Court orders defendant to pay rent arrears, court fees, and interest in a commercial lease dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the plaintiff to receive the full claim amount plus court fees and interest. The defendant had failed to pay rent arrears totaling 3,573.71 euros under a sublease agreement without providing a defense. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the debt, state fees, and litigation costs while setting a 30-day payment deadline.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 97., 189.2, 204.1 pants: When a defendant fails to appear or respond to a claim for debt collection, the court shall rule in favor of the plaintiff and order payment of the debt, court fees, and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2883-20/28
ECLI:LV:RVPT:2020:0429.C30804319.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 29.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “B.L. PROPERTY
AGENTS Ltd.” prasībā pret SIA “UKRHOUSE” par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 1.novembrī SIA “B.L. PROPERTY AGENTS Ltd.” (turpmāk – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā
prasību pret SIA “UKRHOUSE” (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja:
parādu 3 573,71 euro;
tiesāšanās izdevumus;
nodrošināt prasītāja celto prasību summas 3 573,71 euro apmērā.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir ēkas daļas (pagrabstāvs, 1.stāvs un 2.stāvs) Rīgā, Ģertrūdes ielā 33/35 (kadastra numurs
01005220001) (turpmāk tekstā – ēka) nomnieks. Atbilstoši nomas līgumam, kas noslēgts ar ēkas īpašnieku – sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“Ģertrūdes biznesa centrs” – prasītājam ir tiesības nodot ēkas telpas apakšnomā pēc saviem ieskatiem bez saskaņošanas ar ēkas īpašnieku.
2017.gada 23.martā prasītājs noslēdza nomas līgumu ar /pers. C/, saskaņā ar kuru /pers. C/ pieņēma nomā telpas ēkas pagrabstāvā, kurās ir
izvietota seifu glabātuve. Konkrētās telpās seifu glabātuve ir aprīkota ar kopumā 3 261 individuālo seifu, divās glabātuvēs, kas arī tika nodoti nomā /pers.
C/ vienlaikus ar telpām. 2017.gada 28.jūnijā līgums tika pārjaunots uz atbildētāju. /pers. C/ ir atbildētāja vienīgā dalībniece un valdes locekle.
Atbildētājs nepildīja no nomas līguma izrietošās saistības par nomas maksas samaksu, un puses uzsāka sarunas par situācijas risinājumu. Prasītājs
tika informēts, ka ir plānots atbildētājam piesaistīt investoru, lai palīdzētu attīstīt atbildētāja komercdarbību.
Starp prasītāju un atbildētāju tika panākta vienošanās par nomas līguma izbeigšanu, sākot ar 2018.gada 1.oktobri.
Galīgā parāda summa veido 3 573,71 euro. Atbildētājs parādu nav samaksājis un nav to izdarījis līdz pieteikuma sastādīšanas brīdim.
[1.3] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 2141.pantu.
[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par prasības nodrošinājumu,
apķīlājot atbildētājai pienākošos maksājumus no trešajām personām, tai skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nepārsniedzot
prasības summu 3 573,71 euro.
[3] 2019.gada 11.novembrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaikus ir atbildētāja juridiskā adrese, nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2019.gada 11.decembrim.
Atbildētājs nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai pēc būtības paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniedzis.
[4] Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, likuma “Par valsts institūciju
darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 4.pantu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2020.gada 29.aprīlī, par ko lietas
dalībnieki tika informēti 2020.gada 15.aprīlī, vienlaikus nosakot, ka datums, kad noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par
nolēmuma sastādīšanas datumu.
Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja juridisko adresi, kā arī pusēm nosūtīts
paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas par lietas
izskatīšanu rakstveida procesā.
[4.1] 2020.gada 27.aprīlī tiesā saņemti prasītāja paskaidrojumi, norādot, ka prasītājs uztur tiesā celto prasību.
[4.2] Citi lūgumi vai pierādījumi līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav iesniegti, kā arī noraidījums tiesnesim nav pieteikts.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību
un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši
Civilprocesa likuma 97.panta prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības.
[7] No tiesā iesniegtā prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs vērsies tiesā ar prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu, kas izriet no pušu starpā
noslēgtā apakšnomas un pārjaunojuma līguma, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 3 573,71 euro apmērā.
[8] Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir ēkas daļas Ģertrūdes ielā 33/35, Rīgā, nomnieks, kuram saskaņā ar ēkas īpašnieku – SIA “Ģertrūdes
biznesa centrs” – noslēgto nomas līgumu ir tiesības nodot ēkas telpas apakšnomā.
Minēto faktu apliecina lietai pievienotā izdruka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījuma Nr.735-A (kadastra Nr.01005220001), no kuras izriet, ka prasītājam – SIA “B.L. Property Agents Ltd.” – nostiprinātas
nomas tiesības uz administratīvās ēkas pagrabstāvu, 1.stāvu un 2.stāvu ēkā, kas atrodas Ģertrūdes ielā 33/35, Rīgā, ar tiesībām nodot telpas apakšnomā
bez īpašnieka piekrišanas līdz 2022.gada 9.maijam, savukārt kā iznomātājs norādīts SIA “Ģertrūdes biznesa centrs” (lietas 12.lapa).
[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Atbilstoši Civillikuma 2112.panta noteikumiem noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas
lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma.
