Court dismisses appeal against administrative fine for operating commercial passenger transport without a license.

Lieta Nr.140019714

102AA-0030-15/14

SPRIEDUMS

Liepājā 2015.gada 11.martā

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis referents K.Līcis

tiesneši I.Rozīte, V.Vaiteika

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par SIA „Blands”, reģistrācijas numurs 40103074544, saukšanu

pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 36panta vienpadsmitās daļas, sakarā ar

SIA „Blands” apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2014.gada 11.decembra spriedumu.

Tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus,

k o n s t a t ē j a

Rīgas Pašvaldības policijas vecākā inspektore 2014.gada 16.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.149456 (turpmāk –

Protokols) par to, ka SIA „Blands” 2014.gada 11.aprīlī plkst.14.44 blakus Brīvības bulvārim 34, Rīgā, veica regulāros komercpārvadājumus Rīgas

pilsētas administratīvajā teritorijā bez Rīgas domes Satiksmes departamenta izsniegta apliecinājuma (licences un licences kartītes), neievērojot Rīgas

domes 2004.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.63 „Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.63)

1.5.apakšpunkta prasības. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.36panta vienpadsmitajā daļā (lietas 7.lapa).

2014.gada 4.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja

Administratīvās nodaļas galvenais inspektors pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.ZV149456 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru

SIA „Blands” uzlikts naudas sods 300 euro apmērā (lietas 27.lapa).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „Blands” ar sūdzību vērsās augstākā iestādē, un ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk arī – Iestāde) priekšnieka 2014.gada 1.oktobra lēmumu Nr.444 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts, bet SIA „Blands” sūdzība noraidīta.

Iestāde atsaukusies uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1.panta septīto punktu, Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu,

Noteikumu Nr.63 1.1. un 1.5.apakšpunktu.

Iestāde norādījusi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 36panta vienpadsmitās daļas, jākonstatē, ka ar

transportlīdzekli tiek veikti regulārie pasažieru komercpārvadājumi bez noteiktā kārtībā izsniegtas licences.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzē esošo informāciju, SIA „Blands” īpašumā esošais transportlīdzeklis Mercedes Benz

Sprinter 308, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ir pasažieru autobuss, tādējādi paredzēts vienīgi pasažieru pārvadāšanai.

Izvērtējot lietā esošos materiālus, tajā skaitā transportlīdzekļa vadītāja A.S. paskaidrojumu, Iestāde secinājusi, ka ar transportlīdzekli Mercedes

Benz Sprinter 308, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, dienā regulāri tiek veikti vairāki pasažieru pārvadājumi, kas liecina par SIA „Blands”

darbības sistēmisko raksturu. No lietā esošajiem materiāliem nepārprotami izriet, ka konkrētajam transportlīdzeklim ir noteikts maršruts (3.autobusa

maršruts), pa kuru pasažieru pārvadājumi tiek veikti intensīvi un ar noteiktu regularitāti. Par konkrēto braucienu ir iepriekš noteikta maksa 0,70 euro, un

par braucienu tiek izsniegta biļete. No A.S. paskaidrojuma izriet arī tas, ka pasažieri tiek uzņemti un izlaisti arī sabiedriskā transporta pieturvietās.

Iestāde norādījusi, ka no lietā esošajām fotogrāfijām izriet, ka transportlīdzeklī atradies līgums Nr.0100/03, kas noslēgts starp SIA „Blands” un

Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību ar mērķi veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus, lai veicinātu Latvijas reģiona iedzīvotāju nodarbinātību

un nodrošinātu plašāku iespēju nokļūt citās pilsētās darba meklēšanai, darba jautājumu kārtošanai un darba pienākumu izpildei. Iestāde norādījusi, ka

minētais līgums neapliecina faktu, ka 2014.gada 11.aprīlī SIA „Blands” pārvadāja konkrētu pasažieru grupu, kas tika sastādīta pēc Latvijas

Nodarbinātības veicināšanas biedrības vai SIA „Blands” iniciatīvas, konkrētais līgums norāda tikai uz vispārīgu vienošanos par biedrības biedru

pārvadāšanu pēc pieprasījuma.

Izvērtējot kontroles laikā konstatēto, visus lietā esošos materiālus un Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma 1.panta 7.punktā noteikto,

Iestāde secinājusi, ka SIA „Blands” 2014.gada 11.aprīlī ar transportlīdzekli Mercedes Benz Sprinter 308, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, veica

regulāros pasažieru pārvadājumus.

