Court dismissed appeal against traffic fine for parking near crosswalk in residential zone.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the appellant's appeal against a traffic fine for parking near a crosswalk in a residential area. The court found that the vehicle violated both the prohibition on stopping near crosswalks and the requirement to park only in designated spots within residential zones. Consequently, the court upheld the lower court's decision to impose the administrative penalty.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 289.12panta 2. daļa; CSN 135.6 punkts; CSN 155 punkts; The court held that parking near a crosswalk violates traffic rules regardless of the residential zone status, and such violations justify administrative liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A42916509 143/AA43-0955-12/5 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2012.gada 12.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: Tiesnesis referents V.Poķis, tiesneses I.Amona un S.Liniņa rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.S. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punkta, sakarā ar A.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.aprīļa spriedumu. Aprakstošā daļa [1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk - Policija) vecākais inspektors 2009.gada 27.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.D57 107726326 (turpmāk – protokolspaziņojums) par to, ka tika fiksēta transportlīdzekļa Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis), novietošana stāvēšanai Rīgā, pretī Palasta ielas 1.namam, brauktuvju krustošanās vietā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.6.apakšpunktā noteiktās prasības. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punktā. Pamatojoties uz minēto, Transportlīdzekļa vadītājai, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 30 apmērā.
[2] Izskatot A.S. apstrīdēšanas iesniegumu, Policijas priekšnieks ar 2009.gada 4.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/3103 (turpmāk - Lēmums) nolēma protokolu-paziņojumu atstāt negrozītu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pārkāpuma fakts ir pierādīts ar protokolu-paziņojumu, pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtajām fotogrāfijām, kurās ir redzams, ka Transportlīdzeklis stāv, pārkāpjot CSN 135.6.punktu. [2.2] Saskaņā ar CSN 135.6.punktu ir aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietās un tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Tādējādi lietā ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrots, ka ir izdarīts CSN 135.6.punkta pārkāpums, par ko ir paredzēta atbildība LAPK 149. 10panta piektās daļas 8.punktā. [2.3] Ņemot vērā apstākli, ka A.S. vadītā automašīna atradās Rīgā, pretī Palasta ielas 1.namam, kas ietilpst Vecrīgā, t.i., dzīvojamā zonā, Policija konstatēja, ka A.S. ir pārkāpusi arī CSN 155.punktu, kas noteic, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, - transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. [2.4] Tā kā par LAPK 149.10panta piektās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 30, izvērtējot piemērojamā soda apmēra samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma raksturu, netiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kā arī citi apstākļi, un tiek vērtēts tikai tas, ka ir izdarīts attiecīgs administratīvais pārkāpums, par ko ir paredzēts administratīvais sods Ls 30 apmērā. Ievērojot, ka LAPK par konkrēto pārkāpumu paredz tikai vienu soda veidu un apmēru, uzliekot administratīvo sodu, likums nepieļauj vērtēt tā apmēru, līdz ar ko izskatāmajā gadījumā nav piemērojama LAPK 32.panta otrā daļa.
[3] 2009.gada 31.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.S. pieteikums (turpmāk - sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Sūdzībā norādīts, ka Policija nav vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvajā pārkāpuma lietā. Lēmums nesatur argumentus, kas pierādītu A.S. vainu. Pieņemot Lēmumu, iestāde ir pārkāpusi tiesiskuma, objektīvās izmeklēšanas un patvaļas aizlieguma principus. Protokols-paziņojums tika sastādīts Vecrīgā, t.i., dzīvojamā zonā, kas apzīmēta ar ceļa zīmi Nr.528, līdz ar to transportlīdzekļu stāvēšanu regulē CSN 155.punkts, nevis CSN 135.6.punkts. Novietotais Transportlīdzeklis netraucēja gājēju pārvietošanos, un tas nebija novietots brauktuvju krustošanās vietā.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.aprīļa spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet A.S. pieteikums (sūdzība) noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] CSN 135.6.punkts noteic, ka aizliegts novietot transportlīdzekli stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas. Savukārt LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punkts paredz, ka par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. [4.2] Lietā nav strīda par to, ka A.S. protokolā-paziņojumā norādītajā laikā un vietā bija novietojusi stāvēšanai viņai piederošo Transportlīdzekli.
