Court orders deprivation of Latvian citizenship due to dual nationality with Ukraine without renunciation.

Lietas Nr. C03031113

Lietas arhīva Nr. C-0009-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 4.augustā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

tiesnese A.Biksiniece

ar tiesas sēdes sekretāri I.Belasovu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasībā pret /pers. A/ par Latvijas pilsonības atņemšanu.

Aprakstošā daļa

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2013.gada 30.augustā iesniedza Latgales apgabaltiesā prasību pret /pers. A/ par Latvijas pilsonības

atņemšanu, norādot, ka 2012.gada 21.decembrī no Latvijas Republikas vēstniecības Ukrainā saņemta 2012.gada 13.decembra vēstule Nr.3.3.2.-1742

“Par pilsoņa pasu noformēšanu”, ar kuru Pārvalde informēta par /pers. A/ dubulto pilsonību. Minētai vēstulei pievienota atbildētājas Ukrainas pilsoņa

pases /numurs/, kura izdota 2002.gada 25.februārī, kopija. Tāpat prasītāja informāciju par /pers. A/ dubulto pilsonību ieguva no Latvijas Republikas

vēstniecībā Ukrainā 2009.gada 9.novembrī iesniegtā Šengenas vīzas pieteikuma. Par minēto faktu tika ierosināta pārbaudes lieta.

No Latvijas Republikas vēstniecības Ukrainā 2002.gada 9.aprīlī saņemta vēstule Nr.3.9.1.-561 “Par LR pilsoņa pases noformēšanu”, ar kuru

prasītājai nosūtīti dokumenti Latvijas Republikas pilsones /pers. A/ pases noformēšanai, tajā ir norāde par atbildētājas uzņemšanu Ukrainas pilsonībā un

Ukrainas pilsoņa ārzemju pases izsniegšanu 1998.gada 26.martā.

Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.430 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas

dokumentēšanas kārtība” Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde veica pārbaudi par /pers. A/ piederību Latvijas Republikas un Ukrainas pilsoņu

kopumam un konstatēja:

1 ) /pers. A/, dzimusi /datums/Daugavpilī, Latvijā, 1993.gada 10.martā reģistrēta kā Latvijas pilsone saskaņā ar LR Augstākās Padomes

1991.gada 15.oktobra lēmuma ”Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” 2.1.apakšpunktu;

2) Atbildētāja ieguvusi Ukrainas pilsonību, viņai izdota Ukrainas pilsoņa pase /pases numurs/. Papildus atbildētājas dubulto pilsonību apliecina

Latvijas Republikas vēstniecības Ukrainā 2002.gada 9.aprīļa vēstulē Nr.3.9.1.-561 “Par LR pilsoņa pases noformēšanu” norādītā informācija un tai

pievienotā pases IX-MA Nr./numurs/ kopija, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Ukrainā 2009.gada 9.novembrī iesniegtais Šengenas vīzas

pieteikums;

3) Atbildētājas pēdējā zināmā dzīvesvieta Latvijā ir Daugavpilī, ko apliecina iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas;

4) /pers. A/ Iedzīvotāju reģistrā norādītā dzīvesvietas adrese Ukrainā – /adrese/. Savukārt, 2009.gada 9.novembrī Šengenas vīzas pieteikumā

/pers. A/ savu dzīvesvietu ir norādījusi /adrese/.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumu Nr.430 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un

atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” 14.punktu /pers. A/ tika uzaicināta sniegt paskaidrojumus par Latvijas Republikas un Ukrainas pilsonības

iegūšanas apstākļiem un pamatu.

Līdz šim atbildētāja paskaidrojumus un iesniegumu par attiekšanos Latvijas pilsonības nav iesniegusi.

Tādējādi pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka atbildētāja /pers. A/ ir ieguvusi Ukrainas pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no

Latvijas Republikas pilsonības.

Pamatojoties ar Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumu Nr.430 “Latvijas pilsonības

zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” 15.1.apakšpunktu, Civilprocesa likuma 27.panta otro daļu, 43.panta pirmās daļas 13.punktu, 54.1

pantu, 129.panta ceturto daļu lūdz tiesu atņemt Latvijas pilsonību /pers. A/.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. E/ lūdza apmierināt prasību pēc tajā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka atbildētājai tika dots

termiņš labprātīgi atteikties no pilsonības. /pers. A/ prasītājai ir paziņojusi, ka vēlas saglabāt Latvijas pilsonību, lūgusi dot termiņu, jo vēlas attiekties no

Ukrainas pilsonības. Lietas izskatīšana vairākkārtīgi atlikta, apmierinot atbildētājas lūgumu, taču prasītājai šobrīd nekādas informācijas nav, kas liecinātu,

ka atbildētājai vairs nav Ukrainas pilsone. Lūdz apmierināt prasību un atņemt /pers. A/Latvijas pilsonību.

Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav lūgusi skatīt lietu bez viņas klātbūtnes, laikus nav ziņojusi par neierašanās iemesliem.

Saskaņā Civilprocesa likuma 56.2 pantu par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots nosūtot tiesas dokumentus uz viņas norādīto

dzīvesvietas adresi /adrese/

Ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzina, ka saskaņā ar šā likuma

156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantā deklarēto sacīkstes principu pierādījumus vāc un iesniedz puses, līdz ar to pierādīšanas pienākums

vienādā mērā attiecas uz abām pusēm, kā tas arī paredzēts šā likuma 93.panta pirmajā daļā.

Pilsonības likuma pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ka lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu, kuras tiesā ierosinātas līdz 2013.gada

1.oktobrim, nolēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu tiesa pieņem saskaņā ar Civilprocesa likumu.

No lietas materiāliem - Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas redzams, ka atbildētāja /pers. A/ (pirmslaulības uzvārds

/uzvārds/), dzimusi /datums/Daugavpilī, 1993.gada 10.martā ir reģistrēta kā Latvijas pilsone saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma

„Par Latvijas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” 2.1.punktu (lietas 11.lapa).

Tiesa noskaidrojusi, ka /pers. A/ pēdējā zināmā dzīvesvieta Latvijā ir Daugavpilī.

Lietā iesniegtā Latvijas Republikas vēstniecības Ukrainā 2002.gada 9.aprīļa vēstule Nr.3.9.1.-561 “Par LR pilsoņa pases noformēšanu” un tai

pievienotā /pers. A/ pases kopija, kā arī Latvijas Republikas vēstniecības Ukrainā 2012.gada 13.decembra vēstule Nr.3.3.2.-1742 “Par pilsoņa pasu

noformēšanu”, ar /pers. A/ Ukrainas pilsoņa pases kopiju, apliecina, ka /pers. A/ ieguvusi Ukrainas pilsonību, viņai 2002.gada 25.februārī ir izdota

Ukrainas pilsoņa pase /pases numurs/, un 2009.gada 4.augustā viņai izdota pase /pases numurs/ (lietas 6.-9.,13.-15.lapa). Tāpat lietā iesniegtā

2009.gada 9.novembra Šengenas vīzas pieteikuma kopija apliecina /pers. A/ dubulto pilsonību (lietas 19.-20.lapa).

Minētais apliecina, ka Latvijas pilsone /pers. A/ ir ieguvusi citas valsts- Ukrainas pilsonību.

Pēc informācijas saņemšanas par /pers. A/ dubultās pilsonības faktu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ierosinājusi pārbaudes lietu un atbilstoši

Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumu Nr.430 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” 14.punkta prasībām,

kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.oktobrim, 2013.gada 10.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.24/8-27/292 uzaicinājusi atbildētāju sniegt paskaidrojumu par

Latvijas un Ukrainas pilsonības iegūšanas apstākļiem un pamatu, vienlaikus informējot viņu par tiesībām atteikties no Latvijas pilsonības un izskaidrojusi

atteikšanās kārtību.

2013.gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kura 23.panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas pilsonim, kurš ieguvis citas valsts

pilsonību ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Savukārt Pilsonības likuma Pārejas

noteikumu 14.punktā noteikts, ka šā likuma 23.panta otrajā daļā minētas personas iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības iesniedz gada laikā

no 2013.gada 1.oktobra.

Pilsonības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ir: 1) ieguvis citas Eiropas Savienības

dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību; 2) ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību; 3)

ieguvis Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību; 4) ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika

noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu; 5) ieguvis šīs daļas 1., 2., 3.un 4.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta

atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm. Ministru kabinets lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams;

6) automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā.

No Pilsonības likuma 9.panta noteikumiem secināms, ka atbildētājai esot Latvijas un Ukrainas pilsonei dubultpilsonība neveidojas. Līdz ar to

atbildētāja, pieņemot Ukrainas pilsonību, atbilstoši Pilsonības likuma 23.panta otrās daļas un Pilsonības likuma pārejas noteikumu 14.punkta noteikumiem

bija pienākums iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

Lietas izskatīšana vairākkārt tika atlikta gan prasītājas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lūguma dēļ, lai iesniegt papildus pierādījumus lietā,

gan atbildētājas lūgumu dēļ. Proti, tiesā 2014.gada 28.oktobrī saņemts /pers. A/ lūgums atlikt lietas izskatīšanu, kurā norādīts, ka viņa vēlas attiekties no

Ukrainas pilsonības.

Tāpat 2014.gada 19.novembrī tiesā saņemts /pers. A/ iesniegums ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu uz sešiem mēnešiem, dokumentu iesniegšanai,

ka viņa ir atteikusies no Ukrainas pilsonības. Iesniegumam klāt pievienota Ukrainas Valsts Migrācijas dienesta galvenās pārvaldes Kijevas pilsētas

Desņanskas rajona nodaļas 01.11.2014. izziņa Nr.4/6201, ka /pers. A/ 2014.gada 1.novembrī vērsusies Ukrainas Valsts Migrācijas dienesta GP

Desņanskas RN Kijevas pilsētā, ar pieteikumu par Ukrainas pavalstniecības zaudēšanu. Tajā norādīts, ka pieņemts iesniegums Nr.4, notiek izmeklēšana

saskaņā ar pieteikumu. /pers. A/ iesniegusi tiesā 2014.gada 1.novembra iesnieguma kopiju, kas adresēta Ukrainas Valsts Migrācijas dienesta

priekšniekam, ka atsakās no Ukrainas pilsonības.

Tiesa 2014.gada novembrī bija apmierinājusi atbildētājas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu uz 6 mēnešiem. Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesai nav

iesniegti pierādījumi, ka /pers. A/ būtu zaudējusi Ukrainas pilsonību, nav arī iesniegti lūgumi vai papildinājumi lietā. Prasības pieteikumā norādītos

apstākļus un prasības pamatojumu, kā arī iesniegtos pierādījumus atbildētāja nav apstrīdējusi.

Tā kā /pers. A/ ir izveidojusies dubultpilsonība, kas neatbilst Pilsonības likumā noteiktajam, tiesa atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

prasību par pamatotu un apmierināmu. Tiesa piekrīt prasītājas pārstāves viedoklim, ka atbildētājai līdz lietas izskatīšanai bija jāpaziņo, vai jāiesniedz

pierādījumi, ka viņa izslēgta no Ukrainas pilsoņu kopuma. Nekādi pierādījumi minētajam lietā nav iesniegti.

Saskaņā ar Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas pirmo punktu Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā ir ieguvusi citas valsts pilsonību,

neiesniedzot Pilsonības likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā minēto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonība, un nav zaudējusi Latvijas

pilsonību, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku.

No lietā esošiem pierādījumiem tiesas secina, ka atbildētājai ir Ukrainas pilsonība un viņai pašreiz nav bezvalstnieka statusa.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 13.punktu, valsts nodeva ir

piedzenama no atbildētājas, un tās apmērs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu ir 71,14 euro, jo prasība ir pilnīgi apmierināta.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-195.pantu Latgales apgabaltiesa,

nosprieda

apmierināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasību.

Atņemt Latvijas pilsonību /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzimušai /datums/Daugavpilī.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi), kas ieskaitāma

Valsts kases kontā LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot, ka samaksāta valsts nodeva lietā Nr.C03031113.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas samaksu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pēc valsts

nodevas samaksas, kvīts oriģināls labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales apgabaltiesā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas - 2015.gada 11.augustā, apelācijas sūdzību iesniedzot Latgales apgabaltiesā.

/pers. A/ spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Latgales apgabaltiesā un samaksājot valsts nodevu 71,14 euro, kas ieskaitāma Valsts kases kontā LV55TREL1060190911200, BIC kods

TRELLV22, maksājuma mērķī norādot procesa dalībnieka personas datus.

Tiesnese A.Biksiniece