Court partially allowed prisoner's appeal, striking down a fine but upholding solitary confinement.

NORAKSTS

Lieta Nr. A420664411 A02416-12/33

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA JELGAVAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā, 2012.gada 27.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Aldis Vīksne,

piedaloties S.V., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvim A.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz S.V. (turpmāk tekstā – pieteicējs) pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2011.gada 19.augusta lēmuma atzīšanu par prettiesisku daļā, ar kuru atzīti par tiesiskiem 2011.gada 8.jūlija lēmumi par disciplinārsodu piemērošanu, proti, rājiens un ievietošana soda izolatorā uz 6 diennaktīm, un morālā kaitējuma Ls 1000 apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 2011.gada 14.jūlijā saņemti notiesātā S.V. 2011.gada 11.jūlija trīs svešvalodā noformētie iesniegumi (reģ. Nr.V/3450/3451/3452), kuros iesniedzējs apstrīd Jelgavas cietuma priekšnieka 2011.gada 8.jūlija lēmumu par soda piemērošanu - ievietot soda izolatorā uz 6 (sešām) diennaktīm un pieprasa atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu Ls 50 000 (piecdesmit tūkstoši latu) apmērā. 2011.gada 18.jūlijā Pārvaldē saņemta iesniedzēja 2011.gada 15.jūlija svešvalodā noformētā sūdzība (reģ.Nr.V/3512), kurā iesniedzējs norāda, ka sakarā ar to, ka Jelgavas cietumā 2011.gada 8.jūlijā tika ievietots soda izolatorā uz 6 (sešām) diennaktīm, viņam tika liegta sarakste ar radiniekiem, telefona zvani, skatīties televizoru un izmantot personiskās mantas un tādēļ pieprasa atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu Ls 1000 (viens tūkstotis latu) apmērā. 2011.gada 22.jūlijā Pārvaldē saņemts iesniedzēja 2011.gada 12.jūlija iesniegums (reģ.Nr.V/3630), pārsūtīts no Tieslietu ministrijas un iesniedzēja 2011.gada 13.jūlija svešvalodā noformētais iesniegums (reģ.Nr.V/3604), pārsūtīts no Ģenerālprokuratūras, kuros norādīts, ka iesniedzējs ir uzrakstījis vairākas sūdzības par Jelgavas cietuma administrāciju, tai skaitā arī par Jelgavas cietuma Medicīnas daļas priekšnieku un tādēļ Jelgavas cietuma administrācija iesniedzējam ir piemērojusi disciplinārsodu - ievietot soda izolatorā uz 6 (sešām) diennaktīm.

Tā kā sešas minētās iesniedzēja sūdzības satur vienu un to pašu prasījumu, Pārvalde apvienoja tās vienā lietvedībā, 2011.gada 19.augustā pieņemot vienu kopīgu lēmumu Nr.1/12-V/3604/3630/3512/3450/3451/3452, ar kuru nolēma atzīt par tiesisku Jelgavas cietuma priekšnieka 2011.gada 8.jūlija lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu notiesātajam S.V.; atzīt par tiesisku Jelgavas cietuma rīcību, izpildot ar Jelgavas cietuma priekšnieka 2011.gada 8.jūlija lēmumu notiesātajam S.V. piemēroto sodu, kā arī atteikt S.V. izdot administratīvo aktu par morālo kaitējumu Ls 51 000 apmērā. [2] 2011.gada 22.augustā Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (turpmāk – tiesa) saņemts pieteicēja pieteikums par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2011.gada 19.augustā pieņemtā lēmuma Nr.1/12-V/3604/3630/3512/3450/3451/3452 atzīšanu par prettiesisku daļā, ar kuru atzīti par tiesiskiem 2011.gada 8.jūlija lēmumi par disciplinārsodu piemērošanu, proti, rājiens un ievietošana soda izolatorā uz 6 diennaktīm, un morālā kaitējuma Ls 1000 apmērā atlīdzināšanu.

Pieteicējs pieteikumu pamato ar tālāk norādītiem argumentiem. [2.1] Pieteicējs norāda, ka 2011.gada 8.jūlija administrācijas rīkojums bijis pretlikumīgs un tāds, kas pieprasa no pieteicēja praktiski neizpildāmu rīcību, jo tika ignorēts fakts, ka pieteicējs ir hroniski slims un ir pārvietošanās grūtības. [2.2] Pieteicējs norāda, ka ja viņš būtu pārvietots uz /vienība/ vai /vienība 2/, neizbēgami būtu bijuši konflikti ar citiem ieslodzītajiem, kas dzīvo tajās nodaļās, kā rezultātā atkal būtu bijuši režīma pārkāpumi. [2.3] Pieteicējs norāda, ka sakarā ar viņa pārvietošanu, sadzīves apstākļi kļuva par nežēlīgu sodu, kas sagādāja viņam fiziskas ciešanas. [3] Atbildētājs Ieslodzījuma vietu pārvalde tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka neatzīst pieteicēja pieteikumu, paskaidrojot, ka 2011.gada 8.jūlija lēmumi par disciplinārsodu, proti, rājiens un ievietošana soda izolatorā uz sešām diennaktīm, piemērošanu pieteicējam ir tiesiski, papildus norādot uz sekojošo. [3.1] Pārvalde norāda, ka, veicot apstrīdēšanas iesniegumā norādītās informācijas pārbaudi, noskaidroja, ka 2011.gada 7.jūlijā Jelgavas cietuma amatpersona noformēja ziņojumu par notiesātā disciplīnas pārkāpumu, kas reģistrēts Jelgavas cietuma pārkāpumu uzskaites žurnālā ar reģ.

