Tenant's eviction for non-use of rental dwelling upheld by court based on Civil Code provisions.

Lieta Nr.C12254814

C-0906-15

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2015.gada 5.novembrī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kromāne,

ar sekretāri D.Moļavinu,

tulci J.Sinkeviču,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. E/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās. Tiesa

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 12.novembrī /pers. D/ (turpmāk arī – Prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. E/ (turpmāk arī – Atbildētājs) par dzīvojamās

telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās. Pamatojot prasību ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, 10.1 pantu, Prasītāja lūdz izbeigt

dzīvokļa /adrese/ lietošanas tiesību un izlikt Atbildētāju no dzīvojamās platības dzīvokļa /adrese/, anulējot Atbildētājam dzīvesvietas deklarāciju pēc

minētas adreses.

Prasībā tiek paskaidrots, ka Prasītājai īpašumā pieder dzīvoklis /adrese/. 1999.gada 8.aprīlī Daugavpils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā tika

reģistrēta pušu laulība. Laulībā pusēm ir piedzimuši divi bērni. 2001.gada 25.septembrī puses ir noslēgušas Laulības līgumu par visas laulāto mantas

šķirtību. Daugavpils tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par laulības šķiršanu pušu starpā. Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka 2003.gada

14.augustā Atbildētājs Prasītājas dzīvoklī deklarēja savu dzīvesvietu. Sākumā Atbildētājs piedalījās ģimenes uzturēšanā un veica arī maksājumus par

komunāliem pakalpojumiem. Pēdējā gada laikā kopīga saimniecība ar Atbildētāju netiek vesta. Atbildētājs jau trīs mēnešus Prasītājas dzīvoklī nedzīvo,

no dzīvokļa ir paņēmis visas savas mantas un dzīvoklī ienāk tikai reizi nedēļā, lai apskatīties pasta sūtījumus. Atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu

īri” 10.1.panta pirmās daļas 1.punktu, Prasītāja lūdz izbeigt Atbildētājam dzīvojamās telpas lietošanas tiesību un izlikt Atbildētāju no dzīvokļa bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas, tā kā Atbildētājs vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.

2015.gada 4.novembrī no Prasītājas lietā saņemts prasības pieteikuma papildinājums (lietas 31.lapa), kurā Prasītāja precizē prasības

pieteikuma juridisko pamatojumu, lūdzot izbeigt Atbildētājam dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un izlikt Atbildētāju no dzīvokļa bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 9.pantu.

Prasības pieteikuma noraksts Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta prasībām tika nosūtīts ierakstītajā sūtījumā pēc prasības

pieteikumā norādītās Atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adreses. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis, kā arī tiesas sūtītos

dokumentus nav saņēmis (lietas 17.-20.lapa).

Tiesas sēdē Prasītāja prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un paskaidroja, ka viņa ir dzīvokļa

/adrese/īpašniece. Minētajā dzīvoklī ir deklarētas četras personas un arī viņas bijušais vīrs /pers. E/, kurš Prasītājas dzīvoklī no 2014.gada oktobra

nedzīvo un to faktiski neizmanto, dzīvokļa uzturēšanā un komunālo pakalpojumu maksāšanā nepiedalās. 2014.gada oktobrī Atbildētājs no dzīvokļa

paņēma savas personiskās mantas un aizgāja. Ar 2015.gada 2.jūlija Daugavpils tiesas tiesneša lēmumu Prasītājai tika nodrošināta pagaidu aizsardzība

pret Atbildētāja iespējamo vardarbību. Prasītāja paskaidroja, ka 2015.gada 31.augustā pušu laulība ir šķirta, tiesas spriedums stājies likumīgā spēka

2015.gada 23.septembrī, līdz ar ko Prasītāja uzskata, ka Atbildētājs ir zaudējis ģimenes locekļa statusu, kas ir par pamatu atzīt Atbildētāju par tiesības

zaudējušu uz dzīvojamo platību un izlikt viņu no dzīvokļa, tā kā Atbildētājam ir dzīvokļa atslēgas. Prasītāja arī norādīja, ka viņa bija vērsusies Daugavpils

pilsētas domē Dzīvokļu nodaļā ar lūgumu anulēt Atbildētāja deklarēto dzīves vietu, taču viņas lūgumā tika atteikts. Prasītāja no prasības daļā par

Atbildētāja dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu atteicās un lūdza šajā prasības daļā tiesvedību izbeigt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, nav lūdzis arī atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez

viņa piedalīšanās. Atbildētājs tiesas pavēsti pēc deklarētās dzīves vietas adreses nav saņēmis, jo pasta sūtījums tika atgriezts atpakaļ tiesai ar norādi, ka

adresāts pēc norādītās adreses nebija sastopams, pēc aicinājuma uz pasta nodaļu nav ieradies, tādēļ ir beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 26.-

27.lapa). Tiesa secina, ka Atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi, paskaidrojumu neiesniegšana un tiesas sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no

Atbildētāja brīvas gribas, jo Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās

deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai

nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tā kā Atbildētājam par lietas izskatīšanu tika

paziņots, nosūtot pavēsti pēc viņa deklarētās dzīvesvietas adreses, līdz ar to ir atzīstams, ka Atbildētājam par lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā ir

paziņots. Pie šādiem apstākļiem ir pamats uzskatīt, ka Atbildētājs labprātīgi ir atteicies no Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību

realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām piedalīties tiesas sēdē un sniegt paskaidrojumus par Prasītājas tiesā iesniegto prasību.

Ņemot vērā norādīto un atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez Atbildētāja klātbūtnes,

pamatojoties uz lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem.

Tiesa, uzklausot Prasītājas paskaidrojumus, novērtējot iesniegtos pierādījumus, secina, ka prasība uzturētajā apmērā ir pamatota un apmierināma.

Pie apstākļiem, kad Prasītāja neuzturēja prasību daļā par Atbildētāja dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 5.panta piektās daļas un 223.panta 4.punkta nosacījumiem, atzīst, ka šajā prasības daļā tiesvedība lietā ir izbeidzama. Atbilstoši Dzīvesvietas

deklarēšanas likumam jautājumu par personas ziņu par deklarēto dzīvesvietas anulēšanu izskata Daugavpils pilsētas domes dzīvokļu nodaļa.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā

īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi

uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Ar SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma” 2010.gada 30.augusta izziņas Nr.21166 kopiju ir pierādīts, ka dzīvoklī

/adrese A/ ir reģistrētas četras personas, to skaitā no 2003.gada 14.augusta dzīvoklī ir reģistrēts Atbildētājs kā Prasītājas ģimenes loceklis – vīrs (lietas

6.lapa). Ar Zemesgrāmatu apliecības kopiju ir pierādīts, ka Prasītājai uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ ar 2006.gada 14.septembra Daugavpils pilsētas

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības (lietas 11.lapa).

2001.gada 25.septembrī pušu starpā tika noslēgts Laulības līgums par visas laulāto mantas šķirtību (lietas 7.lapa).

Ar Daugavpils tiesas 2015.gada 31.augusta sprieduma kopiju civillietā Nr.C12192914 ir pierādīts, ka laulība pušu starpā ir šķirta, spriedums ir

stājies likumīgā spēkā 2015.gada 23.septembrī (lietas 22.lapa). Līdz ar norādīto ir pamats atzīt, ka Atbildētājs pēc laulības šķiršanas nav uzskatāms par

Prasītājas ģimenes locekli.

Saskaņā ar Civillikuma 1036.pantu īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta

sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1038.pantu īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt no tās augļus, izlietot

to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējumi citai personai. Saskaņā ar

Civillikuma 1039.pantu īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam

nerastos nekāds zaudējums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta pirmās daļas pirmajā punktā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir

pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības: valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata un vispār lietot

to jebkādā veidā.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītāja ir vienīgā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece, līdz ar ko tiesa atzīst, ka Prasītājai kā dzīvokļa īpašniecei

attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, arī tiesība prasīt izbeigt Atbildētājam dzīvokļa lietošanas tiesības.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu dzīvojamās telpas īres līguma pastāvēšanu vai jebkādu citu Prasītājas un Atbildētāja starpā

noslēgtu vienošanos par Prasītājai piederošā dzīvokļa īpašuma lietošanas tiesību piešķiršanu Atbildētājam.

Tiesas sēdē nodibināts, ka Atbildētājs dzīvokli /adrese A/ neizmanto vairāk par gadu, dzīvokļa uzturēšanā nepiedalās, pušu laulība ir šķirta, dzīvoklī

nav Atbildētāja mantas un vienošanās par dzīvokļa lietošanas tiesību saglabāšanu ar dzīvokļa īpašnieci Atbildētājam nav panākta.

Vērtējot visus lietā esošos pierādījumus to kopējā cēloniskā sakarībā, tiesa atzīst, ka ir pamats prasības apmierināšanai un lietošanas tiesības uz

strīdus dzīvojamo telpu pēc adreses /adrese A/ Atbildētājam ir izbeidzamas, tā kā dzīvokļa īpašnieks savu īpašumu var valdīt, izmantot to pēc savas

ieskata un lietot visādā veidā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no Atbildētāja Prasītājas labā ir piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 71,14 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā (lietas 15.lapa), kas kopā sastāda 75,84 euro.

No lietas izziņas par tiesas izdevumiem un uzziņas lapas (lietas 1.-2.lapa) izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu lietā ir radušies

faktiskie izdevumi 12,94 euro apmērā. Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda 8,24 euro un kas ir piedzenama Tiesu administrācijas labā no

Atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst, ka Atbildētājam jānosaka termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas no

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Vadoties no Civillikuma 927.panta, 1036.panta, 1038.panta, 1039.panta, 2112.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta, Civilprocesa likuma

8.panta, 42.panta pirmās daļas, 93.panta, 97.panta, 189.-194., 223.panta 4.punkta, 204.1 panta, tiesa

nos prieda

prasību uzturētājā apmērā apmierināt.

Izbeigt /pers. E/, personas kods /personas kods/, lietošanas tiesības uz dzīvojamo platību pēc adreses /adrese B/ un izlikt /pers. E/ no

dzīvokļa/adrese/.

Izbeigt tiesvedību /pers. D/ prasības daļā par /pers. E/ dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu pēc adreses /adrese/.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, labā tiesas izdevumus 75,84 euro (septiņdesmit

pieci euro 84 centi) apmērā, ieskaitot tos /pers. D/, personas kods /personas kods/, AS “Citadeles banka” kontā: /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un

dokumentu nosūtīšanu 8,24 euro (astoņu euro 24 centu) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC

kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. E/termiņu piedzīto tiesas izdevumu labprātīgai samaksai - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 9.novembra,

sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Kromāne