Court imposes minimum administrative arrest and fine for drunk driving after accident in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court convicted the defendant of an administrative offense involving alcohol consumption after a traffic accident and imposed the statutory minimum penalty. The defendant argued that no aggravating or mitigating circumstances existed, but the court found no grounds to reduce the sentence below the minimum threshold. Consequently, the court ordered a ten-day administrative arrest, a €1,200 fine, and a four-year driving ban.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta septītā daļa; 289.16 pants: When no mitigating or aggravating circumstances are established, the court must apply the minimum penalty prescribed by the statute for the administrative offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:DAUT:2018:0726.112024218.1.S
Lieta Nr.112024218
Lietvedības numurs 1-0242-18
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Krāslavā 2018.gada 26.jūlijā
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Galeja
ar tiesas sēžu sekretāri I.Galilejevu,
tulci J.Nedvedji
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu (protokols Nr.PC030387) par /pers. B/, personas kods /personas kods/, administratīvo
pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta septītajā daļā un
k o ns t a t ē j a
2018.gada 30.jūnijā plkst.1.30 /adrese/ /pers. B/, vadot automašīnu Dacia Logan, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izraisīja ceļu
satiksmes negadījumu un pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola reibuma stāvokli, vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas
pārbaudes, lietoja alkoholiskos dzērienus. Alkohola koncentrācija asinīs 1,69 promiles konstatēta SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, medicīniskās
pārbaudes protokols Nr.42.
/pers. B/ pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 27.panta sesto daļu, 30.panta pirmo daļu un izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta septītajā daļā, t.i., alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes
negadījuma līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs
pārbaudes noteiktā kārtībā.
/pers. B/ tiesas sēdē sevi par vainīgu neatzina un paskaidroja, ka 2018.gada 30.jūnijā viņš ar darba automašīnu kopā ar savu draugu /pers. C/ no
Rīgas brauca pie paziņas uz lauku māju, kas atrodas pie Krāslavas. Tā kā viņš bija noguris, iebraucot Krāslavā, viņš ar /pers. C/ samainījās, t.i.,
transportlīdzekļa vadīšanu nodeva /pers. C/. Braucot pa meža ceļu, /pers. C/ nepamanīja uz ceļa nokritušo koku, sagrieza stūri un pabrauca zem koka.
Tas notika jau naktī ap plkst.1.00. Pēc kāda laika brauca vēl viena automašīna un cilvēki, kas bija tajā automašīnā, palūdza novilkt koku no ceļa, lai viņi
varētu pabraukt garām. Viņi atvilka koku mazliet malā. Tā kā ceļu satiksmes negadījumā nebija cietuši cilvēki, iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis,
atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem un Ceļu satiksmes likumam, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt notikuma vietu un neziņot policijai. Pēc ceļu
satiksmes negadījuma viņš meklēja transportlīdzekli, kas varētu izvilkt automašīnu, zvanīja uz glābšanas dienestu, lai noskaidrotu, kur var atrast
autoevakuatoru. Kopā ar /pers. C/ gāja uz Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pie dienesta ēkas ar /pers. C/ sastrīdējās un /pers. C/ aizgāja prom. Pie
mašīnas viņš atgriezās viens pats. Alkoholu viņš lietoja, kamēr gaidīja autoevakuatoru, pēc ceļu satiksmes negadījuma, alkohols bija mašīnā, paņemts
līdzi, kā arī viņš bija aizgājis uz degvielas uzpildes staciju “Circle K”, kur nopirka alu. Kamēr gaidīja evakuatoru, pagāja apmēram četras stundas,
atbrauca policija. Policijas darbiniekam uzreiz pateica, ka mašīna pieder viņam, bet viņš nevadīja transportlīdzekli, taču policijas darbinieks pateica, ka
viņš ir atbildīgs par transportlīdzekli. Viņš atteicās parakstīt alkohola pārbaudes protokolu, jo nevadīja transportlīdzekli, arī medicīniskās pārbaudes
protokolu atteicās parakstīt, jo nevadīja transportlīdzekli. To, ka bija alkohola reibuma stāvoklī, kad tika veiktas pārbaudes, neapstrīd, taču nepiekrīt, ka
viņš bija transportlīdzekļa vadītājs. Paskaidrojumu rakstīja policijas darbinieks, viņš to nevarēja izlasīt, jo viņam bija sasistas brilles. Parakstīja
paskaidrojumu, jo domāja, ka tas varbūt ir apskates protokols. Otru protokolu, kas arī tika sastādīts 10.jūlijā un saskaņā ar kuru viņam izteikts
brīdinājums, viņš parakstīja un piekrita protokolam, jo tas protokols ir par koku un tajā protokolā nav norādīts, ka viņš bija transportlīdzekļa vadītājs
ceļu satiksmes negadījuma brīdī.
Iestādes Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ tiesas sēdē paskaidroja, ka 2018.gada 10.jūlijā /pers. B/ tika
sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu un izteikts brīdinājums. /pers. B/ protokolu parakstīja un neteica,
ka viņš nebija transportlīdzekļa vadītājs ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Kad uzsāka materiāla sagatavošanu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 149.15panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, /pers. B/ paskaidroja, ka viņš nezināja, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz policijas
ierašanās brīdim nedrīkst lietot alkoholu. Ja transportlīdzeklim radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tas nevar tālāk turpināt kustību, vadītājam ir jāziņo
policijai. Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, fotogrāfijas redzams, ka transportlīdzekļa vadītājs pirms negadījuma brauca pa
ceļa nomali, ietriecās kokā un koks uzkrita automašīnai. Līdz ar to /pers. B/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu.
Kad tika sastādīts otrs protokols par LAPK 149.15panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, /pers. B/ kļuva agresīvs un sāka izteikt pretenzijas.
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paskaidrojumus, iestādes
pārstāvja paskaidrojumus, kā arī liecinieku sniegtās liecības, uzskata, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.15panta septītajā daļā, ir pierādīta ar sniegtajiem paskaidrojumiem, liecībām un lietas
materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
LAPK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai
pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Vērtējot lietā esošās ziņas par faktiem, tiesa saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
/pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar 2018.gada 30.jūnija medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.42 alkohola ietekmes
pārbaudei. No medicīniskās pārbaudes protokola redzams, ka 2018.gada 30.jūnijā SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” paņemtajā /pers. B/ asins
paraugā /pers. B/ konstatēta alkohola koncentrāciju asinīs 1,69 promile (narkologs /pers. F/, narkologs /pers. G/). Tas, ka /pers. B/ 2018.gada 30.jūnijā
pārbaudes veikšanas brīdī bija alkohola reibumā, ir pierādīts un netiek apstrīdēts.
No 2018.gada 30.jūnija ceļu satiksmes reģistrēšanas protokola Nr.EZ 367840, kuram pielikumā ir fotogrāfijas, redzams, ka 2018.gada 30.jūnijā
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Genadijs
Pobjaržins veica ceļu satiksmes negadījuma vietas apskati un konstatēja, ka 2018.gada 30.jūnijā plkst.1.30 /adrese/ /pers. B/, vadot automašīnu Dacia
Logan, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iespējams būdams alkohola reibuma stāvoklī, virzienā no Rīgas ielas uz Balticu uzbrauca šķērslim
(priedei), kā rezultātā tika bojāta automašīna Dacia Logan un nogāzta priede.
No 2018.gada 10.jūlija administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PG 265343 redzams, ka 2018.gada 30.jūnijā plkst.1.30 /adrese//pers. B/, vadot
automašīnu Dacia Logan, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, neizvēlējās ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu, kā rezultātā ceļa līkumā
automašīnu sanesa un automašīna ietriecās kokā. /pers. B/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 99.punktu, Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešo daļu un
izdarīja LAPK 149.4panta 14.daļā paredzēto pārkāpumu.
/pers. B/ 2018.gada 10.jūlija neizteica iebildumus pret administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG 265343 konstatēto pārkāpumu. No
administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PG 265343 redzams, ka /pers. B/ ir parakstījies par to, ka viņš ir iepazīstināts ar protokola saturu un viņam ir
izskaidrotas LAPK 260.pantā paredzētās tiesības un pienākumi. Turklāt /pers. B/ ir parakstījies arī par protokola eksemplāra saņemšanu. Administratīvā
pārkāpuma protokolā nav norādīta informācija par to, ka /pers. B/ nav saprotams minētā protokola saturs.
/pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar paša /pers. B/ 2018.gada 30.jūnija rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīts, ka
2018.gada 30.jūnijā ap plkst.1.30 viņš vadīja automašīnu Dacia Logan, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa meža ceļu /adrese/. Ceļa vidū
atradās koks. Ieraudzījis koku, viņš strauji bremzēja, bet izvairīties no sadursmes viņam neizdevās, kā rezultātā viņš ietriecās koka saknē. Viņš brauca ar
ātrumu 40-50 km/h. Viņš nelietoja alkoholu līdz ceļu satiksmes negadījumam. Viņam garām brauca automašīna Mercedes, kuras vadītājs lūdza novākt
koku, kas atradās uz ceļa šķērsām. Līdz policijas ierašanās viņš bija iegādājies degvielas uzpildes stacijā “Circle K” Krāslavā alus pudeli, kuru izdzēra,
gaidot policiju. Viņam garām bija aizbraukusi vēl viena automašīna, kuras vadītājs, ieraudzījis asinis viņam uz sejas, pateica, ka izsauks policiju.
Izvērtējot /pers. B/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus par to, ka transportlīdzekli 2018.gada 30.jūnijā, kad notika ceļu satiksmes negadījums,
viņš nevadīja, atzīstams, ka šādi paskaidrojumi izskaidrojami ar pārkāpēja aizstāvības pozīciju un vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības un soda, jo
tie neatbilst /pers. B/ sākotnēji sniegtajam paskaidrojumam. /pers. B/ tiesas sēdē sniegtajā paskaidrojumā ir pretrunas ar liecinieka /pers. C/ liecībām, jo
/pers. B/ paskaidroja, ka, braucot no Rīgas, /pers. C/ sāka vadīt transportlīdzekli, kad viņi iebrauca Krāslavā un ka pēc ceļu satiksmes negadījuma kopā
ar /pers. C/ gāja uz Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Savukārt /pers. C/ liecināja, ka viņš sāka vadīt transportlīdzekli pie Daugavpils, savukārt pēc
ceļu satiksmes negadījuma viens pats no ceļu satiksmes negadījuma vietas atnāca līdz šosejai, kur nobalsoja garāmbraucošu automašīnu.
Novērtējot /pers. B/ tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu, tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. B/ vadīja sava darba devēja transportlīdzekli, un parasti
šādu transportlīdzekli nav pieļaujams nodot vadīt kādai citai personai, kā arī no /pers. B/ paskaidrojuma izriet, ka viņš lieciniekam transportlīdzekli
nodeva, jau iebraucot Krāslavā, kas ir neloģiski, jo līdz galapunktam bija atlikuši apmēram 10 km, ja māja, uz kuru viņi brauca, kā tiesas sēdē
paskaidroja /pers. B/, atrodas 5 km no Rīgas ielas (šosejas).
Liecinieks/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka 2018.gada 30.jūnijā viņš pildīja dienesta pienākumus un saņēma izsaukumu par ceļu satiksmes
negadījumu. Ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka /pers. B/ iebraucis kokā. Priekšējā automašīnas daļa atradās zem koka, koks atradās uz motora
pārsega. Pie automašīnas bija tikai viens vīrietis – /pers. B/, kurš paskaidroja, ka brauca pa meža ceļu, pamanīja, ka pāri ceļam atrodas koks, bet
nevarēja izvairīties no sadursmes un ietriecās kokā. Tā kā no transportlīdzekļa vadītāja bija jūtama alkohola smaka, viņam tika piedāvāts veikt alkohola
pārbaudi ar alkometru, kam /pers. B/ piekrita. Rezultāts bija pozitīvs, tika sastādīts transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols, bet /pers. B/ no
paraksta atteicās, tāpēc viņš tika nogādāts SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Liecinieks noformēja protokolu par ceļu satiksmes negadījumu. /pers. B/
pats sniedza paskaidrojumu par notikumu, kuru liecinieks pierakstīja, bet /pers. B/ paskaidrojumu parakstīja. /pers. B/ paskaidroja, ka lietoja alkoholu
pēc avārijas - aizgāja uz degvielas uzpildes staciju “Circle K”, kur iegādājās alu, un izdzēra pirms policijas ierašanās. /pers. B/ 2018.gada 30.jūnijā
neteica, ka viņš nebija transportlīdzekļa vadītājs ceļu satiksmes negadījuma laikā.
Liecinieks/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš kopā ar /pers. B/ brauca pie /pers. B/ drauga uz pirti atpūsties. Braucot no Rīgas, pie Daugavpils
viņš - liecinieks, samainījās ar /pers. B/ un tālāk transportlīdzekli vadīja viņš – /pers. C/. Viņi bija nogriezušies pa meža ceļu, krustojumā pagriezās pa labi,
tur bija koks, nogāzts pāri ceļam. Viņš – liecinieks, iebrauca zem koka bedrē. Pēc negadījuma /pers. B/ kaut kur zvanīja. Viņi sēdēja stundu, varbūt
ilgāk, tad viņi sastrīdējās, un liecinieks aizgāja projām. /pers. B/ palika automašīnā. Aizgājis līdz lielceļam, apturēja automašīnu un aizbrauca uz Daugavpils
pusi. Ceļu satiksmes negadījumā neviens, izņemot automašīnu, necieta, tāpēc viņš aizgāja no notikuma vietas.
Tiesa uzskata, ka /pers. C/ šādas liecības sniedz, lai palīdzētu /pers. B/ izvairīties no administratīvās atbildības, un ņemot vērā to, ka /pers. C/ un
/pers. B/ paskaidrojumā ir pretrunas. Tiesa netic /pers. C/ liecībām, ka 2018.gada 30.jūnijā viņš vadīja transportlīdzekli Dacia Logan, reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/.
No liecinieka /pers. L/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām par administratīvo pārkāpumu tiesnese nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt policijas
darbinieka /pers. L/ sniegto liecību patiesumu. Līdz ar to atzīstams, ka policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, pildot savus
dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Tiesas sēdē noskaidrots, ka policijas darbiniekiem /pers. L/, /pers. E/ un pārkāpējam nav
nekādu attiecību, agrāk viens otru nepazina. Tiesa nesaskata saprātīgu iemeslu, kādēļ policijas darbiniekam, pierakstot /pers. B/ paskaidrojumu, būtu
jānorāda tādi apstākļi, kas neatbilst patiesībai, vai arī jāraksta tas, ko /pers. B/ nav teicis. Turklāt, nav ticams, ka /pers. L/ pats būtu izdomājis, ka pēc
ceļu satiksmes negadījuma /pers. B/ aizgāja uz degvielas uzpildes staciju un nopirka alu, vai arī to, ka koks atradās pāri ceļam.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. B/ 2018.gada 30.jūnijā protokolā Nr.PC030387 norādītajā vietā un laikā bija transportlīdzekļa Dacia Logan,
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu.
Lai /pers. B/ varētu saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 149.15panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,
nepieciešams konstatēt, ka /pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā:
- vadīja transportlīdzekli;
- izraisīja ceļu satiksmes negadījumu;
- /pers. B/ pēc ceļu satiksmes negadījuma lietoja alkoholu.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz
viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas
mantai vai videi.
Ceļu satiksmes noteikumu 39.punktā ir noteikta transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma, proti, ja ceļu satiksmes
negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais
transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts
braukt, transportlīdzekļa vadītājs:
39.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams,
citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;
39.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav
iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;
39.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;
39.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.
Tiesa uzskata, ka /pers. B/ izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. No paša /pers. B/ paskaidrojuma izriet, ka viņš meklēja autoevakuatoru, tātad
transportlīdzeklim pēc ceļu satiksmes negadījuma radās bojājumi, kuru dēļ tas nevar vai tam aizliegts braukt, un attiecīgi vadītājam jārīkojas Ceļu
satiksmes noteikumu 39.punktā noteiktajā kārtībā.
Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestā daļa noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa
konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanas noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus,
narkotiskas vai psihotropas vielas.
Novērtējusi un pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka
/pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.15panta septītajā daļā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu, uzliekot administratīvo sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma
raksturu, /pers. B/ personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Tiesa uzskata, ka /pers. B/ nosakāms sods, kāds noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta septītās daļas sankcijā. Ņemot
vērā atbildību mīkstinošo apstākļu un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību, /pers. B/ personību, mantisko stāvokli, tiesa uzskata, ka viņam
jāpiemēro panta sankcijā noteiktais minimālais administratīvā aresta termiņš un naudas sods. Apstākļus, kas liegtu /pers. B/ izciest administratīvo arestu,
tiesa nekonstatēja.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām
pārbaudēm.
Saskaņā ar 2007.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola
koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” nosacījumiem alkohola ietekmes pārbaudes izdevumi
34,28 euro apmērā ieskaitāmi Valsts policijas kontā.
N o 2018.gada 30.jūnija administratīvās aizturēšanas protokola Nr.194 redzams, ka 2018.gada 30.jūnijā plkst.5.20 persona /pers. B/ tika
administratīvi aizturēts un 2018.gada 30.jūnijā plkst.6.21 atbrīvots. Saskaņā ar LAPK 318.panta otro daļu administratīvās aizturēšanas laiku ieskaita
administratīvā aresta termiņā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta septīto daļu, 289.16pantu tiesa
no s p r ie d a
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 149.15panta septītajā daļā, un piemērot administratīvo arestu 10 (desmit) diennaktis, uzlikt naudas sodu 1200 euro (viens tūkstotis divi simti
euro) apmērā un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Administratīvais naudas sods samaksājams 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Iemaksas rekvizīti: Valsts kase, reģistrācijas
Nr.90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22 (maksājuma mērķī norādīt lietas Nr.112024218). Maksājuma
apliecinoša dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Lāčplēša ielā 19, Krāslavā.
Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldei.
Administratīvā aresta termiņā ieskaitīt administratīvās aizturēšanas laiku no 2018.gada 30.jūnija plkst.5.20 līdz 2018.gada 30.jūnija plkst.6.21.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, Valsts policijas labā izdevumus 34,28 euro (trīsdesmit četri euro, 28 centi) apmērā, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu, nosakot labprātīgi samaksāt 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā kontā - saņēmējs:
Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, banka: Valsts kase; bankas kods: TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma
mērķis - administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC030387.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā - 2018.gada 26.jūlija,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Galeja