Nr.5 (turpmāk – Ziņojums Nr.1). Ziņojums Nr.1 noformēts par to, ka 2011.gada 7.jūlijā pieteicējs kategoriski atteicās izpildīt iestādes darbinieku likumīgās prasības, proti, uzturēties cietuma administrācijas norādītajā /vienība/, kā arī piedāvātajā /vienība 2/, ar ko pieteicējs pārkāpa 2006.gada 30.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējas kārtības noteikumi” (turpmāk - Noteikumi) 44.9.apakšpunkta prasības, kas Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - Kodekss) 70.panta ceturtās daļas 6.punkta izpratnē vērtējams, kā rupjš soda izciešanas režīma pārkāpums.

Iepazīstoties ar Ziņojumu Nr.1 pieteicējs, Ziņojuma veidlapas attiecīgajā sadaļā paskaidroja, ka administrācijas norādītajā vienībā nevar atrasties veselības stāvokļa dēļ, jo tā atrodas ēkas /stāvs/ un kāpnes nav aprīkotas ar margām, savukārt pieteicējam ir kustības traucējumi, kā dēļ viņš pārvietojas ar kruķiem, līdz ar to pieteicējs uzskata, ka administrācijas izvirzīto prasību pieteicējs nav spējīgs izpildīt. Turklāt, pieteicējs paskaidroja, ka nebija atteicies atrasties otrajā vienībā un līdz ar to cietuma administrācijas lēmumu par pieteicēja pārvietošanu no /vienība 4/ uzskata par nepamatotu.

Par minēto soda izciešanas režīma pārkāpumu Jelgavas cietuma priekšnieks 2011.gada 8.jūlijā pieņēma lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieteicējam - izteikt rājienu. 2011.gada 8.jūlijā Jelgavas cietuma amatpersona noformēja ziņojumu par notiesātā disciplīnas pārkāpumu, kas reģistrēts Jelgavas cietuma pārkāpumu uzskaites žurnālā ar reģ.Nr.7 (turpmāk - Ziņojums Nr.2). Ziņojums Nr.2 noformēts par to, ka 2011.gada 8.jūlijā pieteicējs kategoriski atteicās izpildīt iestādes darbinieku likumīgās prasības, proti, uzturēties cietuma administrācijas norādītajā /vienība/, kā arī /vienība 3/ lokālā iecirkņa /kamera/ un /kamera 2/, ar ko pieteicējs pārkāpa Noteikumu 44.9.apakšpunkta prasības, kas Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punkta izpratnē vērtējams, kā rupjš soda izciešanas režīma pārkāpums.

Iepazīstoties ar Ziņojumu Nr.2 pieteicējs, Ziņojuma veidlapas attiecīgajā sadaļā paskaidroja, ka ir iesniedzis Jelgavas cietuma priekšniekam iesniegumu, kurā paskaidroja kā dēļ viņš nevar atrasties administrācijas norādītajās vienībās. Par minēto soda izciešanas režīma pārkāpumu Jelgavas cietuma priekšnieks 2011.gada 8.jūlijā pieņēma lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieteicējam - ievietot soda izolatorā uz sešām diennaktīm. [3.2] Konkrētās lietas ietvaros Pārvalde noskaidroja, ka 2010.gada 17.martā ar Jelgavas cietuma administratīvās komisijas lēmumu pieteicējam tika mīkstināts soda izciešanas režīms, pārvietojot pieteicēju no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Minētā sakarā, lai nodrošinātu pieteicēja izvietošanu atbilstoši viņam noteiktajam režīmam, pieteicējs, pamatojoties uz Jelgavas cietuma izvietošanas komisijas lēmumu no slēgtā tipa telpas (kameras) tika pārvietots uz dzīvojamo sekciju, proti, uz Jelgavas cietuma otro vienību, kur tika izvietoti notiesātie, kuriem ir noteikts attiecīgs soda izciešanas režīms. Turklāt, lai pilnveidotu sodu izpildi jautājumā saistībā ar notiesāto izvietošanu cietuma ietvaros, Jelgavas cietuma administrācija nolēma, kopš 2011.gada 7.jūlija, /vienība 1/ un /vienība 4/ telpās izvietot tikai notiesātos, kuri ir nodarbināti Jelgavas cietuma saimnieciskajā apkalpē vai pie komersantiem Jelgavas cietuma teritorijā esošajos uzņēmumos.