Lietā nav strīda arī par to, ka Transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai vietā un veidā, kā tas ir fiksēts policijas uzņemtajās fotogrāfijās. Līdz ar to ir noskaidrojams, vai A.S. Transportlīdzekli ir novietojusi stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas. [4.3] Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādījumiem lietā var kalpot protokols-paziņojums; fotoattēli, kas uzņemti pārkāpuma fiksēšanas brīdī (lietas 18.lapa); SIA „Rīgas luksofors” iesniegtā satiksmes organizācijas shēma (lietas 24.lapa);
A.S. paskaidrojumi tiesai (lietas 3.-4.lapa). [4.4] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus – A.S. paskaidrojumus par lietas apstākļiem, protokolu-paziņojumu un lietā esošās fotogrāfijas – un izvērtējusi tos pēc būtības, tiesa deva priekšroku Policijas argumentiem. Proti, protokols-paziņojums pats par sevi ir uzskatāms par vienu no pierādījumiem lietā, no kura izriet Policijas darbinieka fiksētie apstākļi un ar kuru attiecīgi ir konstatēts, ka ir ticis izdarīts administratīvais pārkāpums. Lai ar papildus pierādījumiem apstiprinātu protokolā-paziņojumā minēto, Policijas inspektors ir fiksējis pierādījumus, uzņemot fotogrāfijas.
Saskaņā ar CSN 1.24.punktu krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Pārbaudot fotogrāfijas, īpaši fotogrāfijās Nr.1 un Nr.2 redzamo, kā arī SIA „Rīgas luksofors” tiesā iesniegto satiksmes organizācijas shēmu, tiesa uzskatīja, ka pamatoti ir konstatēts LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā minētais pārkāpums. Tiesas ieskatā no fotogrāfijām, kas nosacīti apzīmētas ar numuru 1 un 2, ir uzskatāmi redzams, ka A.S. automašīna ir novietota uz Herdera laukuma brauktuves tuvāk par 5 metiem (ne vairāk kā 1-2 metrus) no Herdera laukuma un Palasta ielas brauktuvju krustošanās vietas – krustojuma, proti, no brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākuma, jo konkrētās brauktuves malas noapaļojums sākas gandrīz uzreiz aiz gājēju pārejas vietā ierīkotās bērnu ratiņu un velosipēdu nobrauktuves.
Tiesas ieskatā, lai gan policijas inspektors nav fiksējis attālumu ar speciālām mēriekārtām, izskatāmajā gadījumā, ņemot vērā fotogrāfijās redzamās automašīnas izmērus, fakts, ka attālums līdz malas noapaļojuma – krustojuma vietai ir mazāks par pieciem metriem, ir acīmredzams un nerada saprātīgas šaubas. Tāpat no iepriekš minētajiem pierādījumiem redzams, ka A.S. automašīna nav novietota speciāli šim nolūkam izveidotā automašīnu stāvvietā. [4.5] Policija Lēmumā ir pieminējusi, ka A.S., atstājot Transportlīdzekli stāvēšanai Vecrīgā, ir pārkāpusi arī CSN 155.punktu, kas noteic, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. No Lēmumā ietvertā teksta izriet, ka A.S. automašīna ir traucējusi gājēju kustību.
Tomēr ne no Lēmuma, ne no protokola-paziņojuma neizriet, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība ir ierosināta un A.S. ir tikusi saukta pie administratīvās atbildības par CSN pārkāpumiem, kas izdarīti dzīvojamās zonas robežās (LAPK 149.12pants), tāpat no Lēmumā minētā nav secināms, ka A.S. ir sodīta par šādiem pārkāpumiem. Turklāt, interpretējot CSN normas sistemātiski kopsakarā, nav izdarāms secinājums, ka attiecībā uz dzīvojamām zonām, īpaši tādām, kurās ir ceļa satiksmei speciāli izveidotas ielas un izvietotas ceļa zīmes satiksmes organizācijai, nebūtu jāievēro citas CSN prasības, kā vienīgi tās, kas minētas CSN 13.nodaļā.
Tiesas ieskatā CSN 155.punkts ir interpretējams un piemērojams kopsakarā ar citām CSN normām. [4.6] Tiesa, izvērtējot lietā esošās fotogrāfijas un satiksmes organizācijas shēmu, konstatēja, ka gājēju iela, kas atzīmēta ar 415.ceļa zīmi, sākas aiz stāvēšanai novietotās automašīnas. Tādējādi tiesa secināja, ka A.S. savu automašīnu ir novietojusi uz brauktuves, proti, vietā, kur paredzēta transportlīdzekļu braukšana. Līdz ar to pastāv iespēja, ka A.S. automašīna, kas novietota stāvēšanai, pārkāpjot CSN 135.6.punktu, varēja traucēt pārvietoties citiem transportlīdzekļiem.
Šādā gadījumā A.S. bija primāri jāņem vērā CSN 135.6.punktā noteiktais. [4.7] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secināja, ka A.S. ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu. Minētās tiesību normas sankcijā (redakcijā, kas bija pārkāpuma izdarīšanas brīdī) bija paredzēts, ka par šī pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. A.S. par izdarīto pārkāpumu ir piemērots naudas sods Ls 30 apmērā, proti, sankcijā paredzētais sods.
