Court partially allowed debt collection claim against individual for car leasing default, awarding partial debt and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant regarding a terminated car leasing agreement. While the defendant argued the contract was validly terminated and disputed the valuation of the vehicle, the court found the plaintiff's evidence sufficient to establish a debt. Consequently, the court ordered the defendant to pay the remaining debt of 2,956.84 EUR plus court costs, while dismissing the portion of the claim exceeding the proven amount.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Leasing Contract; Partial Performance; Court Costs: The court partially allowed the debt collection claim where the plaintiff proved the debt but the defendant contested the full amount, ordering payment of the proven debt and proportionally allocated court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta nr.C69 4817 21
ECLI:LV:KURT:2022:0705.C69481721.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2022.gada 5.jūlijā
Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Aija Pomerance izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/
prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ cēlusi Kurzemes rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda
4512,25 EUR piedziņu.
[1.1] Prasībā norādīts, ka 2018.gada 7.augustā SIA/Nosaukums B/, kā līzinga devējs, un atbildētājs /pers. A/ noslēguši Līzinga līgumu
nr.AL010818/9 un atbildētājam izsniegts aizdevums 6529,10 EUR automašīnas iegādei.
2019.gada 6.septembrī līgums izbeigts, jo līzinga ņēmējs kavēja maksājumus. Līzinga devējs pārņēma automašīnu, to novērtēja un par
2700 EUR samazināja saistības summu.
Prasība pamatota, tai skaitā uz Civillikuma 1587., 1765., 1838.pantu.
[2] Atbildētājs sniedzis paskaidrojumus, kuros norādījis, ka prasību neatzīst. Atzīst, ka saņēmis aizdevumu 6529,10 EUR apjomā, bet nepatiess ir
apgalvojums, ka kavējums bijis lielāks par 30 dienām. No atbildētāja konta izraksta redzams, ka 2018.gada 8.septembrī, 12.oktobrī, 6.novembrī,
20.decembrī, 2019.gada 8.februārī, 8.martā, 5.aprīlī, 8.maijā, 8.jūnijā, 5.jūlijā, 9.augustā atbildētājs veica līzinga devējam maksājumus atbilstoši līzinga
maksājumu grafikam. Nākamais maksājums pēc grafika bijis noteikts 2019.gada 7.septembris, bet jau 6.septembrī līgums ticis izbeigts pamatojoties uz
savstarpēju mutvārdu vienošanos par to, ka atbildētājs nodod automašīnu, bet līzinga devējs neizvirza nekādas pretenzijas, jo līzinga ņēmējs visas
saistības ir izpildījis. Līzinga līgums vienpusēji izbeigts pamatojoties uz līguma 11.2.3 punktu, bet 11.3.punkts noteic kārtību, un darbības kuras veicamas,
ja no līzinga līguma vienpusēji atkāpjas līzinga ņēmējs, t.i. tiek samaksāti visi pienākošie maksājumi un ar automašīnas bojājumu, trūkumu novēršanas
saistītās izmaksas. Līzinga līguma 11.6.punktā minēto līzinga devēja paziņojumu par izmaksu kompensēšanu, kas ir saistītas ar automašīnas remonta
veikšanu, atbildētājs nav saņēmis. Atbildētājam nav pienākums veikt 11.3 un 11.6.punktā minēto. Līzinga līguma noteikumi neparedz atbildētāja
pienākumu atlīdzināt starpību, kuras pamatā ir novērtējums. Līzinga līgums Nr.AL140120/7, neatbilst līzinga līguma numuram, kurš izmantojams šajā
lietā. Ir pamatotas šaubas par pierādījumu ticamību un attiecināmību. Apkopojošā tabula nevar kalpot par pierādījumu.
Tiesai ir saistošas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas – līgumā ir netaisnīgi līguma nosacījumi. Konkrētā gadījumā izvērtējams, vai
noteiktā kapitāla lietošanas procentu likme ir samērīga. Pārmērīgi augta procentu likme ir augļošana. Līzinga summa ir 5990 EUR, procentu likme
51,11 % gadā jeb 3,5% mēnesī. No 4.5. punkta izriet, ka kopējās izmaksas ir 17 962,56 EUR, no kuriem 5990 EUR ir automašīnas vērtība, bet tas
nozīmē, ka 11 972,52 EUR atbildētājs, kā patērētājs maksā par līzinga pakalpojuma saņemšanu. Šāda summa, kura divas reizes pārsniedz pamatparāda
apmēru ir pamats atzīt par nesamērīgu un uz augļošanu vērstu.
Līzinga līguma speciālo noteikumu 4.4 un 4.5 un 4.6 punkts ir atzīstams par netaisnīgu noteikumu PTAL izpratnē. Līdz ar to atbildētāja veiktos
maksājumus būtu pamats no paša sākuma uzskatīt par pamatparāda segšanu. Prasītājas nav pierādījis savu prasības pamatotību.
[4] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pants noteica, ka civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā.
Ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 3.marta lēmumu noteikts lietu skatīt rakstveida procesā. Noraidījumi tiesnesei nav saņemti.
[5] Prasītāja iesniegusi atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumu, kurā norādījusi, ka precizē prasību un to uztur 4300,71 EUR apjomā, kas ir
pamatparāds.
Norādījusi, ka 2019.gada 6.septembra līzinga līgums ticis izbeigts, jo atbildētājs pats sazinājies ar līzinga devēju un lūdzis līgumu izbeigt. Tā
rezultātā tika veiktas turpmākās darbības: atgriezts transporta līdzeklis, tas novērtēts ( 11.8.punkts).
Atbilstoši Līzinga līguma 5.13.3.punktam radās papildus izmaksas saistībā ar noslēgto līgumu – novērtēšana 42,35 EUR, CSDD izmaksas 47,03
EUR +138,28 EUR, remontdarbi 22,41+527,56 EUR, kopā izmaksas 777,63 EUR. Atbildētājs veicis maksājumus 306,02 EUR apjomā, aizdevuma
atlikums 6223,08 EUR. Parāds 6223,08 pamatsumma +777,63 EUR citas izmaksas = 7000,71 EUR. Transportlīdzeklis pārdots par 2700 EUR,
parāda atlikums 4300,71 EUR ( 7000,71-2700=4300,71 euro).
Atsauksmē norādīts, ka attiecībā par netaisnīgiem līguma noteikumiem, līzinga devējs ir ņēmis vērā 2019.gada 1.janvāra Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma grozījumus, kas noteica procentu ierobežojumus.
Motīvu daļa
[6]Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[7] Ar lietā iesniegto Atgriezenisko līzinga līgumu Nr.AL010818/9 pierādīts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ un /pers. A/
2018.gada 7.augustā noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 6529,10 EUR, transportlīdzekļa Audi 6, 2004.gada izlaiduma
iegādei. Pirkuma cena noteikta 5990 EUR.
Līguma izpildes termiņš noteikts 72 mēneši, t.i. no 2018.gada 7.septembra līdz 2024.gada 7.augustam.
Saskaņā ar maksājuma grafiku, atbildētājam bija jāveic ikmēneša maksājums 249,48 EUR. Procentu likme noteikta 3,5% mēnesī jeb 51,11%
gadā.
Saskaņā ar līguma 5.1.punktu līzinga ņēmējs apņēmās pienācīgi un savlaicīgi samaksāt līzinga devējam maksājumu grafikā paredzētos līguma
maksājumus un visus citus līgumā un cenrādī paredzētos maksājumus.
Saskaņā ar 5.2.punktu līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam procentus no neizmaksātās transportlīdzekļa vērtības par visu faktisko finansējuma
izmantošanas laiku līdz līguma izbeigšanai.
[8] Ar /pers. A/ konta pārskatu par laika periodu no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim pierādīts, ka 2018.gada 7.augustā
/Nosaukums B/ SIA uz atbildētāja kontu /konta numurs/ pārskaitījusi aizdevumu 5990 EUR.
[9] Salīdzinot pēc grafika veicamos maksājumus ar prasītāja norādītajiem atbildētāja maksājumiem, secināms, ka:
2018.gada 7.septembrī atbildētājam bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 249,48 EUR 2018.gada 8.septembrī.
2018.gada 7.oktobrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 255,72 EUR 2018.gada 12.oktobrī.
2018.gada 7.novembrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 249,48 EUR 2018.gada 6.novembrī.
2018.gada 7.decembrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 265,70 EUR 2018.gada 20.decembrī.
2019.gada 7.janvārī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 100 EUR 2019.gada 10.janvārī.
2019.gada 7.februārī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 429 EUR 2019.gada 8.februārī.
2019.gada 7.martā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 253 EUR 2019.gada 8.martā.
2019.gada 7.aprīlī aprīlī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 5.aprīlī.
2019.gada 7.maijā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 8.maijā.
2919.gada 7.jūnijā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 8.jūnijā.
2019.gada 7.jūlijā bija jāveic maksājums 249,48EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 5.jūlijā.
2019.gada 7.augustā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 9.augustā.
2019.gada 7.septembrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, bet 2019.gada 6.septembrī pēc prasītāja norādītā aizdevuma līgums ticis “ lauzts”.
Apkopojot pēc grafika veicamos maksājumus un faktiski veiktos maksājumus, tiesa secina, ka ieskaitot augusta mēneša maksājumu atbildētājam
bija jāveic maksājumi kopējā summā 2993,76 EUR ( tai skaitā pamatsummā 306,04 euro, procentu maksājumā 2687,74 euro).
[10] Līguma 11.2.3. punktā, uz kuru atsaukusies prasītāja, noteikts, ka līzinga devējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līzinga ņēmējs
pilnībā vai daļēji nav veicis kādu no līguma maksājumiem, kavēto līgumu maksājumu kopsumma pārsniedz 5% no neizmaksātās transportlīdzekļa
vērtības, un tā kavējums ilgst vairāk kā 30 dienas.
[11] Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos pieļauj likums, vai arī, kad tāda tiesība bijusi pielīgta.
[12] Atbildētājs atsaucies uz faktu, ka puses vienojušās, ka līgums tiek izbeigts pēc atbildētāja iniciatīvas un pusēm nebūs savstarpējas materiālas
pretenzijas.
Tiesību doktrīnā atzīts, ka [..] tiesa var apspriest prasījuma pamatotību vai nepamatotību vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem, kurus
puses norādījušās, kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu ( Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis
autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā, Rīga, 2006., 280., lapa).
Tomēr atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam sava.
Pierādīšanas pienākumu sadales pamatā ir princips ei incumbit probatio qui negat ( pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis noliedz).
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus savam apgalvojumam par savstarpēju materiālu pretenziju nenoteikšanu līguma izbeigšanas gadījumā pēc
atbildētāja iniciatīvas, kas izteikta mutvārdu veidā un ir saistoša abām pusēm, savukārt prasītāja ir piekritusi, ka līgums izbeigts pēc atbildētāja lūguma.
Turklāt līguma 15.11 punkts noteic, ka visi līguma grozījumi un papildinājumi būs spēkā tikai tad, ja tie izteikti rakstveidā un abu pušu parakstīti.
[13] Lietā nav strīda par to, ka līgums izbeigts pirms termiņa. No maksājuma grafika redzams, ka maksājumu termiņš bijis noteikts līdz 2024.gada
7.augustam.
Līguma 11.1.punkts noteic, ka līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī un tiek noslēgts līdz tajā norādīto saistību izpildei.
Līguma 11.8.punkts noteic, ka ja līgums ir izbeigts pirms termiņa, līzinga devējam ir tiesības pārdot transportlīdzekli par brīvu cenu [..]. ….no
transportlīdzekļa pārdošanas gūtie līdzekļi tiek ieskaitīti līguma saistību izpildei vispārīgo noteikumu 5.13. punktā noteiktajā kārtībā. Līzinga ņēmējam ir
pienākums [..] segt starpību starp līzinga ņēmēja parādu, ko veido visu Vispārīgo noteikumu 5.13. punktā minēto maksājumu kopsumma, un cenu, par
kādu līzinga devējs saskaņā ar līguma noteikumiem ir pārdevis transportlīdzekli trešajai personai.
Līguma 5.13.punkts noteic, ka visi līzinga ņēmēja veiktie maksājumi līgumā paredzēto saistību izpildei tiek ieskaitīti šādā secībā - 5.13.1.
procentu un nokavējuma procentu samaksai, 5.13.2, otrkārt līzinga maksājuma samaksai, 5.13.3., treškārt ar transportlīdzekli saistīto izdevumu
samaksai, tajā skaitā transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa pārreģistrāciju, administratīvie sodi,
papildus maksājumi, ar transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un ar pārdošanu saistītie izdevumi.
[14] Atbilstoši Līzinga līguma 5.13.3.punktam prasītājai saistībā ar līguma izbeigšanu pēc atbildētāja iniciatīvas radušās papildus izmaksas 777,63
EUR apjomā, ko pierāda prasītājas papildus iesniegtie pierādījumi, uz ko tiesa norādījusi Civilprocesa likuma 8., 10., 93.panta kārtībā, proti -
novērtēšana 42,35 EUR, CSDD izmaksas 47,03 EUR +138,28 EUR, remontdarbi 22,41+527,56 EUR, kopā izmaksas 777,63 EUR.
Atbilstoši līguma 7.1.punktam, līzinga ņēmējam ir pienākums segt visas ar transportlīdzekļa tehnisko apkopi un remontu saistītās izmaksas, kas
radušās līguma darbības laikā.
[15] Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto. No minētā dokumenta abām pusēm
izceļas savstarpējas prasījuma tiesības, kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.
Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu tas saņēmis.
Atbildētājs veicis maksājumus pamatsummā 306,02 EUR apjomā, aizdevuma atlikums 6223,08 EUR. Parāds 6223,08 pamatsumma +777,63
citas izmaksas =7000,01 EUR. Transportlīdzeklis pārdots par 2700 EUR, parāda atlikums 4300,71 EUR ( 7000,71-2700=4300,71 euro).
[16] Civillikuma 1764.pantā noteikts, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt
procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem saprotama tā atlīdzība, kura dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas uz tiesisku darījumu vai uz likuma.
[16.1] Puses vienojušās par līgumisko procentu maksājuma pienākumu līguma pamatnoteikumu 4.4. punktā, kā arī par to apjomu 3,5% mēnesī.
[17] Atbildētājs atsaucies uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, kā netaisnīgu līguma noteikumu attiecībā par procentu
maksājumu apmēru.
[18] Lietā nav strīda par to, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē atbildētājs ir atzīstams par patērētāju, bet Līzinga
devējs par pakalpojuma sniedzēju.
“Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 11.daļas formulējums ļauj secināt, ka likums, noteicis tiesai pienākumu izvērtēt līguma, kas noslēgts
ar patērētāju, noteikumu atbilstību labticīguma prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa, neatkarīgi no tā,
vai patērētājs cēlis kādus iebildumus” ( sk.Senāta 2013.gada 12.marta spriedumu lietā SKC-108/2013, 2015.gada 20.februāra spriedumu lietā
nr.SKC-19/2015, 2016.gada 30.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-459/2016 u.c.).
Atbilstoši līzinga līguma speciālo noteikumu 4.2 punktam līzinga summa ir 5990 EUR, procentu likme 51,11 % gadā jeb 3,5% mēnesī. No
līguma 4.5 punkta izriet, ka kopējās izmaksas ir 17 962,56 EUR, no kuriem 5990 EUR ir automašīnas vērtība, savukārt 11 972,52 EUR ir vērtējami,
kā maksa par pakalpojumu.
No atbildētāja veiktajiem maksājumiem, kas attainoti sprieduma [9] punktā secināms, ka par periodu no 2018.gada 7.septembra līdz
2019.gada 7.augustam, atbildētājam bija jāveic maksājumi kopējā summā 2993,76 EUR ( pamatsummā ieskaitīti 306,04 euro, procentu maksājumā
2687,74 euro).
