Court dismissed VAT refund claim due to lack of real economic activity and suspicious transaction patterns.

Lietas arhīva Nr. A42-01289-17/18

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1220.A420351316.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2017. gada 20. decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Zariņa,

piedaloties pieteicējas SIA “Žāvētavu serviss” pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “Žāvētavu serviss” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2016. gada 11. novembra lēmuma Nr. 30.2-22.8/7383 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2016. gada 12. jūlijam pieteicējai SIA “Žāvētavu serviss”

veica pievienotās vērtības nodokļa auditu par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde ar 2016. gada 12. jūlija lēmumu Nr. 30.2-23.28/37451 pieteicējai nomaksai valsts budžetā

papildus noteica pievienotās vērtības nodokli 3 982,43 euro, soda naudu 4 128,48 euro un nokavējuma naudu 169,2 4 euro, kā arī uzlika par

pienākumu iemaksāt valsts budžetā nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli 9 779,43 euro, ja pieteicēja to ir

izmantojusi nodokļa vai citu nodokļu nomaksai vai pārmaksa atmaksāta nodokļu maksātājam.

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2016. gada 11. novembra lēmumu Nr. 30.2-22.8/7383 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts tālāk minētais.

[2.1] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē pieteicējas darījumi ar SIA “CrosBalt” un SIA “Mega Wood”

faktiski nav notikuši. Pieteicēja nav saņēmusi noformētajos rēķinos norādīto pakalpojumu un nav iegādājusies rēķinos norādītās preces.

[2.2] Noformētajās pavadzīmēs iekļauta nepatiesa un neidentificējama informācija par preču izsniegšanas vietu, kā arī par preču transportēšanu.

Darījuma apliecinošajos dokumentos nav norādīta informācija par darījumu apjomu, kvalitātes prasībām, kontroli, apakšuzņēmēju piesaistīšanu,

nodrošināto inventāru. Līdz ar to nav iespējams konstatēt katras iesaistītās personas faktiski veicamās darbības. Iesaistīto uzņēmumu pārstāvji snieguši

vispārīgu un pretrunīgu informāciju, kas liedz gūt skaidru priekšstatu par darījumu faktiskajiem apstākļiem.

[2.3] Trūkumi un neatbilstības noformētajos dokumentos, darījuma partneru amatpersonu savstarpējā saistībā (radniecība un draudzība),

sadarbības līgumu nenoformēšanas, ķēdē esošo pakalpojumu apliecinošo dokumentu noformēšana vienā dienā un citi pierādījumi liecina, ka

SIA “Žāvētavu serviss” piedalījās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem.

[2.4] Lietuvas nodokļu administrācijas sniegtā informācija pierāda, ka strīdus darījumos iesaistītā prece nebija “Baltijos Mainu Grupe” UAB rīcībā.

Līdz ar to tā nevarēja tikt iegādāta no minētās uzņēmējsabiedrības.

[2.5] Lietā konstatētais apstākļu kopums liecina par precīzu un iepriekš saskaņotu rīcību ķēdē esošu darījumu noformēšanā. Pieteicēja zināja, ka

grāmatvedībā reģistrē dokumentus par faktiski nenotikušiem simulatīva rakstura darījumiem ar SIA “Mega Wood” un SIA “CrosBalt”, ļaunprātīgi

izmantojot nodokļu sistēmu, lai gūtu fiskālas priekšrocības.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016. gada 14. decembrī saņemts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

2016. gada 11. novembra lēmuma Nr. 30.2-22.8/7383 atcelšanu. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

[3.1] Lēmums ir nepamatots, un tajā nav analizēti pieteicēja izteiktie argumenti. Lēmums nav balstīts uz pierādījumiem.

[3.2] SIA “Žāvētavu serviss” un SIA “Mega Wood” pārstāvju sniegtie paskaidrojumi izskaidro un pierāda strīdus darījumu faktisko norisi.

Uzstādītās iekārtas dabā pastāv.

[3.3] No SIA “Žāvētavu serviss” pilnvarotās personas /Pers. D/ paskaidrojumiem izriet, ka apkures katls tika piegādāts Rīgas iela 115A, Salaspilī,

jo pieteicēja to piegādāja tālāk SIA “Balt Brand”. Valsts ieņēmumu dienesta arguments par neidentificējamu preces piegādes adresi nav pamatots.

[3.4] Pieteicēja nav atbildīga par ķēdē esošo darījumu partneru rīcību, to spēju nodrošināt darījumu faktisko norisi.

[3.5] Lēmumā Valsts ieņēmumu dienests atsaucas uz citu uzņēmumu darbinieku sniegtiem paskaidrojumiem, tomēr minētie paskaidrojumi nav

administratīvajā lietā.

[3.6] Darījuma partneru amatpersonu radniecība nepierāda, ka strīdus darījumi ir fiktīvi.

[4] Valsts ieņēmumu dienests iesniedza paskaidrojumu, kurā norādīts, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties uz

pārsūdzētajā lēmumā un sākotnējā lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Paskaidrojumā papildus norādīts tālāk minētais.

[4.1] Pieteicējas viedoklis par lietā esošo pierādījumu vērtējumu atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta viedokļa, bet tas nav pamats pārsūdzētā

lēmuma atcelšanai.

[4.2] Darījuma partneru amatpersonu savstarpējā radniecība nav pamats, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Lietā iegūto pierādījumu

kopums norāda, ka darījumā iesaistītās personas rīkojās saskaņoti, lai iegūtu fiskālās priekšrocības.

[4.3] Atskaitot priekšnodokli, būtiski ir konstatēt, ka darījums ir noticis ar konkrēto rēķinā norādīto personu, nevis jebkuru personu. Ja tiek

konstatēts tas, ka darījums nav noticis ar konkrēto rēķinā norādīto personu, nodokļu maksātāja priekšnodokļa atskaitīšana nav pieļaujama.

[5] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki – /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/. Pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[6] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkts noteica, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti ar

nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti

iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem.

Priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm.

Tas nozīmē, ka, pirmkārt, jākonstatē, vai darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti

atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam

jāatbilst faktiski notikušam darījumam (Augstākās tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2/2013 (A42653407) 7.punkts, 2017. gada 25.

oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-294/2017 (A420433012) 4. punkts).

[7] Pieteicēja atskaitīja priekšnodokli par 2015. gada decembrī deklarēto darījumu ar SIA “CrosBalt”. Par minēto darījumu tika noformēts rēķins,

līgums, tāme un darbu pieņemšanas akts. 2015. gada 23. oktobra līgumā norādīts, ka SIA “CrosBalt” apņemas veikt pamatu un koksnes žāvēšanas

iekārtu montāžu un divu žāvēšanas iekārtu rekonstrukciju SIA “Mega Wood” objektā par 50 215 euro (lietas 1. sējuma 148. lapa). Arī 2015. gada

22. decembra rēķinā norādīts, ka tas ir par pamatu un koksnes žāvēšanas iekārtu montāžu un divu žāvēšanas iekārtu rekonstrukciju SIA “Mega Wood”

objektā (lietas 1. sējuma 145., 146. lapa).

[8] Pieteicēja iesniedza 2015. gada 26. oktobra līgumu ar SIA ”Balt Brand” par kokmateriālu žāvēšanas iekārtu izgatavošanu un piegādi (lietas

1. sējuma 196. lapa). 2015. gada 22.decembrī noformēts rēķins par to, ka pieteicēja iegādājas žāvēšanas iekārtu no SIA “Balt Brand” par 48 400

euro (lietas 1. sējuma 195. lapa).

[9] Par pieteicējas darījumu ar SIA “Mega Wood”, kas saistīts ar SIA “Cros Balt” un SIA ”Balt Brand” piegādātajām precēm un sniegtajiem

pakalpojumiem, pieteicēja Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza līgumu un rēķinu (lietas 1. sējuma 180., 182. lapa). 2015. gada 19. oktobra līgumā

norādīts, ka tas ir par kokmateriālu žāvēšanas kameras iegādi un uzstādīšanu (lietas 1. sējuma 188.?191. lapa). Līguma pielikumā norādīts, ka

uzstādīšana ietver arī pamatu izgatavošanu, žāvēšanas iekārtas piegādi, uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā, ar jauno žāvēšanas kontroles sistēmu tiek

aprīkota jaunā un arī divas papildu žāvēšanas iekārtas, tas uzlabos žāvēšanas kvalitāti. 2015. gada 22. decembra rēķinā arī norādīts, ka tas ir par

žāvēšanas kameras pārdošanu SIA “Mega Wood”, darījuma summa ir 87 725 euro (lietas 1. sējuma 188. lapa).

[10] No iepriekš aplūkotajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem izriet, ka pieteicēja iegādājās iekārtu par 48 400 euro, nolīga darbus

iekārtas uzstādīšanai par 50 215 euro, bet par minētās iekārtas piegādi un uzstādīšanu saņēma tikai 87 725 euro, tas ir par apmēram 11 000 euro

mazāk nekā tā samaksāja par šiem darbiem un iekārtu. Pieteicējas deklarētie darījumi nav ekonomiski pamatoti. Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē

norādīja, ka šī darījuma rezultātā gūtā peļņā bija apmēram 5 000 euro, izmaksas par esošo žāvēšanas iekārtu rekonstrukciju veidoja apmēra 60

procentus no kopējiem izdevumiem.

Pieteicēja nevienā lietas izskatīšanas stadijā nav norādījusi, ka tai ir bijis vēl kāds līgums ar SIA “Mega Wood”, piemēram, par esošo žāvēšanas

iekārtu rekonstrukciju. No iesniegtā līguma ar SIA “Mega Wood” izriet, ka esošo žāvēšanas iekārtu rekonstrukciju ietilpst šajā līgumā. Pieteicējas

pārstāvis lietas izskatīšanas laikā tiesā norādīja, ka pieteicēja ir iesniegusi visus darījumu apliecinošos dokumentus par strīdus darījumiem. Atbildot uz

Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu iesniegt pierādījumus par rekonstrukciju, pieteicēja citus dokumentus neuzrādīja (lietas 1. sējuma 180.?

198. lapa). Līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt, ka ar SIA “Mega Wood” būtu noslēgti vēl kādi darījumi. Arī no bankas konta izdrukām neizriet, ka

strīdus darījumu laikā būtu veikti vēl kādi maksājumi.

Savdabīga ir arī veikto pārskaitījumu secība un apjoms. SIA “Mega Wood” 2016. gada 7. un 14. janvārī pārskaitīja pieteicējai kopā 27 725 euro

(lietas 2. sējuma 183. lapa). Neraugoties uz to, ka SIA “Mega Wood” pieteicējai nav samaksājusi visu summu, pieteicēja 2016. gada 8. janvārī

pārskaitīja SIA “CrosBalt” visu summu par iekārtu montāžu, proti, 50 215 euro. Pilnīgi norēķini ar pieteicēju no SIA “Mega Wood” puses tika veikti

tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta uzsāktās pārbaudes, pieprasījuma sniegt paskaidrojumus par strīdus darījumu.

[11] No noformētajiem dokumentiem un liecinieku teiktā izriet pretrunīga informācija par žāvēšanas iekārtas projektēšanas un uzstādīšanas

termiņiem.

2015. gada 26. oktobra līguma ar SIA ”Balt Brand” 2.1. punktā norādīts, ka “iekārta tiek izgatavota 6 (četru) nedēļu laikā no līguma noslēgšanas

brīža” (lietas 1. sējuma 196. lapa).

No pieteicējas pārstāvja /Pers. D/ tiesas sēdē liecinātā izriet, ka žāvēšanas iekārtas projektēšana aizņem 8-12 nedēļas, pamatu izveide vienu

mēnesi, bet iekārtas montāža aptuveni vēl divas nedēļas. No liecinieka sākotnēji skaidrotā neizrietēja, ka šie darbi notiktu paralēli. Tātad kopējais

minimālais laiks no iekārtas pasūtīšanas līdz uzstādīšanas brīdim ir trīs mēneši un divas nedēļas. Ievērojot, ka iekārtas SIA “Balt Brand” pieteicēja pasūtīja

2015. gada 22. oktobrī, nav ticams, ka tās varēja tikt uzstādītas 2015. gada 22. decembrī. Ievērojot, ka iekārtas pamati, to parametri arī tiek norādīti

projektā un tie ir atkarīgi no žāvēšanas iekārtas tehniskajiem parametriem, nav ticama to izveide pirms žāvēšanas iekārtas projektēšanas pabeigšanas.

Līguma ar iekārtas ražotāju SIA “Balt Brand” 8.1. punktā norādīts, ka garantija ir 24 mēneši no iekārtas piegādes brīža (preču pavadzīmes-rēķina

izrakstīšanas datums). SIA “Balt Brand” pavadzīme ir izrakstīta 2015. gada 22. decembrī. No minētajiem dokumentiem izriet, ka iekārta tika piegādāta

2015. gada 22. decembrī. Līdz ar to nav saprotams, kā minēto iekārtu varēja uzstādīt un nodot ekspluatācijā jau 2015. gada 22. decembrī, kad

parakstīti visu darbu pieņemšanas akts ar SIA “CrosBalt”. Pat ja pieņem, ka iekārta pretēji pavadzīmē un līgumā norādītajam tika piegādāta pa daļām,

kā to tiesas sēdē norādīja /pers. D/, tas neizskaidro minētās iekārtas uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā tajā pašā dienā.

[12] /pers. D/ tiesas sēdē norādīja, ka pamatu izbūvei, žāvēšanas iekārtu siltināšanai būtiska ir izmantojamo materiālu īpašības un kvalitāte. /pers.

D/ tiesas sēdē uzrādīja vienu no 2017. gada projektētajām žāvēšanas iekārtām, kas sastāvēja no detalizētiem konstrukciju rasējumiem, piemēram,

pamatu rasējumi paredzēja konkrētu materiālu izmantošanu, drenāžas izveidi utt.. Liecinieka minētie apsvērumi ir loģiski, ievērojot SIA “Balt Brand”

ražoto iekārtu specifiku. Vienlaikus pieteicējas noformētie dokumenti ar SIA “CrosBalt” to neatspoguļo. Proti, tāmē ar SIA “CrosBalt” vispārīgi norādīts,

ka ir paredzēta pamatu montāža, bet pamatu izveidei nepieciešamie materiāli, to veids, apjoms, īpašības, pamatu konstrukcijas, rasējumi, pamatu platība

nav norādīti (lietas 1. sējuma 147. lapa). /pers. D/ norādīja, ka esošo žāvēšanas iekārtu rekonstrukcija paredzēja siltināšanu, arī šajā gadījumā būtiska

esot bijusi izmantojamo materiālu kvalitāte. Arī par šo darbu veikšanā izmantotajiem materiāliem detalizētāka vienošanās dokumentos nav atspoguļota.

Liecinieka skaidrotais, ka būvniecības speciālistiem detaļas tāpat ir skaidras, viss ir ticis izrunāts, neiztur kritiku, ievērojot projektēto žāvēšanas iekārtu

specifiku, kā arī to, ka SIA “CrosBalt” nav specializējies šādu iekārtu uzstādīšanā, strīdus darījums ir bijusi vienīgā reize, kad šādu darbu veikšanai viņi ir

tikuši piesaistīti.

[13] No pieteicējas un SIA “Mega Wood” līguma izriet, ka žāvēšanas iekārtu konstrukciju veido kolonnas, sijas, iekšsienas, izolācija, ārsienas utt.

(lietas 1. sējuma 191. lapa). Pieteicējas pārstāvis skaidroja, ka tāmē ar SIA “CrosBalt” norādītās iekārtas, piemēram, nesošās konstrukcijas, sienas,

siltumizolācija, ventilatori, kaloriferi, piederēja pieteicējai, tāmē norādītās pozīcijas Nr. 11 un 12 bija no apakšuzņēmēja, kas veica rekonstrukciju (lietas

1. sējuma 106. lapa).

SIA “CrosBalt” izpilddirektors /pers. G/ tiesas sēdē norādīja, ka viņš pats iegādājās būvniecības materiālus, proti, siju konstrukcijas, vati, betonu,

bet žāvēšanas iekārtu atveda pasūtītājs (lietas 2. sējuma 170. lapas otrā puse). Liecinieka teiktais, ka viņš pats iegādājās siju konstrukcijas un vati

norāda, ka viņam nav izpratnes par žāvēšanas iekārtas uzbūvi, jo viņš nosauca žāvēšanas iekārtas sastāvdaļas, kas konkrētajā gadījumā atsevišķi nebija

jāpērk. Arī tāmē starp SIA “CrosBalt” un pieteicēju bija norādīts, ka jāveic siju montāža, bet tajā nebija minēts, ka SIA “CrosBalt” veic to iegādi.

