Legislator Case Law & Legislation
11210038516 / K16-0385-16 AI generated

Defendant convicted of illegal firearm trade and sentenced to 130 hours of compulsory labor.

Case Number 11210038516 / K16-0385-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of illegally purchasing, transporting, and selling firearms without authorization under Article 233 of the Criminal Law. The defendant admitted guilt and agreed to a trial without evidence examination, leading the court to find sufficient proof of his culpability. Consequently, the court imposed a sentence of 130 hours of compulsory labor while dismissing the request for a residence restriction.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 233. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A defendant who admits guilt and agrees to a trial without evidence examination may be convicted based on existing materials, and such cooperation is considered when determining the sentence but does not constitute an independent mitigating circumstance.

Keywords

AI generated
illegal firearm trade admission of guilt trial without evidence compulsory labor sentence mitigating circumstances residence restriction Criminal Law Article 233

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 233. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 405. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 21. pants
Kriminālprocesa likuma 40. pants
Kriminālprocesa likuma 241. panta 3. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 527.-530. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmums lietā SKK-232/08
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllietas Nr.11210038516

Nr.K16-0385-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2016.gada 10.novembrī

Jēkabpils rajona tiesa,

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

piedaloties prokurorei S.Rudzītei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas.

Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos, pārvadāšanu un realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.

/pers. A/2013.gada pavasarī vai vasarā, precīzi nenoskaidrotā datumā un laikā, Līvānos, autostāvvietā pie mājas Nr.1 Dzelzceļa ielā, no personas,

pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, bez attiecīgas atļaujas iegādājās PSRS (Krievijā) rūpnieciski ražotu 12.kalibra divstobru medību

bisi „??-12” (IŽ-12) Nr.C8850, kas ir garstobru gludstobru viena šāviena šaujamierocis un ir derīgs šaušanai ar 12.kalibra gludstobra šaujamieroču

munīciju, divas pašrocīgi lādētas 12.kalibra medību bises patronas, kas ir gludstobra šaujamieroču munīcija un ir derīgas šaušanai 12.kalibra gludstobra

šaujamieročos, tajā skaitā medību bisē „IŽ-12” Nr.C8850.

Norādīto šaujamieroci un šaujamieroču munīciju /pers. A/ no iegādāšanas brīža nelikumīgi, t. i., bez attiecīgas atļaujas ar nenoskaidrotu

transportlīdzekli pārvadāja no Līvāniem uz Jēkabpils novada Leimaņu pagasta /Nosaukums A/, kur to nelikumīgi realizēja, pārdodot ne mazāk kā par

120 Ls jeb 170,74 EUR personai, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā un izbeigts sakarā ar viņa nāvi.

Ar šādām darbībām /pers. A/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā.

Apsūdzētais tiesas sēdē sevi atzina par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, neapstrīdēja noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai tiesas izmeklēšanā.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie

apstākļi.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi lietā, jo apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā

apsūdzībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai tiesas izmeklēšanā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā

vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība

un sekas.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem un ar lietā esošajiem

pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, lietā ir pierādīts apsūdzētā

vainīgums, tāpēc apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.

Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad, ievērojot Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajā daļā noteikto, šajā spriedumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu noteic Krimināllikuma 233.panta otrās daļas sankcija,

ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta otrā daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu tiesa ņem vērā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Nosakot soda veidu un mēru, tiesai jāņem vērā Krimināllikuma 35.pantā definētais soda mērķis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus,

tiesa konstatēja, ka apsūdzētais iepriekš nav sodīts, ir sodīts administratīvi (lietas 73., 76.lapa). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka ir neprecējies,

apgādībā viens mazgadīgs bērns, strādā algotu darbu. Apsūdzētais vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas ir klasificējams kā mazāk smags

noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli atzīst savas vainas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Atbildību pastiprinošos apstākļus, kas norādīti Krimināllikuma 48.pantā, tiesa nekonstatē.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā izmantojot savas

tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa

izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk., piemēram, Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā SKK- 232/08).

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem par noziedzīgā nodarījumu izdarīšanu

apsūdzētajam uzskata sodu piespiedu darba veidā, kā to norādīja prokurore

Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,

veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Piespriežot pamatsodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts darbos, kas būs audzinošs sods apsūdzētajam, tiesas ieskatā piespiedu

darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties. Apsūdzētais tiesas sēdē patiesi nožēloja izdarīto, tāpēc tiesa uzskata, ka soda izciešana

piespiedu darba veidā būs pilnīgi pietiekama, lai apsūdzētais turpmāk atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, šo sodu apsūdzētais uztvers kā

reālu sodu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošais apstāklis un netika konstatēti atbildību pastiprinošie

apstākļi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Ievērojot arī to, ka apsūdzētais izmantoja savas tiesības un piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu

pārbaudes, tiesa uzskata, ka piespiedu darba sods apsūdzētajam par Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nosakāms

uz 130 stundām, samazinot prokurores prasītā soda apmēru.

Apsūdzētajam 2016.gada 3.oktobrī piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā (lieta 67.lapa) - ir atceļams, jo tā turpmākai

piemērošanai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu nav pamata.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

130 (viens simts trīsdesmit) stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā - atcelt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai

protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 11.novembrī.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa