Court partially allowed landlord's rent claim against one tenant while dismissing claim against the other.

Lietas Nr. C17133813

CA-0254-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2014.gada 30.decembrī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis D.Lazdiņš

tiesneši Z.Cera un A.Bukavs

tiesas sēdes sekretāre E.Piebalga

piedaloties atbildētāja /pers. C/ pilnvarotai pārstāvei /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. E/ un /pers. C/ par īres un komunālo

maksājumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas sakarā ar

atbildētāja /pers. C/ apelācijas sūdzību par Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 26.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 1.oktobrī prasītāja privatizējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas namsaimnieks" (no 2014.gada

22.decembra-sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks", turpmāk-SIA „Jūrmalas namsaimnieks”) cēlusi Jūrmalas

pilsētas tiesā prasību pret /pers. E/ un /pers. C/ par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā lūdz tiesai:

-piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. E/ un /pers. C/ par labu prasītājai privatizējamai SIA "Jūrmalas namsaimnieks" īres un

komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam Ls 3753,01 apmērā;

-izbeigt 2002.gada 10.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētājiem un izlikt atbildētājus un viņu ģimenes

locekļus no dzīvojamām telpām-dzīvokļa/adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

-atzīt prasītājai privatizējamai SIA "Jūrmalas namsaimnieks" tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda summas līdz

sprieduma spēkā stāšanās dienai;

-piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīti šādi apstākļi.

2002.gada 10.septembrī starp BOJP SIA "Jūrmalas namsaimnieks" un /pers. G/ noslēgts dzīvojamās telpas /adrese/ īres

līgums. /pers. G/ miris 2013.gada 10.janvārī. Minētajā dzīvoklī savu dzīves vietu deklarējuši atbildētāji, kuriem izveidojies īres un

komunālo maksājumu parāds par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam, par ko atbildētāji rakstveidā brīdināti

2013.gada 24.aprīlī. Tā kā atbildētāji minēto brīdinājumu neparakstīja, prasītāja 2013.gada 10.maijā publicēja Latvijas Republikas

oficiālā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" laidienā Nr.89 brīdinājumu par īres un komunālo maksājumu parāda nokārtošanu, taču līdz šim

brīdim atbildētāji savas parāda saistības ar prasītāju nav nokārtojuši.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590., 2141., 2146.pantu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2., 11., 12.,

28., 282.pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128.un 129.pantu.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 26.marta spriedumu prasītājas SIA "Jūrmalas namsaimnieks" prasība apmierināta

pilnīgi.

Piedzīts solidāri no /pers. E/ un /pers. C/ par labu privatizējamai SIA „Jūrmalas namsaimnieks” īres un komunālo maksājumu

parāds 5340,05 EUR (Ls 3753,01) apmērā, valsts nodeva 580,53 EUR (Ls 408) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83

EUR (Ls 5,50) apmērā.

Izbeigts 2002.gada 10.septembra dzīvojamās telpas īres līgums un izlikti /pers. E/ un /pers. C/ no dzīvokļa Nr. /adrese/

Piedzīti solidāri no /pers. E/ un /pers. C/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,54 EUR jeb Ls 0,38.

Spriedums pamatots uz šādiem apstākļiem.

No lietas materiāliem pievienotā dzīvojamās telpas īres līguma tiesa konstatējusi, ka starp prasītāju, agrāk BOJP SIA

„Jūrmalas namsaimnieks”, un /pers. G/ 2002.gada 10.septembrī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa/adrese/, īri.

No lietas materiāliem pievienotās Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas 2013.gada 22.aprīļa izziņas Nr. 9-21/157 tiesa

konstatējusi, ka 2002.gada 17.oktobrī dzīvoklī/adrese/, ir deklarējuši dzīvesvietu /pers. E/ un /pers. C/.

No lietas materiāliem pievienotās Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas 2013.gada 22.aprīļa izziņas nr.9-21/281 tiesa

konstatējusi, ka /pers. G/ miris 2013.gada 10.janvārī.

Tiesa spriedumā norādījusi uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu, no kura izriet, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir

tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par

dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Tiesa nodibinājusi, ka starp pusēm nepastāv strīds par to, ka par dzīvokļa /adrese / Jūrmalā, lietošanu izveidojies īres un

komunālo maksājumu parāds Ls 3753,01 jeb 5340,05 EUR apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam,

un uzskatījusi, ka ir pamats to piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. E/ un /pers. C/ par labu prasītājai privatizējamai SIA "Jūrmalas

namsaimnieks".

Apsverot prasību daļā par 2002.gada 10.septembra dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no

strīdus telpām, tiesa vadījusies no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta tiesību normām, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas

īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos

gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem.

Tiesa konstatējusi, ka prasītāja rakstveidā ir brīdinājusi atbildētājus par īres un komunālo maksājumu parādu, arī 2013.gada

10.maija laikraksta „Latvijas Vēstnesis”, laidienā nr. 89, prasītāja ievietojusi brīdinājumu, tostarp, arī par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu, ja termiņā netiks nomaksāts minētais parāds.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskatījusi, ka prasītājas PSIA "Jūrmalas namsaimnieks" prasība daļā par īres līguma izbeigšanu

un atbildētāju izlikšanu ir apmierināma un ir atzīstams par izbeigtu dzīvojamās telpas īres līgums. Atbildētāji ir izliekami no strīdus

telpām /adrese/ Jūrmalā.

No atbildētājiem solidāri piedzenami prasītājas labā samaksātā valsts nodeva Ls 408 jeb EUR 580,53 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi Ls 5,50 jeb EUR 7,83 EUR apmērā, ko prasītāja ir iemaksājusi iesniedzot prasību tiesā.

Tiesa atzinusi, ka no atbildētājiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem solidāri no atbildētājiem par labu

valstij piedzenami prasītājas neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 0,38 jeb 0,54 EUR.

Par Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 26.marta spriedumu daļā, ar kuru piedzīts solidāri no /pers. E/ un /pers. C/ par

labu privatizējamai SIA „Jūrmalas namsaimnieks” īres un komunālo maksājumu parāds 5340,05 EUR apelācijas sūdzību iesniedzis

atbildētājs /pers. C/, kurā norāda šādus apstākļus.

Atbildētājs uzskata, ka tiesa izskatot prasījumu par parāda piedziņu nepareizi novērtējusi lietas būtiskus apstākļus, līdz ar to

pārkāpusi Civilprocesa likuma 97.panta prasības, kas nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atzinām un dzīvē gūtiem novērojumiem. (2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. (3) Tiesai

spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par

pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

Tiesa nav vērtējusi apstākli, ka atbildētājs /pers. C/ kļuva pilngadīgs 2010.gada 10.jūnijā, tāpēc solidāra atbildība viņam,

saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu, iestājas no 2010.gada 11.jūnija.

Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un

pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres

līguma saistībām.

Tiesa nav ņēmusi vērā Civillikuma 179.panta pirmās daļas nosacījumus, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas

stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns var pats sevi apgādāt, līdz ar to atbildētājs lūdz

apelācijas instances tiesai izvērtēt apstākļus, ka līdz 12.klases absolvēšanai-2011.gada 12.jūlijam atbildētājs /pers. C/ mācījās Jūrmalas

pilsētas Mežmalas vidusskolā un nevarēja sevi uzturēt. Viņš bijis vecmāmiņas faktiskā aizgādībā. Māte - /pers.E/ nav rūpējusies par

atbildētāju, jo viņai ir atkarība no alkohola.

Atbildētājs norāda, ka nav zinājis, ka viņš varēja izrakstīties no mātes dzīvokļa.

Tāpat nav zinājis, ka viņam ir tiesības uzaicināt vecmāmiņu kā liecinieci uz tiesas sēdi, un ka viņš šajā sakarā, lai savāktu

pierādījumus savu interešu un tiesību aizstāvēšanai, ir tiesīgs lūgt tiesai atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa šādas tiesības viņam nav

izskaidrojusi. Ar prasības saturu atbildētājs netika iepazīstināts. Prasību ar pielikumiem viņš saņēmis tikai 2014.gada 7.aprīlī, par ko

liecina lietā ierakstītā atzīme par dokumentācijas kopēšanu un saņemšanu. Taču neskatoties uz minēto, tiesas sēdes laikā (12.03.2014.)

viņam palūgts parakstīt neaizpildītu dokumentu it kā par parāda summu.

Atbildētājs lūdz apelācijas instances tiesai izvērtēt arī apstākli, ka pēc Mežmalas vidusskolas pabeigšanas, no 2011.gada

1.septembra līdz 2013.gada 30.jūnijam viņš mācījās Privātajā Profesionālajā skolā ,,SIGMA", programmā "Viesnīcu pakalpojumi" un

turpina mācības arī 2013./2014. mācību gadā.

Atbildētājs norāda apelācijas sūdzībā, ka viņš no 2013.gada 23.maija līdz šim brīdim strādā S1A "Viesis" restorānā "Irina"

par viesmīli.

Pie šādiem apstākļiem, pēc atbildētāja ieskata, solidāri piedzenams parāds n o 2013.gada 23.maija līdz 2013.gada

31.augustam.

Atbildētājs uzskata, ka tiesai ir jāuzliek par pienākumu prasītājai atšifrēt parāda summu atbilstoši periodiem, t.i., norādot

konkrētu periodu un summu, kas attiecas uz solidāro piedziņu.

Tāpat atbildētājs vērš apelācijas instances tiesas uzmanību uz viņa grūtajiem materiāliem apstākļiem - ienākumi mēnesī ir

561,50 EUR (pirms nodokļu ieturēšanas), un vairāk kā puse naudas līdzekļi paredzēti izdevumiem, kas saistīti ar mācībām. Lai izdzīvotu

dotajā laika periodā, atbildētājam palīdz vecmāmiņa. Atbildētājam nepieder nekāds nekustamais īpašums vai kustama manta. Sakarā ar to

atbildētājs lūdz viņu atbrīvot no valsts nodevas.

Apelācijas sūdzība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 10.pantu, Civillikuma 177.panta pirmo daļu, 179.panta

pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 8.-10.pantu, 43.panta.ceturto daļu, 74., 92., 97., 105., 190., 413.-416.pantu.

Atbildētājs/pers. C/ lūdz apelācijas instances tiesai:

- pieņemt apelācijas sūdzību un ierosināt apelācijas tiesvedību;

- izskatīt apelācijas sūdzību pēc būtības;

- noraidīt prasītājas prasību daļā par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. C/;

- atbrīvot atbildētāju pilnīgi vai daļēji no valsts nodevas.

-uzaicināt uz tiesas sēdi liecinieci /pers. L/, p.k./personas kods//adrese//adrese/.

2014.gada 15.decembrī no prasītājas SIA "Jūrmalas namsaimnieks" saņemts iesniegums, no kura satura un jēgas izriet, ka

prasītājs uztur prasību pilnā apmērā, bet apelācijas sūdzība tiek atzīta daļā par to, ka atbildētāju solidārā atbildība samaksāt īres un

komunālo pakalpojumu maksas parādu iestājas ar atbildētāja /pers. C/ pilngadības iestāšanos-2010.gada 10.jūniju.

Tālāk prasītāja savā iesniegumā precizē prasību norādot, ka par laika periodu no 2010.gada 11.jūnija līdz 2013.gada

31.augustam atbildētāju parāds par īri un komunālajiem maksājumiem ir 3337,19 EUR, kas piedzenama solidāri no atbildētājiem.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja /pers. C/ arguments par to, ka viņš nav zinājis par iespējām izdeklarēties no dzīves vietas, nav

pamats prasības noraidīšanai.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 4.pantu dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša

laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Bez tam pilngadīgai personai ir tiesības

vērsties pašvaldībā, lai saņemtu sociālu vai jebkādu citu palīdzību, kas saistīta gan ar esošajam īres attiecībām, gan ar jaunu īres attiecību

dibināšanu.

Uz tiesas sēdi nav ieradušies prasītājas SIA "Jūrmalas namsaimnieks" pārstāvis un atbildētāja /pers. E/.

Prasītājas SIA "Jūrmalas namsaimnieks" pilnvarotā pārstāve /pers. O/ lūdz tiesai izskatīt lietu bez prasītājas pilnvarotās

pārstāves klātbūtnes tiesas sēdē.

No lietas materiālos esošās uzziņas lapas redzams, ka atbildētājai /pers. E/ par tiesas sēdi paziņots 2014.gada 21.oktobrī

Civilprocesa likuma 56.panta pirmās daļās kārtībā, līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu, uzskatāms, ka par

tiesas sēdes vai procesuālās laiku darbības laiku un vietu viņai paziņots (lietas 71.lapa).

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītājas SIA "Jūrmalas namsaimnieks"

pilnvarotās pārstāves /pers. O/ un atbildētājas /pers. E/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Atbildētāja/pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. D/ apelācijas instances tiesā pilnīgi uzturēja sava pārstāvamā apelācijas sūdzību

un pēc būtības atzina SIA "Jūrmalas namsaimnieks" prasību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda tādā apmērā kā aprēķinājusi

prasītāja, piedziņu no /pers. E/. Lūdz noraidīt prasību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu no atbildētāja /pers. C/.

Motīvu daļa

Uzklausījusi apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja /pers. C/ pilnvarotās pārstāves /pers. D/ paskaidrojumus, izvērtējot atbildētāja /pers.

C/ apelācijas sūdzībā minētos apstākļus, pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus un lietas materiālus kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas SIA

"Jūrmalas namsaimnieks" prasība apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa

izskata civillietu SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. E/ un /pers. C/ par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu, īres

līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas pēc būtības sakarā ar atbildētāja /pers. C/

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti

apelācijas sūdzībā.

Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 26.marta spriedums daļā, ar kuru izbeigts 2002.gada 10.septembra dzīvojamās telpas īres

līgums un izlikti /pers. E/ un /pers. C/ no dzīvokļa /adrese/, saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta otro daļu, apelācijas kārtībā nav

pārsūdzēts, tādēļ ir stājies spēkā.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 26.marta spriedumu konstatēti šādi fakti, kas nav apstrīdēti atbildētāja /pers. C/

apelācijas sūdzībā.

2002.gada 10.septembrī starp prasītāju SIA „Jūrmalas namsaimnieks” (uz līguma noslēgšanas brīdi BOJP SIA "Jūrmalas

namsaimnieks") un /pers. G/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese/, īri (lietas 30.31.lapa).

2002.gada 17.oktobrī dzīvoklī/adrese/, savu dzīvesvietu deklarējuši atbildētāji /pers. E/ un /pers. C/ (lietas 40.lapa).

/pers. G/ miris 2013.gada 10.janvārī (lietas 9.lapa).

Par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam par minētā izveidojies īres un komunālo maksājumu

parāds 5340,05 EUR (Ls 3753,01) apmērā, par ko prasītāja brīdinājusi atbildētājus 2013.gada 24.aprīlī rakstveidā (lietas 35.lapa), kā

arī ievietojot paziņojumu Latvijas Republikas oficiālā izdevumā Latvijas Vēstnesis" (laidiens Nr.89-2013.gada 10.maijā; lietas 10.lapa)

Atbildētāji īres un komunālo maksājumu parādu prasītājai nav samaksājuši, līdz ar to prasītāja SIA "Jūrmalas namsaimnieks"

2013.gada 1.oktobrī cēlusi Jūrmalas pilsētas tiesā prasību pret /pers. E/ un /pers. C/ par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu,

īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus un tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, kā arī dzīvojamās

telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību regulē likums ,,Par dzīvojamo telpu īri". Īres tiesiskās attiecības, ciktāl

tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti.

Īrnieka pienākumus reglamentē Civillikuma 2141.-2156.pants, no kuriem Civillikuma 2141.pants nosaka īrnieka pienākumu

maksāt īres maksu līgumā noteiktajos termiņos, bet speciālā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 12.panta attiecīgi pirmā un trešā daļa

paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, bet maksa par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā.

Savukārt kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem nosaka 2006.gada

12.decembra Ministru kabineta noteikumiNr.999 (prot. Nr.66 36.§) " Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar

pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu

īri" 11.3 panta trešās daļas 1. un 2.punktu).

Lietā nepastāv strīds par prasītājas SIA "Jūrmalas namsaimnieks" aprēķinātā īres un komunālo maksājumu parāda apmēru,

līdz ar to apelācijas instances tiesai likums neuzliek par pienākumu vērtēt prasītājas izdarīto īres un komunālo maksājumu parāda

aprēķinu apmēra pamatojumu un likumību.

Apelācijas instances tiesa izskatot lietu izvērtēja atbildētāja /pers. C/ apelācijas sūdzībā minētos apstākļus par pirmās

instances tiesas spriedumu tā pārsūdzētajā daļā un secināja, ka prasītājai nav pamata prasīt no atbildētāja /pers. C/ īres un komunālo

maksājumu parādu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus

vai iebildumus. Tādējādi tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem.

Proti, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja

iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti) (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Prof. K. Torgāna zin. red. Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2011, 45.lpp.).

Tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājs /pers. C/, atbilstoši Civillikuma 93.panta pirmās daļas nosacījumiem ir pierādījis savu

iebildumu un apgalvojumu pamatotību.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un

pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres

līguma saistībām.

Pirmās instances tiesa, izskatot lietu pēc būtības un izvērtējot faktiskos lietas apstākļus, atstājusi bez ievērības lietas

materiālos esošos rakstveida pierādījumus, kas pierāda, ka atbildētājam /pers. C/ pilngadība iestājusies 2010.gada 10.jūnijā, taču tiesa

nav ievērojusi likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10.panta otrās daļas nosacījumus un ar spriedumu piedzinusi solidāri no /pers. E/ un

/pers. C/ īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu, kad /pers. C/ bija nepilngadīgs, tas ir, no 2008.gada 1.maija līdz

2010.gada 10.jūnijam ieskaitot.

Pēc tiesas kolēģijas ieskata, šādam apstāklim nav nozīmes izskatot konkrēto civillietu, jo prasītājai nav pamata prasīt piedzīt

īres un komunālo maksājumu parādu no atbildētāja /pers. C/ par visu laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 213.gada 31.augustam šādu

apsvērumu un apstākļu dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērtējumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 5.pantu tiesai lieta izspriežama pēc taisnības apziņas.

Tātad tiesai ir pienākums lietas apstākļus izvērtēt arī no labas ticības un taisnīguma aspekta.

Lietā nav strīds par to, ka atbildētājs /pers. C/ deklarējis savu dzīves vietu pie mātes /pers.E/2002.gada 17.oktobrī. Šāds fakts

apstiprinās ar lietas materiālos esošo Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas 2013.gada 22.aprīļa izziņu Nr.9-21/157 (lietas 8.lapa).

Tiesas kolēģija piekrīt prasītājas izteiktajam viedoklim rakstveida paskaidrojumā (lietas 75.-76.lapa), ka atbildētājam /pers.

C/, saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 4.pantu, mēneša laikā bija pienākums deklarēt savu jauno dzīvesvietu, ja viņš tur

pastāvīgi dzīvo, deklarēšanas iestādē, taču šāds prasītājas apgalvojums, pēc tiesas kolēģijas ieskata, pilnīgi nenorāda uz apstākli, ka

atbildētājs /pers. C/ tik tiešām dzīvojis pie mātes /pers.E//adrese/laikā periodā, par kādu tiek prasīts īres un komunālo maksājumu

parāds arī no atbildētāja /pers. C/.

Pēc tiesas kolēģijas ieskata, nav nozīmes lietas izspriešanā apstāklim, ka atbildētājs /pers. C/ deklarējis savu dzīves vietu

2014.gada 12.martā pie vecmāmiņas /pers. L/ /adrse/, ko apstiprina lietas materiālos esošā Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada

12.marta izziņa Nr.8.1-18/348 (lietas 91.lapa).

Tiesas kolēģija izvērtē visus atbildētāja /pers. C/ pilnvarotās pārstāves iesniegtos pierādījumus apelācijas instancē, kas

saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta ceturto daļu pievienoti lietas materiāliem.

Tikai pareiza pierādījumu novērtēšana ļauj tiesai pareizi konstatēt lietā esošos faktiskos apstākļus, kam savukārt ir būtiska

loma pareizas tiesību normas piemērošanā.

Civilprocesa likuma normas apelācijas instances tiesai izvirza vairākas prasības, kas tai jāievēro, lai pareizi novērtētu lietā

esošos pierādījumus. Pirmkārt, tiesai pierādījumi jāvērtē to kopumā, nevis izolēti, turklāt tie jāvērtē kopā ar pierādīšanas līdzekļiem.

Otrkārt, tiesai vienlaikus ir jāvērtē arī pierādījuma forma un saturs. Treškārt, tiesai ir jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā

nepieciešamajiem konstatējamiem apstākļiem un faktiem. Visbeidzot, tiesai ir jāizdara secinājumi par pierādījumu pietiekamību.

Turklāt jāņem vērā, ka lietā var pastāvēt gan tiešie, gan netiešie pierādījumi. Pēdējā gadījumā jo īpaši aktuāls kļūst jautājums par

pierādījumu vērtēšanu kopumā, neizolējot tos, jo vairāki netiešie pierādījumi tikai kopumā sniedz pilnīgu izpratni par lietas faktiskajiem

apstākļiem.

