Court dismissed shareholder meeting challenge due to lack of procedural grounds and insufficient evidence of illegality.

Lieta Nr. C75007421

C-0045-22

ECLI:LV:ELT:2022:0110.C75007421.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 10. janvārī

Ekonomisko lietu tiesa,

tiesnesis Kaspars Vecozols,

ar tiesas sēžu sekretāri Sabīni Vinteri,

piedaloties atbildētājas SIA /Nosaukums A/ (reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/) pārstāvim zvērinātam advokātam Ingum Meimeram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 27. oktobrī /pers. A/ cēlis tiesā prasību pret SIA /nosaukums A/, lūdzot:

1) uzlikt pienākumu atbildētājas /amats/ /pers. B/ iesniegt tiesai rakstveida pierādījumus (atbildētājas dalībnieku sapulces protokolu un

lēmumu par revidenta iecelšanu attiecībā uz 2020. gada pārskata periodu; dokumentus, kas apliecina, ka prasītājam paziņots par 2021. gada 26. jūlija

atbildētājas dalībnieku sapulci; 2021. gada 26. jūlija atbildētājas dalībnieku sapulces protokolu un pieņemtos lēmumus;

2) atzīt atbildētājas 2021. gada 26. jūlija dalībnieku sapulces norisi par nelikumīgu un anulēt konkrētās dalībnieku sapulces protokolu, kā

arī atzīt šajā dalībnieku sapulcē pieņemtos lēmumus par prettiesiskiem un atcelt tos;

3) atzīt par prettiesisku atbildētājas /amats/ un /amats//pers. B/ vienpersonisku revidenta iecelšanu atbildētājas 2020. gada finanšu un

saimnieciskās darbības revīzijai;

4) atzīt par nelikumīgu 2021. gada 26. jūlija revidenta atzinumu un atcelt to.

Prasības pieteikumā norādīti šādi faktiskie apstākļi.

[1.1] Prasītājs 2021. gada 4. augustā saņēmis atbildētājas 2021. gada 30. jūlija paziņojumu par atbildētājas kārtējās dalībnieku sapulces

sasaukšanu 2021. gada 13. augustā. Paziņojumā norādīts, ka dalībnieku sapulce lems par 2020. gada pārskata apstiprināšanu.

[1.2] Prasītājs kopā ar zvērinātu tiesu izpildītāju un citām pieaicinātām personām 2021. gada 13. augustā ieradās atbildētājas juridiskajā

adresē un konstatēja, ka atbildētājas valdes loceklis nav ieradies uz dalībnieku sapulci.

[1.3] Prasītājs 2021. gada 19. augustā no publiski pieejamās informācijas uzzinājis, ka atbildētāja iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam

2020. gada pārskatu, pamatojoties uz atbildētājas dalībnieku sapulces pieņemto lēmumu.

[1.4] Prasītājs 2021. gada 27. augustā saņēmis atbildētājas paziņojumu par atbildētājas dalībnieku sapulces sasaukšanu 2021. gada

10. septembrī. Paziņojumā norādīts, ka dalībnieku sapulce lems par 2020. gada pārskata apstiprināšanu.

[1.5] Prasītājs 2021. gada 17. septembrī nosūtījis atbildētājai pieprasījumu nosūtīt prasītājam konkrētu dokumentu kopijas. Uz minēto

pieprasījumu atbildētājas valdes loceklis nav atbildējis, tādējādi ignorējot Komerclikuma 215. pantā noteikto.

[1.6] Prasītājs ar 2021. gada 19. augusta iesniegumu informējis Valsties ieņēmumu dienestu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru par

to, ka atbildētājas valdes loceklis ir vienpersoniski pieņēmis lēmumu par atbildētājas 2020. gada pārskata apstiprināšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu

dienestam.

Valsts ieņēmumu dienests ar 2021. gada 21. septembra atbildi apstiprinājis, ka atbildētāja ir iesniegusi 2020. gada pārskatu, kas

apstiprināts atbildētājas 2021. gada 26. jūlija dalībnieku sapulcē.

[1.7] Atbildētājas 2021. gada 10. septembra dalībnieku sapulcē atbildētājas valdes loceklis atteicās atbildēt uz prasītāja pilnvaroto personu

jautājumiem un, nesagaidot sapulces beigas, aizgāja no dalībnieku sapulces, kā arī nepaskaidroja dalībnieku sapulces pārtraukšanas iemeslus. Prasītājs

norādījis, ka 2021. gada 10. septembra dalībnieku sapulce beidzās bez rezultāta.

[1.8] Prasība pamatota ar Komerclikuma 217. pantu, kas ļauj tiesai, pamatojoties uz dalībnieka prasību, atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā

neesošu.

[2] 2021. gada 1. novembrī tiesnesis ierosināja civillietu un apmierināja lūgumu par rakstveida pierādījumu izprasīšanu.

[3] Atbildētāja ar 2021. gada 1. decembra paskaidrojumiem norādījusi, ka prasība ir atzīstama par nepamatotu un pilnībā noraidāmu

zemāk minēto iemeslu dēļ.

[3.1] Prasītājs nav pierādījis savu prasības pamatā izteikto apgalvojumu, ka atbildētājas lēmuma pieņemšana neatbilst Komerclikumā

noteiktajām prasībām. Nav pierādīts, ka 2021. gada 26. jūlijā ir notikusi jebkāda dalībnieku sapulce un pieņemti lēmumi, kurus prasītājs varētu apšaubīt.

Prasības pieteikums neatbilst Civilprocesa likuma formālajām prasībām, kas skar pierādījumu pievienošanu prasības pieteikumam.

[3.2] Atbildētājas 2020. gada pārskats tika apstiprināts dalībnieku sapulcē, kurā piedalījās pats prasītājs. Prasītājs, ceļot prasību par

atbildētājas 2021. gada 26. jūlija dalībnieku sapulces lēmumiem, apstrīd nenotikušu notikumu. Attiecībā uz prasītāja norādīto, ka prasītājs no viņa

neatkarīgu iemeslu dēļ nav piedalījies revidenta iecelšanā, atbildētāja sniegusi paskaidrojumus, ka konkrētajā gadījumā nav notikusi revidenta ievēlēšana

ar dalībnieku sapulces lēmumu, jo šāda lēmuma pieņemšana nav bijusi nepieciešama un neizriet no normatīvajiem aktiem.

Atbildētas 2020. gada pārskata apstiprināšana notika atbildētājas dalībnieku sapulcē 2021. gada 10. septembrī, ko apstiprina arī paša

prasītāja iesniegtie dokumenti. Ievērojot minēto, prasītājs nav pierādījis, ka 2021. gada 26. jūlijā ir notikusi dalībnieku sapulce, kurā varēja tikt pieņemti

jebkādi lēmumi. Līdz ar to nepastāv likumiska interese atbildētājam vērsties tiesā par neesošu tiesību aizskārumu.

[3.3] Atbildētāja atsaukusies uz Valsts ieņēmu dienesta atbildi prasītājam, kurā norādīts, ka atbildētājas gada pārskata apstiprināšanas

datums ir 2021. gada 26. jūlijs. Atbildētāja norādījusi, ka no minētās atbildes nevar izdarīt secinājumu, ka 2021. gada 26. jūlijs bija datums, kurā

atbildētājas dalībnieki lēma par 2020. gada pārskata sagatavošanai pieaicināmo revidentu. Atbildētāja norādījusi, ka prasītājs savu prasības pieteikumu

saista ar revidenta ziņojuma datumu, kas ir 2021. gada 26. jūlijs un SIA /nosaukums B/ neatkarīgu revidentu ziņojumu atbildētājas dalībniekiem, kas

parakstīts 2021. gada 26. jūlijā. Turklāt sabiedrības gada pārskata parakstīšanai nav liekama vienādības zīme ar gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku

sapulcē.

Atbildētāja norādījusi, ka konkrētajā gadījumā revidenta algošana ir atbildētājas valdes kompetencē un atbildētājas valde vienpersoniski

varēja nolīgt revidentu 2020. gada pārskata sagatavošanai un atzinuma par to sniegšanai. Attiecībā uz atbildētājas gada pārskata sagatavošanai piesaistītā

revidenta nolīgšanu nav nepieciešams atbildētājas dalībnieku sapulces lēmums. Atbildētāja atsaukusies uz Komerclikuma 176. panta pirmo daļu, kas

paredz, ka zvērināta revidenta ievēlēšana un atzinuma sagatavošana ir obligāta prasība tikai likumā paredzētos gadījumos. Atbildētāja ir uzskatāma par

mazu sabiedrību Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē, savukārt obligāta prasība zvērināta revidenta ziņojuma sagatavošanai ir

vidējām un lielām sabiedrībām.

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. panta otrajai daļas 1. punktam šā likuma 3. panta pirmās daļas

1. punktā minētās mazas sabiedrības sagatavoto gada pārskatu zvērināts revidents revidē un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem

tikai gadījumos, ja šīs sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) pārsniedz divas no trim šajā punktā minēto

kritēriju robežvērtībām (bilances kopsumma — 800 000,00 EUR; neto apgrozījums — 1 600 000,00 EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā —

50). Atbildētāja norādījusi, ka tā neatbilst minētajam kritērijam, ko apstiprina dati, kas izriet no 2019. gada pārskata un lietā iesniegtā 2020. gada

pārskata. Atbildētājas bilances summa divus gadus pēc kārtas nepārsniedz 800 000,00 EUR un atbildētājas vidējais darbinieku skaits divus gadus pēc

kārtas nepārsniedz 50 darbiniekus.

Uz atbildētāju nevar attiecināt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasības, kas uzliek par pienākumu revidentam sniegt

atzinumu par gada pārskatu. Konkrētajā gadījumā atbildētājas valde personīgi uzskatīja par nepieciešamu pieaicināt revidentu, lai sagatavotu caurspīdīgu

un ticamu pārskatu, ko pārbauda neieinteresētā trešā persona. Atbildētājai nebija juridiska pienākuma iecelt revidentu, tādēļ uz atbildētāju nevar attiecināt

pienākumu par šo jautājumu lemt dalībnieku sapulcē.

[3.4] Atbildētāja norādījusi, ka 2021. gada 13. augusta atbildētājas dalībnieku sapulce nav notikusi, tāpēc atbildētājas dalībnieku sapulce

sasaukta 2021. gada 10. septembrī pulksten 10.00. Šīs sapulces darba kārtībā bija atbildētājas 2020. gada finanšu gada pārskata apstiprināšana.

Minētajā dalībnieku sapulcē no prasītāja puses piedalījās prasītājs un vēl citi prasītāja pārstāvji. Neskatoties uz minēto, atbildētāja dalībnieku sapulci

prasītājs un viņa pārstāvji pameta un tajā nebalsoja. Lai arī atbildētāja norādījusi, ka prasītājs nav apstrīdējis 2021. gada 10. septembra dalībnieku

sapulci, tomēr atbildētāja arī sniegusi viedokli par Komerclikuma 217. pantā nostiprināto dispozitivitātes principu.

[3.5] Atbildētāja norādījusi, ka prasītāja prasība atzīt par nelikumīgu 2021. gada 26. jūlija revidenta atzinumu un atcelt to ir nesaprotama.

Atbildētāja atsaukusies uz Komerclikuma 5. nodaļas noteikumiem par sabiedrības gada pārskatu apstiprināšanas kārtību, norādot, ka prasītājam pēc

būtības nav tiesību celt prasību par nenotikušu dalībnieku sapulci un apstrīdēt (bez pamatojuma) revidenta atzinumu civillietas ietvaros. Komerclikuma

176. panta piektā daļa paredz, ka valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai

ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties

izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad

iebildumus saņēmusi valde. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, ir

tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās. Līdz ar to jautājums par

revidenta izdarītajiem secinājumiem ir risināms sabiedrības iekšienē, nevis prasības tiesvedības ietvaros.

[3.6] Atbildētāja norādījusi, ka prasītāja apgalvojums par informācijas nesniegšanu ir nepatiess, jo pats prasītājs iesniedzis tiesā

paziņojumus, ar kuriem atbildētājas valde aicināja prasītāju iepazīties ar atbildētājas gada pārskatu un ar to saistītajiem dokumentiem. Atbildētājas valde

kategoriski atsakās izsniegt citu prasītāja pieprasīto informāciju, jo tā tiks izmantota tiesvedībās pret atbildētāju, kā arī šādas informācijas izsniegšana

varētu kaitēt arī izmeklēšanas interesēm uzsāktā krimināllietā Nr. 11221067320. Atbildētāja arī minējusi vairākus apstākļus, kas atbildētājas ieskatā

liecina, ka prasītājs ir zaudējis atbildētājas uzticību, kas arī kalpojis par pamatu, lai lūgtu tiesu izslēgt prasītāju kā dalībnieku no atbildētājas. Tāpat

atbildētāja arī uzskaitījusi vairākas citas tiesvedības, kurās prasītājs nepamatotu vēršas pret atbildētāju.

