Court allows management company to collect debts from deceased owner's estate including interest and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections and fully allowed the management company's claim against the deceased's estate. The plaintiff proved a valid maintenance contract and the defendant's failure to pay for services and maintenance. Consequently, the court ordered the estate to pay the principal debt, statutory interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1756; Civil Law 1759; Civil Procedure Law 41; Civil Procedure Law 195: A management company may successfully claim unpaid maintenance fees and statutory interest from a deceased owner's estate when the debt is established and the estate is legally liable for the decedent's obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-4582-17/7
ECLI:LV:RPPT:2017:1121.C68458217.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 21.novembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese B.Ābele,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikumu pret /pers. A/ mantojuma
masu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 21.augustā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, cēla tiesā prasības pieteikumu pret /pers. A/,
personas kods /personas kods/, mantojuma masu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu
Prasības pieteikumā norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs”) apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/. Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju saskaņā ar 2016.gada
8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī (pirms tam 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī un
2003.gada 29.decembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums).
Saskaņā ar minētajiem līgumiem dzīvokļa īpašnieks apņēmās apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju
saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par
pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma piegādātāju.
Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju /pers. A/, personas kods /personas kods/, pamatojoties uz 2003.gada 24.decembra pirkuma līgumu, no
2004.gada 21.aprīļa reģistrētas īpašumtiesības uz dzīvokli Nr./adrese/.
Nezināmu iemeslu dēļ /pers. A/ ar prasītāju nav noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.
2017.gada 25.maijā prasītājs vērsās pie zvērināta notāra Eduarda Virko ar lūgumu izsludināt 2009.gadā 18.janvārī mirušās /pers. A/ mantojuma
atklāšanos, uzaicināt mantiniekus, pieņemt prasītāja kreditora pretenziju un nodibināt aizgādnību par mirušās /pers. A/ mantojumu.
2017.gada 8.jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ievietots sludinājums par /pers. A/ mantojuma atklāšanu (Mantojuma reģistra
Nr.162977). Vienlaikus zvērināts notārs E.Virko sastādījis aktu par aizgādnības nodibināšanu /pers. A/ atstātajam mantojumam. Akts nosūtīts Rīgas
Bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai.
Ar 2017.gada 8.augusta Rīgas Bāriņtiesas lēmumu par aizgādni mirušās /pers. A/ atstātajam mantojumam iecelts /pers. C/, personas kods
/personas kods/.
Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un
saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu
izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret /pers. A/, taču /pers. A/ nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
/pers. A/ parāds pamatots ar 2017.gada 17.jūlija rēķinu Nr.12132625/07991 un piedzenamās summas aprēķiniem. /pers. A/ parāds par
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem izveidojies no 2009.gada 1.februāra un uz 2017.gada 10.augustu veido kopējo prasības summu.
Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem.
Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, proti, seši procenti no simta gadā. Likumiskie procenti aprēķināti no
2011.gada 3.maija līdz 2017.gada 10.augustam.
Pamatojoties uz “Dzīvokļa īpašuma likuma” 8., 10.pantu, 1995.gada 21.jūnija likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
50.pantu; Civillikuma 382., 1651., 1652., 1662., 1759., 1762., 1765., 1779., 1828.pantu prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/ mantojuma masas
pamatparādu 2046,62 EUR, likumiskos procentus 357,37 EUR, samaksāto valsts nodevu 330,90 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
3,30 EUR, kopā 2738,19 EUR; atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās
pamatparāda summas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem uz aizgādņa /pers. C/ deklarēto dzīvesvietu tika izsūtīts prasības pieteikums ar lūgumu
iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.
2017.gada 19.septembrī tiesā saņemti aizgādņa /pers. C/ paskaidrojumi prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu.
Paskaidrojumos norādīts, ka aizgādnis prasību atzīst pilnā apmērā.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un aizgādnim ir nosūtīts 2017.gada 20.septembrī.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam /adrese/ (kadastra
Nr./numurs B/), kā īpašniece no 2004.gada 21.aprīļa ir reģistrēts /pers. A/. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ 2009.gada 18.janvārī mirusi.
Civillikuma 383.pants paredz, ka “Mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības”. Līdz ar to secināms, ka
prasītājam ir tiesības vērst prasījumu par piedziņas vēršanu pret /pers. A/ mantojuma masu.
Saskaņā ar Civillikuma 661.pantu aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina
bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa. No 2017.gada 8.augusta Rīgas
bāriņtiesas lēmuma Nr.1-6/1807 redzams, ka /pers. C/ iecelts par aizgādni 2009.gada 18.janvārī mirušās /pers. A/ atstātajam mantojumam.
Civillikuma 662.pants nosaka, ka aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Aizgādnis mantojumu
pārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas, ievērojot 269.pantā un turpmākajos pantos noteikto.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad tas zaudējis spēku) 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku
pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, saskaņā ar minētā likuma 12.pantu
dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu
proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks
ir mājas apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti
veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Starp prasītāju un /pers. A/ nav noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums. Līdz ar to tiesa konstatē, ka līgumiskās
attiecības starp pusēm nepastāv.
Tādējādi atbildētājai kā dzīvokļa /adrese /, īpašniecei uz likuma pamata bija pienākums norēķināties par saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu
saistītajiem pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem.
No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka pamatparāds par laika posmu no 2009.gada 1.februāra līdz 2017.gada 10.augustam, sastāda
2046,62 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Aizgādnis nav apstrīdējis parāda esamību, līdz ar to,
par labu Prasītājai ir piedzenams pamatparāds par sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 2046,62 EUR apmērā.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma
1759.pantam prasītājam rodas tiesības aprēķināt un lūgt tiesu piedzīt likumiskos procentus – 6% gadā. Tādējādi prasījums par likumisko procentu
piedziņu ir apmierināms. Prasītāja likumiskos nokavējuma procentus aprēķinājusi par laika periodu no 2011.gada 3.maija līdz 2017.gada 10.augustam
357,37 EUR apmērā.
Tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi savus prasījumus un piedzenams kopējais parāds 2403,99 EUR apmērā, kas sastāv no parāda par
dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 2046,62 EUR par laika posmu no 2009.gada 1.februāra
līdz 2017.gada 10.augustam un nokavējuma procentiem uz 2017.gada 10.augustu 357,37 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tiesa atzīst, ka prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva
330,90 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, kopā 334,20 EUR.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ mantojuma masas par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu 2403,99 EUR, kas sastāv no pamatparāda 2046,62 EUR,
likumiskajiem nokavējuma procentiem 357,37 EUR, kā arī tiesas izdevumus 334,20 EUR, kopā 2738,19 EUR (divi tūkstoši septiņi simti trīsdesmit
astoņi euro, 19 centi).
Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem norēķinu kontiem:
LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Luminor Bank AS;
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – Luminor Bank AS;
LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;
LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;
LV14 LATB 0002 0101 0204 6 – AS „Norvik banka”.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ mantojuma masas likumiskos 6 (sešus)
procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2017.gada 21.novembris.
Tiesnese B.Ābele