Court partially allows debt collection against primary debtor and secondary guarantor for loan default.

Lietas Nr. C33669915

Lietas arhīva Nr. C-2205-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 24.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu Lindorff Oy Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 3.decembrī, pēc trūkumu novēršanas 2015.gada 21.decembrī, tiesā saņemta prasītājas Lindorff Oy Latvijas filiāles maza apmēra

prasība par parāda piedziņu pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 14.septembrī starp uzņēmumu AS “GE

Money” (iepriekšējais nosaukums ”RD LĪZINGA GRUPA”, tagadējais nosaukums ”MG Capital” (turpmāk tekstā - Cedents)) un prasītāju tika noslēgts

Cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām. Prasītājai tika cedēts

prasījums pret atbildētāju, kas sastāv no pamatsummas parāda Ls 400,00 apmērā un procentu parāda Ls 335,30 apmērā. Papildus šīm summām

prasītāja atbilstoši Cesijas līguma 1.2.punktam ir izmantojusi savas tiesības aprēķināt līgumsodu un prasa arī līgumsoda samaksu par nokavētiem

maksājumiem, kurus atbildētājam bija jāveic saskaņā aizdevuma līguma noteikumiem un atmaksas grafiku. Atbildētāja/pers. A/ un Cedenta starpā

pastāvēja saistība, aizdevums Civillikuma 1934.panta izpratnē, pienākums šo saistību abpusēji pildīt, kā arī prasīt izpildījumu, pamatojoties uz prasības

pieteikumam pievienoto un noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.1121318107 (turpmāk tekstā - līgums). Cedents no savas puses līgumu ir izpildījis un ar

līguma noslēgšanas dienu izsniedzis atbildētājam naudas aizdevumu. Prasītāja norāda, ka puses vienojās, ka līdz 2013.gada 10.martam atbildētājs

saskaņā ar līgumā norādīto grafiku 60 mēnešu laikā veic atlikušās aizdevuma pamatsummas Ls 400,00 un aizdevuma lietošanas procentu Ls 488,98

atmaksu prasītājai. Saskaņā ar līguma grafiku, ikmēneša maksājums ir Ls 14,82. Ņemot vērā to, ka no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikas

nacionālā valūta ir euro, visas summas latos tika konvertētas euro, piemērojot oficiālo kursu EUR 1 = LVL 0,702804. Diemžēl atbildētājs savas

saistības nav izpildījis pienācīgi. Šī apstākļa pēc prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī atbildētājs ir parādā naudas summas, ko prasītāja lūdz piedzīt.

Atbildētājam, neveicot apmaksu, ir sācies nokavējums, un tā sekas, pamatojoties uz līguma noteikumiem, paredz prasītājai tiesības aprēķināt un pieprasīt

līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu. Tādējādi prasītāja saskaņā

ar līguma noteikumiem aprēķina un no atbildētāja pieprasa līgumsodu 50,51 euro apmērā. Prasītāja norāda, ka atbildētājs /pers. B/ ir galvinieks. Saskaņā

ar Civillikuma 1756.un 1759. pantiem, prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 82,17 euro apmērā par laika periodu

no 2013.gada 11.marta līdz 2015.gada 27.novembrim. Prasītāja norāda, ka faktiski līdzšinējā atbildētāja bezdarbība liecina par to, ka viņš saistības pildīt

labprātīgi nevēlas, tādējādi prasītāja ir spiesta savas tiesības aizsargāt tiesā. Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1651., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1759., 1793., 1801., 1828. 1838., 1943.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvinieka,

galveno parādu 505,12 euro, aizdevuma lietošanas procentus 477,09 euro, likumiskos procentus 82,17 euro, līgumsodu 50,51 euro, lūdz piedzīt tiesas

izdevumus - valsts nodevu 82,17 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,30 euro, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt procentus 6% gadā

no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasībā norādīts, ka strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nebija iespējama mediācijas izmantošana, kā arī norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiktu

uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2015.gada 22.decembrī uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības

pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesnieguši.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu (..).

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2016.gada 3.februārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs /pers. A/ līgumsaistības ir uzņēmies, 2008.gada 26.februārī noslēdzot ar AS “GE Money” aizdevuma līgumu

Nr.1121318107 (lietas 8.-9.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums Ls 400,00 jeb 569,15 euro apmērā. Aizdevuma atmaksas

periods līgumā noteikts 60 mēneši, ar pienākumu atmaksāt aizdevumu līdz 2010.gada 10.septembrim, veicot ikmēneša maksājumus Ls 14,82 apmērā,

ko veido pamatsummas un procentu kopsumma. Ar savu parakstu uz līguma atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies ar līgumu un tam pievienotajiem

noteikumiem un apņemas to pildīt.

Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo ir notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, līgums nav

apstrīdēts, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Ar lietā esošo izrakstu no 2011.gada 14.septembra cesijas līguma Nr.3 (lietas 12.lapa), pierādīts, ka AS „GE Money” cedējusi Lindorff Oy, kuras

vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā, ar ko saprotami

cedenta debitoru neveiktie maksājumi aizdevuma atmaksai, pamatojoties uz noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem, tajā skaitā atbildētāja /pers. A/ saistības,

kas nodibinātas ar aizdevuma līgumu Nr.1121318107 (lietas 13.lapa – izraksts no cesijas līguma pielikuma Nr.1).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas

līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka

piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu,

cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tādējādi likums prasījuma tiesību ietvaros cesionāram ir piešķīris kreditora tiesības, no kā secināms, ka Lindorff Oy Latvijas filiāle ir ieguvusi

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No prasības pieteikuma un lietā esošajiem materiāliem izriet, ka prasītāja savas uzņemtās saistības ir izpildījusi un izsniegusi atbildētājam aizdevumu,

ko apliecina lietā esošais maksājuma uzdevums (lietas 44.lapa) par aizdevuma ieskaitīšanu atbildētāja /pers. A/ bankas kontā. Savukārt atbildētājs savas

ar līgumu nodibinātās saistības nav pildījis pienācīgi, neveicot maksājumus atbilstoši maksājumu grafika noteikumiem. Pēdējais maksājums veikts

2011.gada 10.decembrī Ls 45,00 jeb 64,03 euro apmērā, ko apstiprina lietā esošais parāda aprēķins (lietas 14.-16.lapa). Saskaņā ar prasības

pieteikumā norādīto, atbildētāja neatmaksātā pamatparāda summa ir 505,12 euro (569,15 euro – 64,03 euro).

Lietā konstatēts, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta parāda

samaksa, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus

apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā neatmaksātā pamatparāda 505,12 euro

esamība.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 477,09 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..).

Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Tiesa konstatē, ka puses aizdevuma līguma papildus noteikumu 2.2.punktā vienojušās, ka par aizdevuma izmantošanu atbildētājs maksā procentus

pēc līgumā noteiktās procentu likmes, veicot grafikā noteiktos ikmēneša maksājumus. Aizdevuma lietošanas procenti aprēķināti par laika periodu no

2008.gada 10.novembra līdz 2011.gada 10.septembrim 477,09 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā pierādīts

apstāklis, ka atbildētājs nav nodrošinājis līguma saistību izpildi, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu maksāšanas pienākumu un to

apmēru ir piekritis, prasībā norādīto procentu apmēru nav apstrīdējis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt procentus prasītājas

norādītajā apmērā.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 82,17 euro apmērā.

Civillikuma 156.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, saskaņā ar

Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 11.marta līdz 2015.gada 27.novembrim (līdz prasības sastādīšanas dienai), saskaņā

ar prasības pieteikumā norādīto aprēķinu.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētājs nav atmaksājis saņemto aizdevumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos procentus

par aizdevuma izmantošanu par prasībā norādīto periodu, līdz ar ko arī daļā par likumisko procentu piedziņu prasība ir apmierināma.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 50,51 euro apmērā.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 5.1.punktu, atbildētājam noteikts pienākums maksāt līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās

summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Atbilstoši minētajam, prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 11.aprīļa līdz 2013.gada 11.martam, samazinot aprēķināto

līgumsodu līdz Civillikuma 1716.pantā noteiktajam apmēram 50,51 euro apmērā, kas atbilst 10% no parāda pamatsummas (lietas 14.-16.lapa – parāda

aprēķins).

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā, kā to noteic

Civillikuma 1716.pants.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656.vai

1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām. Atbildētājs nav arī apstrīdējis līgumā

pielīgtos līgumsoda nosacījumus.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa neatzīst to par nesamērīgu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju un attiecībā pret

pamatparāda apmēru, ņemot vērā, ka atbildētājs ar līgumu uzņēmies saistības par līgumsoda samaksu, taču ar līgumu uzņemtās maksājumu saistības nav

pildījis un ir pieļāvis saistību neizpildi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši

Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes

novēršanai, līdz ar to tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.

Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei, no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Prasītāja lūdz parādu piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet šādas piedziņas neiespējamības gadījumā, piedzīt to no galvotāja /pers. B/.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu, galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos

uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Kā izriet no lietā esošā 2008.gada 26.februārī noslēgtā galvojuma līguma Nr.GA1121318107 1.1.punkta, galvinieks /pers. B/ kā pats aizņēmējs ir

galvojis par saistībām, kas izriet no 2008.gada 26.februārī noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.112138107 (lietas 10.-11.lapa).

Tiesu praksē pastāv uzskats, ka no procesuālā viedokļa kreditoram nevar liegt iespēju celt prasību vienlaicīgi pret galveno parādnieku un galvinieku

(sk.: Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs. prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans

Īpašums, 1998, 200 lpp.).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par iespējamu piedzīt prasībā minēto parādu no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu

vērst pret galvinieku /pers. B/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama šajā lietā samaksātā valsts nodeva 167,23 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro.

Vērtējot prasītājas lūgumu atlīdzināt ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 7,47 euro apmērā, kas prasītājai radušies, vēršoties tiesā ar

pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tiesa to atzīst par nepamatotu.

Civilprocesa likums neparedz ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu vai ieskaitīšanu, ja prasību ceļ tiesā prasības tiesvedības

kārtībā. Tiesas rīcībā nav arī pierādījumu, kas apliecinātu, ka prasītājai būtu pastāvējuši jebkādi objektīvi šķēršļi jau sākotnēji vērsties tiesā pret

atbildētāju prasības kārtībā, tādējādi ietaupot minētos izdevumus. Savukārt, prasības pieteikumā norādītais Vidzemes apgabaltiesas 2012.gada 3.maija

spriedums lietā Nr.CA0099-12/11, uz kuru ir atsaukusies prasītāja, nav atzīstams par judikatūru Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas izpratnē, kuru

tiesai būtu pienākums ņemt vērā. Ievērojot minēto, lūgums par norādīto izdevumu piedziņu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,

97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Lindorff Oy Latvijas filiālei, reģ.Nr.40003514990, (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai – LV84NDEA0000081667899, kredītiestāde: Nordea Bank AB Latvijas filiāle, kredītiestādes kods: NDEALV2X), bet piedziņas no /pers. A/

neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 505,12 euro, līgumiskos procentus 477,09 euro par laika

periodu no 2008.gada 10.novembra līdz 2011.gada 10.septembrim, likumiskos procentus 82,17 euro par laika periodu no 2013.gada 11.marta līdz

2015.gada 27.novembrim, līgumsodu 50,51 euro, kā arī tiesas izdevumus lietā - valsts nodevu 167,23 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

7,83 euro, kopā – 1289,95 euro (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit deviņi euro, 95 centi).

Atzīt Lindorff Oy Latvijas filiālei tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no pamatparāda 505,12 euro,

bet ja tas nav iespējams, tad saņemt šos procentus no /pers. B/.

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Noraidīt prasību daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu piedziņu 7,47 euro apmērā.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese