Legislator Case Law & Legislation
C40117913 / C-1179-13 AI generated

Court dismisses complaint against bailiff for sending legal notices to declared address despite non-residence.

Case Number C40117913 / C-1179-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's complaint alleging that the bailiff acted unconstitutionally by sending legal notices to the plaintiff's declared address. The plaintiff argued this address was not their actual residence and that the bailiff failed to notify them of the property auction date. The court ruled that the declared address serves as the legally recognized point of contact for official communications and that the bailiff properly followed statutory notification procedures.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 555, 600, 604, 606; The declared address constitutes the valid point of contact for legal notices, and failure to prove actual residence does not render service invalid.

Keywords

AI generated
Civil Procedure Law service of process declared address bailiff duties legal notice validity property auction notification procedures

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 49
Civil Procedure Law Art. 555
Civil Procedure Law Art. 56
Civil Procedure Law Art. 600
Civil Procedure Law Art. 604
Civil Procedure Law Art. 606
Civil Procedure Law Art. 632
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.C40117913

LĒMUMS

Ventspilī, 2013.gada 1.oktobrī

Ventspils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Fišere,

ar sekretāri /sekretārs/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Zvana ielā 9 civillietu Nr.C40117913 /pers. A/ (personas kods /personas kods/) sūdzībā par

zvērinātas tiesu izpildītājas /pers.B/ darbībām izpildu lietā Nr.353-C3.2/2013,

konstatēja

pers.A 17.09.2013. iesniedzis Ventspils tiesā sūdzību par zvērinātas tiesu izpildītājas /pers.B/ darbībām izpildu lietā Nr.353-

C3.2/2013, norādot, ka 2013.gada 18.martā zvērināta tiesu izpildītāja sastādījusi paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu izpildu

lietā Nr.353-C3.2/2013, kuru nosūtījusi sūdzības iesniedzējam uz adresi /adrese/. Sūtījumu sūdzības iesniedzējs nav saņēmis.

2013.gada 12.aprīlī zvērināta tiesu izpildītāja sastādījusi paziņojumu par parāda nokārtošanu izpildu lietā Nr.353-C3.2/2013, kuru

nosūtījusi sūdzības iesniedzējam uz adresi /adrese/. Sūtījumu sūdzības iesniedzējs nav saņēmis.

2013.gada 25.jūlijā zvērināta tiesu izpildītāja sastādījusi paziņojumu par nekustamā īpašuma novērtējumu izpildu lietā Nr.353-C3.

2/2013, kuru nosūtījusi sūdzības iesniedzējam uz adresi /adrese/. Sūtījums nav saņemts.

2013.gada 15.augustā zvērināta tiesu izpildītāja sastādījusi paziņojumu par nekustamā īpašuma izsoli izpildu lietā Nr.353-C3.2/2013,

kuru nosūtījusi sūdzības iesniedzējam uz adresi /adrese/. Sūtījums nav saņemts.

Tiesu izpildītāja uz 2013.gada 2.oktobri izsludinājusi nekustamā īpašuma adresepirmo izsoli ar izsoles sākumcenu, kas atbilst

novērtējumam, proti, Ls 20400.

Minētās tiesu izpildītājas darbības sūdzības iesniedzējs uzskata par prettiesiskām un neatbilstošām likuma prasībām un tās tiek

apstrīdētas Civilprocesa likuma (turpmāk-CPL) 632.panta kārtībā.

Attiecībā uz adresi /adrese/ izsūtītajiem paziņojumiem sūdzības iesniedzēja iebildumi, kurus lūdz tiesai pārbaudīt, ir sekojoši. Šī

adrese ir sūdzības iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas adrese, bet ne dzīvesvietas adrese, tā nevar tikt atzīta arī par sūdzības

iesniedzēja pēdējo zināmo dzīvesvietu, jo šajā nekustamajā īpašumā nekad viņš nav pastāvīgi dzīvojis, tikai īslaicīgi uzturējies pirms

vairākiem gadiem.

