikumu 307.26.apakšpunktā noteikto prasību pārkāpšanu – par Transportlīdzekļa novietošanu stāvvietā 523.ceļa zīmes ar 806.papildzīmi 828.papildzīmi un 842.papildzīmi darbības zonā, bez atļaujas (lietas 6., 7. un 10.lapa).

LAPK 149.10panta septītā daļa noteic, ka par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.- 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. [7] No lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka lietā nav strīds, ka pieteicēja bija novietojusi Transportlīdzekli stāvēšanai protokollēmumā norādītajā laikā un vietā, kas fiksēts arī pārkāpuma fiksēšanas laikā uzņemtajās fotogrāfijās, (lietas 21.-22.lapa).

Lietā nav arī strīda par ceļa zīmju izvietojumu, proti, ka pie Aspazijas bulvāra 7 nama 13.janvāra ielas (Radio ielas) pusē kreisā stūra fotogrāfijās redzamajā vietā bija uzstādīta 523.ceļa zīme ar 806.papildzīmi (ar darbības zonu 50 metri), 828.papildzīmi un 842.papildzīmi (Tikai ar policijas atļaujām) un par šo zīmju prasību pārkāpšanu pieteicēja saukta pie atbildības. Lietā nav strīda, ka pieteicējai nebija policijas atļaujas transportlīdzekļa novietošanai un pieteicēja tādu nebija izvietojusi Transportlīdzeklī redzamā vietā.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja bija novietojusi transportlīdzekli 532.zīmes darbības zonā, pārkāpjot 842.papildzīmes prasības, proti, vai Transportlīdzekļa novietošanas vietā bija beigusies 806.papildzīmē norādītā darbības zona un šajā vietā transportlīdzekli varēja novietot tikai ar policijas atļaujām. [8] Ceļu satiksmes noteikumu 298.punkts noteic, ka norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu, t.sk., 532.zīme „Stāvvieta”. Ceļu satiksmes noteikumu 298.26.apakšpunkts noteic, ka 532.zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā.

Ēkas jumta simbols apzīmē pazemes vai virszemes daudzstāvu stāvvietu. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 135.6. un 136.1.apakšpunktā noteiktie aizliegumi. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.punktu papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. Ceļu satiksmes noteikumu 307.4.apakšpunkts noteic, ka 806.papildzīme „Darbības zona” norāda 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u.tml. ir aizliegta.

Ceļu satiksmes noteikumu 307.16.apakšpunkts noteic, ka cita starpā 828.papildzīme „Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā” norāda vieglo automobiļu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās. Ceļu satiksmes noteikumu 307.26.apakšpunkts noteic, ka 842.papildzīme „Pārējā papildinformācija” norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām, norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu), norāda informāciju par velosipēdu satiksmes organizācijas īpatnībām (vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz vienvirziena ceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai u.c.) vai velosipēdu braukšanas maršrutus (uz zaļa vai zila fona) u.tml.).

Izvērtējot minētās tiesību normas, tiesa secina, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.4.apakšpunktu 806.papildzīme nenorāda 532.zīmes darbības virzienu un zonu. Ņemot vērā minēto un to, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 298.26.apakšpunktu 532.zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, tad konkrētā gadījumā 532.ceļa zīmes apakšā izvietotā 806.papildzīme norādīja tikai virzienu, kādā jābrauc uz stāvvietu, un attālumu, kādā no minētās ceļa zīmes atrodas attiecīgā stāvvieta, kurā atļauta transportlīdzekļu novietošana tikai ar policijas atļaujām.

Minētās zīmes nenosaka, ka 50 metrus no zīmes ir 532.ceļa zīmes darbības zona. To apstiprina arī Ceļu satiksmes noteikumu 307.4.apakšpunkta patlaban spēka esošā redakcija, kurā papildus norādīts, ka ar 806.papildzīmi norāda arī attālumu līdz objektam, kas ir apzīmēts ar 532. vai 533.zīmi, bet ar 805.papildzīmi – 532. un 533.zīmes darbības zonu, ja tās ir uzstādītas paralēli stāvvietas malai. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētā 523.ceļa zīme ar 806., 828. un 842.papildzīmi noteic, ka 806.papildzīmē norādītajā virzienā 50 metru attālumā atrodas stāvvieta, kurā stāvēšana atļauta tikai ar policijas atļaujām, transportlīdzekli novietojot 828.papildzīmē norādītajā veidā.

Minētā ceļa zīme ar papildzīmēm neaizliedz novietot transportlīdzekli stāvēšanai bez policijas atļaujas mazāk kā 50 metru attālumā no tām. [9] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka lietā nekur nav objektīvi fiksēts konkrēti, kāds tieši bija attālums no 523.ceļa zīmes ar 806., 828. un 842.papildzīmi līdz pieteicēja transportlīdzeklim. Atbilstoši Lēmumā norādītajam Transportlīdzeklis bija novietots starp 523.ceļa zīmi ar 806., 828. un 842.papildzīmi un 326.papildzīmi, starp kurām attālums ir 49,6 metri.

Tādējādi atbildētājs ir uzskatījis, ka pieteicējas Transportlīdzeklis ir bijis novietots mazāk kā 50 metru attālumā no konkrētās ceļa zīmes. Tiesas ieskatā ceļa zīmes ir jāizvieto tā, lai vadītāji, kuriem tās domātas, varētu nepārprotami noteikt, kur attiecīgais ierobežojums - stāvvieta, kas paredzēta tikai ar policijas atļaujām, sākas. No lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka starp 523.ceļa zīmi ar 806., 828. un 842.papildzīmi un pieteicējas Transportlīdzekli būtu uzstādīta cita 523.ceļa zīme ar 842.papildzīmi, par kuras neievērošanu pieteicēja tiktu saukta pie atbildības.

Tiesas ieskatā pie šādiem apstākļiem nevar izdarīt secinājumu, ka pieteicējas Transportlīdzeklis nepārprotami atradās vairāk kā 50 metru attālumā no konkrētās 532.ceļa zīmes ar papildzīmēm un bija novietots stāvēšanai, pārkāpjot 842.papildzīmes prasības. Turklāt tiesa norāda, ka ir jāņem vērā, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietās darbojas nevainīguma prezumpcija. (Sk.

Satversmes tiesa 2002. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 secinājumu daļas 6.1. punktu.) Tas nozīmē, ka ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai ir jāpierāda savs nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 3.marta sprieduma lietā Nr. SKA-48/2009 9.punktu). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādīšanas līdzekļiem nav pierādīts, ka pieteicēja bija novietojusi Transportlīdzekli stāvēšanai 523.ceļa zīmes darbības zonā, pārkāpjot 842.papildzīmes prasības.

Tātad nav arī pierādīts, ka pieteicējas rīcībā ir konstatējams LAPK 149.10panta septītajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāvs. [10] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to Lēmums ir atceļams un administratīvā lieta izbeidzama. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu un Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt A.B. (personas kods /personas kods/) pieteikumu. Atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 15.janvāra lēmumu Nr.214 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_____________________I.Juņeviča Rīgā 2012.gada 22.februārī