Latvian court dismisses defendant's absence and fully allows plaintiff's utility debt collection claim.

Lietas Nr. C15193313

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2013. gada 29.oktobrī

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško,

tiesas sēžu sekretāre I.Daņiļeviča,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Fortum Jelgava” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja SIA “Fortum Jelgava” iesniegusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no

atbildētājas parādu uz 2013.gada 1.maiju Ls 2385,57 un tiesāšanās izdevumus.

Paskaidro, ka atbildētāja ir dzīvokļa /adrese A/, īpašniece, kas nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Prasītājs ir nodrošinājis siltumenerģijas piegādi, bet samaksa nav veikta, tādējādi atbildētājai uz 2013.gada 1.maiju Ls 2284,18

apmērā, kā arī aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti Ls 101,39 par laika periodu no 2011.gada 1.augusta līdz 2013.gada

1.maijam Ls 101,39.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402. pantu, 1488.panta 1., 2. punktu, 1587., 1756., 1757. pantu, 1759.panta 1. punktu,

1765., 2021. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu un 10.panta 3.punktu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve neieradās. Tiesā saņemts prasītāja lūgums skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes,

norādot, ka prasību atzīst.

Atbildētāja/pers.B/ uz tiesas sēdi neieradās. Par sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot pavēstes ierakstītā

vēstulē uz viņas deklarēto dzīvesvietu. Neierašanās iemesli tiesai nav zināmi. Tā kā atbildētājai pavēste sūtīta uz deklarēto

dzīvesvietu, kur atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai viņai jābūt sastopamai, tiesa atzīst, ka pavēstes atgriešana

tiesai neietekmē dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa).

Pie šādiem apstākļiem tiesai ir pamats lietu izskatīt atbildētājas prombūtnē, jo tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā

noteiktos pamatus lietas izskatīšana atlikšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,

kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņot neierašanās iemeslu. Tiesa nesaskata

Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā norādītos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Ievērojot to, ka atbildētāja nav sniegusi lietā paskaidrojumus, nav ieradusies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, un

atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmajai daļai nepastāv priekšnosacījumi personas aicināšanai uz tiesu ar publikāciju

oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tiesai ir pamats taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

No Komersanta reģistrācijas apliecības un LR Uzņēmumu reģistra lēmumu (lietas 12.-14.lapa) redzams, ka 2001. gada 8.

jūnijā prasītājs reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, 2003. gada 14. maijā – Komercreģistrā.

No lietā esošā izraksta no noslēgtā Nomas līguma starp maksātnespējīgo akciju sabiedrību „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”

un SIA „Jelgavas Koģenerācija” (lietas 11.lapa) 8.14.punkta redzams, ka SIA „Jelgavas Koģenerācija” kļuvusi par vienīgo

centralizētās siltumenerģijas piegādātāju patērētājiem Jelgavas pilsētas teritorijā. Tādējādi atzīstams, ka prasītājs piegādājis

siltumenerģiju uz māju/adrese/.

Ar lietā esošo Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas 2012.gada 15.maija izziņu Nr. 2-80/2697 (lietas 9. lapa)

pierādīts, ka atbildētāja, pamatojoties uz 1999.gada 18.marta pirkuma līgumu ieguvusi tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/.

Īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav reģistrētas.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma

ieguvēju attiecies visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību.

Dzīvokļa īpašumu likuma 10.panta 3.punktā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī reglamentēts dzīvokļa īpašnieka pienākums

ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka prasītāja piegādājusi atbildētājas dzīvoklim siltumenerģiju, nav arī iegūti pierādījumi,

ka atbildētājs apstrīdētu minēto faktu.

Civillikuma 1488.panta otrā daļa nosaka, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi

likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, un ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda,

bet otrs izpildījumu pieņem, tad pirmajam ir tiesība prasīt atlīdzību par izpildījumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu

lietu par zināmu cenu.

Kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem

Civillikuma 2109. pants) un abām pusēm ir savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību

(Civillikuma 2021. pants). Pircējam ir jāmaksā pirkuma maksa.

No izziņas redzami siltumenerģijas apmaksas tarifi, ko noteikusi Jelgavas Dome un Jelgavas reģionālais Sabiedrisko

pakalpojumu regulators (lietas 15.-17.lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece

nav pilnībā veikusi samaksu par piegādāto siltumenerģiju, kā rezultātā izveidojies parāds uz 2013.gada 1.maiju Ls 2284,18 apmērā,

kā arī, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti Ls 101,39 par laika periodu no 2011.gada

1.augusta līdz 2013.gada 1.maijam Ls 101,39. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu (lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

piespriestā, bet nesamaksātā pamatparāda līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus sakarā ar rakstveida

pierādījumu iegūšanu – to faktiskajā apmērā, piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai

daļēji.

Ņemot vērā minētās procesuālās normas, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi Ls 264,62.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa izskaidro, ka ņemot vērā Civilprocesa likuma 226.panta pirmo daļu, izlīguma noslēgšana ir pieļaujam arī sprieduma

izpildes procesā, pusēm savstarpēji vienojoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Fortum Jelgava” pamatparādu par piegādāto siltumenerģiju

uz 2013.gada 1.maiju Ls 2284,18 un likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 1.augusta līdz 2013.gada 1.maijam Ls

101,39, kopā Ls 2385,57 (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit pieci lati 57 santīmi) un tiesāšanās izdevumus Ls 264,62 (divi simti

sešdesmit četri lati 62 santīmi), ieskaitot prasītāja kontā LV35UNLA0050005018710, AS „SEB Banka”.

Noteikt termiņu /pers. B/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Atzīt SIA „Fortum Jelgava” tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no tiesas piespriestā, bet nesamaksātā pamatparāda

summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2013.gada 29.oktobra apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā, bet atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var

iesniegt pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese (paraksts) D.Ruško