SIA “CrosBalt” izpilddirektors /pers. G/ tiesas sēdē norādīja, ka viņš neatceras, kādi tieši darbi bija jāveic citu žāvēšanas iekārtu rekonstrukciju

laikā (lietas 2. sējuma 170. lapas otrā puse). Arī Valsts ieņēmumu dienestā sniegtajos paskaidrojumos minētā persona nenorādīja ne objektā veikto

darbus, ne izmantotos materiālus (lietas 1. sējuma 163., 164. lapa). /pers. G/ tiesas sēdē sākotnēji norādīja, ka darbus veica viņa darbinieki, tad

pieļāva, ka varētu būt arī apakšuzņēmēji, lai gan no paskaidrojumiem iestādē un noslēgtajiem līgumiem izriet, ka visus darbus objektā esot veikuši

piesaistīti apakšuzņēmēji.

SIA “CrosBalt” izpilddirektora sniegtā informācija liecina, ka SIA “CrosBalt” darbus objektā faktiski neveica. Minētā persona norādīta kā

montāžas darbu uzraudzītājs. Ja darbi objektā faktiski būtu veikti, minētajai personai būtu izpratne par žāvēšanas iekārtas uzstādīšanu un montāžu, tajā

izmantotajiem materiāliem, faktiskajiem darbu veicējiem. Konkrētajā gadījumā liecinieks nespēj saprātīgi izskaidrot nevienu no strīdus darījuma izpildes

laikā veicamajiem darbiem.

[14] No pieteicējas pārstāvja /Pers. D/ stāstītā izriet, ka SIA “Balt Brand” ir koksnes žāvēšanas iekārtu ražotājs, tiesai nav pamata minēto

informāciju apšaubīt. Liecinieka stāstītais par koksnes žāvēšanas iekārtu ražošanu bija pietiekami konkrēts un detalizēts. Vienlaikus no liecinieka teiktā

neizrietēja SIA “Žāvētavu serviss” loma saražoto koksnes žāvēšanas iekārtu pārdošanas procesā. Liecinieka teiktais, ka pieteicēja tika piesaistīta, jo bija

nepieciešamība palielināt SIA “Žāvētavu serviss” apgrozījumu un peļņu, norāda, ka SIA “Balt Brand” nebija nepieciešami pieteicējas pakalpojumi. Tā

pati tika pilnībā galā ar savas produkcijas pārdošanu, iekārtu uzstādīšanu. Liecinieki nevarēja izskaidrot un pamatot, kāpēc atsevišķos gadījumos iekārtas

tirgo caur SIA “Žāvētavu serviss”, bet citos gadījumos tieši gala patērētājam. /pers. D/ tiesas sēdē norādīja, ka ar SIA “Žāvētavu serviss” palīdzību tiek

meklēti pircēji. Minētais apgalvojums neiztur kritiku, jo /pers. D/ tiesas sēdē arī norādīja, ka SIA “Žāvētavu serviss” tika piesaistīta darījumos ar SIA

“Mega Wood”, jo tās pārstāvis jau bija zināms, tāpēc arī darījums tika noformēts caur SIA “Žāvētavu serviss”.

Liecinieks, skaidrojot pieteicējas noslēgtos darījumus, arī nevarēja paskaidrot, vai un kurās situācijās viņš ir darbojies kā pieteicējas, bet kuros

gadījumos kā SIA “Balt Brand” pārstāvis. Turklāt pieteicējas darbinieks tiesas sēdē liecināja, ka darbības sākotnējā posmā uzņēmumā bija arī montāžas

brigāde, tā vairs neesot pēdējā laikā. Ja tas ir tā, tad SIA “Žāvētavu serviss” piesaiste iekārtu piegādē un montāžā 2015. gadā nav izskaidrojama.

[15] Pieteicēja nevienā no lietas izskatīšanas stadijām neiesniedza tiesā žāvēšanas iekārtas montāžas rokasgrāmatu. No liecinieku teiktā izriet, ka tā

ir nepieciešama iekārtas montāžai, tāda vispār ir bijusi, bet nav saglabājusies. Tiesas ieskatā minētā rokasgrāmata novērstu šaubas par saražotās iekārtas

piegādē un uzstādīšanā iesaistītajām personām. Nav saprotams, kāpēc šāda rokasgrāmata nav bijusi noformēta kā darījumu apliecinošo dokumentu

sastāvdaļa. Nav arī saprotams, kādu žāvēšanu iekārtu SIA “Balt Brand” bija projektējusi SIA “Mega Wood” 2015. gada 14. septembrī. No /Pers. D/

teiktā izriet, ka SIA “Mega Wood” bija tikai viena SIA “Balt Brand” žāvēšanas iekārta. Ja tāda jau bija uzprojektēta 2015. gada 14. septembrī, tad nav

saprotams, par kādu vēl žāvēšanas iekārtu piegādi un uzstādīšanu SIA “Mega Wood” vienojās ar pieteicēju.

[16] Pieteicēja atskaitīja priekšnodokli par 2015. gada novembrī deklarēto darījumu ar SIA “Mega Wood” par mazlietota apkures katla piegādi

un montāžu.

Par strīdus darījumu noformēts 2015. gada 27. novembra rēķins, 2015. gada 2. novembra tāme, 2015. gada 4. decembra darbu pieņemšanas akts

(lietas 1. sējuma 97., 98., 99. lapa). Darījuma summa bija 29 077,97 euro. No pieteicējas pārstāvja paskaidrojuma izriet, ka katls tika uzstādīts Rīgas

ielā 115, Salaspilī, SIA “Balt Brand” teritorijā, transportēšanu un uzstādīšanu nodrošināja SIA “Mega Wood”, darbi tika veikti novembra beigās, par

darbu izpildi tika noformēts darbu pieņemšanas-nodošanas akts (lietas 1. sējuma 104., 105. lapa). Pieteicēja SIA “Mega Wood” rēķinu apmaksāja

2015. gada 9. decembrī (lietas 2. sējuma 183. lapa). SIA “Mega Wood” pārstāvis tiesas sēdē liecināja, ka apkures katla piegāde tika veikta novembrī,

ap valsts svētkiem (lietas 2. sējuma 175. lapa).

Rēķins par to, ka pieteicēja pārdod SIA “Balt Brand” apkures katlu, kura cena ir 32 912 euro, izrakstīts 2015. gada 16. decembrī (lietas

1. sējuma 139. lapa). Par darījumu sagatavota arī 2015. gada 7. decembra tāme (lietas 1. sējuma 140. lapa). SIA “Balt Brand” darbinieki

paskaidroja, ka katlu atveda 2015. gada 16. decembrī (lietas 1. sējuma 135.?136. lapa). Pārskaitījums pieteicējai veikts jau 2015. gada 16. decembrī

(lietas 2. sējuma 130. lapa).

No minētajiem pierādījumiem izriet, pretrunīga informācija par apkures katla piegādes laiku. Proti, no dokumentiem ar SIA “Mega Wood” un viņu

pārstāvja skaidrotā izriet, ka apkures katla uzstādīšana tika pabeigta jau 2015. gada novembra vidū, otrajā pusē. Savukārt ar SIA “Balt Brand”

noformētie dokumenti liecina, viņu darbinieki skaidro, ka katlu uzstādīja decembra vidū. Ja SIA “Mega Wood” faktiski būtu veikuši katla piegādi un

uzstādīšanu, tad katla uzstādīšanas laikiem būtu jāsakrīt.

[17] No pieteicējas pārstāvja paskaidrojuma izriet, ka katla transportēšanu un uzstādīšanu nodrošināja SIA “Mega Wood” (lietas 1. sējuma 104.,

105. lapa). SIA “Mega Wood” pārstāvis tiesas sēdē liecināja, ka apkures katla uzstādīšanas darbus veica SIA “Mega Wood” darbinieki (lietas

2. sējuma 175. lapa).

SIA “Balt Brand” darbinieki paskaidroja, ka apkures katlu uzstādīja paši SIA “Balt Brand” darbinieki, /pers. H/ veica elektromontāžas darbus, bet

pārējie darbinieki metināja, montēja skursteni, pieslēdza katlu pie sistēmas (lietas 1. sējuma 135.?136. lapa). SIA “Balt Brand” darbinieks paskaidroja,

ka uzstādīšanas darbus veica SIA “Balt Brand”, vēlāk, ka pieteicēja (lietas 1. sējuma 142., 143. lapa).