(personiskais paraksts)

CPL 555.panta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja parādnieks ir fiziska persona, tiesu izpildītājs šo paziņojumu nosūta parādniekam

ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz personiski pret parakstu. CPL 600.panta pirmā daļa nosaka, ka šis

paziņojums nosūtāms parādniekam ierakstītā sūtījumā (neprecizējot uz kuru adresi). CPL 604.panta otrā daļa paredz, ka šis

paziņojums nosūtāms ierakstītā sūtījumā (neprecizējot uz kuru adresi). CPL 606.panta ceturtā daļa nosaka, ka šis paziņojums

nosūtāms parādniekam ierakstītā sūtījumā (neprecizējot uz kuru adresi).

Pie tik neskaidrām likuma normām, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir jānoskaidro likuma normas mērķis. Sūdzības iesniedzējs

uzskata, ka likumdevējs, uzliekot par pienākumu tiesu izpildītājam sagatavot paziņojumus par konkrētām izpildu darbībām un nosūtīt

tos parādniekam, ir vēlējies nostiprināt likumā vienu no tiesību pamatprincipiem, proti, personai ir tiesības būt informētai par

tiesvedības procesiem, kas attiecas uz šo personu. Nolēmumu izpildes process nenoliedzami ir viena no civilās tiesvedības procesa

stadijām. Informēšana vai paziņošana zaudē savu jēgu, ka sūtījumi tiek formāli nosūtīti ,,kaut kur”. Neviena no iepriekš minētajām

tiesību normām neparedz, ka kāds no iepriekš minētajiem paziņojumiem varētu tikt sūtīts pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas

adreses.

Par ievesto izpildu lietu sūdzības iesniedzējam kļuva zināms š.g. jūlija mēneša sākumā, kad viņam bija telefona saruna ar tiesu

izpildītāju /pers.B/. Sarunas laikā sūdzības iesniedzējs viņai paziņojis, ka sūtījumus uz /adrese/ Liepājā nedrīkst sūtīt, jo tā ir viņa

deklarētā vieta, bet ne faktiskā dzīves vieta, jo bieži uzturas savā Anglijā deklarētā dzīves vietā, par ko arī iepriekš ar atbilstošu

dokumentu bijis informējis AS ,,SEB banku", bet tad, kad viņš ir Latvijā, uzturas Rīgā, jo viņa īpašumā /adrese/ uz vienošanās pamata

dzīvo citi cilvēki, par kuru nelikumīgām darbībām ir nolēmis griezties tiesībsargājošās iestādēs, jo ir pamatotas aizdomas, ka viņi

apzināti ir slēpuši korespondenci, lai īstenotu noziedzīgas darbības saistībā ar sūdzības iesniedzēja īpašumu. Tādēļ sarunas gaitā

vienlaicīgi sūdzības iesniedzējs paziņojis tālruņa numuru, pa kuru ar viņu var sazināties. Neskatoties uz to, tiesu izpildītāja visus viņam

adresētos dokumentus turpinājusi formāli sūtīt uz šo adresi, lai gan faktiski bijusi informēta par iespējamām nelikumīgām darbībām,

kas var notikt korespondenci sūtot /adrese/. Papildus sūdzības iesniedzējs informējis, ka jau pašreiz Valsts policijas Kurzemes

reģiona pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess un notiek pirmstiesas izmeklēšana attiecībā uz personām, kas slēpušas korespondenci,

slēgušas nelikumīgus līgumus, viltojot parakstus un veikušas citas nelikumīgas darbības attiecībā uz īpašumu /adrese/, kas jau faktiski

apliecina augstāk minēto, tāpat faktu, ka sūdzības iesniedzējs ir informējis tiesu izpildītāju par šo situāciju, kas nav no viņa atkarīga.

Sūdzības iesniedzēja iebildumi attiecībā uz zvērinātas tiesu izpildītājas pieprasīto novērtējumu ir sekojoši.

CPL 604.panta jēga kontekstā ar CPL 607. 1pantu ir tāda, ka šis novērtējums ir nepieciešams tam, lai zvērināts tiesu izpildītājs var

objektīvi noteikt nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nekustamā īpašuma novērtēšanas

process ir apšaubāms, jo vērtētājs, kuram tiesu izpildītāja uzticējusi šo pienākumu, nav novērtējis nekustamo īpašumu objektīvi.

Sūdzības iesniedzēja rīcībā nav paša novērtējuma (analīzes un pētījuma daļa), jo to viņam neizsniedza tiesu izpildītāja, viņam tas

netika arī uzrādīts, kad ieradies tiesu izpildītājas prakses vietā, taču no slēdziena redzams, ka vērtētājs tikai no ārpuses 2013.gada

29.maijā aplūkojis konkrēto nekustamo īpašumu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šādā veidā nevar un nedrīkst novērtēt nekustamo

īpašumu.

(personiskais paraksts)

Turklāt konkrētajā gadījumā personai, kura vērtē īpašumu tikai pēc dokumentiem, rodas kļūdains priekšstats par vērtējamo objektu.

Atbilstoši zemesgrāmatu un nekustamā īpašuma kadastra datiem nekustamais īpašums /adrese/ sastāv no zemes gabala un viena

stāva dzīvojamās mājas, kuras ekspluatācija uzsākta 1947.gadā, būves nolietojums 45%, apbūves laukums 111,3 kv.m., kā arī

saimniecības ēkas un palīgēkām (inventarizācija veikta 2011.gadā). Sūdzības iesniedzējs šo nekustamo īpašumu iegādājies

2004.gadā un ir veicis būtiskas pārbūves, kas ir acīmredzami uzlabojušas nekustamā īpašuma vērtību. Pašlaik nekustamais īpašums

sastāv no zemes, divstāvu dzīvojamās mājas, kurā ir veikti būtiski uzlabojumi, kā, piemēram, gāzes apkures sistēma, pirmā stāva

telpās veikts eiroremonts. Visus šos apstākļus nav vērtējis vērtētājs, līdz ar ko tie nav ņemti vērā pie vērtējuma.

Nenoliedzami atsevišķas pārbūves sūdzības iesniedzējs veicis bez attiecīgām būvatļaujām, taču tam nav izšķirošas nozīmes šīs

sūdzības izlemšanā. Būtiski ir tas, ka tiesu izpildītājai bija zināms par nekustamā īpašuma būtiskajām pārbūvēm, jo jau 2013.gada

3.jūlijā Liepājas pilsētas Būvvalde rakstveidā informējusi tiesu izpildītāju par to, ka pārbūve ir fiksēta 2008.gadā.

Ar šī gada 30.maiju SIA «Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra» (SAMC) Standartizācijas birojs Latvijas standarta

statusā pieņēmis standartu LVS 401:2013 «īpašumu vērtēšana», kas aizstāj līdz šim spēkā esošos Latvijas standartus LVS 401-

0:2002, LVS 401-1:2002; LVS 401-2:2002; LVS 401-3:2002 un LVS 401-4:2002. Šī informācija ir publiski zināma (www.lvs.lv) un

saistoša sertificētam vērtētājam. Taču, kā redzams no SIA ,,Interbaltija" 15.07.2013. atzinuma, vērtētājs atzinumu sagatavojis

atbilstoši Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem LVS401-1:2002.

Piespiedu pārdošanas vērtība ir naudas summa, ko reāli var iegūt, pārdodot īpašumu laika posmā, kas ir nepietiekams adekvātam

mārketingam, saskaņā ar tirgus vērtības definīciju. Dažās valstīs par piespiedu pārdošanas situāciju uzskata gadījumus, kad darbojas

nelabprātīgs pārdevējs un pircējs vai pircēji ir informēti par pārdevēja grūtībām. Izejot no minētā, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka

zvērināts tiesu izpildītājs izsludinājis izsoli ar likumam neatbilstošu izsoles sākumcenu, jo tā noteikta pēc vērtējuma, kas sagatavots

pēc spēkā neesošiem vērtēšanas standartiem. Pēc konsultācijām ar juristiem sūdzības iesniedzējam pašlaik uz šīs sūdzības

sagatavošanas brīdi, protams, ir zināms CPL 604.pantā noteiktais, proti, ka viņš bijis tiesīgs 10 dienu laikā pieprasīt atkārtotu

novērtēšanu, taču sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tieši zvērināts tiesu izpildītājs kā valsts amatpersona atbild par to, lai visas

darbības, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, atbilstu likumam. Iepriekš minētais liecina par pretējo, tādēļ

sūdzības iesniedzējs vēršas tiesā ar šo sūdzību.

Kad augusta beigās sūdzības iesniedzējs ieradies personiski pie zvērinātas tiesu izpildītājas, viņa viņam izsniegusi izpildu lietas

materiālu kopijas. Cita starpā kopiju no zvērinātas tiesu izpildītājas 15.08.2013. sastādītā paziņojuma (Nr. 16041), kas adresēts

sūdzības iesniedzējam kā parādniekam un SEB bankai kā piedzinējam, kurā izpildītāja viņiem paziņo, ka nekustamā īpašuma izsole

notiks 2013.gada 2.oktobrī.

Liels bijis sūdzības iesniedzēja pārsteigums, kad uzzinājis, ka /datums/ oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis" /pers.B/ ievietojusi

paziņojuma, ka šī īpašuma izsole notiks /datums 2/ (www.vestnesis.lv). Šis, sūdzības iesniedzēja ieskatā, ir būtisks CPL 606.panta

pārkāpums, jo tiesu izpildītāja maldinājusi izpildu lietas dalībniekus par izsoles laiku.

(personiskais paraksts)

Tā kā par šo faktu sūdzības iesniedzējam kļuva zināms no oficiālā paziņojuma, tad viņš uzskata, ka nav nokavējis sūdzības

iesniegšanas termiņu par šo tiesu izpildītājas prettiesisko rīcību.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iepriekš minētās zvērinātas tiesu izpildītājas darbības ir vērtējamas kā neatbilstošas Tiesu izpildītāju

likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktajam pienākumam ātri un kvalitatīvi izpildīt tiesas nolēmumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto sūdzības iesniedzējs lūdzis tiesu apmierināt sūdzību un atzīt sūdzībā aprakstītās zvērinātas tiesu

izpildītājas /pers.B/ darbības par prettiesiskām, uzliekot viņai par pienākumu pieprasīt atkārtotu likumam atbilstošu nekustamā

īpašuma novērtējumu un attiecīgi precizēt izsoles sākumcenu, izsludinot jaunu pirmo nekustamā īpašuma izsoli.

2013.gada 30.septembrī tiesā saņemts tiesu izpildītājas iesniegums (lietas 31.-32.lapa), kurā lūgts minēto lietu izskatīt bez tiesu

izpildītājas klātbūtnes. Norādīts, ka sūdzību neatzīst un lūdz to noraidīt pilnībā.

Paskaidrots, ka, pamatojoties uz Liepājas tiesas 13.02.2013. izdoto izpildu rakstu Nr. C20-3704/12 par Ls 42993,85 piedziņu no

/pers. A/ par labu A/S SEB banka, kā arī piedzinēja pieteikumu par piedziņas vēršanu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese/,

ievesta izpildu lieta.

Kā norāda sūdzības iesniedzējs, tiešām LR CPL 555.panta 2.daļa nosaka, ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta

parādniekam paziņojumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu. Viņai /pers. A/ pēdējā zināmā adrese /adrese/, ir

norādīta Liepājas tiesas izsniegtajā izpildu rakstā, uz kuru arī izsūtīts paziņojums parpienākumu izpildīt nolēmumu 2013.gada

18.martā.

Liepājas tiesa, izpildu rakstā norādot adresi /adrese/, vadījusies pēc LR CPL 56.panta 5.daļas, ka tiesas dokumentus fiziskajai

personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē. Attiecīgi tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu uz pēdējo zināmo dzīvesvietu, kas norādīta izpildu rakstā /adrese/,

kas ir parādnieka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta. Tiesu izpildītāja uzskata, ka /pers. A/ bija jānodrošina korespondences saņemšana

savā deklarētajā dzīvesvietā, kā to nosaka Dzīvesvietas deklarēšanas likums.

Attiecīgi visi turpmākie paziņojumi tika sūtīti pēc /pers. A/ deklarētās dzīves vietas adreses, kas tiesu izpildītājai bija pēdējā zināmā,

paziņojumi netika sūtīti kaut kur, kā to norāda /pers. A/ savā sūdzībā.

Ja pats /pers. A/ uzturas Rīgā un Anglijā, tad viņa pienākums bija nodrošināt korespondences saņemšanu, īrnieki bez pilnvaras

nevarēja saņemt viņam adresētus sūtījumus, kā arī tiesu izpildītāja šaubas par to, ka īrnieki vai citas personas varēja noviltot pilnvaru

un saņemt korespondenci.

/pers. A/ tā arī netika iesniedzis iesniegumu, ne arī telefoniski norādījis savu adresi, uz kurieni sūtīt korespondenci. Rodas jautājums,

kā /pers. A/ zināja tiesu izpildītājai piezvanīt, ja nekas netika saņemts un kā viņam liekas, uz kurieni tiesu izpildītājai vajadzēja sūtīt

paziņojumus, ja ne uz pēdējo dzīves vietu, kura izrādās arī parādnieka deklarētā dzīvesvieta.

Tiesu izpildītāja paskaidrojusi arī, ka uz šo dienu /pers. A/ vēl nav paziņojis viņai dzīvesvietu, uz kurieni sūtīt paziņojumus, lai viņš tiktu

informēts.LR CPL 552.panta 2.daļa nosaka, ka parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīves vietas,

deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā.

(personiskais paraksts)

Kas attiecas uz sūdzības iesniedzēja teikto par to, ka viņa rīcībā neatrodas analīzes un pētījumu daļa, jo to tiesu izpildītāja viņam

neesot izsniegusi un uzrādījusi, tad viņa teiktais neatbilst patiesībai, jo izpildu lietā atrodas iesniegums no /pers. A/ par to, ka viņš

2013.gada 27.augustā klātienē iepazinies ar savas lietas materiāliem un saņēmis pieprasītās kopijas.

Pamatojoties uz LR CPL 604.pantu, tika pieprasīts novērtēt nekustamo īpašumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam SIA

„Interbaltija", kā to paredz likums. Par novērtējumu tika nosūtīts paziņojums /pers. A/ uz /adrese/.

Tiesu izpildītāja tiešām pieprasījusi Liepājas pilsētas Būvvaldei informāciju par nelikumīgo celtniecību /adrese/.

Kas attiecas uz vērtēšanas standartiem, tad tiesu izpildītāja uzskata, ka tos veic sertificēts vērtētājs nevis tiesu izpildītājs.

Tiesu izpildītāja paskaidrojusi, ka tiešām ticis sagatavots izsoles sludinājums un nosūtīts pusēm, bet laikraksts ,,Latvijas vēstnesis"

tehnisku iemeslu dēļ nenopublicējis sludinājumu un izsole tika izsludināta uz /datums 2/, attiecīgi publicējot laikrakstā Latvijas

Vēstnesis un portāla www.lzti.lv, kā arī nosūtot paziņojumus pusēm pēc pēdējām zināmām adresēm.

Tiesu izpildītāja uzskata, ka sūdzība ir noraidāma pilnībā kā nepamatoti iesniegta.

Tāpat arī /pers. A/ ir nokavējis desmit dienu sūdzības iesniegšanas termiņu, jo iepazinies ar izpildu lietas materiāliem un saņēmis

dokumentus ir 2013.gada 27.augustā. Sūdzība saņemta Ventspils tiesā 2013.gada 17.septembrī, t.i. pēc 21 dienas 10 dienu vietā.

2013.gada 30.septembrī tiesā saņemts Sūdzības iesniedzēja iesniegums, kurā sūdzības iesniedzējs lūdz izskatīt lietu bez viņa

piedalīšanās tiesas sēdē. Vienlaicīgi sūdzības iesniedzējs paziņojis tiesai par apstākli, kas viņam kļuvis zināms pēc sūdzības

iesniegšanas, proti - Valsts policijas Kurzemes reģionālā pārvaldē lietvedībā esošajā kriminālprocesā Nr. 11270022713, procesa

virzītājs atzinis viņu par cietušo personu. Minētais kriminālprocess uzsākts un tajā notiek pirmstiesas izmeklēšana arī par faktiem,

kurus viņš minējis savā tiesā iepriekš iesniegtā sūdzībā attiecībā uz apstākļiem, kuru dēļ viņš nav saņēmis korespondenci, kuru tiesu

izpildītāja viņam sūtījusi uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Sūdzības iesniedzējs akcentē, ka tiesu izpildītāja bijusi informēta par to, ka

savā deklarētajā dzīvesvietā sūdzības iesniedzējs nesaņem korespondenci no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ, un viņš bija tiesu

izpildītāju telefoniski informējis par to, kādā veidā iespējams ar viņu sazināties un uzzināt uz kurieni sūtīt korespondenci. Tai pašā

laikā jau iepriekš banku sūdzības iesniedzējs bija informējis par viņa deklarēto dzīves vietu Anglijā, šī informācija tika iesniegta

iesniedzot attiecīgu dokumentu, par kura atbilstību patiesībai nevarēja būt ne mazākās šaubas. Taču neskatoties uz šo, kā no bankas,

tā arī no tiesu izpildītāja uz dokumentā norādīto adresi korespondenci sūdzības iesniedzējs nav saņēmis, savukārt /adrese/ sūtīto

korespondenci nevarēja saņemt dēļ krāpnieciskām darbībām, parakstu viltošanas, korespondences slēpšanas un citām noziedzīgām

darbībām, par ko Valsts policijas Kurzemes reģionālajā pārvaldē uzsākts augstāk minētais kriminālprocess, kurā sūdzības

iesniedzējs atzīts par cietušo un noris pirmstiesas izmeklēšana. Papildus sūdzības iesniedzējs informējis, ka kriminālprocesā ir

noskaidrotas iespējami vainīgās personas un ir liecinieku bāze un pat lietiskie pierādījumi.

Tādēļ sūdzības iesniedzējs uztur savu sūdzību spēkā un vienlaicīgi vērš uzmanību, ka pie minētiem faktiem uzskata, ka tiesa ir

nepamatoti noraidījusi viņa

(personiskais paraksts)

lūgumu atlikt zvērinātas tiesu izpildītājas /pers.B/ izpildu darbības - nekustamā īpašuma /adrese/ izsoli, jo sekas var būt

neatgriezeniskas.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/, zvērināta tiesu izpildītāja /pers.B/ un piedzinēja pārstāvis nav ieradušies. No visiem

procesa dalībniekiem saņemti lūgumi izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes tiesas sēdē (lietas 22., 29. un 31.lapa).

Tiesa uzskata, ka lieta skatāma bez neieradušos procesa dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma

632.panta otro daļu procesa dalībnieku neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai.

Iepazīstoties ar visiem lietā esošajiem materiāliem, tiesa uzskata, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma šādu apsvērumu dēļ.

No lietā iesniegtās izpildu lietas kopijas materiāliem redzams, ka 18.03.2013. zvērināta tiesu izpildītāja /pers.B/ saņēmusi piedzinēja

AS „SEB banka” lūgumu (lietas 33.lapa) pieņemt izpildei izpildu rakstu lietā Nr.C20370412 par parāda un tiesas izdevumu piedziņu

no /pers. A/, vēršot piedziņu tajā skaitā uz ieķīlāto īpašumu /adrese/.

No Liepājas tiesas izpildu raksta lietā Nr.C20370412, kas izsniegts 13.02.2013. (lietas 36.lapa), redzams, ka parādnieka /pers. A/

dzīvesvieta norādīta /adrese/.

Kā redzams no izpildu lietas dokumentu kopijām, tad visus paziņojumus parādniekam tiesu izpildītāja nosūtījusi tieši uz šo izpildu

rakstā norādīto parādnieka dzīvesvietu (lietas 38., 41., 62., 66. un 69.lapa).

Kā redzams no sūdzības iesniedzēja pers.A 27.08.2013. iesnieguma zvērinātai tiesu izpildītājai /pers.B/ (lietas 73.lapa), tad viņš

2013.gada 27.augustā klātienē iepazinies ar savas lietas materiāliem un saņēmis viņa pieprasītās kopijas. Iesniegumā /pers. A/ nav

norādījis adresi, uz kādu turpmāk būtu sūtāmi viņam adresēti paziņojumi izpildu lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.panta pirmo daļu tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā parādnieks, iesniedzot

motivētu sūdzību, var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas

vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Lietā nav strīda par to, ka par sūdzībā aprakstītajām tiesu izpildītājas darbībām, izņemot izsoles izsludināšanu uz 7.10.2013., sūdzības

iesniedzējam bija zināms vēlākais 27.08.2013., līdz ar ko termiņš sūdzības iesniegšanai notecēja 7.09.2013., bet sūdzība tiesā

iesniegta tikai 17.09.2013. (nosūtīta tiesai 13.09.2013.), tas ir, pārkāpjot likumā noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu. Sūdzības

iesniedzējs gan lūdzis atjaunot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu, bet attiecībā uz laika posmu no 27.08.2013. nav norādījis ne

uz kādiem apstākļiem, kas viņam liedza sūdzību iesniegt savlaicīgi, līdz ar ko tiesa atzīst, ka šāds lūgums ir nepamatots un

noraidāms. Pie šādiem apstākļiem sūdzība attiecībā uz tiesu izpildītājas pārsūdzētajām darbībām (izņemot izsoles izsludināšanu uz

7.10.2013.) vispār nebūtu izskatāma, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 49.pantu tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar

likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

Tomēr, izvērtējot īsumā sūdzībā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka tā nav pamatota arī pēc būtības. Sūdzība pamatota uz to, ka

adrese /adrese/, uz kuru tiesu izpildītāja sūtījusi visus likumā paredzētos dokumentus parādniekam, neesot sūdzības iesniedzēja

dzīvesvieta un viņš tur korespondenci nesaņemot.

Lietā nav strīda par to, ka adrese /adrese/ ir sūdzības iesniedzēja deklarētā dzīvesvieta gan tiesas izpildītājas veikto darbību laikā,

gan arī

(personiskais paraksts)

šobrīd (lietas 76.lapa). Tāpat nav strīda par to, ka tieši šī adrese bija norādīta kā parādnieka dzīvesvieta Liepājas tiesas izdotajā

izpildu rakstā, uz kura pamata ievesta šī izpildu lieta.

Tiesu izpildītājs izpildu darbības veic saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto

daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta

papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tiesu izpildītāja pilnīgi pamatoti dokumentus

sūtījusi uz sūdzības iesniedzēja deklarēto dzīvesvietas adresi, kas turklāt kā parādnieka dzīvesvietas adrese bijusi norādīta arī tiesas

izsniegtajā izpildu rakstā. Tas, ka konkrētos Civilprocesa likuma pantos, kas regulē tiesu izpildītāja darbības, nav tieši norādīts uz

kādu adresi ierakstītos sūtījumos sūtīt parādniekam adresētos paziņojumus, tiesas ieskatā liecina par to, ka šādos gadījumos

piemērojamas Civilprocesa likuma vispārējās normas par tiesas dokumentu nosūtīšanu, t.i., ka dokumenti sūtāmi uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Lietā sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem, ka

viņš tiesu izpildītāju esot informējis par citu adresi, kurā viņš vēlētos saņemt korespondenci. Tāda adrese nav norādīta arī sūdzības

iesniedzēja 27.08.2013. pašrocīgi rakstītajā iesniegumā tiesu izpildītājai, kad tiesas ieskatā sūdzības iesniedzējam bija iespēja tieši

un nepastarpināti paziņot tiesu izpildītājai savu korespondences adresi. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tiesu izpildītāja arī pēc

27.08.2013. pamatoti visus paziņojumus sūdzības iesniedzējam sūtījusi uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (tajā skaitā paziņojumu

par izsoles rīkošanu 7.10.2013.)

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu dzīvesvieta ir jebkura personas brīviizraudzīta ar nekustamo

īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir

tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Savukārt minētā likuma 4

4.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo

jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām tieši no sūdzības iesniedzēja ir atkarīgs tas, kādu adresi viņš ir atzinis par vietu, kur

tas ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti, šajā gadījumā arī ar tiesu izpildītāju kā valsts (tiesu varas) pārstāvi un kā redzams

no lietas materiāliem, tad šī adrese ir tieši /adrese/. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka visi argumenti par tiesu izpildītājas

nelikumīgām darbībām, nosūtot dokumentus kā norāda sūdzības iesniedzējs – „kaut kur” – ir nepamatoti.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto par neatbilstošu nekustamā īpašuma adresenovērtējumu, tiesa atzīst, ka arī šajā daļā sūdzība ir

nepamatota pēc būtības. Kā redzams no SIA „Interbaltija” atzinuma par nekustamā īpašuma /adrese/ piespiedu pārdošanas vērtību

(lietas 13.lapa), tad īpašums vērtēts un atzinums dots par tā vērtību uz 2013.gada 29.maiju, kad spēkā bija 16.05.2002. Latvijas

īpašuma vērtēšanas standarti LVS-401, pēc kuriem arī šis vērtējums sagatavots. Bez tam, kā redzams no tiesu izpildītājas

25.07.2013. paziņojuma par nekustamā īpašuma novērtējumu (lietas 62.lapa), tad šis novērtējums savlaicīgi nosūtīts parādniekam un

piedzinējam, izskaidrojot tiesības saskaņā ar Civilprocesa

(personiskais paraksts)

likuma 604.panta otro daļu 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtējumu. Kā

redzams no lietas materiāliem ne likumā noteiktajā termiņā, ne arī līdz sūdzības izskatīšanas dienai /pers. A/ nav šo iespēju

izmantojis.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto par to, ka tiesu izpildītāja, izsludinot nekustamā īpašuma izsoli uz 7.10.2013., pārkāpusi Civilprocesa

likuma 606.pantu, jo maldinājusi izpildu lietas dalībniekus par izsoles laiku, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota. Kā redzams no

lietas materiāliem, tad tiešām sākotnēji tiesu izpildītāja parādniekam un piedzinējam nosūtījusi paziņojumu par izsoli, kas notiks

2.10.2013. (lietas 66.lapa). Tomēr neatbilst patiesībai sūdzībā norādītais, ka par izsoles rīkošanu /datums 2/ sūdzības iesniedzējam

neesot bijis paziņots un viņš par to uzzinājis tikai no publikācijas oficiālā izdevuma „Latvijas vēstnesis” numurā. Kā redzams no lietai

pievienotā tiesu izpildītājas paziņojuma parādniekam un piedzinējam (lietas 69.lapa) tad tiesu izpildītāja 11.09.2013. nosūtījusi lietas

dalībniekiem paziņojumu par izsoles rīkošanu /datums 2/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 606.panta ceturto daļu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš

ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam un citām šai normā minētajām personām.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad tiesu izpildītāja šo likuma prasību ir izpildījusi un paziņojumu nosūtījusi savlaicīgi, līdz ar ko

sūdzība arī šajā daļā nav pamatota.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 49.panta, 56.panta, 604.panta, 606.panta, 632.panta, tiesa

nolēma

noraidīt /pers. A/ (personas kods /personas kods/) sūdzību par zvērinātas tiesu izpildītājas /pers.B/ darbībām izpildu lietā Nr.353-

C3.2/2013.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot blakus sūdzību Ventspils tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Fišere

NORAKSTS PAREIZS

Ventspils tiesas tiesnese I.Fišere

Ventspilī 01.10.2013.