Court allows bank's debt collection claim against guarantor based on valid guarantee contract terms.

Lietas Nr. C29738311

Lietas arhīva Nr. C-1022-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2014.gada 12.augustā

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Šumsku - Krūmiņu,

piedaloties prasītājas - AS „DNB banka” pilnvarotajam pārstāvim /pers.F/,

atklātā tiesas sēdē, izskatot civillietu AS „DNB banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2011.gada 15.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ierosināta civillieta AS „DNB banka” (turpmāk - prasītāja) prasībā

pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par parāda piedziņu. Prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 127.panta pirmo

daļu, 28.panta septīto daļu, 34.panta pirmās daļas l .punkta f) apakšpunktu, 41.panta pirmo dalu un 195.pantu, un Civillikuma 1587.,

1692., 1698., 1702., 1720., 1722. un 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1753., 1765., 1943. un 1945.pantu, kā arī ar 2014.gada

16.jūlijā Jūrmalas pilsētas tiesā iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem, lūdz piedzīt no atbildētāja neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu euro 136 553,47, procentus par kredīta izmantošanu, kas aprēķināti par laika periodu no 2007.gdada 5.jūnija līdz

2010.gada 3.martam euro 7 964,58 un līgumsodu par noteikto maksājumu termiņa nokavējumu par laika periodu no 2007.gada

5.jūlija līdz 2010.gada 3.martam euro 3 693,56 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 21.maijā prasītāja un /pers. C/, personas kods /personas kods/, kā kredītņēmējs,

turpmāk - Kredītņēmējs, noslēdza kredīta līgumu Nr.3865/7H21 un 2007.gada 22.novembrī - grozījumi Nr.1 kredīta

līgumamNr.3865/7H21, kopā turpmāk - Kredīta līgums. Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem prasītāja aizdeva Kredītņēmējam

naudas līdzekļus EUR 182 350,00 apmērā, turpmāk - Kredīta summa. Par Kredīta summas izmantošanu tika noteikti procenti -

5,866% gadā par faktisko Kredīta summas izmantošanas laiku no Kredītņēmējam izsniegtās un prasītājai neatmaksātās Kredīta

summas apmēra. Kredītņēmējs apņēmās maksāt prasītājai procentus par Kredīta summas lietošanu katra mēneša 5.datumā. Par

Kredīta summas atmaksas sākuma datumu tika noteikts 2008.gada 5.augusts, bet par Kredīta summas atmaksas beigu datumu -

2032.gada 20.maijs.

Prasītāja norāda, ka 2007.gada 21.maijā /pers. B/, turpmāk - Galvinieks, un prasītāja noslēdza galvojuma līgumu Nr.3865/7H21-2,

turpmāk - Galvojuma līgums, par to, ka Galvinieks galvo, ka visas saistības, kas izriet no Kredīta līguma tiks pienācīgi izpildītas.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 3.punktu Galvinieks no Kredīta līguma izrietošās maksājumu saistības uzņēmās kā pats parādnieks

(Kredītņēmējs) un prasītājai ir tiesības saņemt savu prasību apmierināju no Galvinieka, iepriekš nevēršoties pie Kredītņēmēja.

Prasītāja savas saistības ir izpildījusi. Kredītņēmējs Kredīta summu ir saņēmis pilnā apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevumu

kredīta pārskaitījumam kopijas. Turpretim Kredītņēmējs jau kopš 2009.gada 5.jūnija nepilda Kredīta līgumā noteiktās saistības un

neveic kredīta atmaksu saskaņā ar „Kredīta līgumu un maksājumu grafiku.” 2010.gada 25.martā Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistra Maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par /pers. C/ maksātnespējas procesa pasludināšanu, par maksātnespējas

procesa pasludināšanas datumu nosakot 2010.gada 17.martu. Ņemot vērā, ka Kredītņēmējam ir pasludināta maksātnespēja, bet

parādsaistības pilnībā nav nokārtotas, prasītāja savu interešu aizsardzībai vērš piedziņu pret Galvinieku. Šāda tiesība prasītājai izriet

no Civillikuma 1692.panta, jo galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Galvinieks ir brīdināts par sekām, kas var iestāties, ja pilnībā netiek pildītas Kredīta līguma

saistības. 2011.gada 24.maijā prasītāja nosūtīja Galviniekam brīdinājumu, kurā tika norādīts, ja līdz 2011.gada 3.jūnijam prasītājai

netiks samaksāts viss kredīta pamatsummas atlikums, procenti par aizdevuma līdzekļu izmantošanu un līgumsods, tad prasītāja bez

papildus brīdināšanas cels prasību tiesā. Saskaņā ar Galvojuma līguma 9.punkta noteikumiem visi paziņojumi, pieteikumi un cita

veida (korespondence saistībā ar Kredīta līgumu attiecīgajam līdzējam nosūtāma ierakstītā vēstulē pa pastu (..) un tā (uzskatāma par

piegādātu attiecīgajam līdzējam 3.dienā pēc tās nogādāšanas pastā. Ņemot vērā, ka Galvotājam Brīdinājums pa pastu nosūtīts

2011.gada 24.maijā, uzskatāms, ka Galvotājs Brīdinājumu ir saņēmis.

2011.gda 23.septembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasītājas prasība netiek atzīta pilnībā.

Atbildētājs norāda, ka prasītāja nav paziņojusi atbildētājam, kā galviniekam, ka parādnieks kavē ikmēneša maksājumus un nav

pieprasījusi šo saistību pildīšanu. Prasītāja informējusi atbildētāju tikai 2011.gada 24.maijā par saistību izpildi euro 161 131,43

apmērā līdz 2011.gada 3.jūnijam, tādējādi iri pasliktinājis galvinieka stāvokli saistību izpildei saskaņā ar Galvojuma līgumu, jo

ikmēneša saistību izpilde ir nesamērojamo mazāka nekā visu Kredītlīguma saistību izpilde. Ar šo prasītāja ir ierobežojusi galvinieka

tiesības pildīt Kredītlīguma saistības, t.i., veikt kredīta atmaksu līdz 2032.gda 20.maijam.

Atbildētāja paskaidrojumā norādīts, ka tiesa, pasludinot, maksātnespēju apstiprina parādnieka mantas pārdošanas un kreditoru

prasījumu apmierināšanas plānu. Saskaņā ar šo plānu, parādnieks veic kreditoram ikmēneša maksājumus, tādējādi dzēšot kreditora

apstiprinātu parādnieka saistību apjomu, kas izriet no Kredīta līguma. Kreditors nav iesniedzis tiesā parādnieka mantas pārdošanas

un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, tādējādi, ne galviniekam, ne tiesai nav iespējas pārliecināties par prasītājas prasības

pieteikumā norādīto prasījuma apjoma patiesumu. Maksātnespējas procesā kreditors saņem no parādnieka ikmēneša maksājumu,

atbilstoši parādnieka plānotajiem ienākumiem – darba algas u.c., tādējādi nākotnē kreditora saņemtie parādnieka maksājumi ir

mainīgs lielums (piem. darba algas izmaiņas), tādējādi arī no Kredītlīguma izrietošo atlikušo saistību apjoms ir mainīgs lielums, kā

rezultātā galviniekam piespriestais piespiedu saistību izpildes apjoms nebūs patiess. Kreditors, vēloties saistību izpildi gan no

parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros, gan no galvinieka, vēlas iedzīvoties, jo ir iespējamība kredīta summu saņemt gan no

parādnieka maksātnespējas procesa laikā, gan no galvinieka piespiedu izpildes laikā.

2011.gada 24.oktobrī saņemta prasītājas atsauksme, kurā norādīts, ka saskaņā ar 2007.gada 21.maija Galvojuma līguma

Nr.3865/7H21-2, turpmāk – Galvojuma līgums, 3.punktu atbildētājs ir uzņēmies no 2007.gada 21.maija Kredīta līguma Nr.3865/7H21,

turpmāk – Kredīta līgums, izrietošās saistības, kā pats parādnieks – /pers. C/ un ir atteicies no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu

vispirms vērša pie galvenā parādnieka /pers. C/. Ņemot vērā šos apstākļus, prasītājai ir tiesības vērsties ar parāda piedziņu gan pret

galveno parādnieku, gan galvinieku. Turklāt, sakarā ar to, ka galvenajam parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process un

izstrādāts Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu pamierināšanas plāns, ir acīm redzams, ka /pers. C/ savu parādu prasītājai

pilnībā neatmaksās. Civillikuma 1704.pants nosaka: „ Kādā apmērā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šā pēdējā

prasījumi pret galveno parādnieku. Prasības un ierunas no tās tiesiskās attiecības, kas pastāv starp galvinieku un galveno

parādnieku, paliek negrozītas.” Līdz ar to atbildētājs varēs izmantot savas regresa prasības tiesības pret /pers. C/. Katrā ziņā

galvojuma mērķis ir tiesību pastiprinājums un atbildētāja iebildumi nevar atbrīvot viņu no uzņemtā pienākuma samaksāt galvenā

parādnieka vietā.

Prasītājas - AS „DNB banka” pilnvarotais pārstāvis /pers.F/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem pamatiem

un lūdza to apmierināt, norādot, ka izlīgums nav iespējams, jo atbildētājs savas saistības nepilda, kā arī prasība netiek atzīta.

Paskaidroja, ka starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts kredīta līgums par aizdevuma summas izsniegšanu. Prasītāja savas saistības

ir izpildījusi un parādniekam aizdevumu izsniegusi. Kā saistību nodrošinājums, noslēgts galvojuma līgums ar /pers. B/. 2010.gada

25.martā /pers. C/ pasludināts par maksātnespējīgu. Prasītājam rodas prasījuma tiesības arī pret galvinieku. Prasītāja nosūtīja

galviniekam brīdinājumu segt parāda saistības, kuras līdz pat šim brīdim nav segtas. Prasītāja lūdz piedzīt prasības pieteikumā

norādītās summas.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku pēdējam paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas

pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbildētājs nav paziņojis tiesai par savas neierašanās

iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt bez pēdējā klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. (..)

Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. (..)

Tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam, tādējādi atbildētājs

uz tiesas sēdi neieradās bez attaisnojošiem iemesliem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lieta izskatāma atbildētāja prombūtnē, jo nav

konstatējami minētā likuma 209.pantā un 210.pantā noteiktie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst prasību par

pamatotu, pierādītu un apmierināmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

(..) No minētās likuma normas izriet, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas

sastāda prasības priekšmetu, un tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības. Tiesa var

apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, ņemot vērā faktus un apstākļus, kurus puses norādījušas kā prasības vai iebildumu

pamatu.

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Šā likuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Ar 2007.gada 21.maija Kredīta līgumu Nr.3865/7H21, tā 2007.gada 22.novembra grozījumiem Nr.1 (7. – 10.lietas lapa) (turpmāk -

kredīta līgums) pierādīts, ka prasītāja izsniedza /pers. C/ kredītu EUR 182 350,00 apmērā, nekustamā īpašuma – /adrese/ iegādei,

komisijas un ar kredīta saņemšanu saistīto izdevumu samaksai. Kredīta atmaksas beigu datums noteikts 2032.gada 20.maijs.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 1.2.punktu uzskatāms, ka Banka ir izsniegusi Kredītņēmējam Kredītu (tā daļu) ar brīdi, kad tas ir

pārskaitīts Līgumā noteiktajā kārtībā, un vienlaicīgi uzskatāms, ka Kredītņēmējs to no Bankas ir saņēmis. (..)

Tiesas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka /pers. C/ būtu apstrīdējis kredīta, tā summas izsniegšanu.

Kredīta izsniegšanu apliecina operāciju orderis un maksājuma uzdevums kredīta pārskaitījumam (21. – 24.lietas lapa).

Civillikuma1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Ar 2007.gada 21.maija Galvojuma līgumu Nr.3865/7H21-2 (turpmāk – galvojuma līgums) pierādīts, ka prasītāja noslēdza ar atbildētāju

galvojuma līgumu par kredīta līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Šā likuma 1698.pantā noteikts, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu,

bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1695.pantam galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma. Šāds noteikums attiecībā uz galvojuma formu

ietverts, jo, tā kā galvojuma došana izraisa nozīmīgas izmaiņas tiesību un pienākumu izkārtojamā, tā nedrīkst izraisīt šaubas vismaz

attiecībā uz nodomu uzņemties galvinieka pienākumus (Torgāns K. Saistības tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2006).