[9.1] Kā redzams no lietai pievienotajiem dokumentiem, 2017.gada 23.martā prasītājs kā iznomātājs un /pers. C/ kā nomniece noslēdza
apakšnomas līgumu Nr.1-3/2017, ar kuru iznomātājs nodeva nomniekam telpas, kas atrodas Ģertrūdes ielā 33/35, Rīgā, ēkas 1.stāvā, un vienlaikus ar
telpām iznomātājs nodeva nomniekam metāla kastes (seifus), kas iebūvēti divās glabātuvēs (turpmāk – apakšnomas līgums).
[9.2] Tāpat, kā izriet no lietai pievienotajiem dokumentiem, 2017.gada 28.jūnijā starp prasītāju kā iznomātāju, /pers. C/ kā saistību devēju un
atbildētāju –SIA “UKRHOUSE” – kā saistību pārņēmēju noslēgts pārjaunojuma līgums, ar kuru puses vienojās no 2017.gada 1.jūlija pārjaunot
2017.gada 23.martā starp iznomātāju un saistību devēju noslēgto nomas līgumu, kur saistību devēja vietā iestājas saistību pārņēmējs, proti –
SIA “UKRHOUSE” (turpmāk – pārjaunojuma līgums).
Minētā pārjaunojuma līguma 3.punktā puses vienojušās, ka saistību pārņēmējs – SIA “UKRHOUSE” – pieņem saistību devēja – /pers. C/ –
tiesības un saistības saskaņā ar nomas līgumu un stājas saistību devēja vietā, uzņemoties visas nomas līgumā minētās saistības.
[9.3] Tiesas rīcībā nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka 2017.gada 23.martā noslēgtais apakšnomas līgums Nr.1-3/2017,
2017.gada 28.jūnijā noslēgtais pārjaunojuma līgums vai kāds no šo līgumu punktiem būtu apstrīdēts, atcelts vai atzīts par spēkā neesošiem.
Ievērojot minēto, atzīstams, ka starp pusēm ir izveidojušās un pastāv saistību tiesiskās attiecības un prasītājam ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu
pret atbildētāju par parāda piedziņu, kas izriet no noslēgtā apakšnomas līguma un pārjaunojuma līguma.
[10] Civillikuma 2141.pants noteic, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.
[10.1] No lietai pievienotajiem dokumentiem redzams, ka apakšnomas līguma 4.2.punktā puses vienojušās par nomas maksas apmēru, nosakot,
ka nomas maksa no 2017.gada 27.marta līdz 2017.gada 30.apīlim tiek noteikta 600,00 euro mēnesī, no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 28.februārim
– 5 000,00 euro mēnesī un sākot no 2018.gada 1.marta – 6 000,00 euro mēnesī (lietas 15.lapa).
[10.2] No lietai pievienotās sarakstes starp prasītāju un atbildētāju izriet, ka atbildētājs 2018.gada 31.jūlijā prasītājam adresētajā vēstulē ir atzinis
no nomas līguma izrietošo maksājumu parāda pastāvēšanas faktu, kā arī apņēmies segt savas parādsaistības (lietas 29.lapa).
[10.3] No lietas materiāliem pievienotā prasītāja izrakstītā 2018.gada 1.oktobra faktūrrēķina Nr.651A-10/233-35-18, izriet, ka atbildētāja
parādsaistības veido 3 573,71 euro, un rēķina apmaksas termiņš noteikts 2018.gada 9.novembris (lietas 33.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja aprēķināto parāda apmēru, jo iebildumus par parāda aprēķinu atbildētājs nav cēlis.
[11] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav iesniedzis tiesas rīcībā pierādījumus, kas ļautu secināt, ka atbildētājs līdz lietas izskatīšanai būtu veicis parāda samaksu pilnā apmērā
vai kādā tā daļā, kā arī nav apstrīdējis parāda apmēru.
[11.1] Tādējādi, konstatējot, ka atbildētājs nav pildījis no apakšnomas līguma un pārjaunojuma līguma izrietošās saistības, un nav norēķinājies ar
prasītāju par telpu nomas maksu, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība par parāda 3 573,71 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.
[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši
procenti no simta gadā.
Ievērojot minēto, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja
sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas 3 573,71 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 377,59 euro par prasības pieteikuma iesniegšanu, valsts nodeva 70,00
euro par pieteikumu par prasības nodrošināšanu, kopā 447,59 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, kurus prasītājs samaksājis,
iesniedzot prasību tiesā, piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.
[14] Vienlaikus, ņemot vērā to, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs šajā lietā veido 4,17 euro, no kuriem prasītājs, ceļot
prasību tiesā, samaksājis 3,20 euro, no atbildētāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 0,97 euro (4,17 euro – 3,20 euro = 0,97 euro).
[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 16.panta trešā daļa noteic,
ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par
60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “UKRHOUSE”, reģ.Nr.40003827057, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B.L. PROPERTY
AGENTS Ltd”, reģ.Nr.40003368332, labā 4 024,50 euro (četri tūkstoši divdesmit četri euro un piecdesmit centi), kas sastāv no:
parāda 3 573,71 euro;
valsts nodevas 447,59 euro;
ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,20 euro.
Samaksa par labu prasītājam izdarāma Luminor Banka kontā Nr.LV62NDEA0000082062891.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “B.L. PROPERTY AGENTS Ltd”, reģ. Nr.40003368332, tiesības par laiku no sprieduma
pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “UKRHOUSE”, reģ.Nr.40003827057, likumiskos
procentus – 6% gadā, no parāda pamatsummas 3 573,71 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “UKRHOUSE”, reģ.Nr.40003827057, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 0,97 euro (deviņdesmit septiņi centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma
mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30804319, maksājuma dokumentu nekavējoties iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas kancelejā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei
zvērinātam tiesu izpildītājam.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “UKRHOUSE” sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate