Court allows lease claim against guarantor and debtor, dismissing interest portion due to plaintiff's withdrawal.

Lieta Nr.C31519012

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 25.novembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:

tiesnesis E.Ernstsons

ar tiesas sēžu sekretāri I.Eglīti

atklātā tiesas sēdē Baložu ielā 14, Rīgā, izskatīja civillietu SIA „UniCredit Leasing” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā

2012.gada 22.oktobrī SIA „UniCredit Leasing” (turpmāk arī - prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers.

B/ (turpmāk arī – atbildētāja Nr.1.) un /pers. C/ par zaudējuma piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1720.panta otro daļu, 1770.

un 1779.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ parādu Ls3434,10 apmērā, kas izriet no nomas līguma Nr.511454/00 un sastāv no pamatsummas

(zaudējumiem) Ls 2607,40 apmērā, izrakstītā un neapmaksātā rēķina Ls 392,25 apmērā un kredītprocentiem Ls 434,45 apmērā, kā arī valsts nodevu Ls

210,85 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30; piedziņas no /pers. B/ neiespējamības gadījumā, vērst piedziņu pret /pers. C/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 19.februārī starp SIA „UniCredit Leasing” un /pers. B/ tika noslēgts Nomas līgums Nr.511454/00

(turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru, izpildot atbildētājas uzdevumu, prasītāja iegādājās savā īpašumā automašīnu /TL Marka/ nr./numurs/ (turpmāk

tekstā – nomas priekšmets), un 2009.gada 21.februārī nomas priekšmets tika nodots atbildētājas turējumā un lietojumā - nomā. Saskaņā ar līgumu

atbildētāja apņēmās samaksāt prasītājai par nomas priekšmetu kopējo nomas maksājumu summu EUR 16000,10 apmērā, t.sk. PVN 21% EUR

2776,84 apmērā, ņemot vērā mainīgās procentu likmes izmaiņas, maksājumus veicot reizi mēnesī saskaņā ar maksājumu grafiku un prasītājas

izrakstītajiem rēķiniem.

2009.gada 19.februārī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts Galvojuma līgums Nr. 511454/00, saskaņā ar kuru /pers. C/ galvoja, ka atbildētāja

pienācīgi un ar lielāko rūpību ievēros un pildīs no līguma izrietošas saistības, un apņēmās atbildētājas vietā dzēst prasītājas pēc tā pirmā pieprasījuma visus

ar līgumu pamatotus prasījumus.

2009.gada maija mēnesī atbildētāja sāka veikt līzinga maksājumus neregulāri, pēdējo maksājumu saskaņā ar līgumu atbildētāja veikusi 2009.gada

19.novembrī EUR 170,74 jeb LVL 120 apmērā. Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem atbildētāja savas saistības pret prasītāju neizpildīja, tāpēc

2010.gada 14.janvārī, nosūtot paziņojumu par līguma vienpusēju laušanu Nr.DV10/01 – 0170 un nosūtot, /pers. C/ paziņojumu par līguma vienpusēju

laušanu Nr.DV10/01 – 0171, prasītāja pārtrauca līguma darbību un pieprasīja atbildētājai nekavējoties nodot nomas priekšmetu prasītājas pilnvarotajai

personai.

2010.gada 14.janvārī nomas priekšmets tika nodots prasītājas valdījumā. Lai dzēstu atbildētājas parādu, kas izriet no līguma, 2011.gada

16.martā prasītāja realizēja nomas priekšmetu, izrakstot par to rēķinu Nr.511454/00/ET SIA „Telenet”, par summu EUR 6557,38, neieskaitot PVN

22% eur 1442,62. Nomas priekšmeta pārdošanas rezultātā saņemtā naudas summas pilnā apmērā nesedza atbildētājas saistības, tāpēc atbildētājas

saistības saskaņā ar līgumu pēc nomas priekšmeta pārdošanas uz nomas priekšmeta pārdošanas dienu sastādīja naudas summu EUR 6033,44 jeb LVL

4240,33 apmērā, kas sastāvēja no pamatsummas EUR 3709,99 jeb LVL 2607,40 apmērā, izrakstītā un neapmaksātā rēķina Nr.511454/00/A1 EUR

558,12 jeb LVL 392,25 apmērā, kredītprocentiem par laika periodu no 2010.gada 31.janvāra līdz 2011.gada 16.martam EUR 618,18 jeb LVL 434,46

apmērā, līgumsoda par laika periodu no 2010.gada 14.janvāra līdz 2011.gada 16.martam EUR 228,27 jeb LVL 160,43 apmērā un papildus izdevumiem

(novērtēšana un autostāvvietas pakalpojumi) EUR 918,99 jeb LVL 645,79 apmērā. Aprēķināto līgumsodu un papildu izdevumus prasītāja pilnā apmērā

atcēlusi. Līdz ar ko atbildētājas saistības saskaņā ar līgumu uz prasības sagatavošanas dienu sastāda EUR 4886,29 jeb LVL 3434,10, kas sastāv no

pamatsummas EUR 3709,99 jeb LVL 2607,40 apmērā, izrakstītā un neapmaksātā rēķina Nr.511454/00/A1 EUR 558,12 jeb LVL 392,25 apmērā un

kredītprocentiem par laika periodu no 2010.gada 31.janvāra līdz 2011.gada 16.martam EUR 618,18 jeb LVL 434,45 apmērā.

2011.gada 31.maijā prasītāja nosūtījusi atbildētājai un /pers. C/ paziņojumu par zaudējumiem Nr.DV11/05 – 3307 un Nr.DV11/05 – 3308,

kurā norādījusi, ka parāda neapmaksāšanas gadījumā prasītāja būs spiesta iesniegt prasību par parāda piedziņu tiesā. Atbildētāja un /pers. C/ uz

pretenziju nav atbildējusi, parādu nav samaksājusi, kā arī nav sniegusi nekāda veida paskaidrojumus.

2012.gada 19.septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai un /pers. C/ pirmstiesas pretenziju Nr.IV12/09 – 0646 un Nr.IV12/09 – 0644, kurā

norādījusi, ka parāda neapmaksāšanas gadījumā prasītāja būs spiesta iesniegt prasību par parāda piedziņu tiesā. Atbildētāja un /pers. C/ uz pretenziju nav

atbildējusi, parādu nav samaksājusi, kā arī nav sniegusi nekāda veida paskaidrojumus. Atbildētājas parāds prasītājai sastāda naudas summu EUR

4886,29 jeb LVL 3434,10.

Atbildētājas /pers. B/ un /pers. C/ paskaidrojumus vai iebildumus uz prasību nav iesniegušas.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja daļēji uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un apstākļiem, atsakoties no prasības daļā

par kredītprocentu piedziņu.

Atbildētājas /pers. B/ un /pers. C/ nav ieradušās uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus, kā arī nav lūgušas

atlikt lietas izskatīšanu. Lietas materiāli liecina, ka atbildētājas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā informētas par lietas izskatīšanu tiesā. Atbildētājām

nosūtītas tiesas pavēstes uz viņu deklarētām dzīvesvietas adresēm.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktu pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar

ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

Ņemot vērā, ka atbildētājas ir informētas par lietas izskatīšanu un nav iesniegušas tiesai attaisnojošus dokumentus, kas apliecinātu, ka uz sēdi nav

ieradušās attaisnojošu iemeslu dēļ, kā arī nav konstatējami Cilprocesa likuma 209. vai 210.pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst

par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. B/ un /pers. C/ klātbūtnes.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību

normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas,

sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos

izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Nepabeigtā

(neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz

sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un

finanšu lietu padomes (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlija lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014.gada 1.

janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo „atliktās dalības” statusu lata kurss attiecībā pret euro– 0.702804,

apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz euro (Padomes noteiktais maiņas kurss). Līdz ar to, nosakot piedzenamo naudas summu apmēru, ir

veicams latu pārrēķins uz euro, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas kursu 0,702804, un dalot ar šo skaitli latos noteiktās piedzenamās summas.

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1512.pants nosaka, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

N o 2009.gada 19.februāra Nomas līgums Nr.511454/00 (turpmāk – Līgums) (lietas 14.-20.lapa) redzams, kas starp SIA „UniCredit

Leasing” un /pers. B/ noslēgts līgums, saskaņā ar kuru prasītājs atbildētājas uzdevumā un interesēs iegādājās no pārdevēja SIA „Skandi Motors” izvēlēto

nomas priekšmetu - lietotu transportlīdzekli /TL marka/, šasijas Nr. /šasijas numurs/ par EUR 16000,10.

/pers. B/ saistības, kas izriet no Līguma, citustarp tika nodrošinātas arī ar 2009.gada 19.februāra Galvojuma līgumu Nr. 511454/00 (lietas 21. -

22.lapa), kas tika noslēgts starp SIA „UniCredit Leasing” un atbildētāju /pers. C/.

No lietas materiālos esošās 2009.gada 21.februāra piegādes apliecinājuma redzams, ka transportlīdzeklis /TL Marka/, šasijas Nr. /šasijas

numurs/, nodots lietošanā un turējumā atbildētājai atbilstoši Līguma noteikumiem (lietas 23.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja savas Līgumā pielīgtās maksājuma saistības noteiktajā termiņā un kārtībā pilnībā nebija izpildījusi, lai

gan Civillikuma 1587. un 1590.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Katrai pusei ir pret otru prasības

tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Puses Līguma vispārējo noteikumu 8.sadaļā vienojušās, ka iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma, rakstiski informējot nomnieku, ja

pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti nomas maksājumi vairāk par 5 dienām pēc attiecīgās maksājuma dienas (lietas 19.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotā rēķina Nr.511454/00/A1 izriet, ka atbildētāja nav samaksājusi prasītājai izrakstīto rēķinu EUR 558,12

apmērā (lietas 44.lapa).

Ar 2010.gada 14.janvāra paziņojumu Nr.DV10/01 – 0170 par vienpusēju atkāpšanos no līguma (lietas 26.lapa) prasītāja paziņoja atbildētājai,

ka ar 2010.gada 14.janvāri vienpusēji atkāpjas no 2009.gada 19.februārī noslēgtā nomas līguma Nr.511454/00.

Saskaņā ar Civillikuma 2069.pantu pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība viņam paliek līdz tam laikam,

kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz viņu, ja pircējs nesamaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju

nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa.

Saskaņā ar Līguma 8.4.2.punktu iznomātājs ir pilnvarots pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu un pēc sava ieskata pārdot nomas

priekšmetu. Tāpat arī puses Līguma vispārējo noteikumu 8.6.punktā vienojās, ka iznomātāja vienpusējās atkāpšanās gadījumā, nomniekam ir jāsamaksā

iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot nomas priekšmetu un nesaņemtajiem nomas

maksājumiem.

Ar prasības pieteikumam pievienoto rēķinu Nr.511454/00/ET ir pierādīts, ka nomas priekšmets 2011.gada 16.martā tika pārdots trešai personai

SIA „Telenet ” par EUR 6557,38, neieskaitot pvn 22% EUR 1442,62 (lietas 34. lapa).

Iznomātājs ir izmantojis savas tiesības – pārņēma nomas priekšmetu savā valdījumā (lietas 33.lapa) un pārdeva to par summu EUR 6557,38,

pamatojoties uz līguma 8.4.2.punktu, kas dod iznomātājam tiesības pārdot nomas priekšmetu trešajām personām.

Tiesa atzīst, ka iznomātājam, vienpusēji izbeidzot Līgumu, saskaņā ar Līgumu Vispārējo noteikumu 8.6.punktu ir tiesības pieprasīt starpību starp

darījumu vērtību un to summu, ko iznomātājs ieguvis, pārdodot nomas priekšmetu.

No lietas materiāliem redzams, ka arī pēc nomas priekšmeta realizēšanas, iznomātājs ir lūdzis izpildīt atbildētāju ar Līgumu uzņemto saistību,

brīdinot, ka pretējā gadījumā būs spiests izskatīt iespēju par parāda piespiedu piedziņu (lietas 35.lapa).

Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus

prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Civillikuma 1702.pants noteic, ka, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt , lai kreditors griežas ar to pa priekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

No pušu noslēgtā Galvojuma līguma 2.2.punkta izriet, ka /pers. C/ kā galvinieks uzņēmies saistības atbildēt kā pats parādnieks par parādu, kas

var rasties gadījumā, ja parādnieks daļēji vai pilnīgi neizpilda līgumā noteiktās saistības.