Rīgas domes Satiksmes departamenta 2014.gada 21.augusta vēstulē Nr.DS-14-1729-nd norādīts, ka Rīgas domes Pasažieru

komercpārvadājumu licencēšanas komisija nav piešķīrusi un izsniegusi SIA „Blands” licenci pasažieru regulārajiem komercpārvadājumiem Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā. Iepriekš izsniegtās licences PP-60 derīguma termiņš beidzās 2003.gada 31.martā.

Iestāde secinājusi, ka ar visiem lietā esošajiem materiāliem ir pilnībā pierādīts, ka SIA „Blands” ar savām darbībām izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 36panta vienpadsmitajā daļā, un lietā nav konstatējams tiesisks pamats

lietvedības izbeigšanai.

Iestāde norādījusi, ka SIA „Blands” uzlikts sankcijas ietvaros noteiktais naudas sods – 300 euro apmērā. Ņemot vērā konstatēto atbildību

pastiprinošo apstākli, piemērotais naudas sods atzīstams par samērīgu un adekvātu izdarītajam pārkāpumam (lietas 42.-47.lapa).

Par Lēmumu SIA „Blands” iesniedza sūdzību Ventspils tiesā, norādot, ka Lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apjomā. Pamatojoties uz

Autotransporta direkcijas izsniegto licenci, SIA „Blands” veic pasažieru neregulāros pārvadājumus ar autobusiem. Pasažieru neregulārie pārvadājumi tiek

veikti pamatojoties uz starp pasūtītāju un pārvadātāju noslēgtiem pārvadājuma līgumiem atbilstoši šo līgumu nosacījumiem. Pārvadātājam ir noslēgti

vairāki rakstiski līgumi ar pasūtītājiem par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu. Neviens no normatīvajiem aktiem neuzliek par pienākumu

pārvadātāja transportlīdzekļa vadītājam vadāt līdzi noslēgto pārvadājuma līgumu.

SIA „Blands” atsaukusies uz Autopārvadājuma likuma 1.panta 23.punktu, norādot – kā pasūtītājs, tā arī pārvadātājs ir tiesīgs veidot pasažieru

grupas un papildināt, mainīt grupas sastāvu pārvadājuma laikā. Neviens no normatīvajiem aktiem neuzliek pārvadātājam vai tā vadītājam par pienākumu

noskaidrot grupas dalībnieku personību.

SIA „Blands” atsaukusies uz Autopārvadājuma likuma 37.panta otro daļu un norādījusi, ka gadījumā, ja pārvadājuma līgums tiek slēgt ārpus

biroja telpām, pārvadātājas ir izstrādājis elektronisku līguma formu, kas tiek slēgts ar klientu, viens no šī līguma eksemplāriem tiek izsniegts klientam.

Turklāt, lai izslēgtu iespēju maldināt klientus, gan uz transportlīdzekļa ārpus, gan salonā ir izvietota informācija, ka ar šiem transportlīdzekļiem tiek

veikti neregulārie pasažieru pārvadājumi. Arī paši transportlīdzekļi ir speciāli – sevišķa krāsojuma, lai tos nebūtu iespējams sajaukt ar transportlīdzekļiem,

kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētā (SIA „Rīgas Satiksme”, pilnsabiedrība „Rīgas Mikroautobusu Satiksme”) (lietas 3.-4.lapa).

Ar Ventspils tiesas 2014.gada 11.decembra spriedumu (turpmāk – Spriedums) Iestādes Lēmums atstāts negrozīts, bet SIA „Blands” apelācijas

sūdzība noraidīta.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka SIA „Blands” veica pasažieru komercpārvadājumu, kā arī nav strīda par to, ka SIA „Blands” nav

noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai. Lietā ir strīds par to, kādu tieši – regulāro vai

neregulāro – pasažieru komercpārvadājumu konkrētajā gadījumā SIA „Blands” veica.

Tiesa konstatē, ka lietā esošajos A.S. paskaidrojumos automašīnas vadītājs pēc būtības apliecinājis, ka veic pasažieru komercpārvadājumus ar

noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, ko uzņem vai izlaiž

sabiedriskajam transportam paredzētās joslās. Līdz ar to secināms, ka SIA „Blands” veic pasažieru komercpārvadājumus, kas faktiski atbilst

skaidrojumam par regulārajiem pasažieru pārvadājumiem saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1.panta 7.punktam. To, ka šiem

pārvadājumiem faktiski ir regulārs raksturs, nevar ietekmēt ne apstāklis, ka SIA „Blands” ir noslēgti kādi līgumi par neregulāro pārvadājumu veikšanu, ne

arī uz automašīnas izvietotā norāde „neregulārie pārvadājumi”. Turklāt, izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus un pārējos Iestādes sniegtos

argumentus attiecībā uz SIA „Blands” vainas pierādīšanu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, Lēmumā,

izvērtējot arī tiesai iesniegtajā sūdzībā izteiktos argumentus, pamatoti un likumīgi ir secināts, ka SIA „Blands” vaina administratīvā pārkāpuma, kas

paredzēts Latvijas APK 149.36panta vienpadsmitajā daļā, izdarīšanā ir pierādīta.

Ņemot vērā minēto, un saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu tiesa pievienojusies Iestādes Lēmuma motivācijai, papildus nesniedzot

izvērstāku argumentu izklāstu.

Tiesa secinājusi, ka SIA „Blands” sods uzlikts, ievērojot Latvijas APK 32.pantu. Tāpēc, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un atbildību

ietekmējošos apstākļus, kas Lēmumā konstatēti pareizi, tiesa secina, ka piemērotais naudas sods 300 euro apmērā ir adekvāts un samērīgs SIA

„Blands” izdarītajam administratīvajam pārkāpumam (lietas 53.-55.lapa).

Par Ventspils tiesas 2014.gada 11.decembra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza SIA „Blands”, lūdzot to atcelt un atcelt Lēmumu. SIA

„Blands” norāda, ka Protokolā minēts, ka 2014.gada 11.aprīlī Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas, veicot SIA „Blands” transportlīdzekļa apskati,

konstatēja, ka vadītājs A.S. nevarēja uzrādīt Rīgas domes Satiksmes departamenta apliecinājumu un apstiprinātu kustības sarakstu, kas obligāti

nepieciešami gadījumos, ja tiek veikti regulārie pasažieru komercpārvadājumi Rīgā. Tai pat laikā vadītājs uzrādījis licences kartīti, kas izsniegta uz licences

Nr.PS-01573 pamata un sniedza paskaidrojumus par to, ka SIA „Blands” transports veic neregulāros pasažieru komercpārvadājumus Rīgā. Līdz ar to,

veicot neregulāros pasažieru komercpārvadājumus Rīgā, Rīgas domes Satiksmes departamenta apliecinājums un apstiprināts kustības saraksts nav

nepieciešams (Autopārvadājuma likuma 1.panta 23.punkts). Faktu, ka tiek veikti neregulārie pasažieru komercpārvadājumi, pierāda līgums ar pasūtītāju.

SIA „Blands” uzskata, ka Latvijas APK 149. 36panta vienpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu SIA „Blands” nav izdarījusi un vaina nav

pierādīta, jo kļūdaini izdarīti secinājumi, ka tiek veikti regulārie pasažieru komercpārvadājumi un nav pareizi piemērots Autopārvadājuma likuma 1.panta

23.punkts, kā arī nav ņemti vērā vadītāja sniegtie paskaidrojumi, ka apstājies pie maršruta autobusa pieturvietas, braucieni tiek veikti ne katru dienu un

tikai maršrutos pēc pasūtītāja – Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības pasūtījuma norādēm saskaņā ar līgumu.

SIA „Blands” norāda, ka transportlīdzeklis ir speciāli apzīmēts (gan no ārpuses, gan salonā), norādot informāciju par neregulāro pasažieru

pārvadājumu veikšanu, kas novērš pasažieru iespējamu maldību un nepiederošu personu iekāpšanu transportlīdzeklī. Gan Eiropas Savienības, gan

Latvijas normatīvie akti (Autopārvadājuma likuma 1.panta 23.punkts) nosaka, ka neregulārie pārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kas neatbilst regulāro

pārvadājumu definīcijai, speciālos regulāros pārvadājumus ieskaitot, kuru galvenā pazīme ir tāda, ka pārvadājamās pasažieru grupas tiek sastādītas pēc

klienta vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Neregulārie pārvadātāji ievēro godīgas konkurences principu, jo pasažieri netiek uzņemti un izlaisti autoostās vai

citās sabiedriskajam transportam paredzētajās pieturvietās. Neregulārie pārvadātāji veido reisus, vadoties pēc pasūtītāja un/vai pasažieru pieprasījuma.

SIA „Blands” norāda, ka lietas materiāliem nav pievienoti visi administratīvā pārkāpuma lietas materiāli, tiesa tos nav izprasījusi no Iestādes un

nav izvērtējusi pierādījumus, vien pievienojusies Lēmumā izteiktajam pamatojumam. (lietas 57.-59.lapa).

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija nonāk pie viedokļa, ka Ventspils tiesas 2014.gada

11.decembra spriedums atstājams negrozīts, bet SIA „Blands” sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 149.36panta vienpadsmitajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu bez

noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma. Par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt desmit

līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.36panta vienpadsmitās daļas, tiesai ir jākonstatē, ka persona veica

pasažieru regulāro komercpārvadājumu un tas tika veikts bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma.

Tiesas kolēģija secina, ka lietā nav strīda par to, ka SIA „Blands” nav noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma, lai veiktu pasažieru

regulāro komercpārvadājumu Rīgas administratīvajā teritorijā. Lietā ir strīds par to, kāda veida pasažieru komercpārvadājumu 2014.gada 11.aprīlī

SIA „Blands” veica – regulāro vai neregulāro.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Tiesas kolēģija secina, ka viens no

būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana.

Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu

iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības

esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma 1.panta 7.punktam regulārie pasažieru pārvadājumi ir pasažieru pārvadāšana pa iepriekš

noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kuri tiek veikti ar noteiktu

regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kuri funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, ko uzņem vai izlaiž līniju

būvēs vai sabiedriskajam transportam paredzētās joslās.

Paskaidrojumā notikuma vietā transportlīdzekļa vadītājs A.S. norādījis, ka 2014.gada 11.aprīlī plkst.14.44 pašvaldības policijas darbinieki

konstatēja, ka maršruta taksometrs, valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, novietots stāvēšanai, pārkāpjot Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas

11.punktu. Automašīna bija novietota pie sabiedriskā transporta pieturas „Tērbatas iela” Juglas virzienā pie ēkas Brīvības bulvārī 34, Rīgā. Automašīnas

dzinējs ieslēgts. A.S. norādījis, ka nevar uzrādīt Rīgas domes Satiksmes departamenta atļauju. Atradās pie pieturas, jo tas ir „maršrutnieka” gala punkts.

Maršruta numurs ir „12”, otrs gala punkts ir Pļavniekos. Norādījis, ka 2014.gada 11.aprīlī izbraucis trīs reizes, darbu uzsācis plkst.13.30, brauc līdzīgi

3.autobusa maršrutam, dienas plāns kopā ar degvielas izdevumiem ir 100 euro. Vakarā naudu nodod saimniekam /pers.J/. Brauc pa sabiedriskā

transporta joslu, kad vajag paņemt vai izlaist pasažierus. Pasažierus uzņem pieturās, kā arī pēc pieprasījuma starp pieturām. Pasažierus izlaiž pēc lūguma

pieturās un ārpus to robežām. Brauc tikai pa 3.autobusa maršrutu. Brauc pēc laika, kad aiziet autobuss, lai arī viņam būtu klienti. Citreiz brauc pirms

autobusa, lai nopelnītu vairāk naudas. Brauc regulāri pa šo maršrutu. Cenas braucienam nav, nosauc maksu par braucienu pats. Maksa par vienu reisu ir

0,70 euro, nav marķēšanas zīmes.

2014. gada 11. aprīļa apskates protokolā Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes vecākā inspektore A.Stepanova norādījusi, ka 2014.

gada 11. aprīlī, veicot transportlīdzekļa apskati Rīgā, Brīvības bulvārī 34, konstatēts, ka pārbaudāmais transportlīdzeklis ir mikroautobuss ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/, kurš novietots stāvēšanai ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā, pie sabiedriskā transporta pieturas „Tērbatas iela”, Juglas

virzienā. Automašīnas dzinējs ieslēgts. Vadītājs A.S. uzrādīja vadītāja apliecību. Veicot mikroautobusa apskati, konstatēts, ka autobuss ir speciāli

paredzēts pasažieru pārvadājumiem. Salonā ir 16 sēdvietas, salonā atradās 3 pasažieri. Salonā nav izvietota informācija par maršrutu, nav izvietotas

smēķēšanas aizlieguma zīmes, nav izvietota pakalpojuma cena. A.S. norādīja, ka brauc pa 3.autobusa maršrutu, galapunkts ir „Tērbatas ielā” un

„Pļavniekos”. Darbu uzsāk plkst.13.30 un izbrauc 3 reisus pa maršrutu. Nevarēja uzrādīt Rīgas domes Satiksmes departamenta apliecinājumu un

apstiprinātu kustības sarakstu. Salonā atradās kases aparāts. Autobusam no ārpuses izvietota informācija: „Pļavnieki” Katedrāle, Ekonom 12 reiss,

Pļavnieki – T/C Mego - Saharova – Keldiša – Ilūkstes – Deglava – MaximaXXX – Pērnavas – Brīvības – Katedrāle - Sakta. Neregulārie pārvadājumi.

Maršruta numurs sastāv no diviem cipariem „12”. Mikroautobuss pieder SIA „Blands”.

Tiesas kolēģija norāda, ka izvērtējot A.S. paskaidrojumu un policijas darbinieces A.S. apskates protokolā norādīto informāciju, secināms, ka tie

nav pretrunā viens otram, un lietas faktiskie apstākļi sakrīt. Taču pretrunas ir konstatējamas starp A.S. paskaidrojumu un SIA „Blands” apelācijas

sūdzībā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem. Apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka transportlīdzekļa vadītājs A.S. paskaidrojis, ka braucieni tiek

veikti ne katru dienu un tikai maršrutos pēc Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības pasūtījuma norādēm saskaņā ar līgumu, neatbilst patiesībai-

A.S. šādus paskaidrojumus nav sniedzis. Tiesas ieskatā sūdzības iesniedzējs cenšas sagrozīt lietas faktiskos apstākļus, nolūkā panākt lietvedības

izbeigšanu lietā, tiesa sūdzības iesniedzēja celtos iebildumus neatzīst par ticamiem.

Tiesas kolēģija secina, ka transportlīdzekļa vadītājs A.S. paskaidrojumā norādītie faktiskie apstākļi atbilst Sabiedriskā transporta likuma 1.panta

7.punktā norādītajām pazīmēm, kas raksturo regulāro pasažieru komercpārvadājumu. Proti, pasažieru pārvadājumi tiek veikti:

1) ar noteiktu regularitāti – līdz Protokola sastādīšanas brīdim A.S. 2014.gada 11.aprīlī bija braucis jau 3 reizes; no gala punkta izbrauc pēc

vai pirms 3.autobusa;

2) pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu – transportlīdzekļa vadītājs A.S. norādīja, ka brauc pa 3.autobusa

maršrutu;

3) funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, ko uzņem vai izlaiž līniju būvēs vai sabiedriskajam transportam paredzētās joslās – A.S.

norādījis, ka transportlīdzeklis brauc pa sabiedriskā transporta joslu, kad vajag paņemt vai izlaist pasažierus. Pasažierus uzņem un izlaiž pieturās, kā arī

ārpus to robežām;

4) ir noteikta brauciena maksa – transportlīdzekļa vadītājs nosauc maksu par braucienu 0,70 euro apmērā.

Līdz ar to tiesas kolēģija secina, ka 2014.gada 11.aprīlī SIA „Blands” veica pasažieru komercpārvadājumu, kas atbilst regulārā pasažiera

komercpārvadājuma raksturam un pazīmēm, nevis Autopārvadājuma likuma 1.panta 23.punktā noteiktā neregulārā komercpārvadājuma pazīmēm, kā to

norāda SIA „Blands”.

Lai gan transportlīdzekļa vadītājs A.S. uzrādījis licences kartīti, kas izsniegta uz licences PS Nr.01573 pamata, atzīstams, ka tas nepaliecina

faktu, ka konkrētajā gadījumā tika veikts neregulārais pasažieru komercpārvadājums. Tāpat arī 2013.gada 26.jūnijā noslēgtais līgums Nr.0100/03 starp

SIA „Blands” un Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību neapliecina faktu, ka 2014.gada 11.aprīlī SIA „Blands” pārvadāja pasažieru grupu, kas

tika sastādīta pēc SIA „Blands” vai Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības iniciatīvas. Apgabaltiesa piekrīt Iestādes un pirmās instances tiesas

secinājumam, ka minētais līgums norāda tikai uz vispārīgu vienošanos par Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības biedru pārvadāšanu pēc

pieprasījuma. Tāpat arī apstāklis, ka uz transportlīdzekļa un transportlīdzekļa salonā izvietotas norādes „neregulārie pārvadājumi”, nevar ietekmēt to, ka

konkrētajā gadījumā tika veikts regulārais pasažieru pārvadājums. No lietā esošajiem materiāliem, tostarp transportlīdzekļa vadītāja A.S. paskaidrojuma,

redzams, ka konkrētajā gadījumā SIA „Blands” veiktais pasažieru komercpārvadājums atbilst regulārā pasažieru komercpārvadājumu pazīmēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā SIA „Blands” bija jāievēro Noteikumu Nr.63 prasības.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.63 1.5.apakšpunktu pasažieru komercpārvadājumus var veikt tikai tad, kad komersants ir saņēmis licenci un licences

kartīti. Turklāt minēto noteikumu 1.7.apakšpunkts nosaka, lai veiktu pasažieru regulāros komercpārvadājumus ar autobusiem attiecīgajā Rīgas pilsētas

autobusa vai maršruta taksometra maršrutā (reisā), pārvadātājam papildus licencei un licences kartītei jāsaņem maršruta atļauja Latvijas Republikas

Ministru kabineta noteiktā kārtībā, noslēdzot attiecīgā maršruta apkalpošanas līgumu.

Atbilstoši Noteikumu Nr.63 1.1.punktam licences kartīte ir noteikta parauga dokuments, ko izsniedz pārvadātājam (katram autobusam, tai

skaitā arī pārvadājumiem ar maršruta taksometru) kā apliecinājumu, ka pārvadātājs kā transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs ir šajos noteikumos

noteiktajā kārtībā saņēmis licenci pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā [..].

No Rīgas domes Satiksmes departamenta 2014.gada 21.augusta vēstules Nr.DS-14-1729-nd izriet, ka Rīgas domes Pasažieru

komercpārvadājumu licencēšanas komisija nav piešķīrusi un izsniegusi SIA „Blands” licenci pasažieru regulārajiem komercpārvadājumiem Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā. Iepriekš izsniegtās licences PP-60 derīguma termiņš beidzās 2003.gada 31.martā. Rīgas domes Satiksmes departaments

vienlaikus norādījis, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta likuma 13.panta otro daļu starp Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme”

2011.gada 14.novembrī ir noslēgts pasūtījuma līgums Nr.RD-11-1490-lī par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā

transporta maršrutu tīklā. Tādējādi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz SIA „Rīgas Satiksme”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA „Blands” darbībās ir saskatāms administratīvais pārkāpums, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK

149.36panta vienpadsmitajā daļā.

Attiecībā uz SIA „Blands” argumentu par to, ka lietas materiāliem nav pievienoti visi administratīvā pārkāpuma materiāli, tiesa tos nav izprasījusi

Iestādei un nav izvērtējusi pierādījumus, vien pievienojusies Lēmumā iekļautajam Iestādes pamatojumam, tiesas kolēģija norāda turpmāko.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta sesto daļu tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

SIA „Blands” tiesai nav arī izteikusi lūgumu par papildu pierādījuma iegūšanu un pārbaudīšanu.

Apgabaltiesa norāda – tā kā pirmās instances tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu ir pievienojusies Lēmumā ietvertajam

pamatojumam, pirmās instances tiesai nebija atkārtoti jāvērtē sūdzībā norādītie argumenti, kas tika norādīti arī sūdzībā par Sākotnējo lēmumu.

Tiesas kolēģija secina, ka lietā ir pietiekoši pierādījumi tam, ka SIA „Blands” izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK

149.36panta vienpadsmitajā daļā, par ko SIA „Blands” pamatoti piemērots administratīvais sods.

Šādos apstākļos Ventspils tiesas 2014.gada 11.decembra spriedums par SIA „Blands” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK

149.36panta vienpadsmitās daļas ir atstājams negrozīts, bet SIA „Blands” sūdzība noraidāma.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA „Blands” līdz Lēmumā minētā pārkāpuma izdarīšanai tika saukta pie administratīvās atbildības par

līdzīgiem pārkāpumiem – pārkāpumiem ceļu satiksmē (Iestādes lietas materiālu 17.-18.lapa).

Tādējādi atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktam konstatējams atbildību pastiprinošo apstāklis. Tiesas kolēģija uzskata, ka

SIA „Blands” par Latvijas APK 149. 36panta vienpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērotais naudas sods 300 euro apmērā ir

atbilstošs izdarītajam pārkāpumam un Latvijas APK 22.pantā paredzētajam administratīvā soda mērķim.

Vadoties pēc Latvijas APK 289.12.panta otrās daļas 1.punkta, 289.22 panta, tiesas kolēģija

n o s p r i e d

Ventspils tiesas 2014.gada 11.decembra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA „Blands” apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Motivēts spriedums sastādīts un pieejams 2015.gada 11.martā.

Tiesnesis referents K.Līcis

Tiesnese I.Rozīte

Tiesnese V.Vaiteika

NORAKSTS PAREIZS

Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis K.Līcis

Liepājā 2015.gada 11.martā