Court orders Riga property management company to collect debt and interest from tenant under Civil Code provisions.

Lietas Nr. C31178916

Lietas arhīva Nr. C-1789-16/13

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 23.septembrī

.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāri A.Gobu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 1.februārī prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers.B/(turpmāk –atbildētājs),

kurā pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1651., 1578.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu lūdz piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai parādu par laika periodu no 2008.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 1.februārim 2160,26 euro apmērā, likumiskos procentus par laika

periodu no 2012.gada 10.jūlija līdz 2016.gada 22.janvārim 458,16 euro, kā arī pie prasības celšanas samaksātos tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr./numurs/ Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija sabiedrība ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums/ tika reorganizēta par Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/.

Prasītāja kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2000.gada 4.aprīļa nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr./numurs/, 2011.gada 20.aprīļa papildvienošanos Nr./numurs/, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu

Nr./numurs/māju /adrese/.

Pamatojoties uz 2007.gada 6.decembra pirkuma līgumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājam no 2007.gada

13.decembra līdz 2010.gada 28.decembrim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese/.

2008.gada 7.februārī prasītāja ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr./numurs/(turpmāk – Līgums).

Saskaņā ar Līguma 1.punktu prasītāja apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt

atbildētājs apņēmās maksāt prasītājai ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst atbildētāja dzīvokļa

lielumam, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Līguma 4.1.1.apakšpunktā noteikts, ka atbildētājs maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā

apjomā.

Prasītāja ir izpildījusi savas no līguma izrietošās saistības, taču atbildētājs savus pienākumus nav izpildījis.

Ar 2015.gada 2.decembra brīdinājumu atbildētājs brīdināts par parāda esamību, taču parāds netika samaksāts. Atbildētājs to nav saņēmis un parādu

nav samaksājis.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, lūdza to apmierināt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam likumā noteiktajā kārtībā paziņots, ko apliecina lietā esošā pavēstu

uzziņas lapa.

Tiesa, nesaskatot Civilprocesa likuma 209., 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo

daļu uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Ievērojot to, ka atbildētājs nav sniedzis lietā paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, kā arī

to, ka nepastāv Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, atzīstot, ka prasītājas paskaidrojumi

un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un novērtējot tos kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiālos esošās zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka atbildētājam no 2007.gada 13.decembra līdz 2010.gada 28.decembrim bija reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese/ (lietas 28.- 29.lapa)

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka prasītāja ir Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2000.gada 4.aprīļa

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr./numurs/, 2011.gada 20.aprīļa papildvienošanos Nr./numurs/, kā arī 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/ apsaimnieko dzīvojamo māju pēc adreses /adrese/.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā

kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un piegādā dzīvokļu īpašniekiem

komunālos pakalpojumus.

2008.gada 7.februārī starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr./numurs/.

Ievērojot minēto, atzīstams, ka attiecības starp pusēm pastāv gan uz likuma, gan līguma pamata.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Līguma 3.1 punktu maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu dzīvokļa īpašnieks veic par katru kārtējo mēnesi līdz

nākamā mēneša 10 (desmitajam) datumam. Līguma 4.1.1.apakšpunktā noteikts, ka atbildētājs maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā apjomā.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka par laika posmu no 2008.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 1.februārim atbildētājam izveidojies

parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 2160,26 euro apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par parāda

2160,26 euro apmērā piedziņu.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 10.jūlija līdz 2016.gada 22.janvārim 458,16 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo punktu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas kavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tad tas ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un faktu, ka pamatparāds nav samaksāts, tiesa atzīst par pamatotu un samērīgu piedzīt no atbildētāja likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 10.jūlija līdz 2016.gada 22.janvārim 458,16 euro apmērā.

Bez tam, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama tās samaksātā valsts nodeva 339,48 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā 344,18 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi, kas nav samaksāti līdz lietas

izskatīšanai, proti –ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi atbilstoši lietā esošai izziņai 2,57 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 208.1pantu, tiesa

no s prie da

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 2160,26 euro, likumiskos procentus 458,16 euro un tiesas izdevumus 344,18 euro, kopā 2962,60 euro (divi tūkstoši deviņi

simti sešdesmit divi euro, 60 centi), kas jāiemaksā kontā: AS /Nosaukums/, /konta numurs/.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas (2160,26 euro).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,57 euro (divi euro, 57 centi), valsts labā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC

kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C31178916.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments par

tiesas izdevumu samaksu valsts labā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese L.Vazdiķe