SIA “Balt Brand” darbinieki tika nopratināti tiesas sēdē administratīvajā lietā Nr. A420326916. Viens no viņiem norādīja, ka apkures katla

uzstādīšanas laikā viņš veica metināšanas darbus, lai apkures katls tiktu ātrāk uzstādīts. Faktiski katls darbojās vienu sezonu, bet tad tika demontēts. Otrs

SIA “Balt Brand” darbiniekiem norādīja, ka viņš pieslēdza katla cirkulācijas sūkni elektrībai, lai pārbaudītu, vai katls ir funkcionēt spējīgs, katls kopējai

sistēmai netika pieslēgts, faktiski tas nedarbojās, dūmvadam tas nebija pieslēgts. Liecinieks arī norādīja, ka tajā pašā cehā jau atradās mazāks apkures

katls, kurš bija pieslēgts skurstenim un kurš darbojas arī tagad. Atvesto katlu bija plānots uzstādīt mazākā katla vietā, bet atvestajam katlam bija

nepieciešama rekonstrukcija (lietas 2. sējuma 200.?202. lapa).

Tiesa piešķir ticamību SIA “Balt Brand” darbinieku sākotnējiem Valsts ieņēmumu dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem, ka SIA “Mega Wood”

darbinieki nebija iesaistīti apkures katla uzstādīšanā. Tiesas sēdē viens no darbiniekiem skaidroja, ka uzstādīšanu veica arī SIA “Mega Wood”, otrs

darbinieks pieļāva, ka tas tā varētu būt. Vienlaikus nav saprotams, kādi tad vēl apkures katla uzstādīšanas darbi bija jāveic. SIA “Mega Wood” pārstāvis

tiesas sēdē liecināja, ka katls bija jāsaskrūvē un jāsametina (lietas 2. sējuma 175. lapa). Tas atbilst tiem darbiem, kurus SIA “Balt Brand” darbinieki

norādīja kā pašu paveiktus. Arī no tāmes neizriet vēl kādi veicami papildu darbi. Turklāt no SIA “Balt Brand” darbinieka skaidrotā izriet, ka katls faktiski

tā arī nekad nav ticis pieslēgts kopējai apkures sistēmai. Vēlāk, tiekot konfrontēts, viņš savu liecību mainīja. Tiesa sākotnējai versijai piešķir ticamību, jo

stāstītais par nepieciešamību katlu pielāgot ir ticams, tas atbilst pārējo liecinieku teiktajam, ka apkures katls nebija piemērots, tāpēc pēc sezonas tas it kā

tika demontēts, vietā uzstādīts iepriekšējais apkures katls. Ja SIA “Mega Wood” darbinieki būtu veikuši katla uzstādīšanu, tad SIA “Balt Brand”

darbinieki šādas versijas par apkures katla montāžu un darbību nebūtu izteikuši.

[18] Iepazīstoties ar pieteicējas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām, redzams, ka pieteicējas darījumu un darījumu partneru skaits ir neliels.

Arī no pieteicējas konta izdrukām redzams, ka pieteicēja ar aktīvu saimniecisko darbību strīdus darījumu noslēgšanas un izpildes laikā nav veikusi. Arī no

pieteicējas pārstāvja skaidrotā izriet, ka lielākais sadarbības partneris bija tikai SIA “Balt Brand”. Pieteicējas pārstāvja skaidrotais par darījumu

ekonomisko būtību, proti, ka tie bija nepieciešami pieteicējas apgrozījuma palielināšanai, norāda, ka pieteicēja ar reālu saimniecisko darbību

nenodarbojās. Strīdus darījumu dokumentu noformēšanu atviegloja uzņēmējsabiedrību darbinieku un amatpersonu savstarpējā radniecība. Tas arī

izskaidro to, kāpēc SIA “Balt Brand” darījumi ar SIA “Mega Wood” tiek noformēti “caur SIA “Žāvētavu serviss””, kā to apzīmēja /pers. D/, bet

lielākajā daļā gadījumu SIA “Žāvētavu serviss” pakalpojumu netiek izmantoti, kā to norādīja /pers. E/.

[19] Ievērojot norādītos apsvērumus, iestāde pamatoti neatzina pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par 2015. gada decembrī deklarēto

darījumu ar SIA “Cros Balt” un par 2015. gada novembrī deklarēto darījumu ar SIA “Mega Wood”.

[20] Iestāde veiktie soda naudas un nokavējuma naudas aprēķini saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otro daļu un 32. panta

piekto daļu ir pamatoti. Pieteicēja nav norādījusi uz pārsūdzētā lēmuma nepilnībām šajā daļā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA “Žāvētavu serviss” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2016. gada 11. novembra lēmuma Nr. 30.2-

22.8/7383 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A. Zariņa