Tiesas kolēģija uzskata, ka konkrētajā lietā pastāv vairāki netiešie pierādījumi, kurus izvērtējot kopumā, tiesai ir pamats

secināt, ka atbildētājs /pers. C/ laika periodā no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam faktiski nav dzīvojis pie savas mātes

/pers. E/ pēc deklarētās dzīves vietas /adrese/ Jūrmalā.

No Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas 2014.gada 27.oktobra izziņas Nr.1-27/104 izriet, ka atbildētājs /pers. C/ šajā

skolā mācījies no 2003./2004.mācību gada līdz 2010./2011.mācību gadam, kad pabeidza skolas 12.klasi, ka /pers.C/ izglītošanas

procesam sekoja un skolas vecāku sapulces apmeklēja /pers.C/ vecmāmiņa /pers. L/ (lietas 90.lapa).

No Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas 2014.gada 28.oktobra vēstules Nr.1-14/1031 tiesai (lietas 87.lapa) izriet, ka saruna ar

/pers. E/ fiksēta 2012.gada 2.janvārī, no kuras saprotams, ka dēls /pers. C/ pie viņas /adrese/ nedzīvo, ka bāriņtiesas rīcībā esošās

informācijas /pers.C/ /adrese/ faktiski nav dzīvojis, jo viņa māte /pers. E/ slimo ar alkoholismu, kā dēļ ar /pers.C/ aprūpi un audzināšanu

viņa nenodarbojas.

Tiesas kolēģija neapšauba vispārzināmo faktu, ka māte, kas pārmērīgi lieto alkoholu, nav iespējams pilnvērtīgi nodarboties ar

bērnu audzināšanu, līdz ar to pilnīgi ticams fakts, ka atbildētājs /pers. C/ jau no 2003.gada apmeties pie savas vecmāmiņas /pers.L/ ,

/adrese/.

Tiesas kolēģija secina, ka minētie pierādījumi nav pretrunā ar atbildētāja /pers. S/ pilnvarotās pārstāves /pers. D/

paskaidrojumiem apelācijas instances tiesā. Tie pārliecina tiesu un nav pamats tiesai tos apšaubīt.

Pie šādiem apstākļiem, tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāja /pers. C/ apelācijas sūdzībā minētie apstākļi par pirmās

instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru piedzīts solidāri no /pers. E/ un /pers. C/ par labu PSIA „Jūrmalas namsaimnieks” īres un

komunālo maksājumu parāds EUR 5340,05 EUR (Ls 3753,01) apmērā, ir pamatoti.

No /pers. E/ par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks" ir pamats piedzīt īres un komunālo maksājumu parāds 5340,05 EUR par laika periodu

no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam.

SIA "Jūrmalas namsaimnieks" prasība daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu no /pers. C/ pilnīgi noraidāma

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no /pers. E/ par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks" piedzenama valsts nodeva 580,53

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR, kopā piedzenot 5928,41 EUR, bet no SIA "Jūrmalas namsaimnieks" par labu /pers. C/

piedzenama samaksātā valsts nodeva 290,27 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no /pers. E/ par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,70

EUR, bet no SIA "Jūrmalas namsaimnieks" par labu valsti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,69 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nos prieda

piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, īres un komunālo maksājumu parādu 5340,05 EUR par laika periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.augustam, valsts

nodevu 580,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR, kopā piedzenot 5928,41 EUR (pieci tūkstoši deviņi simti

divdesmit astoņi eiro un 41 cents).

SIA "Jūrmalas namsaimnieks, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, prasību daļā par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu no

/pers. C/, /personas kods/, noraidīt.

Piedzīt no SIA "Jūrmalas namsaimnieks", reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. C/, personas kods

/personas kods/,valsts nodevu 290,27 EUR (divi simti deviņdesmit eiro un 27 centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,70 EUR (pieci

eiro un 70 centi).

Piedzīt no SIA "Jūrmalas namsaimnieks", reģistrācijas numurs 40003426429, par labu valsti ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,69 EUR ( pieci eiro un 69 centi).

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas-2015.gada 13.janvāra-kasācijas kārtībā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451.-452.pantos norādīto tiesību normu pārkāpumu

gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis D.Lazdiņš

Tiesneši Z.Cera

A.Bukavs