Tiesas ieskatā Policija pamatoti šajā gadījumā nav vērtējusi A.S. vainas pakāpi un atbildību mīkstinošus apstākļus, jo attiecībā uz piemērojamo sodu likumdevējs konkrētajā gadījumā iestādei nav devis izvēles brīvību. [4.8] Lēmums ir pieņemts, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un atbilst materiālo tiesību normām, līdz ar ko tas atstājams negrozīts.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.aprīļa spriedumu A.S. iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Tiesas spriedumā nav pierādījumu, uz kuru pamata likumā noteiktajā kārtībā var noteikt administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā, esamību un A.S. vainu. [5.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka konkrētā amatpersona ir pārkāpusi privātpersonas tiesību ievērošanas principu (APL 5.pants), LAPK 243. un 244.pantu, jo A.S. sniegtie paskaidrojumi administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā nav novērtēti pēc likuma un tiesiskās apziņas, kā arī to novērtējums pēc amatpersonas iekšējās pārliecības nav pamatots uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, ir pielaista kļūda pierādījumu novērtēšanā, kā rezultātā A.S. ir atzīta par vainīgu uz pieņēmumu pamata. [5.3] Tiesa nepareizi izvērtējusi A.S. argumentu, ka inspektors nav piemērojis CSN 13.nodaļas „Ceļu satiksme dzīvojamās zonās” tiesību normas, t.sk., 155.pantu, kas nosaka, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Konkrētajā gadījumā protokols-paziņojums ir sastādīts Vecrīgā, t.i., dzīvojamā zonā, kas apzīmēta ar zīmi Nr.528, līdz ar ko transportlīdzekļa stāvēšanu dzīvojamā zonā regulē CSN 155.punkts, nevis 135.6.punkts. A.S. transportlīdzeklis netraucēja ne gājēju pārvietošanos, ne citu transportlīdzekļu braukšanu. Uz Palasta ielu 1 izbrauc no blakusteritorijas, līdz ar ko arī tādēļ uz šo vietu neattiecas CSN 135.6.punktā noteiktais. Transportlīdzeklis nestāvēja brauktuvju krustošanās vietā.
[6] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.
[8] Atbilstoši LAPK 289.22panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās “a” nodaļas prasībām. Atbilstoši LAPK 289.13panta trešajai daļai, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tāpat arī atbilstoši LAPK 286.15panta astotajai daļai, ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pēc analoģijas minētās tiesību normas ir piemērojamas, arī izskatot apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz norādītajām tiesību normām, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti to nenorāda.
[9] Vērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, apgabaltiesa norāda turpmāk minētos apsvērumus.
[10] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka lietā nav pierādījumu par pārkāpuma esamību. Lietā atrodas notikuma vietā izdarītas fotogrāfijas, kurās var redzēt, ka transportlīdzeklis Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir novietots tuvāk par 5 metriem no brauktuvju krustošanās vietas (Palasta iela un Herdera laukums Vecrīgā). Nav pamatots pieteicējas arguments, ka transportlīdzeklis bija novietots vietā, kur ir izbraukšana no blakus teritorijas uz Palasta ielu. Herdera laukums sevī ietver brauktuvi, un tas savieno Palasta ielu, Bīskapa gāti ar Doma laukumu.
[11] Pieteicēja nepareizi norāda uz to, ka nebija jāievēro CSN 135.6 apakšpunktā noteiktās prasības (aizliegumu novietot stāvēšanai transportlīdzekli tuvāk par 5 metriem no brauktuvju krustošanās vietas), ņemot vērā, ka transportlīdzeklis atradās 528.ceļa zīmes darbības zonā (dzīvojamā zona), bet bija jāpiemēro CSN 155.punkts. 528.ceļa zīme neatceļ citu CSN normu ievērošanu, bet nosaka papildus ierobežojumus, kā arī piešķir priekšrocības gājējiem un velosipēdu vadītājiem. CSN 155.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Transportlīdzekļa novietošana tieši brauktuvju krustošanās vietā ir aizliegta ar CSN 135.6.punktu, jo tā traucē citu transportlīdzekļu, gājēju kustībai, proti, tiek aizsegta redzamība krustojumā, ierobežota pagrieziena veikšanas iespējas, radot paaugstinātu apdraudējumu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Līdz ar to CSN 135.6.punkta piemērošanā nav izšķirošas nozīmes tam, kādā vietā atrodas krustojums. Pieteicējas pārkāpums atbilst LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā norādītā pārkāpuma sastāvam. Līdz ar to iestāde pamatoti pieteicēju saukusi pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.22panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 4.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/3103 (protokols - paziņojums Nr.057/104426326), bet A.S. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnesis referents (paraksts) V.Poķis Tiesneses (paraksts) I.Amona (paraksts) S.Liniņa
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis Rīgā, 2012.gada 15.oktobrī.