Legislator Case Law & Legislation
C39099013 / C-0216-14 AI generated

Court orders payment of debt and penalty under Civil Code and Euro Act provisions.

Case Number C39099013 / C-0216-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's absence and ordered the plaintiff to receive the claimed debt and penalty. The defendant had previously admitted the debt in a settlement agreement but failed to pay, while the plaintiff calculated a penalty based on the law applicable at the time of the breach. The court upheld the plaintiff's calculations because the defendant raised no objections and the penalty was reasonable under the relevant Civil Code provisions.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1587; Euro Act 3, 6, 7: A court must order payment of a debt and a reasonable penalty when the debtor admits the obligation but fails to pay, provided the penalty calculation aligns with the law in force at the time of the breach.

Keywords

AI generated
Civil Code liability Euro Act conversion contractual penalty debt enforcement settlement agreement default judgment statute of limitations

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587
Civil Law 1716
Civil Procedure Law 406
Civil Procedure Law 156
Euro Act 3
Euro Act 6
Euro Act 7
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C39099013

C-0216-13/7

A IZM U G U R IS K S S P R IE D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2014.gada 21.janvārī

Valmieras rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis D.Līdacis,

tiesas sēdes sekretāre: E.Laucei,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „VALMIERAS SILTUMS” prasībā par naudas piedziņu no SIA „VIZUĀLĀS MĀKSLAS

GALERIJA”.

Aprakstošā daļa.

SIA „VALMIERAS SILTUMS” (turpmāk prasītājs), cēlis tiesā prasību: piedzīt no SIA „VIZUĀLĀS MĀKSLAS GALERIJA” (turpmāk

atbildētājs) parādu Ls 12136,16 un līgumsodu Ls 1213,62, kā arī piedzīt visu tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ar atbildētāju 18.12.2006. noslēdza līgumu Nr.3, saskaņā ar kuru prasītājs iznomāja

telpas atbildētājam. Saskaņā ar noslēgto līgumu nomnieks maksā iznomātājam nomas maksu LVL/m 2 1.50 mēnesī (bez PVN) un

veic apmaksu par ūdens un kanalizācijas izmantošanu, patērēto elektroenerģiju un patērēto siltumenerģiju.

Ņemot vērā to, ka ar nomnieku nebija iespējams vienoties par parāda apmaksu, 26.02.2013. tika noslēgta vienošanās par telpu

nomas līguma laušanu ar 01.03.2013., saskaņā, ar kuru nomnieks apņēmās atbrīvot telpas un nomaksāt parādu.

Prasītājs 16.01.2013. iesniedza Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā par parāda piedziņu. Ņemot vērā to, ka atbildētājs paziņoja, ka saistību atzīst tikai daļēji, bet prasītājs nepiekrīt

saistību daļējai izpildei, Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa 14.02.2013. pieņēma Lēmumu Nr.3-12/0027, izbeigt

tiesvedību. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.panta trešo daļu lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistību piespiedu izpildīšanai

brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai tiesvedības kārtībā.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā, pamatojot to ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Paskaidroja, ka prasītājs ir vienojies ar atbildētāju par līguma izbeigšanu un šajā vienošanās atzina parāda summu. Atbildētājs

parādu nav nomaksājis. Prasītājs par laika periodu no 2009.gada janvāra līdz 2013.gada 26.februārim ir aprēķinājis līgumsodu par

termiņos neveiktajiem maksājumiem un tā apmēru noteicis 10% apmērā no pamatparāda apmēra. Tādejādi uzskatāms, ka

līgumsods ir samērīgs ar pamatparādu.

Atbildētājs, tā pilnvarotais pārstāvis, uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis neierašanās iemeslu un nav lūdzis atlikt lietas

izskatīšanu. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma

156.panta atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un tā pilnvarotais pārstāvis nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Civilprocesa likuma 208.1panta pirmajā daļā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir

spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, un otrajā daļā noteikts, ka aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz

prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai. Tiesa uzskata, ka

prasītāja prasības pieteikumā norādītie paskaidrojumi un lietā esošiem materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai. Tādejādi lietā ir

taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa.

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar prasības pieteikumu, lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem un izvērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība ir pilnīgi apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēlis pretprasību.

Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam ir iebildumi pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2012.gada 11.maijā prasītājs un atbildētājs noslēdza Vienošanos par 18.12.2006. Līguma Nr.3

izteikšanu jaunā redakcijā (l.l.9-11). Puses vienojās, ka prasītājs kā iznomātājs iznomā un atbildētājs kā nomnieks pieņem nomā telpu

mākslas darbu un mākslas preču veikala vajadzībām ar kopējo platību 39,7m2, kas atrodas Rīgas ielā 25C, Valmierā.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2013.gada 26.februārī prasītājs un atbildētājs noslēdza Vienošanos par 18.12.2006. Līgums Nr.3

izbeigšanu (l.l.13). Puses vienojās ar 2013.gada 1.martu izbeigt 18.12.2006. Līgumu Nr.3. Atbildētājs kā nomnieks apņēmās līdz

2013.gada 25.martam apmaksāt prasītāja kā iznomātāja piestādīto rēķinu par februāra mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem un

parādu, kas uz 25.02.2013. sastāda Ls 12448,94. Tādejādi nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir atzinis parāda esamību un

apņēmies iepriekš minēto parādu samaksāt prasītājam.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja, vadoties no Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6., un 7.panta, parādu

17268,20 euro (turpmāk galvenais parāds). Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret aprēķinātā galvenā parāda apmēru un tā aprēķina

kārtību.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs iepriekš minēto galveno parādu prasītājam nav samaksājis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto galvenā parāda aprēķinu un tā atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir

piedzenams galvenais parāds 17268,20 euro

Prasītājs ir aprēķinājis (l.l.24) un lūdz piedzīt no atbildētāja, vadoties no Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6., un 7.panta,

līgumsodu 1726,83 euro apmērā, kas ir aprobežots ar 10% no galvenā parāda summas, par laika periodu no 2009.gada janvāra līdz

2013.gada 26.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsods ir pametums, ko

kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tiesa atzīst, ka prasītājs līgumsodu ir aprēķinājis par kavētajiem maksājumiem laika periodā, kad spēkā bija pušu starpā

noslēgtā Vienošanās par 18.12.2006. Līguma Nr.3 izteikšanu jaunā redakcijā. Iepriekš minētājā vienošanās 2.5.punktā puses

vienojās, ja nomnieks nesamaksā iznomātājam nomas maksu vai komunālo pakalpojumu maksājumus līgumā noteiktā termiņā,

nomnieks maksā iznomātājam līgumsodu 0,5% apmērā no nokavējuma summas par katru nokavēto dienu.

Tiesa konstatē, ka prasītāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētājiem līgumsodu ir radusies laika periodā, ka bija spēkā

iepriekš minētā Civillikuma 1716.panta redakcija.

Tiesa konstatē, ka prasītājs aprēķināto līgumsodu ir aprobežojis ar 10% no galvenā parāda apmēra. Atbildētājs iebildumus

pret līgumsoda apmēru un tā aprēķina kārtību nav cēlis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto līgumsoda aprēķinu un tā atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir

piedzenams līgumsods 1726,83 euro par laika periodu no 2009.gada janvāra līdz 2013.gada 26.februārim.

Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 17268,20 euro un līgumsods 1726,83

euro par laika periodu no 2009.gada janvāra līdz 2013.gada 26.februārim.

&nbsp