Court convicts drunk driver of driving without license and imposes mandatory community service and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without a license while under the influence of alcohol. The defendant admitted guilt, leading to a decision to skip evidence examination under Criminal Procedure Law Article 499. Consequently, the court sentenced the defendant to 250 hours of compulsory labor and revoked their driving license for five years.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt to driving under the influence without a license, the court may skip evidence examination and impose a prison sentence or compulsory labor alongside license revocation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11520015416
Lietas arhīva Nr. K33-0678-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 5.septembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Ozoliņa-Kļaviņa
ar sekretāri L. Loiku
piedaloties prokuroram A. Lukojanovam
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, un
tiesas izmeklēšanā
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/ vadīja transportlīdzekli, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, un proti:
2016.gada 10.martā, ap plkst.14.40, /pers. A/, būdams persona, kurai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas un nav atgūtas noteiktajā
kārtībā, pēc alkohola lietošanas tās pašas dienas rītā, apzinoties savas darbības kaitīigumu, rīkojoties ar tiešu nodomu, vadīja automašīnu /TL marka/
525, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Salaspils novadā, Salaspilī, pie nama /adrese/, atrodoties alkohola ietekmē, ar alkohola koncentrāciju
asinīs 3,74 promiles.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā,
paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība un procesuālās sekas.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, par
kuru izdarīšanu saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu,
prokurors neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt
pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un
kvalificē tās pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, tas ir, transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola
ietekmē.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šo noziedzīgo nodarījumu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta
noteikumiem, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā noteikts sods par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu
ietekmē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, tādējādi apdraudot gan satiksmes drošību, gan aizskarot
jurisdikcijas intereses.
Izanalizējot apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/, Aizkrauklē, Latvijas Republikas pilsonis, ar vidējo
izglītību, paziņotā dzīvesvieta – /adrese/, apgādībā viens bērns, agrāk sodīts, pēdējo reizi 2013.gada 26.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā
pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbiem uz 150 stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 3 gadiem.
Spriedums stājās spēkā 2013.gada 9.martā, sods ir izciests.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli ir atzīstams noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Ņemot vērā augstākminēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā paskaidrojumus,
izvērtējusi prokurora viedokli par soda noteikšanu piespiedu darbu veidā, piemērojot papildsodu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, bez
mantas konfiskācijas, apsūdzētais piekrita sodam, kādu lūdza prokurors, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam sods nosakāms piespiedu darba veidā, atbilstoši
inkriminētā panta sankcijai, bez mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Izvērtējot Krimināllikuma 46.pantā minētos un tiesas sēdē noskaidrotos apstākļus, tiesa ņem vērā apsūdzētā tiesas sēdē pausto attieksmi pret savu
rīcību, un uzskata, ka konkrētajā kriminālprocesā noteiktais sods piespiedu darbu veidā ir atbilstīgs Krimināllikuma 35.pantā noteiktajiem principiem par
sodu un tā mērķi, proti, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā tiesas sēdē pausto attieksmi pret
izdarīto, kā arī to, ka izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties vienkāršāku
procesa veidu.
Lemjot jautājumu par papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas piemērošanas termiņu, tiesa izvērtē lietā konstatētos apstākļus,
tajā skaitā diennakts laiku un vietu, kur izdarīts noziedzīgs nodarījums, to, ka administratīvā kārtā par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola ietekmē, ja
izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, ir paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
atņemšana uz četriem gadiem, un, izskatot krimināllietu, nodarījumam ir augstāka sabiedriskā bīstamība kā administratīvajiem pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par iespējamu nepiemērot Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto papildsodu - mantas konfiskāciju, ņemot vērā to,
ka nav konstatēta apsūdzētajam piederoša manta.
2016.gada 10.martā, plkst.19.40 /pers. A/ tika aizturēts Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā, un 2016.gada 11.martā
plkst.14.45 /pers. A/ tika atbrīvots (lietas 23., 27.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitāms apcietinājums no 2016.gada 10.marta līdz 2016.gada
11.martam, kas atbilst sešpadsmit piespiedu darba stundām.
2016.gada 11.martā apsūdzētajam tika piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts (lietas 31.lapa),
kas līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstājams negrozīts.
Kaitējuma kompensācijas pieteikuma un lietisko pierādījumu lietā nav.
Procesuālie izdevumi kriminālprocesa ietvaros nav radušies.
Mantai arests nav uzlikts.
Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 527., 528. un 529.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā
daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 250 (divi simti piecdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5
(pieciem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piektās daļas nosacījumiem soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumu no 2016.gada 10.marta līdz
2016.gada 11.martam, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.
Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties
piespiedu darba izpildes institūcijā – Valsts probācijas dienestā, atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, atstāt
negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu
tiesas kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa
pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.
Pilna sprieduma teksta pieejamības diena 2016.gada 5.septembrī.
Tiesnese
I.Ozoliņa-Kļaviņa