Ar lietas materiāliem pievienoto paziņojumu par līguma vienpusēju laušanu un uzņemto saistību neizpildi un ir pierādīts, ka prasītāja atbildētāju

/pers. C/ ir brīdinājusi par atbildētājas /pers. B/ saistības esamību un neizpildīto saistību apmēru pret prasītāju, kā arī lūgusi līdz 2010.gada 25.janvārim

nomaksāt parādsaistības.

Ievērojot to, ka atbildētāja /pers. C/ par atbildētājas /pers. B/ saistībām bija galvojusi kā pati parādniece, tai bija pienākums prasītājas noteiktajā

termiņā dzēst parādu un nepieļaut, ka banka vienpusēji pirms termiņa atkāpjoties no Līguma uzsāk saistību piespiedu izpildi. Tomēr atbildētāja /pers. C/

aktīvas darbības parāda samaksai neveica.

Ņemot vērā to, ka galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu un, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par

parādnieka uzņemto saistību un ievērojot to, ka galvojums ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar

kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda,

secināms, ka prasītājai ir tiesības vērsties ar prasību par parādsaistības summas piedziņu no galvinieka (atbildētājas /pers. C/) piedziņas no galvenās

parādnieces (atbildētājas /pers. B/) pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka

katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājas nav izmantojušas savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradušās uz tiesas sēdi, nav sniegušās

paskaidrojumus, celto prasību, parāda aprēķinu un Līguma noslēgšanas faktu nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka savas saistības

ar prasītāju būtu nokārtojusi un parādu samaksājusi. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, faktu, ka atbildētāja ar

Līgumu pielīgtās saistības nav pilnībā izpildījusi. Līdz ar to secināms, ka atbildētājām nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa

likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma,

secīgi no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ par labu prasītājai piedzenams parāds EUR

4268,11, kas sastāv no parāda pamatsummas EUR 3709,99 un izrakstītā un neapmaksātā rēķina EUR 558,12.

Tā kā prasītāja, izmantojot Civilprocesa likuma 74.panta trešajā daļā paredzētās tiesības, ir atteikusies no prasības daļā par kredītprocentu EUR

618,18 apmērā piedziņu, tiesvedība šajā daļā izbeidzama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta pirmās daļas 4.punktu, kas nosaka, ka tiesa

izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktam (redakcijā, kas spēkā līdz 2012.gada

31.decembrim), 35. un 41.panta pirmajai un otrajai daļai, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

par prasību EUR 284,56 (Ls 2999,64 – Ls 1000 x 2,5% + Ls 150 = Ls 199,99, kas atbilst EUR 284,56), un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

EUR 4,70 (lietas 3. un 4.lapa). Tādējādi tiesa atzīst, ka kopā no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi EUR 289,26.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42. pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 16,72, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

EUR 21,42 (lietas 1. lapa), bet prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, samaksājusi tikai EUR 4,70 (lietas 3.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 5., 8., 41.,42., 93.panta pirmo daļu, 189. - 193., 195., 199., 204.1pantu un 223.panta 4.punktu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt SIA „UniCredit Leasing” prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā - no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, par labu SIA „UniCredit Leasing”, vienotais reģistrācijas Nr.40003423085, parādu EUR 4268,11, kas sastāv no parāda

pamatsummas EUR 3709,99 un izrakstītā un neapmaksātā rēķina EUR558,12, kā arī tiesāšanās izdevumus EUR 289,26, pavisam kopā piedzenot EUR

4557,37 (četri tūkstoši pieci simti piecdesmit septiņi euro, 37 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā - no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 16,72 (sešpadsmit euro, 72 centi), samaksu veicot Tiesu administrācijai -

Konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316 Saņēmēja banka: Valsts kase Kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, civillieta Nr.C31444812. Dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu iesniedzams tiesas kancelejā.

Izbeigt prasību daļā par kredītprocentu EUR 618,18 apmērā piedziņu.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, pārsūdzēšanas termiņu skaitot no pilna

sprieduma sastādīšanas dienas - 2014.gada 9.decembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis E.Ernstsons