Court dismisses administrative case against police refusal to enter bathroom due to lack of malicious intent.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative case against a person who refused to leave a bathroom after being detained by police. The defendant admitted guilt but claimed the refusal was a reaction to fear of further assault following a previous beating. The court found no evidence of malicious intent and applied the principle that doubts must be resolved in favor of the individual.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 239. panta 1. punkts; 289.16. panta; 289.18. panta; When a person's refusal to comply with police orders is motivated by fear of further violence rather than malice, the element of malicious intent required for an administrative offense is not established, and the proceedings must be terminated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 114010215
Lietas arhīva Nr. 1-0004-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2016.gada 25.februārī
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M.Bogdane
ar tiesas sēžu sekretāri A.Upītei,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta.
Aprakstošā daļa
2015.gada 25.decembrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes KPB PPN Satiksmes uzraudzības rotas inspektors sastā dı̄jis
administratı̄vā pā rkā puma protokolu Nr. PC138721 par to, ka 2015.gada 25.decembrı̄ plkst.1:15 Gulbenē , Lı̄kā ielā 1a spē lu̦ zā les
“Joker” telpā s /pers. B/ nepakl̦āvā s policijas darbinieka likumı̄gajam rı̄kojumam vai prası̄bai, kas izpaudā s kā atteikš anā s iznā kt ā rā
no spē lu̦ zā les “Joker” tualetes telpas, atteikš anā s doties lı̄dzi uz dienesta automaš ın̄ u apstā kl̦u noskaidroš anai pē c policijas
darbinieka vairā kkā rtē jā pieprası̄juma un izrā vā s no policijas darbinieka tvē riena, kad tika persona vesta ā rā no telpā m, jo pats
labprātīgi to nedarīja. Policijas darbinieks pildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
/pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Uz tiesas sē di iestā des pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sē des laiku un vietu iestā de zinoš a, nosū tı̄ts pazin̦ ojums par
tiesas sēdi. Lūgumi vai pieteikumi nav saņemti.
Tiesa, pamatojoties uz Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksa 289.11 panta pirmo dal̦u, secina, ka iespē jams lietu
izskatīt bez iestādes pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Tiesas sē dē /pers. B/ norā da, ka bijis afekta stā voklı̄. Savu vainu administratı̄vajā pā rkā pumā pē c Latvijas APK
175.panta atzı̄st, piekrı̄t protokola saturam. Atzı̄st vainu tā pē c, ka atzı̄st darbı̄bas, kuras norā dı̄tas administratı̄vā pā rkā puma
protokolā . Tač u paskaidro, ka 25.decembrı̄ bijis Joker bā rā . Pie bā ra letes spaidı̄jis telefonu, no sā na san̦ ē mis sitienu. Iegā jis tualetē
mazgā t seju. Kā ds klauvē jis, teicis, ka aizn̦ emts. Piel̦auj, ka klauvē ja policijas darbinieks. Durvis kā ds attaisı̄jis. No sitiena visu laiku bijis
melns gar acı̄m, griezies. Piel̦auj, ka policijas darbinieks aicinā jis uz automaš ın̄ u. Nav ı̄sti redzē jis, visu laiku gar acı̄m melns griezies.
Atbildē jis, ka nekur neies. Tajā brı̄dı̄ sapratis, kas ar vin̦ u runā , kas aicina uz automaš ın̄ u. Policijas darbinieki pie vin̦ a k̦ ēruš ies, vin̦ š
gā jis atpakal̦. Domā jis, kā pē c vin̦ u aiztiek. Atnā cis uz bā ru, uzreiz dabū jis sitienu pa seju, un atkal vin̦ u aiztiek. Atzı̄st, ka protokolā
aprakstı̄ts pareizi. Aizvests uz policijas iecirkni, tad uz slimnı̄cu asins pā rbaudei, kur konstatē ts alkohola reibums. Slimnı̄cā sarunu ar
ā rstu neatceras, pan̦ emtas asinis un viss. Atzı̄st, ka bijis lielā alkohola reibumā . Otrā dienā griezies slimnı̄cā , konstatē ts, ka sejas dal̦a ir
lauzta. Operē ts Rı̄gā . Saistı̄bā ar piekauš anu uzsā kts kriminā lprocess, ir cietuš ais par miesas bojā jumu nodarı̄šanu. Arı̄ telefons
pazuda. Savu rı̄cı̄bu skaidro ar afekta stā vokli. Pē c sitiena gribē jis, lai liek mieru. Reakciju uz policijas darbinieku prası̄bā m saista ar
san̦ emtā sitiena sekā m. Saistı̄bā ar notikuš o vin̦ am sastā dı̄ts protokols pē c LAPK 171.pata otrā s dal̦as, piemē rots naudas sods.
Lēmumu pā rsū dzē jis. Lū dz n̦ emt vē rā redzamo videomateriā lā , kuru ieguvis, san̦ emot administratı̄vā pā rkā puma lietas PC183722
kopijas.
Motīvu daļa
Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksa 9.panta pirmā dal̦a noteic, ka par administratı̄vo pā rkā pumu atzı̄stama
prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanı̄bas izdarı̄ta) darbı̄ba vai bezdarbı̄ba, kura apdraud valsts vai sabiedrisko
kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
No iepriekš minē tā s administratı̄vā pā rkā puma de inı̄cijas izriet, ka administratı̄vā s atbildı̄bas vienı̄gais pamats ir
administratı̄vā pā rkā puma sastā vs, kas jā konstatē personas darbı̄bā s. Tā dē jā di pā rkā pums var tikt uzskatı̄ts par administratı̄vo
pā rkā pumu, ja ir konstatē ts konkrē ts Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksā paredzē ts administratı̄vā pā rkā puma sastā vs:
objekts – tas, pret ko ir vē rsts administratı̄vais pā rkā pums; objektı̄vā puse, kas raksturo to, kā izdarı̄ts administratı̄vais pā rkā pums;
subjekts – persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama darbība.
Latvijas Administratı̄vā pā rkā puma kodeksa 175.pantā paredzē ta atbildı̄ba par l̦aunprā tı̄gu nepakl̦auš anos policijas
darbinieka [..] likumı̄gajam rı̄kojumam vai prası̄bai, kad vin̦ i izpilda sabiedriskā s kā rtı̄bas sargā š anas vai dienesta pienā kumus.
Paredzē ta sekojoš a sankcija - naudas sods lı̄dz divsimt aston̦ desmit euro vai administratı̄vais arests uz laiku lı̄dz piecpadsmit
diennaktīm.
Sajā sakarā , lai /pers. B/ sauktu pie administratı̄vā s atbildı̄bas par Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksa
175.pantā paredzē tā administratı̄vā pā rkā puma izdarı̄šanu, ir jā konstatē , ka protokolā par administratı̄vo pā rkā pumu iksē tā s vin̦ a
darbības atbilst šī administratīvā pārkāpuma sastāvam.
Sekojoš i, lai personu sauktu pie administratı̄vā s atbildı̄bas, jā konstatē ; pirmkā rt- personas nepakl̦auš anā s l̦aunprā tı̄ba;
otrkārt- policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai, treškārt- policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.
/pers. B/ atzı̄st darbı̄bas, kuras norā dı̄tas administratı̄vā pā rkā puma protokolā , sniedzot paskaidrojumus par savas rı̄cı̄bas
iemesliem. Izvē rtē jot /pers. B/ attieksmi, tiesa n̦ em vē rā lietas faktiskos apstā kl̦us. Neatkarı̄gi no personas attieksmes, lai personu
sauktu pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt viņa darbībās konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Izvē rtē jot protokolā ietverto informā ciju kopā ar lietā esoš ajiem pierā dı̄jumiem, t.sk., /pers. B/ rakstveida paskaidrojumiem,
paskaidrojumiem tiesas sē dē , policijas darbinieku dienesta zin̦ ojumiem, /pers. G/ rakstveida paskaidrojumiem, administratı̄vā s
aizturē šanas protokolu un pā rmeklē šanas aktu, medicı̄niskā s pā rbaudes protokolu un izmeklē jumu pā rskatu, izrakstiem-epikrı̄zē m,
kā arī videomateriālā redzamo, tiesa konstatē turpmāk norādīto.
No administratı̄vā pā rkā puma protokola Nr. PC138721 (lietas 1.lapa) izriet, ka /pers. B/ atteicies iznā kt ā rā no spē lu̦ zā les
“Joker” tualetes telpas, atteicies doties lı̄dzi uz dienesta automaš ın̄ u apstā kl̦u noskaidroš anai. Policijas darbinieks to vairā kkā rtē ji
pieprasījis. Izrāvies no policijas darbinieka tvēriena, kad vests ārā no telpām, jo pats labprātīgi to nav darījis.
Lietā nepastāv strīds, ka policijas darbinieki ir pildījuši dienesta pienākumus.
Ar videoierakstā (tajā skaitā , - fails C11 kon likts) redzamo, /pers. B/ rakstveida paskaidrojumu (lietas 7.lapa), /pers. B/
paskaidrojumiem tiesas sēdē, /pers. G/ rakstveida paskaidrojumu (lietas 6.lapa), izrakstiem – epikrı̄zē m (lietas 30.-31.lapa) pierā dı̄ts,
ka /pers. B/ 2015.gada 25.decembrı̄ atradies spē lu̦ zā les “Joker” telpā s, kur, visticamā k, atl̦auta alkoholisko dzē rienu lietoš ana, bijis
alkoholisko dzē rienu ietekmē 2,42 promiles (Medicı̄niskā s pā rbaudes protokols Nr.74, izmeklē jumu pā rskats lietas 11.-12.lapa).
2015.gada 25.decembrı̄ plkst.00:58 spē lu̦ zā les telpā s /pers. B/ nodarı̄ti miesas bojā jumi, vē lā k noteikta diagnoze – multipli sejas
kaulu lū zumi, veikta operā cija. No videoieraksta arı̄ konstatē jams, ka /pers. B/ lı̄dz brı̄dim, kad vin̦ am kā ds iesit, neuzvedas ne
agresı̄vi, ne neadekvā ti. No videoierakstā redzamā var izdarı̄t secinā jumus, ka /pers. B/ atrodas manā mā alkoholisko dzē rienu
ietekmē , par to liecina nestabilā gaita. Tomē r tiesa nekonstatē , ka /pers. B/ veiktu jebkā das darbı̄bas, kuras varē tu vē rtē t kā
pretlikumīgas.
Policijas darbinieki ieradā s spē lu̦ zā les telpā s pē c tam, kad /pers. B/ jau sitienu bija san̦ ē mis. Administratı̄vā pā rkā puma
protokolā aprakstı̄tā s /pers. B/ darbı̄bas notikuš as neilgu laiku pē c tam, kad /pers. B/ san̦ ē mis spē cı̄gu sitienu pa seju, kā du laiku
atradies bezsaman̦ ā (kā tas izriet no videomateriā lā redzamā , /pers. B/ paskaidrotā policijas darbiniekam /pers. H/, /pers. G/
paskaidrojuma)
No policijas darbinieka /pers. H/ dienesta zin̦ ojuma (lietas 4.lapa) izriet, ka policijas darbinieki spē lu̦ zā lē ieraduš ies, jo
san̦ emta informā cija, ka spē lu̦ zā lē atrodas persona, kura uzvedoties l̦oti neadekvā ti. Policijas darbinieki skaidrojuš i apstā kl̦us. No
dienesta zin̦ ojumā norā dı̄tā neizriet, ka policijas darbinieks bū tu /pers. B/ darı̄jis zinā mu, kā di apstā kl̦i tiek noskaidroti. Tā pat nav
konstatējams, ka /pers. B/ bija zinā ms, kā du iemeslu dē l̦ vin̦ am lū dz iznā kt no tualetes un vē lā k doties uz policijas automaš ın̄ u. /pers.
H/ zin̦ ojumā /pers. B/ uzvedı̄bu aprakstı̄jis kā neadekvā tu, dı̄vainu, ar pē kš n̦ā m dusmu lē kmē m, vē lā k ar raudā š anu uz piedoš anas
lū gš anu, sitis savu galvu asfaltu. Policijas darbiniekam radies iespaids, ka personai ir kā das psihiskas problē mas. /pers. B/ nogā dā ts
policijas iecirknı̄ apstā kl̦u noskaidroš anai un administratı̄vā pā rkā puma protokola sastā dı̄šanai par nepakl̦auš anos policijas
darbinieku likumı̄gajai prası̄bai vai rı̄kojumam. Nogā dā ts slimnı̄cā alkohola noteikš anai. /pers. B/ vē lā k paskaidrojis, ka tik agresı̄vi
uzvedies, jo sanā cis kon likts ar nepazı̄stamiem cilvē kiem, esot san̦ ē mis sitienu pa seju, atslē dzies uz brı̄di no saman̦ as, bet pē c
pamoš anā s vin̦ am uznā kuš as dusmu lē kmes un bailes, ka nepiekauj atkal. Tā pē c ieslē dzies tualetē . Kad klauvē ts pie durvı̄m, vē lā k tā s
vērtas vaļā, nodomājis, ka tie ir uzbrucēji. Vēlāk tik sapratis, ka tas ir policijas darbinieks.
No policijas darbinieka /pers. I/ zin̦ ojuma (lietas 5.lapa) izriet, ka spē lu̦ zā lē ieradusies, jo san̦ emta informā cija par
kautin̦ u. /pers. H/ meklē jis kautin̦ ā iesaistı̄tos vı̄rieš us. No dienesta zin̦ ojuma nav konstatē jams, kā das tieš i ir bijuš as policijas
darbinieku prasības /pers. B/.
No Aizturē šanas protokola izriet (lietas 9.lapa), ka /pers. B/ aizturē ts 2015.gada 25.decembrı̄ plkst.1:30 par
administratı̄vā pā rkā puma izdarı̄šanu, kas paredzē ts LAPK 175.pantā , lai nogā dā tu ā rstniecı̄bas iestā dē . No Medicı̄niskā s pā rbaudes
protokola Nr.74 (lietas 11.lapa) izriet, ka nogā dā š anas ā rstniecı̄bas iestā dē iemesls bija alkohola ietekmes (koncentrā cijas)
noteikšana.
Attiecı̄bā uz personas pienā kumiem pret policijas darbinieku rı̄kojumiem likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un treš ā dal̦a
noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pā rstā vis, un likumı̄gā s prası̄bas un rı̄kojumi, ko vin̦ š izvirzı̄jis vai devis, pildot dienesta
pienā kumus, visā m personā m ir obligā ti jā izpilda. Nepakl̦auš anā s policijas darbinieka likumı̄gajā m prası̄bā m ir sodā ma. Policijas
darbinieks atrodas valsts aizsardzı̄bā , vin̦ a godu un cien̦ u aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskarš ana, pretoš anā s vin̦ am,
vin̦ a dzı̄vı̄bas un veselı̄bas apdraudē jums, kā arı̄ rı̄cı̄ba, kura traucē pildı̄t dienesta pienā kumus, ir sodā ma Latvijas Republikas
likumos noteiktajā kā rtı̄bā . Policijas darbinieka prası̄bas ir obligā tas un rı̄cı̄ba ir saistoš a jebkurai personai, kamē r amatpersona, kas
pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Likuma „Par policiju” 12.panta pirmā s dal̦as 4.punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot vin̦ am uzliktos pienā kumus
atbilstoš i dienesta kompetencei, ir tiesības: sastā dı̄t protokolus par administratı̄vajiem pā rkā pumiem, likumā paredzē tajos gadı̄jumos
un kā rtı̄bā nogā dā t policijas iestā dē likumpā rkā pē jus, izdarı̄t vin̦ u personas apskati, mantu un dokumentu izn̦ emš anu un apskati,
administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus (..).
Likuma par policiju 12.panta 7.punkts noteic, ka policijas darbiniekiem ir tiesı̄bas likumā noteiktajā kā rtı̄bā aizturē t un turē t
apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.
No pierā dı̄jumiem lietā konstatē jams, ka policijas darbinieki /pers. B/ attieksmi attiecı̄bā pret policijas darbiniekiem saistı̄juš i ar
vin̦ a atraš anos alkoholisko dzē rienu ietekmē . Faktiski policijas darbinieku rı̄cı̄bā nav bijusi informā cija, ka /pers. B/ nodarı̄ti miesas
bojājumi. /pers. B/ nav bijuš i acı̄mredzami miesas bojā jumi. No Medicı̄niskā s pā rbaudes protokola izriet, ka pat ā rsts, apskatot /pers.
B/, konstatējis tikai nobrāzumus. Tomēr protokolā ir fiksēts, ka /pers. B/ ir izteicis sūdzības par sāpēm žoklī un mēlē.
Tiesa secina, ka protokolā norā dı̄tajā laikā un vietā policijas darbinieku prası̄bas, kas saistı̄tas ar nepiecieš amı̄bu noskaidrot
apstākļus par notikušo kautiņu spēļu zālē, bija likumīgas un pamatotas.
Latvijas Republikas Augstā kā s tiesas Senā ts ( 2007.gada 20.marta spriedums lietā Nr.SKA-68) atzinis, ka policijas
darbinieku prası̄bu tiesiskums š ajā gadı̄jumā nekā dā veidā nav atkarı̄gs no tā , vai persona administratı̄vā s lietvedı̄bas rezultā tā tiks
saukta pie administratı̄vā s atbildı̄bas par pā rkā pumu, kuru pamanot, pā rtraucot vai novē rš ot policijas darbinieki izteikuš i savas
prası̄bas vai rı̄kojumus. Tiesiskums izriet no attiecı̄gā brı̄dı̄ pastā voš ās objektı̄vā s nepiecieš amı̄bas izmantot likumdevē ja pieš k̦irtā s
tiesības, lai veiktu savus darba pienākumus, proti, no pastāvošas faktiskas nepieciešamības izvirzīt attiecīgas prasības
Izvē rtē jot visus lietā esoš os pierā dı̄jumus, tiesa konstatē , ka konkrē tajā gadı̄jumā pastā vē ja š āda objektı̄va
nepiecieš amı̄ba izteikt prası̄bu iznā kt no tualetes telpas apstā kl̦u noskaidroš anai. Tiesa arı̄ secina, ka citas policijas darbinieku
prasības jau saistāmas ar /pers. B/ rīcību attiecībā pret policijas darbinieku /pers. H/.
Tomē r secina, ka /pers. B/ attieksme pret policijas darbinieku prası̄bā m, kopsakarā ar iemeslu kā dē l̦ /pers. B/ atradā s tualetes
telpā , kopsakarā ar lietā konstatē tajiem faktiskajiem apstā kl̦iem, kuri nebija zinā mi policijas darbiniekiem protokola sastā dı̄šanas
dienā, nav atzīstama par ļaunprātīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta izpratnē.
Tiesa nekonstatē /pers. B/ rı̄cı̄bas l̦aunprā tı̄gumu. Izvē rtē jot lietā iegū tos pierā dı̄jumus par /pers. B/ nodarı̄tajiem miesas
bojā jumiem, kopsakarā ar faktiskajiem apstā kl̦iem, tiesai nav pamata apš aubı̄t /pers. B/ paskaidroto, ka tualetes durvis nav vē ris
val̦ā, jo baidı̄jies no atkā rtota uzbrukuma. Ir ticams, ka bailes no atkā rtota uzbrukuma un nodarı̄to miesas bojā jumu smagums varē ja
bū t par iemeslu /pers. B/ rı̄cı̄bai pret policijas darbinieku /pers. H/. Ir ticams, ka /pers. B/, n̦ emot vē rā vin̦ a stā vokli pē c sitiena pa
seju, pietiekoši adekvāti neuztvēra notiekošo. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nepakļaušanās ļaunprātīgumu.
Ievērojot Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksa 239.panta 1.punkta nosacı̄jumus un administratı̄vā procesa
principu „in dubio pro civis” (visas š aubas par labu cilvē kam), kurš izriet no LR Satversmes 92.pantā ietvertā s nevainı̄guma
prezumpcijas, pierā dı̄šanas nastai jā gulstas pē c iespē jas uz amatpersonu, un š aubu gadı̄jumā risinā jumam jā bū t par labu indivı̄dam,
lietvedība lietā ir izbeidzama.
N̦ emot vē rā visus iepriekš norā dı̄tos apstā kl̦us, tiesa secina, ka ar lietā esoš ajiem pierā dı̄jumiem nav pierā dı̄ts Latvijas
Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksa 175.pantā paredzē tā administratı̄vā pā rkā puma sastā vs. Saskan̦ ā ar Latvijas Administratı̄vo
pā rkā pumu kodeksa 239.panta pirmā s dal̦as 1.punktu lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā nevar iesā kt, bet iesā ktā lietvedı̄ba
jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.-35., 213., 239.panta 1.punktu, 289.16, 289.18 pantu, tiesa
nosprieda:
IZBEIGT lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 114010215 par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Spriedumu var pā rsū dzē t Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pazin̦ oš anas dienas, apelā cijas
sūdzību iesniedzot Gulbenes rajona tiesā.
Pilna nolēmuma pasludināšanas diena – 2016.gada 25.februāris.
Tiesnese M.Bogdane