Court dismisses management company's claim against tenant for unpaid services due to lack of tenancy proof.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the management company's claim for unpaid services against a tenant who admitted partial debt but lacked proof of residence. Although the company performed mandatory maintenance duties under housing management laws, the tenant provided evidence of monthly payments for a separate tenancy agreement. The court ruled that without proof of actual occupancy or a direct tenancy relationship, no legal obligation existed for the tenant to pay for the services rendered.
Legislator headnote
AI generatedDzīvojamo māju pārvaldīšanas likums; Par dzīvojamo telpu īri: A management company must prove the tenant's actual occupancy and a direct tenancy relationship to establish liability for unpaid services, as mere performance of duties does not create a debt without a contractual or legal basis.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37112215
Lietas arhīva Nr. C-0225-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2016.gada 7.septembrī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese A.Vancāne,
izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasības
pieteikumā maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.
Tiesa
k o n s t a t ē j a:
2015.gada 31.jūlijā Tukuma rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (MSIA)
/Nosaukums A/ (turpmāk prasītājs) administratora /pers. B/ (turpmāk prasītājas pārstāvis) prasības pieteikums maza
apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ (turpmāk atbildētāja).
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja lieto dzīvojamo telpu- dzīvokli /adrese/. Prasītāja norāda, ka, lai arī
ar mājas iedzīvotājiem ir ticis noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, atbildētāja to nav parakstījusi. Prasības
pieteikumā norādīts, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas pienākums izriet no
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks ir noslēdzis
apsaimniekošanas līgumu ar apsaimniekotāju. Norādīts, ka prasītāja ir veikusi dzīvojamās mājas obligāti veicamās
pārvaldīšanas darbības, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otro daļu, kas ietver sevī arī dzīvojamās
mājas sanitāro apkopi, siltumenerģijas piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves
atkritumu izvešanu, elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai, dzīvojamās mājas, tajā
esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Atsaucoties uz likuma ,,Par dzīvojamo
telpu īri” 11.pantu, 11.3panta pirmās daļas 1.punktu un 12.panta otrā daļa, prasītāja norāda, ka ir sniegusi apsaimniekošanas
pakalpojumus, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Norāda, ka atbildētāja pakalpojumus ir saņēmusi un nav iebildusi, vai
izteikusi pretenzijas sniegto pakalpojuma sakarā. Atbildētājas parāds par pakalpojumiem līdz brīdim, kad prasītāja izbeidza
savu darbību sakarā ar maksātnespēju, ir 847,51 EUR. Atbildētājai tika nosūtīti vairāki brīdinājumi, tai skaitā 2012.gada
18.jūnijā un 2014.gada 27.novembrī, uz kuriem atbildētāja nereaģēja un parādu nav samaksājusi.
Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma 6.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11, 11. 3panta pirmās
daļas 1.punktu, 12.pantu, Civillikuma 1425., 1587., 1652.panta 3.punktu, 1756., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 43.panta
pirmās daļas 10.punktu, 250.18-250.20pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 932,26 EUR, kas sastāv no
pamatparāda 847,51 EUR un likumiskajiem procentiem 84,75 EUR, kā arī atzīt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei
saņemt 6% gadā no neatdotās parāda summas.
2015.gada 25.septembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja atzīst
prasību daļēji , kas ir galvenā parāda 139,68 apmērā. Paskaidrojumā norādīts, ka prasītāja detalizēti un atbilstoši prasītāja
iesniegtajiem grāmatvedības reģistriem un uzskaites datiem norādījusi visus izrakstītos rēķinus no 2011.gada 1.augusta līdz
prasītājas maksātnespējas pasludināšanas dienai 2014.gada jūlijā, jo par šādu periodu ir celta prasība. Norāda, ka prasītājas
izsūtītie rēķini tika apmaksāti (lietas 36.lapa).
2016.gada 10.martā Tukuma rajona tiesā saņemts maksājuma 139,68 EUR apliecinājums (lietas 53.lapa).
Novērtējot rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 16.jūlijā starp Kandavas novada domi un prasītāju noslēgts apsaimniekošanas
līgums Nr.5-29-3/170. Saskaņā ar līguma 1.1.punktu, īpašnieks uzdod un apsaimniekotājs apņemas veikt apsaimniekošanu
un uzturēšanu īpašnieka īpašumā un valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, saskaņā ar īpašumu sarakstu, kas ir šī līguma
neatņemama sastāvdaļa (lietas 18.- 20.lapa).
No apsaimniekošanas līguma 1.pielikum izriet, ka prasītāja apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/.
Pretēji prasītājas norādītajam, tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja dzīvotu un lietotu dzīvokli
Nr.20, dzīvojamā mājā /adrese/. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājai pastāvētu īres tiesiskās attiecības ar prasītāju
vai Kandavas novada domi par dzīvokļa Nr.20, dzīvojamā mājā/adrese/ īri. Prasītāja lietā nav iesniegusi dzīvokļa īres
līgumu.
Līdz ar to atbildētājai nav saistību ne pēc likuma, ne līguma par minēto dzīvokļu apsaimniekošanu, vai dzīvokļos
sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība, [..].
Atbildētāja iesniegusi aprēķinu par 01.08.2011. dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi, no kura redzams, ka
atbildētāja katru mēnesi veikusi samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem (lietas 41.lapa).
Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasītāja savu prasījumu pret atbildētāju nav pierādījusi.
Tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par parāda piedziņu no atbildētājas ir noraidāma kā nepamatota.
Ceļot prasību, prasītāja atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Atbildētājas puse nav iesniegusi pierādījumus, ka tai
būtu tiesāšanās izdevumi šajā lietā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, tiesas izdevumus uzņemas valsts.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, 97.pantu, 192.pantu, 193.pantu,
194.pantu, 197.pantu, tiesa
nosprieda
prasību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada 7.septembra apelācijas kārtībā
Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Vancāne