Court convicts defendant of minor bodily harm and imposes forced labor for 120 hours.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentional minor bodily harm and sentenced her to 120 hours of forced labor. The defendant admitted guilt, leading the court to skip evidence examination under Article 499 of the Criminal Procedure Law. The court awarded the victim compensation of 70 euros and ordered the defendant to pay legal costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt and the court finds the evidence sufficient, the trial may proceed without examining evidence, resulting in a conviction and appropriate sentencing based on the nature of the crime.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.11210065215
Lietas arhīva Nr. K16-0102-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2016.gada 18.februārī
Jēkabpils rajona tiesa šadā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis R.Grandāns
ar tiesas sēžu sekretāri A.Grīnbergu,
piedaloties prokurorei S.Rudzītei,
zvērinātai advokātei A.Norei,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā
/pers. E/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēta noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, izdarīšanā.
Pārbaudot pierādījumus krimināllietā, tiesa
k o ns t a t ē ja
/pers. E/ izdarīja tīšu viegla miesas bojājuma nodarīšanu, šādos apstākļos:
2015.gada 3.julijā ap pulksten 14.00 /pers. E/, atrodoties automašīnā Audi 100, un braucot no Jēkabpils uz Aknīsti, ceļa Jēkabpils-Nereta 6.km
krustojumā uz Ošāniem, izceļoties savstarpējam konfliktam ar automašīnas vadītāju /pers. F/, aiz dusmām, būdama agresīvi noskaņota, vairākas reizes
spēra ar kājām pa braucošas automašīnas stūri, sasita automašīnas spoguli, un kad /pers. F/, lai neizraisītu ceļu satiksmes negadījumu apturēja automašīnu
un lika /pers. E/ izkāpt no tās, /pers. E/ tīši, ar pacelto no zemes akmeni, meta savam bijušajam vīram /pers. F/ pa galvu nodarot viņam miesas bojājumu
– sistu brūci galvas matainajā daļā, kas pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem, kas pēc sava rakstura rada īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7
līdz 21 dienai.
Ar šādām savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk – KL) 130.panta otrajā daļā.
Apsūdzētā /pers. E/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un tiesas sēdē pieteica lūgumu par lietas izskatīšanu bez
pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilda prokurore, cietušais un viņa advokāte.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 499.pantu tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, vienlaicīgi atzīstot,
ka apsūdzētās vaina viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir apstiprinājusies ar lietas materiālu pārbaudi to kopumā un savstarpējā sakarībā,
tādējādi viņas vaina atzīstama par pierādītu, tamdēļ pierādījumu analīze nav nepieciešama. Tiesa a t z ī s t, ka apsūdzētās /pers. E/ izdarītā noziedzīgā
nodarījuma kvalifikācija pēc KL 130.panta otrās daļas ir pareiza un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētā ir sodāma.
KL 35.panta otrā daļa noteic, ka soda mērķis ir: 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Tiesa, nosakot soda veidu, saskaņā ar KL 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējuma, kā arī
vainīgās personību.
/pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar KL 7.pantu klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Pārbaudot /pers. E/ personību, tiesa konstatē, ka agrāk nesodīta. Šķīrusies, ar vidējo profesionālo izglītību. Apsūdzētaā tiesas sēdē deklarēja, ka
strādā, ir dzīvesvieta, sūdzības par veselību nav.
Tiesa piekrīt prokurores viedoklim, ka konkrētajā gadījumā soda mērķis ir sasniedzams bez brīvības atņemšanas. Tā kā lietā nav iesniegti
pierādījumi par apsūdzētās mantisko stāvokli, lai izvērtētu apsūdzētās iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu, tiesa atzīst, ka
konkrētajā gadījumā nebūtu samērīgi un taisnīgi piemērot naudas sodu, jo minimālais naudas sods ir piecas Latvijas Republikā noteiktās minimālās
mēnešalgas, kas uz sprieduma taisīšanas brīdi sastāda 1850 euro. Ņemot vērā, ka (1) apsūdzētā ir darba spējīgā vecumā, (2) lietā nav ziņu par to, ka
viņas veselības stāvoklis ir tāds, kas neļauj viņai strādāt, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams ar sodu piespiedu darbu veidā. Nosakot sodu
piespiedu darba veidā, apsūdzētā tiks iesaistīta sabiedrībai nepieciešamos sabiedriskos darbos bez atlīdzības, soda izciešanas rezultātā apsūdzētā tiktu
motivēta laboties. Tādējādi ar šādu sodu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses un tas būs audzinošāks par citiem panta sankcijā paredzētajiem
sodiem – brīvības atņemšanu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai naudas sodu. Šāds sods atbilst arī KL 46.panta ceturtās daļas noteikumiem.
Nosakot soda mēru, saskaņā ar KL 46.panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar KL 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo.
Atbilstoši KL 48.pantam atbildību pastiprinošie apstākļi lietā netika konstatēti.
Ievērojot iepriekš minētos soda noteikšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētais par noziedzīgo nodarījumu sodāms ar
piespiedu darbu KL 40.panta pirmajā daļā paredzēto stundu apmērā, nosakot to mazāku par vidējo robežu.
KPL 351.pants paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas
izmeklēšanas uzsākšanai.
Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. F/ pieteica kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu 20,00 euro.
Apsūdzētā cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā.
Atbilstoši KPL 352.panta ceturtajai daļai, tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktais kompensācijas pieteikums ir apmierināms, jo apsūdzētā labprātīgi
piekrita cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram. Jāņem vērā arī Civillikuma 1779.pants, kas noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,
ko viņš ar savu darbību ir nodarījis. Apsūdzētās izdarītās noziedzīgās darbības ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajam nodarītajiem materiālajiem
zaudējumiem.
Atbilstoši KPL 352.panta pirmās daļas 1.punktam piedzenami no apsūdzētās par labu cietušajam izdevumi par juridiskās palīdzības saņemšanu
50,00 euro, kas apstiprinās ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kvīti DL Nr. 327722
Lietā ziņas par procesuālajiem izdevumiem un lietiskajiem pierādījumiem nav.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512.pantu, tiesa
no s pri e da
atzīt /pers. E/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz
120 (viens simts divdesmit) stundām.
Piedzīt no /pers. E/ par labu /pers. F/ kaitējuma kompensāciju 70 (septiņdesmit) euro.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības
dienas, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Kriminālprocesa
likuma 499.panta ceturtajā daļā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilna sprieduma pieejamības datums – 2016.gada 3.marts.
Tiesnesis R.Grandāns