Sakarā ar izmaiņām notiesāto izvietošanas plānā, ievērojot apstākli, ka pieteicējs nav nodarbināts, 2011.gada 7.jūlijā tika izlemts jautājums par pieteicēja pārvietošanu no Jelgavas cietuma /vienība 4/ uz citu vienību, atbilstoši viņam noteiktajam soda izciešanas režīmam. Pārvalde norāda, ka notiesātie, kuriem ir noteikts soda izciešanas režīms slēgtā cietuma vidējā un augstākā soda izciešanas režīma pakāpē Jelgavas cietuma ietvaros ir izvietojami /vienība 1/, /vienība 4/, /vienība/, /vienība 2/, /vienība 3/ un /vienība 6/ telpās. /vienība 5/, /vienība 4/, /vienība/ un /vienība 2/ atrodas vienā lokālā iecirknī, /vienība 5/ un /vienība 4/ atrodas ēkas /stāvs/, 13 pakāpieni no ieejas ēkā, savukārt /vienība/ un /vienība 2/ vienība ēkas /stāvs/, 34 pakāpieni no ieejas ēkā. /vienība 3/ atrodas izolētajā lokālajā iecirknī ēkas /stāvs/, 44 pakāpini no ieejas ēkā, savukārt /vienība 6/ ir nesen izveidota vienība, kas atrodas pie cietuma skolas un tajā ir izvietojami notiesātie, kuri ir iesaistīti mācību procesā.

Kodeksa 50.4panta astotās daļas 5.punktā paredzēts, ka notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē ir tiesības no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras, līdz ar to Jelgavas cietumā ir izveidoti iepriekš minētie lokālie iecirkni, kuros ir izvietojami notiesātie ar attiecīgo soda izciešanas režīma pakāpi. Atbilstoši Kodeksa 9.pantam personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka Kodekss.

Kodeksa 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs uzliek pienākumu notiesātajiem bez ierunām precīzi izpildīt viņiem noteiktos pienākumus. No šīs tiesību normas izriet tieša prasība notiesātajiem īpaši ievērot režīma noteikumus, kas paredzēti Kodeksā, Noteikumos un brīvības atņemšanas iestāžu priekšnieka izdotajos iekšējos normatīvajos aktos. No minētajām tiesību normām ir secināms, ka notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs ir noteikts īpašs režīms, kura nodrošināšanas viena no pamatprasībām ir notiesātajiem noteikto pienākumu precīza un bezierunu izpilde.

Kodeksa 13.1 pantā noteikts, ka notiesāto izvietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas vietā nosaka Pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus. Savukārt Noteikumu 13.punktā detalizētāk noteikts, ka tieši ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais ievietojams (ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, izglītības līmeni un veselības stāvokli).

Pārvaldes ieskatā no citētajām normām nepārprotami secināms, ka notiesāto izvietošana ieslodzījuma vietā (vienības, kameras noteikšana) ir attiecīgās ieslodzījuma vietas administrācijas kompetences jautājums. Normatīvie akti neparedz notiesātajiem tiesības pašiem izvēlēties, kādā kamerā vai brīvības atņemšanas vietas vienībā izciest tai piespriesto sodu. [3.3] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka administrācijas amatpersona būtu pieprasījusi pieteicējam uzturēties citā vienībā, nevis tajā, kas noteikta ar administrācijas lēmumu.

Līdz ar to Šāda amatpersonas prasība bija likumīga, bet pieteicēja atteikšanās izpildīt šo prasību - disciplināri sodāms pārkāpums. [3.4] Saistībā ar pieteicēja iebildumiem par iemesliem, kādēļ viņš atteicās uzturēties /vienība/, /vienība 2/ un /vienība 3/ - administrācijas norādītās vienības atrodas ēkas /stāvs/ un kāpnes nav aprīkotas ar margām, savukārt pieteicējam ir kustības traucējumi, kā dēļ viņš pārvietojas ar kruķiem, Pārvalde paskaidro, ka no konkrētās lietas materiāliem izriet, ka atrodoties pieteicējam /vienība 4/, viņš regulāri apmeklēja dušu, izmantoja pastaigas, apmeklēja sporta zāli, kā arī regulāri apmeklēja Jelgavas cietuma klubā ierīkoto datorklasi, kas atrodas ēkas /stāvs/, 44 pakāpieni no ieejas ēkā.

Turklāt, laikposmā no 2010.gada 14.jūnija līdz 2011.gada 18.martam pieteicējs bija iesaistīts mācību programmā /izglītības iestāde/ /profesija/ specialitātē, nodarbības, kas notika ēkas /stāvs/, pieteicējs apmeklēja regulāri. Pieteicēja apgalvojums, ka kāpnes nav aprīkotas ar margām, neatbilst faktiskajai situācijai. Turklāt, konkrētā administratīvā procesa sākotnējā stadijā noskaidrots, ka pieteicējs sodu Jelgavas cietumā izcieš no 2010.gada 8.janvāra. 2010.gada 10.janvārī Jelgavas cietuma Medicīnas daļas ārstniecības persona, veicot pieteicēja medicīnisko apskati, izdarīja šādu ierakstu pieteicēja medicīniskajā dokumentācijā: slēdziens - stāvoklis pēc mugurkaula jostas daļas lūzuma.

Izvērtējot pieteicēja veselības stāvokli, viņam netika noteikti atvieglojumi un sniegtas rekomendācijas saistībā ar pieteicēja izvietošanu Jelgavas cietumā, tādējādi secināms, ka pieteicējs atbilstoši viņa veselības stāvoklim varēja tikt izvietots jebkurā cietuma vienībā vai kamerā. No medicīniskajā dokumentācijā fiksētajiem datiem izriet, ka pieteicējs, izciešot sodu Jelgavas cietuma regulāri ir vērsies pie Jelgavas cietuma Medicīnas (daļas ārstniecības personām ar sūdzībām par veselības stāvokli. Katrā gadījumā pieteicējam tika veiktas medicīniskās apskates, un nepieciešamības gadījumos, tika nozīmēta ārstēšana, tajā skaitā medikamentozā terapija.

Katru reizi tika sniegts skaidrojums par pieteicēja veselības stāvokli, ārstēšanas iespējām, kā ari sniegtas rekomendācijas par to, ka pieteicēja rehabilitācijas procesam pastāvīgi ir nepieciešamas mērenas fiziskās aktivitātes, pieteicējam tika rekomendēta ārstnieciskā fizkultūra. Katru Medicīnas daļas apmeklējuma reizi, ārstniecības persona novērtēja pieteicēja veselības stāvokli, atzīstot to par apmierinošu. Veselības stāvokļa pasliktināšanās pieteicējam netika konstatēta. No medicīniskajā dokumentācijā fiksētajiem datiem ari izriet, ka 2010.gada 27.maijā Latvijas Republikas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izskatīja un noraidīja pieteicēja iesniegumu par pieteicējam invaliditātes darbnespējas grupas piešķiršanu.

Tādējādi, no minētā nepārprotami izriet, ka pieteicēja arguments, ka administrācijas norādītajās vienībās nevar atrasties veselības stāvokļa dēļ ir nepamatots. [3.5] Pārvalde norāda, ka izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus ir secināms, ka konkrētajā gadījumā Jelgavas cietuma amatpersonas prasība uzturēties pieteicējam administrācijas norādītajā vienībā ir likumīga, bet pieteicēja atteikšanās izpildīt šo prasību - disciplināri sodāms pārkāpums. Pārbaudot pieteicēja apgalvojumu par to, ka 2011.gada 8.jūlijā viņš ir uzrakstījis iesniegumu, adresētu Jelgavas cietuma priekšniekam, kurā norādīja iemeslus, kādēļ viņš nevar atrasties norādītajās vienībās, tika konstatēts, ka Jelgavas cietuma Automatizētajā lietvedības sistēmā, laikposma no 2011.gada 8.jūlija līdz 2011.gada 14.jūlijam, nav reģistrēti pieteicēja iesniegumi, kuri būtu adresēti Jelgavas cietuma priekšniekam. [3.6] No konkrētās lietas materiāliem izriet, ka 2011.gada 8.jūlijā, lai panāktu pieteicēja uzvedības maiņu, par iepriekš minēto soda izciešanas režīma pārkāpumu pieteicējam piemērots viens no vieglākajiem Kodeksa 70.pantā paredzētajiem disciplinārsodiem - izteikts rājiens.

Tā kā iepriekš piemērotais disciplinārsods nav sasniedzis savu mērķi - atturēt pieteicēju no turpmākās soda izciešanas režīma pārkāpšanas, Pārvalde uzskata, ka pieteicēja ievietošana soda izolatorā konkrētajā gadījumā ir samērīga ar pieteicēja pieļauto soda izciešanas režīma pārkāpumu. [4] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot, ka piemērotie disciplinārsodi nav pamatoti un samērīgi. Iestādes pārstāvis prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā ietverto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir daļēji apmierināms. [6] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus: [6.1] 2011.gada 7.jūlijā Jelgavas cietuma amatpersona noformēja Ziņojumu Nr.1. Ziņojums Nr.1 noformēts par to, ka 2011.gada 7.jūlijā pieteicējs kategoriski atteicās izpildīt iestādes darbinieku likumīgās prasības, proti, uzturēties cietuma administrācijas norādītajā /vienība/, kā arī piedāvātajā /vienība 2/, ar ko pieteicējs pārkāpa Noteikumu 44.9.apakšpunkta prasības, kas Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punkta izpratnē vērtējams, kā rupjš soda izciešanas režīma pārkāpums.

Par minēto soda izciešanas režīma pārkāpumu Jelgavas cietuma priekšnieks 2011.gada 8.jūlijā pieņēma lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieteicējam - izteikt rājienu. [6.2] 2011.gada 8.jūlijā Jelgavas cietuma amatpersona noformēja Ziņojumu Nr.2. Ziņojums Nr.2 noformēts par to, ka 2011.gada 8.jūlijā pieteicējs kategoriski atteicās izpildīt iestādes darbinieku likumīgās prasības, proti, uzturēties cietuma administrācijas norādītajā /vienība/, kā arī /vienība 3/ lokālā iecirkņa /kamera/ un /kamera 2/, ar ko pieteicējs pārkāpa Noteikumu 44.9.apakšpunkta prasības, kas Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punkta izpratnē vērtējams, kā rupjš soda izciešanas režīma pārkāpums.

Par minēto soda izciešanas režīma pārkāpumu Jelgavas cietuma priekšnieks 2011.gada 8.jūlijā pieņēma lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieteicējam - ievietot soda izolatorā uz sešām diennaktīm. [6.3] 2011.gada 19.augustā Pārvalde pieņēma lēmumu Nr.1/12- V/3604/3630/3512/3450/3451/3452 (lietas 10.-12.lapa), ar kuru nolēma atzīt par tiesisku Jelgavas cietuma priekšnieka 2011.gada 8.jūlija lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu notiesātajam S.V.; atzīt par tiesisku Jelgavas cietuma rīcību, izpildot ar Jelgavas cietuma priekšnieka 2011.gada 8.jūlija lēmumu notiesātajam S.V. piemēroto sodu, kā arī atteikt S.V. izdot administratīvo aktu par morālo kaitējumu Ls 51 000 apmērā. [6.4] 2011.gada 22.augustā tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2011.gada 19.augustā pieņemtā lēmuma Nr.1/12- V/3604/3630/3512/3450/3451/3452 atzīšanu par prettiesisku daļā, ar kuru atzīti par tiesiskiem 2011.gada 8.jūlija lēmumi par disciplinārsodu piemērošanu, proti, rājiens un ievietošana soda izolatorā uz 6 diennaktīm, un morālā kaitējuma Ls 1000 apmērā atlīdzināšanu. [7] Administratīvā lieta tiesā ierosināta par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2011.gada 19.augusta lēmuma Nr.1/12-V/3604/3630 atzīšanu par prettiesisku daļā, ar kuru atzīti par tiesiskiem pieteicējam piemērotie disciplinārsodi (rājiens un ievietošana soda izolatorā uz 6 diennaktīm) un morālā kaitējuma Ls 1000 apmērā atlīdzināšanu.

Secināms, ka pieteicējam 2011.gada 8.jūlijā piemēroti 2 disciplinārsodi:

1) par 2011.gada 7.jūlijā konstatēto soda izciešanas režīma pārkāpumu, atteikumu izpildīt Jelgavas cietuma amatpersonas likumīgās prasības – izteikt rājienu;

2) par 2011.gada 8.jūlijā konstatēto soda izciešanas režīma pārkāpumu, atteikumu izpildīt Jelgavas cietuma amatpersonas likumīgās prasības – ievietot soda izolatorā uz sešām diennaktīm. Tiesa turpmāk secīgi izvērtēs pieteicējam piemēroto disciplinārsodu tiesiskumu. [8] 2011.gada 8.jūlijā Jelgavas cietuma priekšnieks pieņēma lēmumu pieteicējam izteikt rājienu (turpmāk arī - Lēmums Nr.1). Disciplinārsods piemērots pamatojoties uz Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punktu un Noteikumu 44.9.apakšpunktu. Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punkts paredz, ka par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu uzskatāma atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību.

Savukārt Noteikumu 44.9.apakšpunkts nosaka, ka notiesātajam ir pienākums izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieku likumīgās prasības. Secināms, ka tiesai jāpārbauda vai 2011.gada 7.jūlijā pieteicējs atteicās izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieku likumīgās prasības, līdz ar to izdarot rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu. Lietā nav strīda, ka pieteicējs 2011.gada 7.jūlijā sodu izcieta atrodoties Jelgavas cietuma /vienība 4/. Minēto apstiprina arī Jelgavas cietuma priekšnieka 2010.gada 25.martā apstiprinātais saraksts Ieslodzīto pārvietošana cietumā (ierobežotas pieejamības informācija).

Tāpat lietā nav arī strīda, ka 2011.gada 7.jūlijā pieteicējs atteicās uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/, kā arī /vienība 2/. Minēto apstiprina 2011.gada 7.jūlija Jelgavas cietuma administrācijas amatpersonas ziņojums par notiesātā disciplīnas pārkāpumu (lietas 56.lapa). Par iepriekšminēto rīcību 2011.gada 8.jūlijā pieteicējam tika piemērots disciplinārsods-izteikt rājienu (lietas 57.lapa). Tiesa pārbauda vai Jelgavas cietuma administrācijas amatpersonas prasība pieteicējam uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 2/ uzskatāma par pamatotu un likumīgu.

Noteikumu 13.punkts paredz, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais ievietojams (ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, izglītības līmeni un veselības stāvokli). Komisijas lēmumu ieraksta protokolā (6.pielikums). Notiesātos ārvalstniekus brīvības atņemšanas iestādē pēc iespējas izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā.

Secināms, ka par notiesātās personas pārvietošanu (atrašanos) noteiktā ieslodzījumu vietas struktūrvienībā lemj komisija, kuras lēmums ierakstāms Noteikumos noteiktā formas protokolā (paraksta ieslodzījuma vietas priekšnieks un komisijas sekretārs). Lietā atrodas 2010.gada 11.oktobra Jelgavas cietuma priekšnieka rīkojums Nr.69 „Par notiesāto izvietošanas komisijas (turpmāk arī – Komisija) izveidošanu” (ierobežotas pieejamības informācija), kurā par Komisijas priekšsēdētāju iecelts M.S. un par Komisijas sekretāru A.K.

Secināms, ka Komisija izveidota izpildot Noteikumu 13.punktā noteiktās prasības. Tiesa iepazīstoties ar atbildētāja rakstveida paskaidrojumu un klāt pievienotajiem dokumentiem konstatē, ka tiesā netika iesniegts Noteikumu 13.punktā minētais Komisijas protokols, kurā pieteicējam būtu uzlikts pienākums 2011.gada 7.jūlijā uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 2/. 2012.gada 4.septembrī tiesa objektīvās izmeklēšanas ietvaros pieņēma lēmumu atsākt administratīvās lietas Nr.A420664411 izskatīšanu (lietas 91.lapa) un uzdeva atbildētājam iesniegt dokumentus, kas apliecinātu Noteikumu 13.punktā noteiktās notiesāto izvietošanas komisijas izveidošanu un sastāvu, kā arī dokumentu, kas apliecinātu pieteicēja izvietošanu Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 2/ uz 2011.gada 7.jūliju (Noteikumu 6.pielikumā noteiktais notiesāto izvietošanas protokols).

Līdz lietas izskatīšanai pēc būtības 2012.gada 8.novembrī tiesas pieprasītais dokuments, kas apliecināt pieteicēja pienākumu atrasties 2011.gada 7.jūlijā 3 Jelgavas cietuma /vienība/vai /vienība 2/ tiesai netika iesniegts. Līdz ar minēto secināms, ka atbildētājs tiesai neiesniedza dokumentu (notiesāto izvietošanas protokols, kura forma noteikta Noteikumu 6.pielikumā), kurā būtu procesuāli nostiprināts (atbilstoši Noteikumu 13.punkta prasībām) pieteicēja pienākums 2011.gada 7.jūlijā uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 2/.

Līdz ar minēto nebija pamatota un likumīga Jelgavas cietuma amatpersonas prasība, lai pieteicējs 2011.gada 7.jūlijā uzturētos Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 2/. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka Lēmums Nr.1 atzīstams par prettiesisku. [9] 2011.gada 8.jūlijā Jelgavas cietuma priekšnieks pieņēma lēmumu pieteicējam piemērot disciplinārsodu – ievietot soda izolatorā uz 6 diennaktīm (turpmāk arī - Lēmums Nr.2). Disciplinārsods piemērots pamatojoties uz Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punktu un Noteikumu 44.9.apakšpunktu.

Kodeksa 70.panta ceturtās daļas 6.punkts paredz, ka par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu uzskatāma atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību. Savukārt Noteikumu 44.9.apakšpunkts nosaka, ka notiesātajam ir pienākums izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieku likumīgās prasības. Secināms, ka tiesai jāpārbauda vai 2011.gada 8.jūlijā pieteicējs atteicās izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieku likumīgās prasības (uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/), līdz ar to izdarot rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs 2011.gada 8.jūlijā sodu izcieta atrodoties Jelgavas cietuma /vienība 4/. Minēto apstiprina arī Jelgavas cietuma priekšnieka 2010.gada 25.martā apstiprinātais saraksts Ieslodzīto pārvietošana cietumā (ierobežotas pieejamības informācija). Tāpat lietā nav arī strīda, ka 2011.gada 8.jūlijā pieteicējs atteicās uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/. Minēto apstiprina 2011.gada 8.jūlija Jelgavas cietuma administrācijas amatpersonas ziņojums par notiesātā disciplīnas pārkāpumu (lietas 58.lapa).

Par iepriekšminēto rīcību 2011.gada 8.jūlijā pieteicējam tika piemērots disciplinārsods-ievietot soda izolatorā uz 6 diennaktīm (lietas 59.lapa). Tiesa pārbauda vai Jelgavas cietuma administrācijas amatpersonas prasība pieteicējam uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība3/ /kamera/ vai /kamera 2/ uzskatāma par pamatotu un likumīgu. Noteikumu 13.punkts paredz, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais ievietojams (ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, izglītības līmeni un veselības stāvokli).

Komisijas lēmumu ieraksta protokolā (6.pielikums). Notiesātos ārvalstniekus brīvības atņemšanas iestādē pēc iespējas izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā. Secināms, ka par notiesātās personas pārvietošanu (atrašanos) noteiktā ieslodzījumu vietas struktūrvienībā lemj komisija, kuras lēmums ierakstāms Noteikumos noteiktā formas protokolā (paraksta ieslodzījuma vietas priekšnieks un komisijas sekretārs). Lietā atrodas 2010.gada 11.oktobra Jelgavas cietuma priekšnieka rīkojums Nr.69 „Par notiesāto izvietošanas komisijas (turpmāk arī – Komisija) izveidošanu” (ierobežotas pieejamības informācija), kurā par Komisijas priekšsēdētāju iecelts M.S. un par Komisijas sekretāru A.K.

Secināms, ka Komisija izveidota izpildot Noteikumu 13.punktā noteiktās prasības. Tiesa iepazīstoties ar atbildētāja rakstveida paskaidrojumu un klāt pievienotajiem dokumentiem konstatē, ka tiesā netika iesniegts Noteikumu 13.punktā minētais Komisijas protokols, kurā pieteicējam būtu uzlikts pienākums 2011.gada 8.jūlijā uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/. 2012.gada 4.septembrī tiesa, objektīvās izmeklēšanas ietvaros, pieņēma lēmumu atsākt administratīvās lietas Nr.A420664411 izskatīšanu (lietas 91.lapa) un uzdeva atbildētājam iesniegt dokumentus, kas apliecinātu Noteikumu 13.punktā noteiktās notiesāto izvietošanas komisijas izveidošanu un sastāvu, kā arī dokumentu, kas apliecinātu pieteicēja izvietošanu Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/ 2011.gada 8.jūliju (Noteikumu 6.pielikumā noteiktais notiesāto izvietošanas protokols).

Līdz lietas izskatīšanai pēc būtības 2012.gada 8.novembrī tiesas pieprasītais dokuments, kas apliecinātu pieteicēja pienākumu atrasties 2011.gada 8.jūlijā Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/ tiesai netika iesniegts. Līdz ar minēto secināms, ka atbildētājs tiesai neiesniedza dokumentu (notiesāto izvietošanas protokols, forma noteikta Noteikumu 6.pielikumā), kurā būtu procesuāli nostiprināts (atbilstoši Noteikumu 13.punkta prasībām) pieteicēja pienākums 2011.gada 8.jūlijā uzturēties Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/.

Līdz ar minēto nebija pamatota un likumīga Jelgavas cietuma amatpersonas prasība, lai pieteicējs 2011.gada 8.jūlijā uzturētos Jelgavas cietuma /vienība/ vai /vienība 3/ /kamera/ vai /kamera 2/. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka Lēmums Nr.2 atzīstams par prettiesisku. [10] Saistībā ar nepamatoti piemērotajiem disciplinārsodiem pieteicējs prasa (lietas 3.lapa) morālo kaitējumu Ls 1000 apmērā. Morālais kaitējums pieteicējam nodarīts ar to, ka pieteicējam tika nepamatoti piemēroti disciplinārsodi, neņemot vērā viņa veselības stāvokli. [10.1] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 9.panta izpratnē morālais kaitējums ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 14.pantu personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus (panta pirmā daļa). Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latiem (panta trešā daļa).

Ja (..) tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās (panta ceturtā daļa). Atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku Tiesa norāda, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 11.panta trešajai uzskatāms par pierādītu, ja pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

Kā jau tiesa konstatēja iepriekš, tad lietā ir pierādīts pieteicēja tiesību aizskārums, proti nepamatoti piemēroti disciplinārsodi, kas radīja pieteicējam morālās ciešanas. Ievērojot APL 94.panta pirmo daļu, atlīdzinājums ir prasāms no Latvijas Republikas. [10.2] Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmo daļu morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa uzskata, ka pieteicējam piemērotie disciplinārsodi, proti rājiena izteikšana un ievietošana soda izolatorā uz 6 diennaktīm ir radījuši pieteicējam morālo kaitējumu. Līdz ar to saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 14.panta trešo daļu maksimālais morālā kaitējuma atlīdzinājums pieļaujams apmērā līdz 3000 latiem. [10.3] Tiesa, ņemot vērā līdzīga rakstura lietās vērtētos apstākļus un atlīdzinājuma apmēra noteikšanas kritērijus, papildus ņemot vērā, ka pieteicējam morālo kaitējumu nodarīji pats disciplinārsodu piemērošanas fakts, nevis disciplinārsoda izciešanas apstākļi, uzskata, ka ir pamats apmierināt daļēji pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, atlīdzinot pieteicējam morālo kaitējumu Ls 50 latu apmērā (par disciplinārsodu – ievietot uz 6 diennaktīm soda izolatorā) un sniegt rakstveida atvainošanos (par disciplinārsodu - rājiena izteikšana).

Kā, piemēram, izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 10.oktobra sprieduma lietā Bazjaks pret Latviju, tajā par konstatētajiem pārkāpumiem – pārapdzīvotība, ierobežotas iespējas uzturēties ārpus kameras, slikts apgaismojums un ventilācija un sanitārie apstākļi; aizskāruma ilgums – vairāk par gadu, iesniedzēja prasība par morālā kaitējuma atlīdzību apmierināta daļēji, piešķirot 11 700 eiro (~ 8000 lati), īpaši ņemot vērā ilgstošo laika periodu, kurā iesniedzējs atradās ieslodzījumā apstākļos, kas bija pretrunā Konvencijas 3.panta prasībām, un nepastāvot efektīviem viņa tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Tāpat tiesa ņem vērā Administratīvās apgabaltiesas praksi līdzīgās lietās, kurā tiesa atzina par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, 145 dienas nenodrošinot personai tiesības uz ikdienas pastaigu, kā arī cilvēka cieņai atbilstošus personu turēšanas apstākļus (higiēnas, kameras aprīkojuma, apgaismojuma, siltuma uzturēšanas, guļampiederumu nenodrošināšana, dienas gaismas un pastaigas nenodrošināšana), kā arī nepamatoti ierobežojot tiesības uz saraksti un sazināšanos pa telefonu, un uzlika par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt personai ar minēto rīcību nodarīto morālo kaitējumu 2500 latu apmērā (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 29.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42583206). Tomēr no šiem iepriekš norādītajiem spriedumiem izriet, ka tiesas šajās lietās, konstatējot virkni pārkāpumus, ņēmušas vērā tiesību aizskārumu salīdzinoši ilgstošo laiku, kas nav konstatējams izskatāmajā gadījumā. Par līdzīgu tiesību aizskāruma ilgumu Administratīvā apgabaltiesa, atzīstot par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, 10 dienas turot personu soda izolatorā, kurā nebija pienācīga apgaismojuma un cilvēka cieņai atbilstošu turēšanas apstākļu (nepietiekams dabiskais un mākslīgais apgaismojums, nepietiekami norobežots sanitārais mezgls no dzīvojamās telpas, personīgā higiēnas un dabisko vajadzību apmierināšana cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos), tiesa personai nodarīto morālo kaitējumu novērtēja 200 latu apmērā (skat.

Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 8.jūlija spriedumu lietā Nr.A42645308). Nosakot atlīdzinājumu šajā lietā, tiesa ņem vērā Atlīdzināšanas likuma 14.pantā atlīdzinājuma noteikšanai noteiktos (citus) kritērijus – tiesību aizskāruma īslaicīgumu –

6 diennaktis, kā arī taisnīguma apsvērumus. Proti, tiesa ņem vērā faktu, ka attiecīgās darbības netika vērstas tieši pret pieteicēju ar mērķi radīt viņam nepilnvērtības sajūtu, pazemot vai noniecināt; pret pieteicēju netika pieļauta atšķirīga attieksme, jo , jo disciplinārsoda izciešanas apstākļi soda izolatorā pieteicējam neatšķīrās no soda izciešanas apstākļiem citiem ieslodzītajiem. [11] Saskaņā ar APL 126.panta otro daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja. Tiesa konstatē, ka pieteicējs ar tiesneša lēmumu ir pilnīgi atbrīvots no valsta nodevas samaksas. Ievērojot minēto, valsts nodeva 20 latu apmērā piespriežama no Latvijas Republikas (valsts nodevas ieskaitīšanai attiecīgajā Valsts kases kontā par darbību veikšanu administratīvajā tiesā). Tiesa konstatē, ka pieteicējs ar tiesneša lēmumu ir pilnīgi atbrīvots no valsta nodevas samaksas. Ievērojot minēto, valsts nodeva 20 latu apmērā piespriežama no Latvijas Republikas (valsts nodevas ieskaitīšanai attiecīgajā Valsts kases kontā par darbību veikšanu administratīvajā tiesā). [12] Kodeksa 71.panta piektā daļā paredzēts, ka uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 1., 2. (rājiens), 3., 4. un 5.punktā un sestās daļas 1. un 2.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 6. (ievietošana soda izolatorā līdz 15 diennaktīm) un 7.punktā un sestās daļas 3.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Secināms ka spriedums daļā par disciplinārsoda (izteikt rājienu) uzlikšanu pieteicējam nav pārsūdzams, bet daļā par disciplinārsoda (ievietot soda izolatorā uz 6 diennaktīm) uzlikšanu pieteicējam pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta otro daļu, 246. - 251.pantu, 253.panta piekto daļu, 255.panta trešo daļu, Latvijas sodu izpildes kodeksa 71.panta piekto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt daļēji S.V. pieteikumu. Atzīt par prettiesisku 2011.gada 8.jūlijā S.V. piemēroto disciplinārsodu (piemērot rājienu) un uzlikt pienāku Ieslodzījuma vietu pārvaldei rakstveidā atvainoties pieteicējam. Atzīt par prettiesisku 2011.gada 8.jūlijā S.V. piemēroto disciplinārsodu (ievietot soda izolatorā uz 6 diennaktīm) un uzdot Latvijas Republikai atlīdzināt (izmaksāt) S.V. nodarīto morālo kaitējumu 50 (piecdesmit) latu apmērā. Piespriest no Latvijas Republikas valsts labā valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā. Spriedums daļā ar kuru atzīts par prettiesisku 2011.gada 8.jūlijā S.V. piemērotais disciplinārsods (piemērot rājienu) un uzlikts pienākums Ieslodzījuma vietu pārvaldei rakstveidā atvainoties pieteicējam nav pārsūdzams. Spriedumu daļā, ar kuru atzīts par prettiesisku 2011.gada 8.jūlijā S.V. piemērotais disciplinārsods (ievietot soda izolatorā uz 6 diennaktīm) un uzdots Latvijas Republikai atlīdzināt (izmaksāt) S.V. nodarīto morālo kaitējumu 50 (piecdesmit) latu apmērā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _____________ A.Vīksne 2012.gada 27.novembrī