Court dismissed appeal against administrative fine for failure to maintain public areas as required by local regulations.

Lietas arhīva Nr. 1A-0173-17/18

ECLI:LV:RVPT:2017:1110.1A30017317.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 10.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane

izskatījusi rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, AS „Pilsētas zemes dienests” sūdzību par Siguldas novada domes Administratīvās komisijas

2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.N18 EM506054/110/2017, un

konstatēja:

2017.gada 22. maijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols EM 506054, ar kuru konstatēts, ka 2017. gada 22.maijā, plkst.17:31, akciju

sabiedrības „Pilsētas zemes dienests”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ īpašumos, /adrese/ un /adrese/ Siguldā, Siguldas novadā, nav veikti regulārās

apkopjamās teritorijas sakopšanas darbi, kā rezultātā īpašumos izveidojušās lapu kaudzes. Pārkāpjot Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo

noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” punktu 3.2.

Atbildība par minētajām darbībām paredzēta Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6, punktā 5.1.

Ar Siguldas novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Komisija, arī Iestāde) 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.N18 EM506054/110/2017

(turpmāk tekstā arī – Lēmums) nolemts, atzīt par vainīgu AS „Pilsētas zemes dienests”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, izdarītajā administratīvajā

pārkāpumā un piemērot naudas sodu EUR 100,00 apmērā.

Lēmumā norādīts, ka Komisija 2017.gada 23.maijā saņēma no Siguldas novada Pašvaldības policijas (turpmāk tekstā- SNPP) administratīvās lietas

materiālus par pārkāpumu, kas paredzēts Siguldas novada 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju,

apstādījumu un aizsardzības saistošie noteikumi” punktā 3.2. (Regulāri jāveic apkopjamās teritorijas apstādījumu un ceļa grāvju tīrīšana, lapu, atkritumu

savākšana, zāles nopļaušana. Apdzīvotās vietās zāles garums apstādījumos nedrīkst pārsniegt 15 cm). Par noteikto prasību neievērošanu, uzliek naudas sodu

juridiskajām personām līdz tūkstoš četri simti eiro.

Lēmumā norādīts, ka no lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 10.maijā SNPP inspektors Valters Zeltiņš kopā ar inspektoru Edgaru Karolu, pildot

dienesta pienākumus, veica Siguldas novada Saistošo noteikumu kontroli un ievēroja, ka nekustamo īpašumu teritorijās /adrese/ pagastā, Siguldas novadā,

kadastra Nr./numurs A/, un /adrese/, nav veikti regulāri apkopjamās teritorijas sakopšanas darbi - īpašumos uzkrājušās lapu kaudzes. Veikta notikuma vietas

apskate un fotofiksāža.

Nekustamā īpašuma īpašniekam AS „Pilsētas zemes dienests” nosūtīta vēstule ar lūgumu 2017.gada 22.maijā plkst.10:00 ierasties Siguldas novada

Pašvaldības policijā paskaidrojuma sniegšanai, sakarā ar izveidojušos situāciju abos augstāk minētajos īpašumos.

AS „Pilsētas zemes dienests” pārstāvis uz paskaidrojuma sniegšanu neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja.

Lēmumā norādīts, ka 2017.gada 22.maijā SNPP inspektors Valters Zeltiņš kopā ar inspektoru Edgaru Karolu, pildot dienesta pienākumus, veica

atkārtotu nekustamo īpašumu Zinātnes ielā 4B un /adrese/ apsekošanu un konstatēja, ka īpašumi joprojām nav sakopti atbilstoši Siguldas novada 2005.gada

11.maija saistošo noteikumu Nr.6, punkta 3.2. prasībām.

2017.gada 22.maijā AS „Pilsētas zemes dienests” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols bez personas klātbūtnes, bet tā otrais eksemplārs

2017.gada 23.maijā nosūtīts uz juridisko adresi.

Lēmumā noradīts, ka 2017.gada 13.jūnijā administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta bez pie atbildības saucamās personas pārstāvja klātbūtnes. AS

„Pilsētas zemes dienests” lūdz lietu izskatīt bez tā pārstāvja klātbūtnes, norādot apstākļiem, kas nepieļauj lietvedības turpināšanu administratīvā pārkāpuma

lietā un lūdz lietvedību izbeigt.

Lēmumā norādīts, ka Komisija izanalizējot lietā noformētos pierādījumus konstatēja, ka administratīvā pārkāpuma protokola sadaļā „protokolam

pievienots”: „Pievienoto dokumentu saraksts”, no kura savukārt izriet pierādījumu kopums konkrētajā administratīvajā lietā, ir pietiekams.

Vadoties pēc sarakstā uzskaitītajiem pierādījumiem - SNPP inspektora V.Zeltiņa dienesta ziņojumiem, LURSOFT izdrukas, apskates protokola,

fotofiksācijas, zemesgrāmatas izdrukām, ar uzaicinājumu sniegt paskaidrojumu, Sodu reģistra, kā arī administratīvā pārkāpuma protokolu - ir pierādīta AS

„Pilsētas zemes dienests” nolaidīgā attieksme pret sev piederošo nekustamo īpašumu.

Lēmumā norādīts, ka AS „Pilsētas zemes dienests” ir atbildīga sabiedrības priekšā par radīto nesakopto vidi, kas, kā liecina apskates protokolā

fiksētais, atrodas pagasta centrā un ir visiem labi redzams. Kā arī, nekustamais īpašums nav ierobežots, nav norādes par tā piederību un ir brīvi piekļūstams

jebkurai personai, kā arī - vizuālais skats bojā tūristu apmeklēto vidi un novada kopējo tēlu.

Komisija secināja, ka AS „Pilsētas zemes dienests” nekādā veidā nav atbrīvojams no īpašuma uzturēšanas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, šajā

gadījumā, Siguldas novada 2005.gada 11 .maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un

aizsardzības saistošie noteikumi” prasībām.

Komisija nolēma atzīt par vainīgu AS „Pilsētas zemes dienests”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, administratīva pārkāpumā izdarīšanā un piemērot

naudas sodu EUR 100,- (viens simts eiro un 00 centi) apmērā.

Apstrīdot Siguldas novada domes Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.N18 EM506054/110/2017, AS „Pilsētas zemes dienests”

(turpmāk- sūdzības iesniedzējs) norādījis, ka Ar Siguldas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.N18

EM506054/110/2017 sūdzības iesniedzējam ir piemērots administratīvais sods - naudas sods EUR 100 apmērā par apkopjamās teritorijas sakopšanas darbu

neveikšanu, kā rezultātā ir uzkrājušās lapu kaudzes nekustamajos īpašumus /adrese/ pagastā, Siguldas novadā, kadastra numurs /numurs A/, un /adrese/.

Sūdzības iesniedzējs lēmumu pārsūdz pilnā apmērā, lūdz atcelt uzlikto administratīvo sodu, izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzībā norādīts, ka par pierādījumiem, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk – Latvijas APK) 243. panta ceturtajai daļai,

bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokola Nr. EM 506054 sastādītājs it kā ir konstatējis, ka AS „Pilsētas zemes dienests” neesot veicis

regulārus teritorijas sakopšanas darbus. Protokolam nav pievienoti pierādījumi par minēto faktu.

Atbilstoši Latvijas APK 243. panta piecpadsmitajai daļai, administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma

protokolā. Konkrētajā gadījumā protokolā ir norāde par pievienotu „pievienoto dokumentu sarakstu”, kas atbilstoši judikatūrai nav uzskatāms par pierādījumu,

jo katram pierādījumam administratīvā pārkāpuma protokolā jātiek nekļūdīgi identificētam (aprakstītam).

Latvijas APK 243. pantā noteikts, ka “Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu

palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā”. Šajā pantā arī noteikts, ka

“Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā”. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka ne „dokumentu saraksts”,

ne fotofiksācijas nav pierādījumi, kas būtu fiksēti administratīvā pārkāpuma protokolā, tādējādi tie nav pieļaujami pierādīšanas līdzekļi. Ar tiem nav pieļaujams

pierādīt administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Latvijas APK 243. panta desmitajā daļā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar

tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. AS „Pilsētas

zemes dienests” nav sniedzis atļauju pašvaldības policijas darbiniekiem iekļūt tās privātīpašumā ar mērķi sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, tādējādi

fiksētās ziņas ir iegūtas ar nepieļaujamiem pierādīšanas līdzekļiem un secīgi nevar kalpot par pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Sūdzībā norādīts, ka ņemot vērā augstākminēto, ir konstatējams, ka ar administratīvā pārkāpuma lietvedībā esošajiem Latvijas APK atbilstošiem

pierādīšanas līdzekļiem nav pierādīta AS „Pilsētas zemes dienests” vaina par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un lūdz tiesu atcelt Siguldas

novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr. N18 EM506054/110/2017 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Siguldas novada domes Administratīvā komisija tiesas noteiktā termiņā nav sniegusi paskaidrojumus, pieteikusi citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus, kā arī nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un sūdzību secina, ka sūdzība ir nepamatota un ir noraidāma turpmāk

norādīto apsvērumu dēļ.

Motīvu daļa

Latvijas APK 288.panta pirmā daļa nosaka, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais,

bet aizskartais mantas īpašnieks — daļā par savu mantu —, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās

juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas)

tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Latvijas APK 289.6 panta septītā daļa noteic, ka izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais

pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai

Latvijas APK 289.¹² panta otrā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas APK 7.panta pirmo un otro daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 272.pants noteic, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

No minētajām tiesību normām secinājums, ka personu var saukt pie administratīvās atbildības un piemērot administratīvo sodu tikai tad, ja viņas rīcībā ir

konstatēts un pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Kā izriet no lietas materiāliem 2017.gada 22.maijā Siguldas novada Pašvaldības policijas darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma ar kuru

konstatēts, ka 2017. gada 22.maijā, plkst.17:31, akciju sabiedrības „Pilsētas zemes dienests”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ īpašumos, /adrese/ un /adrese/

Siguldā, Siguldas novadā, nav veikti regulārās apkopjamās teritorijas sakopšanas darbi, kā rezultātā īpašumos izveidojušās lapu kaudzes. Pārkāpjot Siguldas

novada domes 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības

saistošie noteikumi” punktu 3.2.

Atbildība par minētajām darbībām paredzēta Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6, punktā 5.1.

Ar Siguldas novada domes Administratīvās komisijas 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr. N18 EM506054/110/2017 nolemts, atzīt par vainīgu sūdzības

iesniedzēju, izdarītajā administratīvajā pārkāpumā un piemērot naudas sodu EUR 100,00 apmērā.

Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un

aizsardzības saistošie noteikumi” punkts 3.2. paredz, ka regulāri jāveic apkopjamās teritorijas apstādījumu un ceļa grāvju tīrīšana, lapu, atkritumu savākšana,

zāles nopļaušana. Apdzīvotās vietās zāles garums apstādījumos nedrīkst pārsniegt 15 cm.

Ar Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas

un aizsardzības saistošie noteikumi” punktu 5.1. noteikts, ka par šo noteikumu neievērošanu fiziskajām personām tiek uzlikts naudas sods līdz 350 euro, bet

juridiskajām personām tiek uzlikts naudas sods līdz 1400 euro.

Līdz ar to, lai izskatāmā lietā sūdzības iesniedzēju sauktu pie administratīvās atbildības par Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo

noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” punktā 3.2, noteikto

prasību neievērošanu, tiesai ir jākonstatē, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis normatīvo aktu prasības, t.i. regulāri nav veicis apkopjamās teritorijas

apstādījumu un ceļa grāvju tīrīšanu, lapu, atkritumu savākšanu, zāles nopļaušanu. Apdzīvotās vietās zāles garums apstādījumos nedrīkst pārsniegt 15 cm.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs ir nekustamo īpašumu /adrese/ pagastā, Siguldas novadā, kadastra Nr./numurs A/, un /adrese/, īpašnieks, ko

apstiprina Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Siguldas pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr.100000233662, kadastra numurs /numurs B/, no kura

izriet, ka nekustamais īpašums ar nosaukumu /adrese/ sastāv no zemes gabala ar platību 2,511 ha un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Siguldas

pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr.100000417941, kadastra numurs /numurs C/, no kura izriet, ka nekustamais īpašums /adrese//adrese/ sastāv no zemes

gabala 2,172 ha platībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šī panta 4.daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par

pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka Siguldas novada Pašvaldības policijas amatpersona konstatējusi administratīvo pārkāpumu un

sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu.

Tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi

apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu vai protokola neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem, jo ziņas vai

fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi

administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Latvijas APK 248. 1 pants nosaka, ka ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru

sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu

ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā

pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi

apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu vai protokola neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem, jo ziņas vai

fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi

administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Tiesa secina, ka lietas materiālos esošie pierādījumi – administratīvā pārkāpuma protokols, pašvaldības policijas darbinieka ziņojums, apskates protokols

un fotofiksācijas ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai apgalvotu, ka AS „Pilsētas zemes dienests” ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības

par Siguldas novada domes 2005.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.6 „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un

aizsardzības saistošie noteikumi” punktā 3.2, noteikto prasību neievērošanu.

Kā norādījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija savā 2016.gada 14.aprīļa spriedumā lietā Nr.104AA-0367-16/28, ka tiesa nevar izlemt

konkrētās lietas apstākļus, vērtējot vienīgi sūdzībā norādīto un paļaujoties uz tajā norādīto apgalvojumu patiesumu, pretējā gadījumā katrs tiesībsargājošās

iestādes personai izdots nelabvēlīgs lēmums būtu atceļams pie apstākļiem, kad persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju, kas, viņaprāt, ir ticama

un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.

Fakts, ka persona, kas ir saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par

pamatu, lai atceltu Iestādes lēmumu.

Judikatūrā ir norādīts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā

pārkāpuma lietā (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKA-157/2007).

Senatoru kolēģija 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-647/2008 norāda, ka amatpersonas sastādītiem dokumentiem,

tai skaitā administratīvā pārkāpuma protokolam, a priori ir publiskā ticamība un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa konstatē, ka Iestāde izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ir ievērojusi Latvijas APK 32.panta pirmās

daļas nosacījumus, kas nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildības par izdarīto

pārkāpumu, stigrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīviem pārkāpumiem.

Līdz ar to tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289.¹³ trešo daļu atzīst par pamatotu un pietiekamu Iestādes lēmumā norādīto motivāciju un atzīst, ka

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kā dēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.¹³, 289.18pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt AS „Pilsētas zemes dienests” reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzību un atstāt negrozītu Siguldas novada domes Administratīvās komisijas

2017.gada 13.jūnija lēmumu N18 EM506054/110/2017.

Spriedumu pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesas spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017. gada 10.novembrī.

Tiesnese A.Feldmane