Landlord's eviction claim dismissed; tenant removed voluntarily, so only rent arrears awarded.

Lieta Nr.C33567919

Nr. C-2098-20/30

ECLI:LV:RIRT:2020:0901.C33567919.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2020.gada 1.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un īrnieka izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 29.novembrī tiesā saņemts SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda piedziņu un īrnieka izlikšanu

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2017.gada 28.augusta sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu, atbildētāja lietošanā tika nodots

dzīvoklis Nr./adrese/. Īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2019.gada 27.septembrim.

[1.2] Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam bija pienākums maksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar pārvaldnieka

izrakstītu rēķinu līdz katra mēneša pēdējam datumam. Laika periodā no 2018.gada 1.novembra līdz 2019.gada 31.oktobrim atbildētājs maksājums nav

veicis regulāri, kā rezultātā ir radies īres un komunālo maksājumu parāds 347,91 euro apmērā.

[1.3] 2019.gada 9.septembrī prasītāja nosūtīja atbildētājam brīdinājumu, ar kuru brīdināja par parāda apmēru, lūdzot to samaksāt un vienlaikus

brīdinot par sekām, kādas iestāsies, ja parāds noteiktajā termiņā netiks samaksāts. Atbildētājs uz brīdinājumu nereaģēja un parādu nesedza, kā arī

nesazinājās ar prasītāju, lai vienotos par parāda segšanu ilgtermiņā.

[1.4] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, 28.2 pantu,

Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2018.gada

1.novembra līdz 2019.gada 31.oktobrim 347,91 euro apmērā, izlikt atbildētāju ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas dzīvokļa

Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no atbildētāja visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

[2] 2020.gada 3.aprīlī tiesā saņemts prasītājas iesniegums par prasības summas pieaugumu, kurā norādīts, ka kopš prasības celšanas atbildētājs

nav veicis apsaimniekošanas pakalpojumu maksājumu parāda samaksu. Uz 2020.gada 1.aprīli atbildētāja parāds ir pieaudzis par 258,20 euro, līdz ar to

kopējā parāda summa ir 606,11 euro.

Saskaņā ar prasītājas pārbaudes aktu no 21.02.2020., atbildētājs labprātīgi ir atbrīvojis dzīvojamo telpu. Pamatojoties uz minēto, prasītāja atsakās

no prasības daļā par izlikšanu no dzīvojamās telpas un lūdz piedzīt no atbildētāja īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2018.gada

1.novembra līdz 2020.gada 31.martam 606,11 euro apmērā, atzīt prasītājas tiesības saņemt procentus 6% apmērā no parāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu, piedzīt no atbildētāja visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, iebildumus par prasību nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[4] Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāve neieradās, bet 2020.gada 24.augustā tiesā saņemts prasītājas pārstāves iesniegums, kurā, ņemot vērā

prasītājas lielo tiesvedības noslodzi, lūgts izskatīt lietu bez prasītājas klātbūtnes, vienlaikus norādot, ka prasītāja prasību uztur apmērā, kāds norādīts

iesniegtajā prasības summas pieaugumā un prasības grozījumos. Tāpat norādīts, ka atbildētājs nav veicis maksājumus parāda dzēšanai, kā arī nav

sazinājies ar prasītāju, lai risinātu jautājumu par parāda segšanu ilgtermiņā.

[5] Uz tiesas sēdi atbildētājs neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots likumā

noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemts atbildētāja lūgums atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu

bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses [..].

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē [..].

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā [..], uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas

faktu.

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību un lietas izskatīšanu atbildētājam ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez prasītājas

pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

Savukārt prasības daļā par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas tiesvedība ir izbeidzama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta

4.punktu, kas noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības, jo, kā izriet no tiesā iesniegtā prasītājas iesnieguma, atbildētājs pēc

prasības celšanas tiesā ir labprātīgi atbrīvojis dzīvojamās telpas un uz šī pamata prasītāja ir atteikusies no prasības daļā par atbildētāja izlikšanu no

dzīvojamās telpas.

[8] Izlemjot prasību daļā par parāda piedziņu, tiesa konstatē, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka starp Jūrmalas pilsētas domi kā izīrētāju un

atbildētāju kā īrnieku 2017.gada 28.augustā uz sešiem mēnešiem noslēgts sociālās dzīvojamās telpas īres līgums Nr.1.2-16.2.2/1215 par dzīvokļa Nr.9,

ar kopējo platību 15,98 m2, kas atrodas dzīvojamā mājā /adrese/, nodošanu dzīvošanai (lietas 7.-14.lapa).

2018.gada 10.jūlijā starp Jūrmalas pilsētas domi un atbildētāju noslēgta vienošanās Nr.1.2-16.2.2/874 par grozījumu 2017.gada 28.augusta

sociālās dzīvojamās telpas īres līgumā, saskaņā ar kuru līgums atjaunots uz laiku no 2018.gada 28.maija līdz 2018.gada 27.novembrim (lietas 15.lapa).

Savukārt 2019.gada 7.augustā starp Jūrmalas pilsētas domi un atbildētāju noslēgta vienošanās Nr.1.2-16.2.2/1118 par grozījumu 2017.gada

28.augusta sociālās dzīvojamās telpas īres līgumā, ar kuru līgums atjaunots uz laiku no 2019.gada 28.maija līdz 2019.gada 27.septembrim (lietas

16.lapa).

[9] Lietā konstatēts, ka pamatojoties uz 2018.gada 9.augusta pakalpojuma līgumu Nr.12-16.4.3/983 un 2018.gada 16.novembra pakalpojumu

līgumu Nr.1.2-15.4.3/1456, prasītāja pārvalda nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas 17.-35.lapa).

[10] Saskaņā ar sociālās dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.2.punktu, atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājai kā pārvaldniekam īres

maksu, kas ietver maksu par dzīvojamās telpas izmantošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamās mājas uzturēšanas

pakalpojumiem, papildpakalpojumiem, dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemes gabala sanitāro kopšanu, dzīvojamās mājas

tehnisko apkopi un remontu, saskaņā ar pārvaldnieka izsniegtu rēķinu, kurā maksa par pakalpojumiem norādīta par iepriekšējo mēnesi. Īres maksa uz

līguma noslēgšanas dienu ir 1,069 euro par vienu kvadrātmetru mēnesī.

Savukārt saskaņā ar īres līguma 2.4. un 2.5.punktu, saņemto rēķinu īrniekam ir pienākums samaksāt līdz mēneša, kurā tas izrakstīts, pēdējam

datumam, turklāt īrniekam ir pienākums papildus īres maksai, proporcionāli dzīvojamās telpas platībai, maksāt arī nekustamā īpašuma nodokli, zemes

nomas un citus normatīvajos aktos noteiktos maksājumus.

[11] Tā kā strīdus dzīvojamām telpām ir noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss, tad attiecības starp pusēm regulē likums “Par sociālajiem

dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, savukārt jautājumos, kas nav regulēti minētajā likumā, piemērojams likums “Par dzīvojamo telpu īri” un

Civillikums (likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 15.pants).

Likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka sociālā dzīvokļa īrnieka [..]

pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā

dzīvokļa īres līguma noteikumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt Civillikuma 1590.pants paredz, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

[12] Kā norādījusi prasītāja un ko atbildētājs likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis, atbildētājs nav pienācīgā kārtā veicis maksājumus, proti laikā

periodā no 2018.gada 1.novembra līdz 2020.gada 31.martam veicis tos neregulāri un nepietiekamos apmēros, līdz ar ko atbildētājam izveidojies parāds

606,11 euro apmērā. Minēto apliecina lietā esošais norēķinu pārskats (lietas 56.-59.lapa).

Lietā konstatēts, ka 2019.gada 9.septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu par parādu, lūdzot līdz 2019.gada 9.oktobrim veikt

parāda samaksu (lietas 36.lapa). Kā izriet no prasībā norādītā, uz minēto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja un parādu nesedza. Savukārt no prasītājas

2020.gada 3.aprīļa iesnieguma par prasības summas pieaugumu izriet, ka pēc prasības celšanas atbildētāja parāds ir tikai pieaudzis. Pierādījumi par

pretējo tiesā nav iesniegti.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt minētā likuma 96.panta piektā daļa noteic,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka prasītājas norādīto parāda apmēru atbildētājs nav apstrīdējis, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos

apstākļus, turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Sociālās dzīvojamās telpas īres līgums no atbildētāja puses ir parakstīts, no kā secināms, ka līgumā norādītajam atbildētājs ir piekritis un apņēmies

to pildīt.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības pret prasītāju, kā rezultātā no atbildētāja

piedzenams parāds 606,11 euro apmērā. Vienlaikus tiesa atzīst, ka ņemot vērā lietā esošās ziņas par to, ka atbildētājs labprātīgi ir atbrīvojis dzīvojamās

telpas 2020.gada 21.februārī (lietas 61.lapa), parāda piedziņas periods ir nosakāms no 2018.gada 1.novembra līdz 2020.gada 21.februārim, kā tas cita

starpā ir norādīts arī prasītājas sagatavotajā 2020.gada 11.marta rēķinā (lietas 60.lapa).

[14] Turklāt prasītāja lūdz tai atzīt tiesības saņemt procentus 6% apmērā gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, prasītājai ir atzīstamas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no parāda līdz sprieduma izpildes dienai.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..].

Savukārt Civilprocesa likuma 41.panta otrā daļa noteic, [..] ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 160,92 euro un prasītājas samaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu.

[16] Turklāt tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,80 euro apmērā - starpība, kuru nav

segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 41.panta pirmo un otro daļu, 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 187.,

190., 192., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību uzturētajā daļā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģ. Nr.40003426429 (bankas norēķinu konts

naudas līdzekļu iemaksai: LV57HABA0551008923379, AS “Swedbank”), īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2018.gada

1.novembra līdz 2020.gada 21.februārim 606,11 euro, valsts nodevu 160,92 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, kopā 770,23

euro (septiņi simti septiņdesmit euro, 23 centi).

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par /pers. A/ izlikšanu no dzīvojamās telpas dzīvokļa Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt no atbildētāja /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 606,11 euro par laiku

no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,80 euro (viens euro, 80 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša

informācija.

Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments noteiktajā termiņā ir

iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa