Court allows delayed interest claim against landlord where no lease existed, establishing default delay presumption.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially allowed the plaintiffs' appeal against a first-instance dismissal of their claim for land use compensation and interest. While the court rejected the claim for land use compensation due to the absence of a lease agreement, it found that the defendant had unreasonably delayed payment of the awarded sum. Consequently, the court ordered the defendant to pay statutory interest on the principal award from January 2011 to May 2016.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1656; Civil Law 1759: A presumption of default delay applies to the payment of awarded compensation when the obligor fails to pay without valid grounds for doubt regarding the obligation or its amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-2130-20/2
ECLI:LV:RAT:2020:1008.C31230716.9.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020. gada 8. oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā
tiesnese referente Skaidrīte Buivide
tiesneši Gvido Ungurs un Sarmīte Vamža
rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, Rīgā Brīvības bulvārī 34 izskatīja civillietu /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ prasībā pret /pers. E/,
/pers. F/ un /pers. G/ par atlīdzības par zemes lietošanu un likumisko nokavējuma procentu piedziņu, un tiesību atzīšanu saņemt atlīdzību par zemes
lietošanu sakarā ar /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu prasība noraidīta.
Atzīstot prasījumus par atlīdzības par zemes lietošanu un tiesību atzīšanu saņemt atlīdzību par zemes lietošanu par nepamatotiem, noraidīta
arī prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
[2] Apelācijas sūdzību par spriedumu 2017. gada 26. jūlijā iesniedza /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, parsūdzot to pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti noraidījusi prasību un nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā
rezultātā nepamatoti noraidīta arī prasība par nokavējuma procentu piedziņu.
[3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedumu noraidīta /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ prasība
daļā pret /pers. F/ un /pers. G/ par atlīdzības par zemes lietošanu un likumisko nokavējuma procentu piedziņu, un tiesību atzīšanu saņemt atlīdzību par
zemes lietošanu.
/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ prasība pret /pers. E/ daļā par atlīdzības par zemes lietošanu piedziņu daļēji apmierināta - no /pers. E/ par
labu /pers. B/ piedzīta zaudējumu atlīdzība 3 224 EUR, bet par labu /pers. C/ - zaudējumu atlīdzība 1 994,14 EUR, tiesāšanās izdevumi 1 150 EUR,
kopā 3144,14 EUR, savukārt par labu /pers. D/ - zaudējumu atlīdzība 1 994,14 EUR.
/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ prasība pret /pers. E/ daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu un tiesību atzīšanu saņemt
atlīdzību par zemes lietošanu noraidīta.
[3.1] Spriedumā attiecībā uz prasības noraidīšanu par likumisko procentu piedziņu norādīti šādi motīvi.
Lai būtu pamats Civillikuma 1759. panta 1. punkta piemērošanai un nokavējuma procentu piedziņai, ir jākonstatē nokavējums – saistības
izpildīšanas prettiesisks novilcinājums.
Civillikuma 1656. pants nosaka, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību,
kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.
[3.2] Lietā ir noskaidrots, ka starp prasītājām un /pers. E/ zemes nomas tiesiskās attiecības nav nodibinātas, līdz ar to nav panākta
vienošanās par zemes lietošanas maksu, tās samaksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanas termiņiem, kā arī nav pamata piemērot Civillikuma
noteikumus, kas regulē nomas tiesiskās attiecības, t.sk. prasības pieteikumā norādīto Civillikuma 2142. pantu.
Pusēm ir strīds par zemes lietošanas faktu un pienākumu maksāt atlīdzību par zemes faktisko lietošanu, tāpēc strīds ir nodots tiesas
izspriešanai. Tiesa tikai ar spriedumu nosaka pienākumu maksāt atlīdzību par kaitējumu un atlīdzības apmēru, līdz ar to nav pamata runāt par samaksas
nokavējumu un piedzīt nokavējuma procentus. Arī judikatūrā, kas izveidojusies, iztulkojot tiesību normas par procentu saistības izcelšanos, vairākkārt
atzīts, ka, pastāvot starp pusēm strīdam par maksājamo naudas summu, Civillikuma 1759. panta 1. punkts nav piemērojams.
[3.3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam spriedumā nosakāms, ka prasītājām ir tiesības saņemt no /pers. E/ likumiskos 6 % gadā
no piedzītām, bet nesamaksātām naudas summām par laiku līdz sprieduma izpildei. Civilprocesa likuma 195. panta mērķis ir panākt sprieduma ātrāku
izpildi, un no šī panta jēgas izriet, ka procenti maksājami par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā faktiskajai izpildei, līdz ar to nav tiesiska
pamata noteikt, ka procenti maksājami par laiku no prasības pieteikuma sagatavošanas dienas.
[3.4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 13. marta papildspriedumu no /pers. E/ par labu /pers. C/ (pirms
uzvārda maiņas – /uzvārds/) piedzīti tiesas izdevumi 667,44 EUR.
[4] Kasācijas sūdzību par spriedumu 2019. gada 21. februārī iesniedza prasītājas, pārsūdzot to daļā, ar kuru prasība noraidīta.
Kasācijas sūdzību par spriedumu 2019. gada 22. februārī iesniedza arī atbildētāja /pers. E/, pārsūdzot to daļā, ar kuru apmierināta prasība
pret /pers. E/.
[4.1] Ar Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 25. novembra rīcības sēdes lēmumu nolemts:
[4.1.1] ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2019. gada 25. janvāra spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība pret /pers. E/ par nokavējuma procentu piedziņu, un 2019. gada 13. marta
papildspriedumu un šajā daļā nodot lietu izskatīšanai rakstveida procesā.
[4.1.2] Pārējā daļā atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/ kasācijas sūdzību.
[4.1.3] Atteikt pieņemt /pers. D/ kasācijas sūdzību.
[4.1.4] Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. E/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2019. gada 25. janvāra spriedumu.
[5] Ar Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 18.jūnija spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 25.janvāra
spriedums atcelts daļā par likumisko procentu piedziņu un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Atcelts arī Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 13. marta papildspriedums.
[5.1] Kasācijas instances tiesa atzinusi, ka apelācijas instances tiesa nav pareizi piemērojusi Civillikuma 1656. pantu, jo nav ar saturu
piepildījusi šajā tiesību normā ietverto ģenerālklauzulu „pamatotas šaubas”, nenorādot uz tādiem apstākļiem, kas pamatoti varēja radīt atbildētājai šaubas
par saistības pastāvēšanu vai tās apmēru.
[5.2] Apelācijas instances tiesas spriedums atbilst Civilprocesa likuma 195. pantā paredzētajam priekšnoteikumam, t.i., tas ir taisīts par
naudas piedziņu, taču tiesa nav lēmusi par tiesību noteikšanu saņemt procentus līdz sprieduma izpildei. Tiesību atzīšana saņemt likumiskos procentus no
tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz tā izpildei ir tiesas procesuāls pienākums, kas nav aprobežots ar prasītāja pieteiktajiem prasījumiem.
[5.3] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 13. marta papildspriedums atceļams, jo piedzenamo tiesāšanās izdevumu
apmērs tieši atkarīgs no izskatāmās lietas gala rezultāta.
[6] 2020. gada 26. maijā, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas
Vilsones 2020. gada 10. jūnija rīkojumu Nr. 1-23/91 “Par Rīgas apgabaltiesas darba organizāciju Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma
darbības laikā” un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones 2020. gada 11. jūnija rīkojumu Nr. 1-23/92 “Par Rīgas apgabaltiesas iekšējiem
darba organizatoriskajiem pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā”, kā arī izvērtējot, ka ir iespējams nodrošināt
lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida
procesā 2020. gada 26. augustā, par ko paziņots lietas dalībniekiem (lietas 2. sējuma 193. lapa).
Motīvu daļa.
[8] Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot pušu paskaidrojumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
prasība pret /pers. E/ par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, tālāk norādīto apsvērumu dēļ.
[8.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc
būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
[8.2] Saskaņā ar Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 25. novembra rīcības sēdes lēmumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība pret /pers. F/ un /pers. G/, noraidīta prasība pret /pers. E/ par tiesību atzīšanu
saņemt atlīdzību par zemes lietošanu, kā arī daļā par zaudējumu un tiesāšanās izdevumu piedziņu no /pers. E/ par labu prasītājām, stājies spēkā.
[9] Līdz ar to ar apelācijas instances tiesas spriedumu izšķirams prasījums par nokavējuma procentu piedziņu no /pers. E/ par labu
prasītājām un tiesas izdevumu atlīdzināšanu /pers. C/.
[9.1] Kā to izskatāmajā lietā norādījusi kasācijas instances tiesa, Civillikuma 1651. pants noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai
izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.
Nokavējuma sekas cita starpā var būt likumisko procentu samaksas pienākuma iestāšanās. Tā Civillikuma 1759. panta 1. punkts noteic,
ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1759. panta 1. punkta mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt kreditora tiesību un likumisko interešu efektīvu aizsardzību, no
otras puses, mudināt parādnieku ātrāk nokārtot saistības. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka parādnieka nokavējumu nevar atzīt par patstāvīgu pamatu
nokavējuma procentu samaksas pienākuma noteikšanai, jo, kā nepārprotami izriet no Civillikuma 1651.panta pirmā teikuma vārdiskās jēgas,
nokavējuma nelabvēlīgās sekas iestājas tikai tad, ja izpildījums novilcināts prettiesiski (sk. Senāta 2019.gada 10.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-
269/2019 11.punktu).
[9.2] Līdz ar to nepieciešams konstatēt, vai konkrētajā gadījumā pastāv saistības izpildīšanas prettiesisks novilcinājums, lai iestātos
Civillikuma 1759. panta 1. punktā paredzētās sekas – nokavējuma procentu samaksas pienākums.
Pastāvot apstākļiem, kas apliecina, ka: 1) parādnieka iebildumi par saistības esību vispār vai tās apmēru ir objektīvi pamatoti (Civillikuma
1656. pants); 2) saistību izpildījumu kavējuši attaisnojoši iemesli (Civillikuma 1657. pants), parādnieks var tikt atbrīvots no atbildības. Tādējādi
Civillikuma 1759. pantā 1. punktā kreditoram paredzētās tiesības saņemt procentus tad, ja parādnieks novilcinājis izpildījumu, nav absolūtas. Minētās
tiesības likumdevējs ierobežojis, šā likuma 1656. un 1657.pantā noteikdams izņēmuma gadījumus, kad nokavējuma procentu piedziņa kā netaisnīga vai
nesamērīga novestu pie parādnieka tiesisko interešu aizskāruma (sk. Senāta 2019. gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-269/2019
11. punktu).
[9.3] Vērtējot apstākli, vai konkrētajā gadījumā varēja pastāvēt pamatotas šaubas par saistību un tās apmēru, Civillietu tiesas kolēģija ņem
vērā tiesu praksē par Civillikuma 1656. pantu norādīto, ka tas nav piemērojams formāli. Ne jebkuras šaubas uzskatāmas par pamatotām šī panta
izpratnē, bet tikai tādas, kuras attiecīgo apstākļu ietvarā tiesa atzinusi par saprātīgām un pirmšķietami pamatotām (sk. Augstākās tiesas Civillietu
departamenta 2017. gada 29. septembra sprieduma lietā Nr. SKC-209/2017 7. punktu, Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 27. marta
sprieduma lietā Nr. SKC-125/2019 8.6 punktu).
Lai piemērotu Civillikuma 1656. pantu un parādnieku atbrīvotu no nelabvēlīgām nokavējuma sekām, tiesai ir jānodibina šīs normas sastāva
pazīme – parādnieka pamatotas šaubas, par kurām nevar uzskatīt jebkurus parādnieka iebildumus pret celto prasību. Pamatotas šaubas likumā ir
formulētas kā atklāts juridisks jēdziens (ģenerālklauzula), kas piepildāms ar saturu katru reizi no jauna (sk. Augstākās tiesas 2018. gada 13. novembra
sprieduma lietā Nr. SKC-211/2018 5. punktu).
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka „[..] parādnieka šaubas [..] jāvērtē kontekstā ar to, kādi iebildumi vai ierunas izteiktas, vai tās var atzīt par
pamatotām un pierādītām, par kādu saistības daļu vai summas aprēķina periodu, ņemot vērā arī pamatsaistību, par ko pastāv strīds” (sk. Kubilis J.
Likumiskie procenti civiltiesiskās atbildības gadījumā. Jurista Vārds, 17.09.2019., Nr. 37).
Nomas attiecībās par būtiskām atzīstamas divas sastāvdaļas – nomas priekšmets un nomas maksa. Tādējādi, lai uzskatītu, ka saistība starp
pusēm nav pastāvējusi, jāpastāv objektīvam strīdam vismaz par vienu no šīm sastāvdaļām. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām par nomas priekšmetu vai
nomas maksas apmēru, pastāv pamats uzskatīt, ka piemērojams Civillikuma 1656. pants un parādnieks atbrīvojams no nokavējuma sekām.
[9.4] Ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedumu daļā par zaudējumu atlīdzināšanu
konstatētas piespiedu nomai jeb nomai uz likuma pamata pielīdzināmas tiesiskās attiecības, tādējādi, atbilstoši kasācijas instances tiesas norādītajam lietā,
uz likuma pamata nodibināta saistība pastāv neatkarīgi no tās noteikšanas ar tiesas spriedumu.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka starp pusēm nevarēja pastāvēt objektīvi pamatots strīds par zemes lietošanas faktu, kas varētu attaisnot
samaksas nokavējumu, jo ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedumu daļā par zaudējumu
atlīdzināšanu tiesa ir konstatējusi būvju atrašanos uz zemes gabala strīdus periodā. Tāpat strīds nevarēja pastāvēt par zemes nomas maksas apmēru, jo
prasībā lūgts nomas maksu piedzīt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta otrajā daļā paredzētajā, proti, likumā noteiktā
apmērā.
[9.5] Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Civillikuma 1656. panta piemērošanai nav tiesiska pamata un konstatējams, ka
konkrētajā gadījumā pastāv saistības izpildīšanas prettiesisks novilcinājums, kā rezultātā iestājušās Civillikuma 1759. panta 1. punktā paredzētās sekas –
nokavējuma procentu samaksas pienākums.
Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti atbilstoši par labu prasītājām piedzīto zaudējumu apmēram.
Atbildētāja /pers. E/ nav izteikusi iebildumus par likumisko procentu summu matemātisko aprēķinu pēc būtības un savus aprēķinus nav iesniegusi, kā arī
atbilstoši Civillikuma 1838. pantam nav pierādījusi samaksas veikšanu.
[9.6] Līdz ar to no /pers. E/ par laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 2. maijam par labu /pers. B/ piedzenami likumiskie
nokavējuma procenti 501,35 EUR, bet par labu /pers. C/ un /pers. D/ likumiskie nokavējuma procenti 323,16 EUR un likumiskie nokavējuma procenti
par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas apmaksas kavējumu 24,17 EUR, kopā 256,33 EUR katrai.
[10] Civilprocesa likuma 195. pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
[10.1] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedumu par zaudējumu atlīdzināšanu atbilst Civilprocesa
likuma 195.pantā paredzētajam priekšnoteikumam, t.i., tas ir taisīts par naudas piedziņu, taču tajā nav izlemts par tiesību noteikšanu saņemt procentus
līdz sprieduma izpildei.
Tiesību atzīšana saņemt likumiskos procentus no tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz tā izpildei ir tiesas procesuāls pienākums,
kas nav aprobežots ar prasītāja pieteiktajiem prasījumiem (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.maija sprieduma lietā Nr.
SKC-162/2016(C33360411) 5.2. punktu).
[10.2] Līdz ar to, ar konkrēto spriedumu izpildāmas Civilprocesa likuma 195. panta prasības un prasītājām atzīstamas tiesības saņemt no
atbildētājas /pers. E/ likumiskos 6% gadā no katras prasītājas labā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedumu
piedzīto zaudējumu summas (Civillikuma 1765. pants).
Un proti, /pers. B/ atzīstamas tiesības par laiku līdz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra sprieduma par
zaudējumu piedziņu izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. E/ likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas
3 224 EUR, savukārt /pers. C/ un /pers. D/ – no 1 994,14 EUR katrai.
[11] Ar Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 18.jūnija spriedumu atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada
13. marta papildspriedums, ar kuru no /pers. E/ par labu /pers. C/ piedzīti tiesas izdevumi 667,44 EUR.
Līdz ar to ar konkrēto spriedumu izlemjams jautājums par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu no /pers. E/
par labu /pers. C/.
[11.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram (..).
/pers. C/ lietā samaksājusi valsts nodevu 1923,32 EUR (lietas 1. sējuma 4.; 184. lapa; 2. sējuma 63. lapa) un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 14,10 EUR (lietas 1. sējuma 5. lapa)
[11.2] Prasība lietā kopā apmierināta par summu 8408,29 EUR (zaudējumi 7212,28 + likumiskie nokavējuma procenti 1196,01 EUR),
tas ir, 59,05% apmērā no prasības summas 14 239,84 EUR.
[11.3] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka par labu /pers. C/ piedzenamās valsts nodevas par prasības pieteikumu proporcionāli prasības
apmierinātajai daļai sastāda 1135,72 EUR (59,05% no 1923,32 EUR), turklāt no atbildētājas par labu prasītājai proporcionāli apmierināto prasījumu
daļai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,33 EUR apmērā (59,05% no 14,10 EUR), kopā piedzenot tiesas izdevumus 1144,05 EUR
(1135,72+8,33).
[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas
pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi pēc Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 18.jūnija sprieduma šajā lietā ir 6,00 EUR (lietas
2.sējuma 3. lapa), kas, apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 42. pantam piedzenami no atbildētājas /pers. E/ valsts ienākumos.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu /pers. E/ nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434., 440. panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
Apmierināt /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ prasību pret /pers. E/ par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus
501,35 EUR par laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 2. maijam, samaksu veicot /pers. B/ “Swedbank” AS bankas kontā
Nr.LV95HABA0551003513975, HABALV22.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus
256,33 EUR par laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 2. maijam, samaksu veicot /pers. C/ “Swedbank” AS bankas kontā
LV50HABA000130F002365, HABALV22.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus
256,33 EUR par laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 2. maijam, samaksu veicot /pers. C/ “Swedbank” AS bankas kontā
LV50HABA000130F002365, HABALV22.
Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra
sprieduma par zaudējumu piedziņu izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas 3 224 EUR.
Atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra
sprieduma par zaudējumu piedziņu izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas 1994,14 EUR.
Atzīt /pers.B, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra
sprieduma par zaudējumu piedziņu izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas 1994,14 EUR.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 1144,05 EUR,
samaksu veicot /pers. C/ “Swedbank” AS bankas kontā LV50HABA000130F002365, HABALV22.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,00 EUR, kas iemaksājami
kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: civillieta Nr.C31230716.
Noteikt /pers. E/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,
iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnese referente (personiskais paraksts) S.Buivide
Tiesnesis (personiskais paraksts) G.Ungurs
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Vamža