[3.7] Atbildētāja uzsvērusi, ka prasītājs konkrētajos apstākļos un celtās prasības ietvaros nebauda tiesas aizsardzību Civilprocesa likuma

1. panta izpratnē. Prasītājam nav subjektīvo tiesību lūgt atzīt dalībnieku sapulces lēmumu par spēkā neesošu gadījumā, ja dalībnieku sapulce nav notikusi.

Šāda prasība tiesā nav izskatāma un tiesvedība būtu izbeidzama. Konkrētajā gadījumā nepastāv prasības priekšmets, jo prasītājam nav materiālo tiesību

aizskāruma, kuru tas var lūgt novērst ar tiesas nolēmumu. Atbildētāja atsaukusies uz Civilprocesa likuma 223. pantu par pamatiem, kas izslēdz

tiesvedību, norādot, ka atbildētājas ieskatā ir pamats lemt par tiesvedības izbeigšanu, jo prasību ir cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

[4] 2021. gada 6. decembrī tiesnesis, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu, pieņēma

lēmumu izskatīt civillietu rakstveida procesā 2022. gada 14. janvārī, nosakot termiņu lietas dalībniekiem papildu pierādījumu iesniegšanai, procesuālo

lūgumu pieteikšanai un noraidījuma pieteikšanai līdz 2021. gada 20. decembrim.

Tiesā 2021. gada 13. decembrī saņemts prasītāja lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā, jo rakstveida process ierobežo prasītāja

procesuālās tiesības. Pamatojoties uz minēto lūgumu, tiesnesis 2021. gada 15. decembrī pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesas

sēdi nozīmējot 2021. gada 3. janvārī.

Tiesā 2022. gada 3. janvārī saņemts prasītāja lūgums atlikt lietas iztiesāšanu saistībā ar prasītāja veselības stāvokli un nepieciešamību veikt

Covid-19 infekcijas testu 2022. gada 3. janvārī. Lūgumam pievienota /amats/ /pers. C/ 2021. gada 28. decembrī parakstīta izraksta kopija, kurā

apliecināta simptomu esamība prasītājam un darba nespēja. Minētajā dokumentā nav atzīmēts kāds režīms pacientam noteikts.

Lai noskaidrotu Civilprocesa likuma 209. pantā minētos apstākļus, kas rada pienākumu atlikt lietas izskatīšanu, tiesa 2022. gada 3. janvārī

pārliecinājās, ka izraksta kopijā esošajā zīmīgā norādītais /pers. C/ /amats/ telefona numurs (/telefona numurs/) nav sasniedzams. Savukārt /nosaukums/

(adrese sakrīt ar izraksta zīmogā esošo /pers. C/ /amats/ adresi) 2022. gada 3. janvārī telefoniski norādīja, ka no 2021. gada novembra /pers. C/

nesniedz /amats/ pakalpojumus /nosaukums/.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2021. gada 14. novembrī plānots izbeigt līgumu ar tām ārsta praksēm, kuras atbilstoši

normatīvajiem aktiem nav tiesīgas turpmāk sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, jo tajās nodarbinātajām ārstniecības personām nav sadarbspējīgs

Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Starp šīm ārsta praksēm ir arī /amats/ /pers. C/ prakse

(Skatīt: https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/jaunumi/

aktulitates/2021/11/11). Tiesa arī pārliecinājās, ka Nacionālā veselības dienesta mājaslapā (Skatīt: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/gimenes-arsti-

atbilstosi-teritorijam) nav atrodama /amats/ /pers. C/ prakse. Līdz ar to pastāv aizdomas, ka prasītāja iesniegtais dokuments ir viltots vai arī persona

sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka simptomi prasītājam konstatēti 2021. gada 28. janvārī (6 dienas pirms tiesas sēdes), kā arī ārsta

izrakstā nav atzīmēts, ka pacientam būtu noteikts tāds režīms, kas neļautu piedalīties tiesas sēdē ar platformas webex starpniecību, tiesa prasītāja

neierašanos uz tiesas sēdi neatzina par attaisnojošu.

[5] Atbildētāja 2021. gada 3. janvāra tiesas sēdē uzturēja paskaidrojumos sniegto argumentāciju, lūdzot atzīt prasību par nepamatotu un

noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Novērtējot prasības pieteikumā un atbildētājas paskaidrojumus izklāstīto, kā arī pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā noraidāma.

[7] Saskaņā ar Komerclikuma 217. pantu tiesa, pamatojoties uz dalībnieka prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds

lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā, tai

skaitā ir pārkāptas dalībnieka tiesības saņemt informāciju Komerclikuma 214. pantā noteiktajā kārtībā, piedalīties vai balsot sapulcē. Prasību var celt triju

mēnešu laikā no dienas, kad persona uzzināja vai kad tai vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne vēlāk kā gadu no sapulces norises dienas.

[8] Lai arī prasības pieteikumā strīds skar atbildētājas 2020. gada pārskata apstiprināšanu, prasības pieteikumā ir iespējams nodalīt

vairākus prasījumus. Pirmkārt, ir prasīts atzīt 2021. gada 26. jūlija atbildētājas dalībnieku sapulces norisi par nelikumīgu un anulēt konkrētās sapulces

protokolus. Tāpat ir lūgts atzīt 2021. gada 26. jūlija dalībnieku sapulcē pieņemtos lēmumus par prettiesiskiem un atcelt tos. Lai arī minētie prasījumi ir

nodalīti, tiesas ieskatā tas ir viens prasījums, jo nelikumīgi sasaukta dalībnieku sapulce ir pamats dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā

neesošiem. Otrkārt, ir lūgts atzīt par prettiesisku atbildētājas /amats/ un /amats//pers. B/ vienpersonisku revidenta iecelšanu atbildētājas 2020. gada

finanšu apgrozījuma un saimnieciskās darbības revīzijai, kā ir lūgts atzīt par nelikumīgu revidenta atzinumu un atcelt to.

[8.1] Prasītājs, lūdzot atzīt 2021. gada 26. jūlija atbildētājas dalībnieku sapulces norisi par nelikumīgu un anulēt konkrētās sapulces

protokolus, kā arī lūdzot atzīt minētajā dalībnieku sapulcē pieņemtos lēmumus par prettiesiskiem, pamatojies uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju

(1. sējums 35. lapa), ka atbildētājas 2020. gada pārskats apstiprināts 2021. gada 26. jūlijā. Vienlaikus prasītājs arī iesniedzis pierādījumus tam, ka

atbildējas valde sasaukusi dalībnieku sapulci, lai lemtu par 2020. gada pārskata apstiprināšanu, sākotnēji 2021. gada 13. augustā (1. sējuma 14. lapa),

vēlāk – 2021. gada 10. septembrī (1. sējuma 26. lapa). Lai arī starp pusēm pastāv strīds par 2021. gada 10. septembra dalībnieku sapulces norisi,

ņemot vērā šīs tiesvedības prasījuma robežas, strīds par 2021. gada 10. septembra dalībnieku sapulci nav skatāms šīs tiesvedības ietvaros. Tajā pašā

laikā paziņojumi par 2021. gada 13. augusta un 2021. gada 10. septembra dalībnieku sapulces sasaukšanu 2020. gada pārskata apstiprināšanai liecina

par to, ka 2021. gada 26. jūlijā dalībnieku sapulce nav bijusi. Atbildētāja arī iesniegusi 2021. gada 10. septembra sapulces dalībnieku sarakstu, kurā

norādīts, ka 2021. gada 13. augusta dalībnieku sapulce nav notikusi (1. sējuma 130. lapa). Lietā nav citu pierādījumu, kas liecinātu par nepieciešamību

atbildētājas dalībnieku sapulcei vairākkārtīgi lemt par 2020. gada pārskata apstiprināšanu. Līdz ar to tiesas ieskatā nav šaubu, ka 2021. gada 26. jūlijā

nav notikusi atbildētājas dalībnieku sapulce un attiecīgi dalībnieku sapulce nav lēmusi par 2020. gada pārskata apstiprināšanu.

[8.2] Attiecībā uz prasījumu atzīt par prettiesisku atbildētājas /amats/ un /amats//pers. B/ vienpersonisku revidenta iecelšanu atbildētājas

2020. gada finanšu apgrozījuma un saimnieciskās darbības revīzijai, tiesa konstatē, ka atbilstoši atbildētājas paskaidrojumiem lēmums par zvērinātu

revidentu nav izlemts dalībnieku sapulcē, jo atbilstoši Komerclikuma 176. panta pirmajai daļai un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma

91. panta otrajai daļai zvērināta revidenta pārbaude atbildētājai nav obligāta. Proti, paskaidrojumos kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem

(1. sējuma 44. un 59. lapa) ticami izskaidrots, ka atbildētājas saimnieciskās darbības kritēriji neizvirza zvērināta revidenta pārbaudi kā obligātu prasību.

Brīvprātīga revidenta pārbaudi var noteikt sabiedrības statūtos vai ar dalībnieku sapulces lēmumu (Komerclikuma 176. panta pirmās daļas

otrais teikums), kas kopsakarā ar Komerclikuma 210. panta pirmās daļas 6. punktu liecinātu par nepieciešamību dalībnieku sapulcei lemt par konkrēta

revidenta ievēlēšanu. Lietas materiālos nav pierādījumu, ka ar atbildētājas dalībnieku sapulces lēmumu vai ar atbildētājas statūtiem būtu noteikta

dalībnieku sapulcē ievēlēta revidenta pārbaude. Arī 2022. gada 3. janvāra tiesas sēdē atbildētāja norādīja, ka šāda brīvprātīga revidenta pārbaude, kas

būtu noteikta ar sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu vai statūtiem, nav paredzēta. Līdz ar to tiesas ieskatā ir ticami atbildētājas paskaidrojumi, ka

atbildētājas dalībnieku sapulcei nebija jālemj par revidenta iecelšanu, savukārt atbildētājas valdei bija tiesības pašai pēc savas iniciatīvas piesaistīt

zvērinātu revidentu kā speciālistu 2020. gada revīzijas veikšanai. Šāda speciālista piesaistīšana nav uzskatāma par Komerclikuma 210. panta pirmās

daļas 6. punktā noteiktās dalībnieku sapulces ekskluzīvās kompetences pārkāpumu.

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka lietā nav nekādu pierādījumu par to, ka atbildētājas dalībnieku sapulcei būtu bijis jālemj un tā

būtu lēmusi par revidenta ievēlēšanu, prasījums attiecībā uz lēmuma par revidenta ievēlēšanu ir noraidāms. Ņemot vērā, ka prasījums ir vispārīgi

noformulēts, lūdzot atcelt dalībnieka un valdes locekļa lēmumu, tiesa arī norāda, ka prasītājam nav tiesību apstrīdēt atbildētājas valdes lēmumu par

revidenta pieaicināšanu.

Tiesa piekrīt atbildētājas paskaidrojumos norādītājam, ka Komerclikuma 176. panta piektā daļa noteic procedūru gadījumā, ja

dalībniekiem ir iebildumi pret revidentu. Vienlaikus tiesa konstatē, ka minētā kārtība attiecas uz dalībnieku sapulcē ievēlamo revidentu un nav

piemērojama konkrētajā situācijā, ja valde kā par grāmatvedību atbildīgā sabiedrības pārvaldes institūcija piesaista zvērinātu revidentu kā speciālistu

revīzijas veikšanai.

Attiecībā uz prasītāja lūgumu atzīt par nelikumīgu revidenta atzinumu un atcelt to, tiesa norāda, ka revidenta atzinums ir revidenta viedoklis

par finanšu stāvokli. Prasītājam kā trešajai personai nav tiesību prasīt atzīt to par spēkā neesošu.

[9] Tiesa konstatē, ka Valsts ieņēmumu dienests ar 2021. gada 21. septembra atbildi prasītājam ir norādījis, ka tiks izvērtēta atbildētājas

rīcība par iespējamajiem pārkāpumiem Gada pārskata un konsolidēto gada pārskatu likuma prasību ievērošanā (1. sējuma 35. lapa). Ņemot vērā

minēto, tiesai nav pamata pieņemt blakus lēmumu (Civilprocesa likuma 232. pants), lai informētu Valsts ieņēmumu dienestu, ka iestādē iesniegts

dalībnieku sapulcē vēl neapstiprināts 2020. gada pārskats.

[10] Prasītājs neierašanos 2022. gada 3. janvāra tiesas sēdē un lūgumu atlikt lietas iztiesāšanu pamatojis ar izrakstu, ko izsniegusi /amats/

/pers. C/, kura atbilstoši Nacionālais veselības dienesta mājaslapā pieejamajai informācijai, nav tiesīga sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. Tā kā

pastāv iespēja, ka minētā persona sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, prasītājam nezinot par noteikto aizliegumu, tiesa nevar piemērot prasītājam

kādu no Civilprocesa 73.1 pantā minētajām sankcijām par negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu. Vienlaikus tiesa secina, ka ir nepieciešams

informēt Nacionālo veselības dienestu un valsts policiju par iespējamiem /amats/ /pers. C/ pārkāpumiem vai par tāda dokumentu viltojumu, kura kopija

kā pamatojošais dokuments lietas atlikšanai iesniegts no prasītāja puses.

[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai, ja pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 145,00 EUR apmērā (1. sējuma 8. lapa), tomēr

tā kā prasības pieteikums par dalībnieku sapulces lēmumu nav skatāms Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā, valsts nodevas apmērs par dalībnieku

sapulces lēmumu apstrīdēšanu ir 70 EUR (Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punkts). Tā kā prasītājs lūdzis atzīt par prettiesisku atbildētājas

/amats/ un /amats//pers. B/ vienpersonisku revidenta iecelšanu 2020. gada finanšu un saimnieciskās darbības revīzijai, kā arī lūdzis atzīt par nelikumīgu

revidenta atzinumu un atcelt to, tad kopējais valsts nodevas apmērs ir 140,00 EUR.

Prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,00 EUR (1. sējuma 9. lapa). Tāpat prasītājs ir samaksājis arī 5,00 EUR

(1. sējuma 146. lapa) par liecinieku nopratināšanu, vispārīgi norādot uz tiesībām pieteikt liecinieka nopratināšanu, taču neatklājot, kādus būtiskus

apstākļus liecinieks varētu atklāt, kā arī, pamatojoties uz sacīkstes principu, neatklājot iespējamā liecinieka vārdu (1. sējuma 143. – 146. lapa). Lūgums

par liecinieka nopratināšanu netika izteikts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura un kuras tiesa nav atzinusi par sarežģītām, ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par

2850,00 EUR. Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Atbildētājs kā pierādījumu advokāta pakalpojumu apmaksai iesniedzis zvērināta advokāta 2021. gada 3. decembra rēķinu par

2268,50 EUR (1. sējuma 150. lapa) saistībā ar pārstāvības un juridiskās palīdzības sniegšanu lietā. Ņemot vērā minēto, no prasītāja par labu atbildētājai

piedzenami tiesāšanās izdevumi kopā 1425,00 EUR.

[12] Tiesa 2022. gada 3. janvāra tiesas sēdē noteica, ka spriedums būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 10. janvārī.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. un 193. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnīgi /pers. A/ (p.k. /personas kods/) pret SIA /Nosaukums A/ (reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/) celto prasību, ar kuru lūgts atzīt

SIA /Nosaukums A/ 2021. gada 26. jūlija dalībnieku sapulces norisi par nelikumīgu un anulēt konkrētās dalībnieku sapulces protokolu, atzīt 2021. gada

26. jūlija dalībnieku sapulcē pieņemtos lēmumus par prettiesiskiem un atcelt tos, atzīt par prettiesisku atbildētājas /amats/ un /amats//pers. B/

vienpersonisku revidenta iecelšanu SIA /Nosaukums A/ 2020. gada finanšu un saimnieciskās darbības revīzijai, kā arī atzīt par nelikumīgu 2021. gada

26. jūlija revidenta atzinumu un atcelt to.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA /Nosaukums A/ tiesāšanās izdevumus 1425,00 EUR. Samaksa veicama uz SIA /nosaukums A/ kontu

Nr. /konta Nr./.

Atmaksāt /pers. A/ pārmaksāto valsts nodevu 5,00 EUR apmērā un maksu par liecinieka uzaicināšanu 5,00 EUR apmērā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Ekonomisko lietu tiesā.

Tiesnesis Kaspars Vecozols