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Galvojuma līguma 1.punktā noteikts, ka Galvinieks uzņemas pienākumu atbildēt Bankai par maksājumu saistību pienācīgu izpildi,

kas izriet no Bankas un /pers. C/ (..) starpā 2007.gada 21.maijā noslēgtā Kredīta līguma Nr.3865/7H21(tekstā saukts - Galvojuma

līgums) un visiem tā grozījumiem (..). Tāpat, galvojuma līguma 3.punktā puses nolīgušas, ka galvinieks uzņemas no Galvenā

līguma izrietošās maksājumu saistības kā pats Parādnieks un atsakās no tiesībām prasīt, lai Banka ar piedziņu vispirms griežas

pie Parādnieka. Savukārt, minētā līguma 4.punktā noteikts, ja Parādnieks nokavē jebkuru no saskaņā ar Galveno līgumu

veicamajiem maksājumiem pilnā apmērā vai daļēji, Galvinieks apņemas samaksāt Bankai kavēto maksājumu Parādnieka vietā.

Lietai pievienots 2011.gada 24.maija prasītājas Brīdinājums atbildētājam un /pers. C/ (18.lietas lapa), no kura secināms, ka prasītāja

aicina atbildētāju samaksāt parādu, vienlaikus brīdinot, ka parāda samaksas neveikšanas gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar

pieteikumu par parāda piedziņu. Brīdinājuma nosūtīšanu apliecina VAS „Latvijas Pasts” kvīts (19.lietas lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Ar Uzņēmumu reģistra ierakstu maksātnespējas reģistrā (20.lietas lapa) pierādīts, ka /pers. C/ 2010.gada 17.martā pasludināts

maksātnespējas process.

Lietas materiāliem pievienots /pers. C/ pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns (45. – 57.lietas lapa), kas

apstiprināts ar Ogres rajona tiesas 2010.gada 5.oktobra lēmumu (58.lietas lapa) apstiprināts.

Lietai pievienots Kredīta atmaksas un procentu samaksas grafiks (12. – 17.lietas lapa), kas sastādīts atbilstoši Kredīta līguma

7.punktam, nosakot ikmēneša atmaksas datumu – 5.

Lietas materiāliem pievienots prasītājas sastādītais parāda aprēķins, kurā norādīta atbildētājam Izsniegtā un atmaksātā kredīta

pamatsumma uz 2011.gada 6.jūniju un 2014.gada 8.jūliju, kas izriet no kredīta līguma (26. un 93.lietas lapa).

/pers. C/ vai atbildētājs nav apstrīdējuši prasītājas sastādītajā parāda aprēķinā norādīto.

Tiesa secina, ka lietas izskatīšanas gaitā pierādīts, ka /pers. C/ un atbildētājs nav pildījuši ar kredīta un galvojuma līgumu uzņemtās

saistības. Prasītāja iepriekš brīdināja atbildējus par parāda esamību, taču pēdējie savas saistības pret prasītāju nenokārtoja.

Kā atzīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 22.jūnija spriedumā, lietā SKC-284/2012 un 2012.gada 21.marta

spriedumā, lietā Nr.SKC-177/2012, (..) galvinieka pienākums atbildēt kreditoram izriet nepastarpināti no galvojuma līguma -

galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais

nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to loģiski izriet secinājums, ka galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda

parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana

no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais

stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi (..).

Tādējādi, atbildētāja paskaidrojumos norādītie argumenti nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai.

Tiesa atzīst, ka ar brīdi, kad tika pasludināts /pers. C/ fiziskās personas maksātnespējas process, galvojums no papildu saistības

pārtapa par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļuva

par patstāvīgu. Tādējādi, parādnieka maksātnespējas procesa uzsākšana nav uzskatāma par notikumu, kas saskaņā ar Civillikuma

1712.pantu izbeidz galvojumu.

Kā atzīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 21.marta spriedums, lietā Nr.SKC-177-2012 (..) ekspromisoriska

galvojuma gadījumā (kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, tas ir, galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta

pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka), kreditoram nav

pienākuma vērst savu prasību pret galveno parādnieku un viņš, iestājoties saistību izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie

galvinieka, nemaz nevēršoties pret galveno parādnieku. Līdz ar to secināms, ka apstākļi, vai kreditors vērsies pie galvenā

parādnieka un kādas darbības šajā sakarā ir veiktas, lai panāktu saistības izpildījumu, neietekmē ekspromisoriskā galvinieka

saistības. Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka Civillikuma 1714.panta noteikumi attiecībā uz kreditora nolaidību un neatvainojamu

vilcinājumu neattiecas uz galvinieku, kurš uzņēmies saistību kā pats parādnieks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot to, ka atbildētājs nav izmantojis Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav ieradies uz tiesas sēdi, kā arī nav

tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta kredīta atmaksa, tiesa atzīst par pierādītu prasību daļā par pamatparāda euro

136 553,47 apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (..) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Šā likuma 1764.pants nosaka, ka

visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var

noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..). Savukārt, Civillikuma 1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja

tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (..).

Kredīta līguma grozījumu Nr.1 1.punktā, prasītāja un /pers. C/ pielīguši bāzes procentu likmi – 5,866% gadā.

Kredīta līguma 4.1.punktā noteikts, ka Kredītņēmējs Bankai atmaksā Kredītu un samaksā Procentus saskaņā ar Kredīta atmaksas

un Procentu samaksas grafiku (..).

Tiesa atzīst prasītājas tiesības prasīt procentus par kredīta lietošanu, atbilstoši Procentu par kredīta izmantošanu uz 17.03.2010. un

08.07.2014. aprēķinam (25., 27. – 28., 92. un 94.lietas lapa).

/pers. C/ un atbildētājs nav apstrīdējuši ne procentu aprēķināšanas kārtību, ne arī to apmērus, tādējādi, procenti par kredīta

izmantošanu, kas aprēķināti par laika periodu no 2007.gada 5.jūnija līdz 2010.gada 5.martam piedzenami prasītājas norādītajā

apmērā – euro 7 964,58.

Bez tam, prasītāja atbilstoši līgumsoda aprēķinam (29. – 30. un 95.lietas lapa) lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laika periodu

no 2007.gada 5.jūlija līdz 2010.gada 4.martam euro 3 693,56 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Šā likuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt

kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Kredīta līguma 10.1.punktā, prasītāja un /pers. C/ pielīguši, ja Kredītņēmējs neveic kādu no Maksājumiem saskaņā ar Grafiku, kā arī

sākot ar desmito dienu no vienpusējas atkāpšanās no Līguma, Kredītņēmējs maksā Bankai līgumsodu 0,3% (..) dienā no

nesamaksātās summas.

/pers. C/ un atbildētājs nav apstrīdējuši ne līgumsoda aprēķināšanas kārtību, ne tā apmēru. Lietā nav konstatēts neviens no

Civillikuma 1656.pantā vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādniekus no tiem neizdevīgām

nokavējuma sekām.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā

pamata (..). Prasības pamatu veido apstākļi, uz kuriem pamatots prasījums, t.i., fakti, ar kuriem tiesību normas saista strīda pušu

materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanu vai izbeigšanu. Minētie apstākļi prasītājam jānorāda prasības pieteikumā atbilstoši

Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.punktam.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt šā

likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tādējādi, tiesa pati pierādījumus nevāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē

sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā -

prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva euro 1 881,68 (5.lietas

lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70 (6.lietas lapa). Bez tam, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi - starpība, ko prasītāja nav samaksājusi par tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu, atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam – euro 14,80 (2.lietas lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu, 208.2pantu, tiesa

Nosprieda

AS „DNB banka” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „DNB banka”, reģ.Nr.40003024725, pamatparādu euro

136 553,47, procentus par kredīta summas izmantošanu euro 7 964,58, kas aprēķināti par laika periodu no 2007.gada 5.jūnija līdz

2010.gada 5.martam, līgumsodu euro 3 693,56, kas aprēķināts par laika periodu no 2007.gada 5.jūlija līdz 2010.gada 4.martam,

valsts nodevu euro 1 881,68 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70, kopā euro 150 097,99 (viens simts piecdesmit

tūkstoši deviņdesmit septiņi euro, 99 euro centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 14,80 (četrpadsmit

euro, 80 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Konta Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0.

Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada

12.augusta spriedumu lietā Nr.C29738311 (C-1022-14/7).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas

pilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt, ka tiesas spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.

Tiesnese B.Horuna