[19] Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.pants ( likuma redakcijā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.deecmbrim) 2.punkts noteic,
ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzējpušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.
Minētās tiesību normas tiesiskais sastāvs ir noskaidrojams, tulkojot to sistēmiski kopsakarā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma
pārējām tiesību normām, kas regulē netaisnīgus līguma noteikumus un līgumslēdzējpušu vienlīdzības principu.
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajai daļai, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma
nosacījumus, kas ir pretrunā līgumslēdzējpušu tiesiskās vienlīdzības principam, normatīviem aktiem.
Līguma noteikums, kuru puses nav apspriedušas ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā
noteiktajām līgumslēdzējpušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.
Novērtējot līguma noteikumus, jāņem vērā sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā līguma un
ar to saistītā līguma noteikumus.
Līguma noteikums vienmēr uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijis iespējams
to ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.
Ir acīmredzami, ka noslēgtais līgums ir tipveida jeb standartlīgums. Līdz ar to šādi līguma noteikumi juridiski nav uzskatāmi par savstarpēji
apspriestiem.
Tomēr neapspriests līguma noteikums prejudiciāli nevar tikt atzīts par netaisnīgu.
Lai neapspriestu līguma noteikumu atzītu par netaisnīgu, ir nodibināms kāds no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā
norādītajiem pamatiem, kas rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktās pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam ( sk. piem. Augstākās tiesas
2015.gada 30.septembra spriedumu lietā nr.SKC-149 9.punktu).
“Procentu, kā atlīdzību par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai
raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus [..]. Civiltiesiskos strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu
līguma noteikumu atzīšanai par neatbilstošiem labiem tikumiem”. ( skat.K.Torgāns, Saistību tiesību 1.daļa, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2006.,144-
146.lietas lapa).
Līguma noteikumu neapspriešana to tūlītēji nepadara par netaisnīgu. Lai atzītu līguma noteikumu par spēkā neesošu, atbilstoši PTAL 6.
panta trešajai daļai ir jākonstatē, ka tas ir netaisnīgs. PTAL 6. panta trešajā daļā noteikts, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav
apspriedušas, ir netaisnīgs tikai tad, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un
pienākumos par sliktu patērētājam. Saskaņā ar minētās normas hipotēzi, lai atzītu neapspriestu līguma noteikumu par netaisnīgu, ir papildus jākonstatē arī
trīs secīgi kumulatīvi apstākļi, proti, (a) šāds neapspriests noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un
pienākumos, (b) šī neatbilstība ir par sliktu patērētājam, un (c) šī neatbilstība, kas ir par sliktu patērētājam, ir pretrunā labticīguma prasībām.
“Negodīgums neattiecas uz cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem un precēm, ciktāl šie noteikumi formulēti vienkāršā un skaidrā
valodā” ( sk. Agstākās tiesas senāta jaunākās atziņas patērētāju tiesību aizsardzības jomā). www.lvportals.lv.tiesas/335075 augstākās -tiesas-
senāta-jaunākās- atziņas-patērētāju-tiesību-aizsardzībā.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam izsniegts līguma pielikums ar atšifrētām ikmēneša maksājumu pozīcijām līdz 2024.gada
7.augustam, kurā redzamas maksājuma summas – “pamatsummas atlikums”, “procentu maksājums”, “pamatsummas maksājums”, “kopējais
maksājums”.
[20] Nav pamats noteikt, ka procentu maksājuma noteikšana ir bijusi negodīga Patērētāju tiesību aizsardzības likuma aspektā.
[21] Vienlaicīgi kritiski vērtējams prasītājas sniegtais apskaidrojums, ka ir ņemts vērā procentu ierobežojums pēc 2019.gada grozījumiem
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Līgums ar atbildētāju slēgts 2018.gada 7.augustā, maksājumu grafiks ar procentu maksājumiem, konkrētā summā
sastādīts, kā pielikums līgumam, bet grozījumi, kā norādījusi prasītāja, stājušies spēkā 2019.gadā. Secināms, ka jebkādu procentu ierobežojumu, kurš
normatīvā aktā noteikts pēc minētā līguma noslēgšanas prasītāja nevarēja ņemt vērā, bet līguma grozījumi vai attiecīgas vienošanās nav norādītas.
[22] Tomēr izvērtējot noteikto procentu likmes apmēru (51,11 % gadā), tiesa to kvalificē, kā pārmērīgu, ņemot vērā arī pamatkapitāla
apmēru un proporcijas ikmēneša maksājuma sadalījumam starp pamatsummas maksājumu un procentu maksājumu ( skat sprieduma [9] punktu).
Civillikuma 1764.pants noteic, ka [..] par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījuma praksei neatbilstoši procenti.
Vienlaicīgi tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, puses bija vienojušās par procentu maksājumu un prasītājai bija tiesības
saņemt procentus par kapitāla lietošanu.
Veikto procentu maksājuma apjoms nosakāms samērīgs un godīgai praksei atbilstošs - 50% apjomā (2687,74;2=1343,87 euro).
Atbildētāja parāds samazināms minētās summas apjomā un nosakāms 2956,84 EUR ( 4300,71-1343,87=2956,84 euro).
[23] Prasība apmierināma 2956,84 EUR apjomā, bet noraidāma 1343,87 EUR apjomā.
[24] Tiesa atzīst, ka prasītāja prasījuma tiesības izriet no 2021.gada 12.maijā noslēgtā Cesijas līguma.
[25] Prasītāja ceļot prasību tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam, nomaksājusi valsts
nodevu 414,93 EUR, kā arī nomaksājusi izdevumus 5,37 EUR.
[26] Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, bet ja prasība apmierināta daļēji, proporcionāli apmierinātajai prasības summai.
Konkrētā gadījumā tie ir valsts nodeva 273,85 EUR ( 2958,84;4512,25=0,66 un 414,93x0,66=273,85 euro), un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 5,37 EUR, izdevumi 150 EUR par advokāta sniegtajiem juridiskiem pakalpojumiem ( 2021.gada 20.decembra rēķins nr.AO10818/9) kopā
izdevumi 429,22 EUR (273,85+5,37+150=429,22 euro). Par labu valstij piedzenami izdevumi 3,34 EUR (8,71-5,37=3,34 euro).
[27] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.
[28] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no
visas piespriestās summas ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis
piedzītās summas lielumu.
Šāds piemērojamās tiesību normas skaidrojums jeb interpretācija atbilst Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada
15.decembra lēmumam, kuram, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 49.1 trešo daļu, ir skaidrojošs raksturs un kurā norādīts, ka nosakot tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, tiek novērstas negatīvās sekas, kuras kreditors cietīs, ja parādnieks laikus
nesamaksās naudas summu, kas pienākas kreditoram, un attiecīgi kreditoram būs liegta iespēja šo naudas summu izmantot.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 2., 8., 10., 41., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.nr./reģistrācijas numurs/,
parādu 2956,84 EUR, kā arī tiesas izdevumus 429,22 EUR, kopā piedzenami 3386,06 EUR.
Noraidīt prasību 1343,87 EUR apjomā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij izdevumus 3,34 EUR, tos iemaksājot Tiesu administrācijas kontā Valsts kase,
TRELLV22, konta nr.LV51 TREL2190458019000.
Piespriestos maksājumus par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.nr./reģistrācijas numurs/, ieskaitīt tās kontā nr./konta
numurs/, AS “Citadele banka”.
Noteikt /pers. A/ visu piespriesto maksājumu labprātīgas nomaksas 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ tiesības līdz sprieduma izpildei ( izsoles pēdējai dienai) saņemt likumiskos procentus
6% gadā no visas tai piespriestās summas, nepārsniedzot tās apmēru.
Noteikt valsts tiesības līdz sprieduma izpildei ( izsoles pēdējai dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no tai piespriestās summas,
nepārsniedzot tās apmēru.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā no sprieduma pieejamības dienas Kurzemes rajona tiesas
kancelejā- 2022.gada 6.jūlija- sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Pomerance