Court partially allowed contract annulment, extending terms to six months to ensure public transport continuity.

NORAKSTS Lieta Nr.A420425412 A04254-12/28 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 29.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente T.Jefremova, tiesneses I.Putra un I.Juhņeviča

piedaloties pieteicējas SIA „B-Bus” pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Spilvem un atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvim L.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „B-Bus” pieteikuma par 2011.gada 5.decembra līguma, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, un 2011.gada 21.decembra Pārjaunojuma līguma Nr.1.1- 16.4.3/991, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi, SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” un SIA „Autobusu parks Jūrmala-SV” atzīšanu par spēkā neesošiem.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 2.maijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese nolēma pieņemt SIA „B-Bus” (turpmāk tekstā arī – pieteicēja) pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par 2011.gada 5.decembra līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzdošanu Jūrmalas pilsētas domei noslēgt līgumu ar SIA „B-Bus” par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos. 2012.gada 4.jūnijā, izskatot pieteicējas lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu lietā, tiesa izbeidza tiesvedību lietā daļā par pienākuma uzdošanu Jūrmalas pilsētas domei noslēgt līgumu ar SIA „B-Bus” par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [1.1] 2010.gada 11.novembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr.748 (turpmāk tekstā arī – Lēmums), pamatojoties uz kuru 2010.gadā tika noslēgta vienošanās ar SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV” par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos. Lēmumā tika norādīts, ka līgums par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos tiks noslēgts līdz 2011.gada 1.decembrim.

Pieteicēja 2011.gada 30.maijā iesniedza savu piedāvājumu Jūrmalas pilsētas domei (turpmāk tekstā – atbildētāja), kurā norādīja, ka ir gatava sniegt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos uz daudz izdevīgākiem noteikumiem. Atbildētāja 2011.gada 29.jūlijā nosūtīja pieteicējai vēstuli, kurā norādīja, ka Lēmums nav pārskatāms, un līdz ar to pieteicējas piedāvājums netiks izskatīts. 2011.gada 5.decembrī starp atbildētāju un SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV” tika noslēgts līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Pieteicēja uzskata, ka šāda atbildētājas rīcība ir prettiesiska un nepamatota. [1.2] Pieteicēja uzskata, ka 2011.gada 5.decembrī noslēgtais līgums ar SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” ir noslēgts, neievērojot tiesību aktu noteikumus, līdz ar to tas ir atzīstams par spēkā neesošu. [1.3] Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta otro daļu pasūtītājs sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Līdz ar to ir secināms, ka ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta otro daļu ir aizliegts tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu jomā. Latvijas normatīvie akti paredz organizēt konkursu, kurā tiek izvēlēts visizdevīgākais piedāvājums. Vienīgais izņēmums, kad var nerīkot konkursu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, ir paredzēts Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma 8.panta trešajā daļā, proti, ja pasūtītājs nodibinājis sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai kapitālsabiedrību.

Jūrmalas pilsētas dome nav dibinājusi SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV”, bet gan tā ir privāta komercsabiedrība. [1.4] Atbildētāja savu rīcību pamato ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 ,,Par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļus un autoceļus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70” (turpmāk tekstā – Regula Nr.1370/2007) 5.panta 4.punktu. Regulas 5.panta 4.punkts paredz, ka, ja tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus vai nu tad, ja to gada caurmēra vērtību lēš kā mazāku par EUR 1000000, vai ja saskaņā ar tiem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi ir sniegti mazāk par 300000 kilometru gadā.

Šajā gadījumā Latvijas Republikas tiesību akti neparedz slēgt tiešā pakalpojuma līgumu ar juridisko personu, kas pieder privātpersonai, līdz ar to ir nepamatota atbildētājas atsauce uz Regulas 5.panta 4.punktu, jo šajā gadījumā pastāv aizliegums Latvijas Republikas tiesību aktos. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā 2012.gada 17.janvāra vēstulē Nr. 17.18-1e/584 ir norādījusi, ka Jūrmalas pilsētas dome bez iepirkuma procedūras nevarēja slēgt šādu līgumu. [1.5] Likuma ,,Par pašvaldībām” 15.panta 19.punkts paredz, ka pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Līdz ar to Līgums ir uzskatāms par publisko tiesību līgumu. Šādu secinājumu ir izdarījis arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 1.jūlija lietā Nr.A42621708. Pat, ja tomēr atbildētāja uzskatīja, ka līgumu ir iespējams slēgt neveicot iepirkuma procedūru,

tai bija jāievēro arī citi tiesību akti. Līdz ar to ir jāizvērtē minētā līguma atbilstība arī citiem tiesību

aktiem, t.sk., likumam ,,Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Pirms šādu līgumu slēgšanas atbildētājai vajadzēja veikt tirgus izpēti un izvērtēt, vai šo pakalpojumu nav iespējams sniegt ar zemākām izmaksām. Šajā gadījumā līgums tiks noslēgts tikai vadoties pēc principa, ka līgums ir slēgts ar uzņēmumu, kas pašlaik sniedza šos pakalpojumus. Noslēgtais līgums nav finansiāli un saimnieciski izdevīgs, to pierāda tas, ka pieteicēja bija gatava sniegt pakalpojumu par izdevīgākām izmaksām, jo piedāvājums bija vismaz divas reizes lētāks, turklāt arī kvalitatīvāks un drošāks, jo piedāvātais autoparka vecums bija jaunāks nekā SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV”, jo vienošanās paredzēja, ka SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV” ir jāatjauno autoparks. Pieteicēja uzskata, ka ar noslēgto līgumu ir aizskartas tās tiesības, jo nav ievērota procedūra līguma slēgšanai, kas noteikta normatīvajos aktos, un pieteicējai nav bijusi iespēja iesniegt savu piedāvājumu un sniegt pakalpojumu, līdz ar to līgums būtu atzīstams par spēkā neesošu. [2] Atbildētāja paskaidrojumā par pagaidu noregulējuma piemērošanu (paskaidrojumus lietā saskaņā ar Administratīva procesa likuma 203.panta pirmo daļu atbildētāja tiesai nav iesniegusi) tiesai norāda, ka pieteicējas pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto argumentu dēļ. [2.1] Atbildētāja paskaidro, ka 2011.gada 21.decembrī tika noslēgts 2011.gada 5.decembra līguma ,,Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos” Nr.1.1-16.4.3/912 pārjaunojuma līgums Nr.1.1-16.4.3/991 (turpmāk

– Pārjaunojuma līgums). Saskaņā ar Pārjaunojuma līgumu Sabiedriskā transporta pakalpojumus Jūrmalas pilsētā sniedz SIA „Autobusu parks Jūrmala SV”, nevis SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV”. Ņemot vērā iepriekš minēto, lietā kā trešā persona ir jāpieaicina nevis SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV”, bet SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV”.

[2.2] Atbildētāja uzskata, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību prasīt Līguma atzīšanu par spēkā neesošu un pieteikums nav pieļaujams, tāpēc tiesvedība lietā ir izbeidzama. Šajā administratīvajā procesā sākotnēji tika pieņemts Lēmums. Lēmums tika publicēts Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī un Jūrmalas pilsētas domes mājas lapā. Tādējādi SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējai tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu Jūrmalā piešķirtas ar Lēmumu.

Ar Lēmumu tika nodibinātas administratīvi tiesiskās attiecības starp SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” un Jūrmalas pilsētas domi, piešķirot SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Jūrmalā. Savukārt, lai jau vienotos, kādi nosacījumi jāievēro un jāpilda, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus Jūrmalā, SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” un Jūrmalas dome noslēdza publisko tiesību līgumu (sal., skat., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmuma SKA-69/2009 11.punktu).

Lēmums ir SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” labvēlīgs administratīvais akts, pamatojoties uz kuru tika noslēgts publisko tiesību līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Jūrmalā. Tā kā pieteicēja nav minētā līguma dalībniece, tad tā, iespējams, varēja pārsūdzēt Lēmumu, taču pieteicējai nav subjektīvo tiesību prasīt atzīt par spēkā neesošu noslēgto Līgumu. [3] Trešā persona SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, jo pieteicējas pieteikumā minētais, ka tā 2011.gada 30.maijā atbildētājai ir iesniegusi piedāvājumu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus uz daudz izdevīgākiem noteikumiem, ir apgalvojums bez jebkāda pamatojuma.

Tā kā pieteicējai, atšķirībā no SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV”, Jūrmalas pilsētā nav nekādas atbalsta infrastruktūras sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai – remonta darbnīcas, autobāze, tehniskās apkopes stacija, sava degvielas uzpildes vieta u.tml., tad patiesībā pieteicējas sniegtie sabiedriskā transporta pakalpojumi būtu stipri dārgāki. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata un iesniedza pieteikuma papildinājumu, ka, ņemot vērā to, ka atbildētājs ir norādījis paskaidrojumos, ka pašlaik sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti, pamatojoties uz 2011.gada 21.decembra pārjaunojuma līguma pamata, ar kuru ir pārjaunots 2011.gada 5.decembra līgums ar SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV”, tad lūdz atzīt par spēkā neesošu arī 2011.gaad 21.decembra pārjaunojuma līgumu.

Tiesa nolēma pieņemt pieteikuma papildinājumu. [5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina uz paskaidrojumā norādīto argumentu pamata un norādīja, ka tiesa sēde ir atliekama, jo atbildētājai nav bijis iespējas sniegt paskaidrojumus par Pārjaunojuma līgumu. Tiesa konsatēja, ka Pārjaunojuma līgumu atbildētāja iesniedza tiesā 2012.gada 25.maijā, sniedzot paskaidrojumus par pagaidu noregulējuma piemērošanu, kā arī tiesa secināja, ka ar Pārjaunojuma līgumu Jūrmalas pilsētas domes un pārvadātāja tiesību un pienākumu kopums attiecībā uz Līguma priekšmetu nav mainījies un lietā ir izšķirams jautājums par tiesību normu piemērošanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nav pamata atlikt tiesas sēdi un atbildētājas tiesības sniegt paskaidrojumus lietā nav pārkāptas. [6] Trešās personas uz tiesas sēdi nebija ieradušās, taču tiesa uzskatīja, ka ir iespējams lietu izskatīt bez trešo personu piedalīšanās. Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[8] Tiesa konstatē šādus lietā būtiskus faktiskos apstākļus: [8.1] 2010.gada 11.novembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr.748, kurā nolemts slēgt tiešā pakalpojuma līgumu ar SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV” par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos. Lēmumā tika norādīts, ka līguma projekts par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos tiks iesniegts Jūrmalas pilsētas izpilddirektoram parakstīšanai līdz 2011.gada 1.decembrim (lietas 17.-18.lapa).

[8.2] 2010.gada 17.novembrī Jūrmala pilsētas dome ir ievietojusi TED datu bāzē, kurā tiek atspoguļota Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša S sērijā iekļautā informācija par iepirkumiem, iepriekšējo informatīvo paziņojumu par tiešā pakalpojumu līguma par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos piešķiršanu un norādījusi plānoto datumu piešķiršanas procedūru uzsākšanai – 2011.gada 1.decembri (lietas 54.lapa). [8.3] 2011.gada 5.decembrī starp atbildētāju un SIA ,,Autotransporta firma Jūrmala SV” tika noslēgts līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos (lietas 10.-16.lapa). [8.4] 2011.gada 21.decembrī noslēgts Pārjaunojuma līgums Nr.1.1-16.4.3/99, starp Jūrmalas pilsētas domi, SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” un SIA „Autobusu parks Jūrmala-SV”, kura 1.punktā noteikts, ka tiek pārjaunots 2011.gada 5.decembra starp Jūrmalas pilsētas domi kā pasūtītāju un SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” kā pārvadātāju noslēgtais līgums Nr.1.1.-16.4.3/912, SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” vietā kā pārvadātājam iestājoties SIA „Autobusu parks Jūrmala-SV” (lietas 33.lapa).

[9] Tiesa vērtē šajā lietā pastāvošo strīdus jautājumu, vai Regula Nr.1370/2007 atļauj slēgt līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos bez iepirkuma procedūras veikšanas. Atbildētāja savos paskaidrojumos norāda, ka Līgumu bez iepirkuma procedūras veikšanas atļauj slēgt Regulas Nr.1370/2007 5.panta 4.punkts. Regulas Nr.1370/2007 5.panta 4.punkts nosaka, ja tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus vai nu tad, ja to gada caurmēra vērtību lēš kā mazāku par EUR 1000000 vai ja saskaņā ar tiem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi ir sniegti mazāk par 300000 kilometru gadā. Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumu, kas tieši piešķirts mazam un vidējam uzņēmumam, kas izmanto ne vairāk kā 23 transportlīdzekļus, šīs robežvērtības var palielināt vai nu līdz gada vidējai vērtībai, kas lēsta kā mazāka par EUR 2000000 vai mazāka par 600000 kilometru, ja tās attiecas uz ikgadējo sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu. No augstākminētā tiesa secina, ka priekšnosacījumi tam, lai saskaņā ar Regulu Nr.1370/2007 varētu tieši bez iepirkuma procedūras piešķirt pakalpojumu valsts līgumus ir tas, ka tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un pakalpojuma gada caurmēra vērtība tiek lēsta mazāk kā

1 000 000 eiro vai saskaņā ar minēto līgumu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi ir sniegti mazāk par 300 000 kilometriem gadā. Savukārt, ja tieši bez iepirkumu valsts procedūras līgums ir piešķirts mazam vai vidējam uzņēmumam, tad minētās robežvērtības var palielināt līdz

2 000 000 eiro vai 600 000 kilometru. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka pasūtītājs sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Tādējādi Latvijas normatīvais akts aizliedz piešķirt tiesības sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus bez iepirkuma procedūras. No augstākminētā tiesa secina, ka Regulas Nr.1370/2007 un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta otrā daļas normas paredz, ka pirms līguma noslēgšanas sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumam ir jārīko iepirkuma procedūra, tādējādi pieteicējai šajā lietā bija jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmā daļā norādīto attiecīgo iepirkuma procedūru. Turklāt noraidāms ir arī atbildētājas arguments, ka uzņēmuma atbilstība maza un vidēja uzņēmuma kritērijam tiek izvirzīta Regulā Nr.1370/2007 kā nosacījums, lai šādā izņēmuma procedūrā bez iepirkuma procedūras piemērošanas varētu slēgt ar to līgumu bez iepirkuma procedūras piemērošanas. Izvērtējot minētās regulas tekstu un jo īpaši Regulas Nr.1370/2007 5.panta 4.punkta otrās daļas tekstu, tiesa secina, ka uzņēmuma atbilstība maza un vidēja uzņēmuma kritērijiem nav noteikta regulā Nr.1370/2007 kā priekšnoteikums, lai varētu slēgt līgumu ar šādu uzņēmumu bez iepirkuma procedūras piemērošanas, bet gan kā iespēja, ja minētā līguma piešķiršana bez iepirkuma procedūras ir atļauta saskaņā ar valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, noteikt lielākas līguma robežvērtības līgumam ar mazo un vidējo uzņēmumu.

[10] Tiesa vērtē atbildētājas argumentu, ka pieteicējai nav subjektīvo publisko tiesību prasīt Līguma un Pārjaunojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī tā ir nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu. Atbildētāja norāda, ka pieteicējai nav subjektīvo publisko tiesību prasīt atzīt Līguma un Pārjaunojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošiem, jo šajā administratīvajā procesā sākotnēji 2010.gada 11.novembrī tika pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.748 „Par tiešā pakalpojuma līguma piešķiršanu pasažieru pārvadājumos ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos”, kurš tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Jūrmalas pilsētas domes mājas lapā.

Pieteicēja minēto lēmumu nav pārsūdzējusi. Tiesa norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 85.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka pieteikumu par iepirkumu līguma atzīšanu par spēkā neesošu var iesniegt šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā.

Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 8.panta septītajā daļā paredzēto prasību piemērošana. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 85.1panta trešās daļas 1.punktu un 85.2 panta pirmo daļu pieteikumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja iepirkuma līgums ir noslēgts, nepiemērojot Publisko iepirkuma līguma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, ja pasūtītājam tās bija jāpiemēro, var iesniegt sešu mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa secina, ka pat, ja iepriekš pieņemtais lēmums par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanu netiek pārsūdzēts, Publisko iepirkumu likums paredz tiesības, ja iepirkuma līgums ir noslēgts, nepiemērojot Publisko iepirkuma līguma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, bet tās saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpiemēro, sešu mēnešu laikā no iepirkuma līguma spēkā stāšanās dienas personai iesniegt tiesā pieteikumu par minētā līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Līgums noslēgts 2011.gada 5.decembrī, savukārt pieteicēja pieteikumu par Līguma atzīšanu par spēkā neesošu iesniedza 2012.gada 2.maijā, tādējādi tiesa secina, ka pieteicēja nav nokavējusi Publisko iepirkumu likuma 85.1panta trešās daļas 1.punktā noteikto sešu mēnešu termiņu pieteikuma iesniegšanai. Tiesa uzskata, ka pieteicēja nav nokavējusi arī termiņu pieteikuma iesniegšanai Pārjaunojuma līguma atzīšanai par spēkā neesošu, jo šajā lietā Līgums un Pārjaunojuma līgums Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir uzskatāmi par vienu un to pašu iepirkuma līgumu, jo iepirkuma līguma būtība ar Pārjaunojuma līguma noslēgšanu šajā lietā nav mainījusies.

Turklāt citi tirgus dalībnieki nevar zināt par Pārjaunojuma līguma eksistenci, ja acīmredzami publiskajā telpā neparādās fakts, ka pasažieru pārvadājuma pakalpojumus sniedz cita persona. Šajā lietā SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” un SIA „Autobusu parks Jūrmala-SV” ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, turklāt tām ir līdzīgi nosaukumi, tādējādi tiesa uzskata, ka citas personas, kas nav Līguma puses, saprātīgi nevarēja zināt par Pārjaunojuma līguma eksistenci. Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteicējas rīcībā kopumā ir 40 lielie autobusi, kas ir pietiekoši, lai sniegtu pakalpojumu Jūrmalā un iesniedza Ceļu satiksmes drošības direkcijas izziņu, kas apliecināja pieteicējas turējumā esošo autobusu skaitu, kā arī paskaidroja, ka SIA „B-Bus” īpašnieks ir ārvalstīs, Beļģijā, un tā uzņēmumu grupā pieder SIA „Saldus autobusu parks”, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Kurzemes reģionā, kā arī Alūksnes pilsētā.

Tādējādi tiesa uzskata, ka pieteicēja ir uzskatāma par potenciālo tirgus dalībnieku, kas varētu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Jūrmalas pilsētas maršrutu tīklā, tādējādi pieteicēja ir uzskatāma par personu, kas būtu ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas izpratnē. Ņemot vērā šajā sprieduma punktā konstatēto, tiesa secina, ka pieteicējai ir subjektīvās publiskās tiesības prasīt Līguma un Pārjaunojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un pieteicēja nav nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu.

[11] Publisko iepirkumu likuma 85.2 panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai 8.panta septītajā daļā minēto iepirkuma veikšanas kārtību, ja pasūtītājam tā bija jāpiemēro. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) pasūtītājs ir publicējis šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu; 2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās tika noslēgta ne agrāk kā vienpadsmitajā dienā pēc dienas, kad šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka; 3) ir ievērots šā likuma 83.panta piektajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos. Tādējādi tiesai šajā lietā ir jāpārbauda, vai nav iestājušies Publisko iepirkumu likuma

85.2 panta otrajā daļā noteiktie priekšnoteikumi, kad tiesa nevar pieņemt spriedumu par iepirkumu līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu, kā arī saīsināt iepirkuma līguma termiņu.

[12] Tiesa pārbauda, vai atbildētāja ir publicējusi šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 27.1 pantu pasūtītājs var iesniegt publicēšanai brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 3., 4. vai 5.pantā, 8.panta septītajā daļā vai 63.pantā minētajos gadījumos papildus 27.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanai publicēšanai. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 85.3 panta pirmajā daļā minētās sekas. Publisko iepirkumu likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma [..], 27.1 pantā [..] minēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Savukārt minētā panta otrā un trešā daļa paredz, ka pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Līguma 2.4. apakšpunktu atbildētāja katru mēnesi līdz 15.datumam pārskaita avansa maksājumu par zaudējumu kompensāciju Ls 52 000 (lietas 10.lapa), tādējādi minēto pakalpojumu līgumcena ir Ls 624 000 gadā, kas pārsniedz 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.519 „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām” 2.5.apakšpunktā noteikto līgumcenas robežu (Ls 531 075) publiskiem pakalpojumu līgumiem saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 25.panta pirmās daļas 2.punktu.

Publisko iepirkumu likuma 25.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šī likuma 28.panta noteikumiem un publicē to pircēja profilā. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā norāda publisko pakalpojumu līgumiem – to līgumu un vispārējo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai vienāda.

No TED datu bāzē, kurā tiek atspoguļota Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša S sērijā iekļautā informācija par iepirkumiem, esošās informācijas, tiesa konstatē, ka pieteicēja 2010.gada 17.novembrī ir ievietojusi TED datu bāzē un secīgi arī Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša S sērijā iepriekšējo informatīvo paziņojumu par tiešā pakalpojumu līguma par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos piešķiršanu un norādījusi plānoto datumu piešķiršanas procedūru uzsākšanai – 2011.gada 1.decembri.

Minētajā paziņojumā nav sniegta informācija, ka minētais līgums tiks piešķirts SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” (lietas 54.lapa). No Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā esošajā datu bāzē un no TED datu bāzē esošās informācijas tiesa nekonstatē, ka atbildētāja būtu kādā no šīm datu bāzēm ievietojusi paziņojumu par iepirkuma rezultātiem – šajā gadījumā – informāciju par to, ka 2011.gada 5.decembrī ir noslēgts Līgums ar SIA ,,Autobusu parks Jūrmala SV” vai informāciju par Pārjaunojuma līgumu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka nav pamata minēto Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 17.novembrī TED datu bāzē ievietoto iepriekšējo informatīvo paziņojumu uzskatīt par brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem Publisko iepirkumu likuma 27.1 panta izpratnē. Ņemot vērā šajā sprieduma punktā konstatēto, tiesa secina, ka atbildētāja nav publicējusi šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par iepirkuma rezultātiem un tādējādi nav konstatējama Publisko iepirkumu likuma 85.2 panta otrajā daļā noteikto priekšnoteikumu pastāvēšana, kas liegtu tiesai pieņemt spriedumu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai termiņa saīsināšanu.

[13] Publisko iepirkumu likuma 85.3 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa papildus saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām. Saskaņā ar šī panta trešo daļu, tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk pasūtītājs nepieļauj šā likuma pārkāpumus.

Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto sprieduma veidu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos. Savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.

Tiesa norāda, ka ņemot vērā to, ka Līgums un Pārjaunojuma līgums ir noslēgti bez jebkādas iepirkuma procedūras, tad vadoties tikai no situācijas tiesiskā izvērtējuma, Līgums un Pārjaunojuma līgums būtu jāatzīst par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža, taču šāda sprieduma sekas būtu tādas, ka ilgu laiku nebūtu sabiedriskā pārvadājuma pakalpojuma sniedzēja Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos. Tiesa norāda, ka sabiedriskā transporta pārvadājumi ir būtisks sabiedriskais pakalpojums un ir svarīgi nodrošināt tā sniegšanas nepārtrauktību.

Tādējādi, izvērtējot faktisko situāciju šajā lietā, tiesa secina, ka Līguma un Pārjaunojuma līguma darbības turpināšanās kādu laiku, līdz tiek sarīkota un pabeigta iepirkumu procedūra par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, ir to iedzīvotāju būtiskās interesēs, kuri izmanto minētos sabiedrisko pārvadājumu pakalpojumus. Ņemot vērā augstākminēto, tiesa atzīst šajā lietā par piemērotāko saīsināt Līguma un Pārjaunojuma līguma termiņu līdz sešiem mēnešiem no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa uzskata, ka minētais sešu mēnešu termiņš ir pietiekams, lai Jūrmalas pilsētas dome sarīkotu un pabeigtu iepirkuma procedūru par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos un noslēgtu attiecīgo iepirkuma līgumu. Tiesa saīsina arī Līguma termiņu, jo saskaņā ar Civillikuma 1873.pantu, ja pārjaunojuma līgums nav spēkā, tad agrākā prasījuma tiesība paliek spēkā. [14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikumu pilnībā vai daļēji apmierina, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja 2012.gada 12.aprīlī ir samaksājusi valsts nodevu Ls 20 apmērā (lietas 9.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 329. un 331.pantu, 126.panta pirmo daļu, Publisko iepirkumu likuma 85.1 panta piekto daļu, 85.3 panta pirmās daļas 3.punktu un ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt daļēji SIA „B-Bus” pieteikumu par 2011.gada 5.decembra līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos un 2011.gada 21.decembra pārjaunojuma līguma Nr.1.1-16.4.3/99 starp Jūrmalas pilsētas domi, SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” un SIA „Autobusu parks Jūrmala-SV atzīšanu par spēkā neesošiem. Saīsināt 2011.gada 5.decembra līguma, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, un 2011.gada 21.decembra pārjaunojuma līguma Nr.1.1-16.4.3/99 starp Jūrmalas pilsētas domi, SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” un SIA „Autobusu parks Jūrmala-SV termiņu līdz sešiem mēnešiem no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas. Piespriest no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu SIA „B-Bus” samaksāto valsts nodevu Ls 20,00 (divdesmit latu) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2012.gada 29.jūnijā.

Tiesnese referente /paraksts/ T.Jefremova

Tiesnese /paraksts/ I.Juhņeviča

Tiesnese /paraksts/ I.Putra

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________________________ T.Jefremova Rīgā, 2012.gada 29.jūnijā