Court allows management company's claim for maintenance fees and damages against a debt collection agency.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections and fully granted the plaintiff's claim for maintenance fees and damages. The plaintiff, a property management company, sued a debt collection agency for unpaid fees related to a residential building where the defendant had no authority to act. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the principal debt, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 32.1panta 2.punkts; Civilprocesa likuma 204.1 pants: The court has jurisdiction to hear civil cases transferred by other courts and shall adjudicate claims based on the substantive law applicable to the dispute.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2017:0926.C29490116.1.S
Lieta Nr.C29490116
Lietas arhīva Nr.C-0719-17/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 26.septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Zelmene
ar sekretāri D.Ceplišu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Baložu ielā 14, Rīgā, civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA “Auto kredit” par dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu un noskaidroja
Aprakstošā daļa
2016.gada 20.maijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) vērsās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret SIA
“Auto kredit” (turpmāk – atbildētāja) par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un
nokavējuma procentu piedziņu.
2016.gada 9.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta
otrās daļas 1.punktu saņemta civillieta Nr.C29490116 SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA “Auto kredit” par dzīvojamās mājas uzturēšanas
un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas
pašvaldības SIA “Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks”.
Prasītāja saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstiem zemesgrāmatā, atbildētājai no 2013.gada 25.oktobra reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra
numurs /numurs A/), kas atrodas /adrese/.
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot
māju. Līdz ar to Rīgas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
2014.gada 15.maijā puses noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.
Saskaņā ar līguma 5.1.punktu atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru mēnesi līdz
mēneša beigām, bet prasītājam saskaņā ar līguma 5.6.punktu maksājamu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja procentus
0,02% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Prasītāja ir izpildījusi savas no līguma izrietošās saistības, tas ir, sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja
savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par
saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.
Prasītāja nav saņēmusi savlaicīgu rēķinu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko atbildētājai izveidojies parāds par periodu no
2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.maijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 3
283,57 euro apmērā un nokavējuma procenti par laika periodu no 2014.gada 5.novembra līdz 2016.gada 1.maijam 1 829,60 euro apmērā, kopā 5
113,17 euro apmērā.
Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja brīdināta par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2015.gada 4.marta brīdinājumu.
Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma
1587. un 1753.pantu un prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas
izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.maijam 3 283,57 euro apmērā
un nokavējuma procentus 1 829,60 euro apmērā par periodu no 2014.gada 5.novembra līdz 2016.gada 1.maijam, tiesas izdevumus, kā arī atzīt
prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.
Tiesā 2016.gada 5.jūlijā tika saņemti atbildētājas SIA “Auto kredit” paskaidrojumi.
Savos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norādījusi, ka neatzīst prasītāja celto prasību. Papildus paskaidrots, ka saskaņā ar Rīgas
apgabaltiesas 2013.gada 14.oktobra lēmumu nolemts nostiprināt nekustamo īpašumu /adrese/, uz SIA “Auto kredit” vārda un dzēst visas nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz nekustamo īpašumu /adrese/, reģistrētos apgrūtinājumus un parāda saistības.
/pers. A/ bijušais dzīvokļa īpašnieks atteicās atbrīvot dzīvokli, līdz brīdim kamēr nebūs īpašums reģistrēts uz SIA “Auto kredit” vārda un viņam bija
noslēgts līgums ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
2014.gada 15.oktobrī puses noslēdza līgumu, lai varētu reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā.
Atbildētāja norāda, ka zemesgrāmatā īpašums uz atbildētājas vārda tika reģistrēts tikai 2014.gada 5.novembrī.
Prasītāja pirmo rēķinu atbildētājai izrakstīja ar atpakaļejošu datumu 2014.gada 15.septembrī par augustu un septembri un uzreiz ar parādu 2
192,00 euro un kavējuma naudu 56,42 euro apmērā. Iepriekšējo mēnešu rēķini bija izrakstīti uz iepriekšējā īpašnieka /pers. A/ vārda līdz
2014.septembrim, jo ar viņu bija noslēgts līgums. Apsaimniekošanas maksu prasītāja aprēķināja atbildētājai sākot no 2013.gada oktobra, bet līgumu
puses noslēdza tikai 2014.gada 15.oktobrī, īpašums reģistrēts zemesgrāmatā 2014.gada 5.novembrī.
Sakarā ar to, ka līdz 2014.gada 15.oktobrim bija spēkā apsaimniekošanas līgums noslēgtais starp /pers. A/ un prasītāju, rēķini tika izrakstīti ar uz
/pers. A/ vārdu un aprēķinātais parāds līdz šim datumam tieši skars /pers. A/ intereses.
Ņemot vērā minēto, atbildētājs uzskata, ka prasītājas celtā prasība nevar tikt uzskatīta par pamatotu, tāpēc lūdz tiesu to noraidīt pilnā apmērā.
Uz tiesas sēdi prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā
noteiktajā kārtībā. No prasītājas pilnvarotās pārstāvja Raimonda Iliško saņemts iesniegums lietā, kurā lūgts skatīt lietu bez prasītājas pilnvarotā pārstāvja
klātbūtnes, norādīts, ka prasību uztur pilnā apmērā.
Uz tiesas sēdi atbildētājas SIA “Auto kredit” pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā
noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas juridiskā adrese. Nekādi lūgumi tiesā
nav saņemti, tiesai nav zināmi atbildētājas SIA “Auto kredit” neierašanās iemesli.
Tiesa nolēma skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības
pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti; pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam
vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma
51.panta otro daļu.
Lietā ir pierādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
pārvaldīja pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas saskaņā ar līguma pielikuma sarakstu, tajā skaitā arī nekustamo
īpašumu /adrese/.
No lietas materiāliem konstatēts, ka atbildētājai SIA “Auto kredit” pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, un pie dzīvokļa īpašuma piederošā
kopīpašuma domājamā daļa no būves (lietas 18.lapa).
Atbildētāja SIA “Auto kredit” īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, ieguvis ar 2013.gada 14.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu
kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04375313 lēmumu, kas stājies spēkā 2013.gada 25.oktobrī.
Lietā pastāv strīds par laika periodu, par kuru aprēķināts parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem
pakalpojumiem par dzīvokli Rīgā, /adrese/.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 35.pants paredz, ka līdz dzīvokļa ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas,
kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību (..).
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrajā daļā (redakcijā līdz 2016.gada 31.decembrim) noteikts, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai
zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās
likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
No minētās likuma normas izriet, ka uz nekustamā īpašuma ieguvēju attiecas visas dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība no īpašuma
iegūšanas brīža, tas ir, no brīža, kad stājas spēkā lēmums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu. Konkrētajā gadījumā tas ir no 2013.gada
25.oktobra.
Pamatojoties uz lietā esošo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījuma uzdruku pierādās SIA “Auto kredit” īpašuma
tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, nostiprinātas saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada 14.oktobra lēmumu, kas stājies
likumīgā spēkā 2013.gada 25.oktobrī, ieraksts izdarīts 2014.gada 13.novembrī. Minētais lēmums stājās spēkā 2013.gada 25.oktobrī un, atbilstoši
Civilprocesa likuma 538.pantam, tas ir izpildāms.
Juridiskajā literatūrā atzīts, ka atšķirībā no labprātīgas atsavināšanas, kad nekustamā īpašuma tiesību pāreja notiek atbilstoši Civillikuma 993.panta
pirmajai daļai, tas ir, ar korroborācijas faktu, ar ievešanu valdījumā uz tiesas lēmuma pamata notiek nekustamā īpašuma nodošana nosolītājam,
pārtraucot tanī pašā laikā agrākā īpašnieka valdījumu, kurš no šī laika vairs nevar realizēt attiecībā uz īpašumu kaut kādas tiesības, lai gan tās vēl ir
ierakstītas zemesgrāmatā (sk. A.Segliņš. Pirkums lauž īri. – Rīga: Spiestuve „Vārds”, 1937, 13.lpp.; J.Lapsa. Dzīvojamās telpas īres līguma
attiecības īpašnieka maiņas gadījumā. – Jurista Vārds. 02.01.2007. Nr.1 (454)).
No minētā izriet, ka uz nekustamā īpašuma ieguvēju attiecas visas dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība, tostarp likuma „Par dzīvokļu
īpašumu” 12.pantā noteiktais dzīvokļa īpašnieka pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un ekspluatāciju un norēķināties
par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, no īpašuma iegūšanas brīža, tas ir, no brīža, kad stājas spēkā lēmums par nekustamā īpašuma izsoles
akta apstiprināšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru (skat. Augstākās tiesas Senāta
2013.gada 26.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-303/2013).
Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu atbildētāja atsauci, ka prasība ir celta par laika periodu, kas neatbilst laikam, ar kuru atbildētājs ir ieguvis
tiesiskajā valdījumā dzīvokli.
Tiesa uzskata, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis pamatparādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem
pakalpojumiem - par laika posmu no 2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.maijam.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1488.pantā noteikts, ka gadījumā, ja darījums nav noslēgts rakstiskā formā, un ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet
otrs izpildījumu pilnīgi vai daļēji pieņemot, tomēr izvairās izpildīt savu saistību, tad pirmajam ir tiesības prasīt lai viņam atlīdzina, ko viņš izpildījis.
Neskatoties uz to, ka puses līgumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu noslēdza tikai 2014.gada 15.augustā, atbildētāja ir saņēmusi visus ar
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tādējādi,
atbildētājai, saņemot visus pakalpojumus, un līdz ar to pieņemot rakstiski 2014.gada 15.augustā noslēgtā līguma izpildījumu, ir pienākums veikt samaksu
par pakalpojumiem, proti, izpildīt savas saistības pret prasītāju.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); (..).
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un prasības pieteikumam pievienoto piedzenamās summas aprēķinu, atbildētājai par laika periodu no
2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.maijam izveidojies pamatparāds 3 283,57 euro apmērā (lietas 22.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītāja nebūtu veikusi daudzdzīvokļu mājas /adrese/, t.sk. nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un
uzturēšanu, vai, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītājas sniegtos pakalpojumus.
Līdz ar to kopējā no atbildētājas prasītājas labā piedzenamā parāda summa ir 3 283,57 euro.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus 1 829,60 euro par laika periodu no 2014.gada 5.novembra līdz 2016.gada
1.maijam.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.
Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt no Civillikuma 1765.panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājuma nokavējums no atbildētājas puses, kas rada nokavējuma procentu piemērošanas pamatu.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma dzīvokļa īpašniekam (juridiskai personai) Nr.6285 5.6.punkts nosaka, ka maksas par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, maksājumu kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami
nokavējuma procenti 0,2% apmērā no kavētā maksājuma summas.
Kā norādīts prasības pieteikumā un kā secināms no aprēķiniem, tad par laika periodu no 2014.gada 5.novembra līdz 2016.gada 1.maijam
prasītāja ir aprēķinājusi līgumiskos nokavējuma procentus saskaņā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma dzīvokļa īpašniekam Nr.6285 5.6.punktu.
Tiesai nav pamata apšaubīt veikto procentu apmēra aprēķinu, tādēļ no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami nokavējuma procenti par laiku
2014.gada 5.novembra līdz 2016.gada 1.maijam 1 829,60 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1757., 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu apmierināms prasītāja lūgums par tiesībām saņemt no atbildētāja 6%
gadā no piespriestās pamatparāda summas no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, aprobežojot procentu pieauguma apmēru ar
pamatparādu 3 283,57 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 5 113,17 euro, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam, no
atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 439,27 euro apmērā. Tāpat no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par paziņojumu un prasības nosūtīšanu 4,70 euro apmērā. Līdz ar to kopā no atbildētājas par labu prasītājai
piedzenami tiesas izdevumi 443,97 euro.
No lietā esošās izziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs sastāda 16,24 euro. Ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta
regulējumu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa, kuru nav sedzis prasītājas maksājums ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij, līdz ar to no
atbildētājas piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa sastāda 11,54 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 190.-193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, prasību.
Piedzīt no SIA “Auto kredit”, reģistrācijas Nr.40103459426, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pamatparādu 3 283,57 euro apmērā par
laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2016.gadam 1.maijam, nokavējuma procentus 1 829,60 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada
5.novembra līdz 2016.gada 1.maijam un tiesāšanās izdevumus 443,97 euro apmērā, kopā 5 557,14 (pieci tūkstoši pieci simti piecdesmit septiņi euro un
14 centi).
Noteikt, ka samaksa veicama uz šādiem kontiem:
LV98 HABA 0551 0307 3483 7 - SWEDBANK AS;
LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS;
LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS;
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka AS;
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland PIc Latvijas
fil. AS.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 (sešus) procentus gadā
no piedzītās pamatparāda summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no SIA “Auto kredit”, reģistrācijas Nr.40103459426, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,54 euro (vienpadsmit euro
un 54 centi) apmērā.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgas sprieduma izpildes termiņā
izdevumu samaksu apstiprinoši dokumenti iesniedzami Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā Baložu ielā 14, Rīgā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma izgatavošanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 26.septembrī.
Tiesnese I.Zelmene