Court partially allowed debt collection claim against individual for car leasing default, awarding partial debt and costs.

Lieta nr.C69 4817 21

ECLI:LV:KURT:2022:0705.C69481721.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2022.gada 5.jūlijā

Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Aija Pomerance izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/

prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ cēlusi Kurzemes rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda

4512,25 EUR piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka 2018.gada 7.augustā SIA/Nosaukums B/, kā līzinga devējs, un atbildētājs /pers. A/ noslēguši Līzinga līgumu

nr.AL010818/9 un atbildētājam izsniegts aizdevums 6529,10 EUR automašīnas iegādei.

2019.gada 6.septembrī līgums izbeigts, jo līzinga ņēmējs kavēja maksājumus. Līzinga devējs pārņēma automašīnu, to novērtēja un par

2700 EUR samazināja saistības summu.

Prasība pamatota, tai skaitā uz Civillikuma 1587., 1765., 1838.pantu.

[2] Atbildētājs sniedzis paskaidrojumus, kuros norādījis, ka prasību neatzīst. Atzīst, ka saņēmis aizdevumu 6529,10 EUR apjomā, bet nepatiess ir

apgalvojums, ka kavējums bijis lielāks par 30 dienām. No atbildētāja konta izraksta redzams, ka 2018.gada 8.septembrī, 12.oktobrī, 6.novembrī,

20.decembrī, 2019.gada 8.februārī, 8.martā, 5.aprīlī, 8.maijā, 8.jūnijā, 5.jūlijā, 9.augustā atbildētājs veica līzinga devējam maksājumus atbilstoši līzinga

maksājumu grafikam. Nākamais maksājums pēc grafika bijis noteikts 2019.gada 7.septembris, bet jau 6.septembrī līgums ticis izbeigts pamatojoties uz

savstarpēju mutvārdu vienošanos par to, ka atbildētājs nodod automašīnu, bet līzinga devējs neizvirza nekādas pretenzijas, jo līzinga ņēmējs visas

saistības ir izpildījis. Līzinga līgums vienpusēji izbeigts pamatojoties uz līguma 11.2.3 punktu, bet 11.3.punkts noteic kārtību, un darbības kuras veicamas,

ja no līzinga līguma vienpusēji atkāpjas līzinga ņēmējs, t.i. tiek samaksāti visi pienākošie maksājumi un ar automašīnas bojājumu, trūkumu novēršanas

saistītās izmaksas. Līzinga līguma 11.6.punktā minēto līzinga devēja paziņojumu par izmaksu kompensēšanu, kas ir saistītas ar automašīnas remonta

veikšanu, atbildētājs nav saņēmis. Atbildētājam nav pienākums veikt 11.3 un 11.6.punktā minēto. Līzinga līguma noteikumi neparedz atbildētāja

pienākumu atlīdzināt starpību, kuras pamatā ir novērtējums. Līzinga līgums Nr.AL140120/7, neatbilst līzinga līguma numuram, kurš izmantojams šajā

lietā. Ir pamatotas šaubas par pierādījumu ticamību un attiecināmību. Apkopojošā tabula nevar kalpot par pierādījumu.

Tiesai ir saistošas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas – līgumā ir netaisnīgi līguma nosacījumi. Konkrētā gadījumā izvērtējams, vai

noteiktā kapitāla lietošanas procentu likme ir samērīga. Pārmērīgi augta procentu likme ir augļošana. Līzinga summa ir 5990 EUR, procentu likme

51,11 % gadā jeb 3,5% mēnesī. No 4.5. punkta izriet, ka kopējās izmaksas ir 17 962,56 EUR, no kuriem 5990 EUR ir automašīnas vērtība, bet tas

nozīmē, ka 11 972,52 EUR atbildētājs, kā patērētājs maksā par līzinga pakalpojuma saņemšanu. Šāda summa, kura divas reizes pārsniedz pamatparāda

apmēru ir pamats atzīt par nesamērīgu un uz augļošanu vērstu.

Līzinga līguma speciālo noteikumu 4.4 un 4.5 un 4.6 punkts ir atzīstams par netaisnīgu noteikumu PTAL izpratnē. Līdz ar to atbildētāja veiktos

maksājumus būtu pamats no paša sākuma uzskatīt par pamatparāda segšanu. Prasītājas nav pierādījis savu prasības pamatotību.

[4] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pants noteica, ka civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā.

Ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 3.marta lēmumu noteikts lietu skatīt rakstveida procesā. Noraidījumi tiesnesei nav saņemti.

[5] Prasītāja iesniegusi atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumu, kurā norādījusi, ka precizē prasību un to uztur 4300,71 EUR apjomā, kas ir

pamatparāds.

Norādījusi, ka 2019.gada 6.septembra līzinga līgums ticis izbeigts, jo atbildētājs pats sazinājies ar līzinga devēju un lūdzis līgumu izbeigt. Tā

rezultātā tika veiktas turpmākās darbības: atgriezts transporta līdzeklis, tas novērtēts ( 11.8.punkts).

Atbilstoši Līzinga līguma 5.13.3.punktam radās papildus izmaksas saistībā ar noslēgto līgumu – novērtēšana 42,35 EUR, CSDD izmaksas 47,03

EUR +138,28 EUR, remontdarbi 22,41+527,56 EUR, kopā izmaksas 777,63 EUR. Atbildētājs veicis maksājumus 306,02 EUR apjomā, aizdevuma

atlikums 6223,08 EUR. Parāds 6223,08 pamatsumma +777,63 EUR citas izmaksas = 7000,71 EUR. Transportlīdzeklis pārdots par 2700 EUR,

parāda atlikums 4300,71 EUR ( 7000,71-2700=4300,71 euro).

Atsauksmē norādīts, ka attiecībā par netaisnīgiem līguma noteikumiem, līzinga devējs ir ņēmis vērā 2019.gada 1.janvāra Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma grozījumus, kas noteica procentu ierobežojumus.

Motīvu daļa

[6]Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[7] Ar lietā iesniegto Atgriezenisko līzinga līgumu Nr.AL010818/9 pierādīts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ un /pers. A/

2018.gada 7.augustā noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 6529,10 EUR, transportlīdzekļa Audi 6, 2004.gada izlaiduma

iegādei. Pirkuma cena noteikta 5990 EUR.

Līguma izpildes termiņš noteikts 72 mēneši, t.i. no 2018.gada 7.septembra līdz 2024.gada 7.augustam.

Saskaņā ar maksājuma grafiku, atbildētājam bija jāveic ikmēneša maksājums 249,48 EUR. Procentu likme noteikta 3,5% mēnesī jeb 51,11%

gadā.

Saskaņā ar līguma 5.1.punktu līzinga ņēmējs apņēmās pienācīgi un savlaicīgi samaksāt līzinga devējam maksājumu grafikā paredzētos līguma

maksājumus un visus citus līgumā un cenrādī paredzētos maksājumus.

Saskaņā ar 5.2.punktu līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam procentus no neizmaksātās transportlīdzekļa vērtības par visu faktisko finansējuma

izmantošanas laiku līdz līguma izbeigšanai.

[8] Ar /pers. A/ konta pārskatu par laika periodu no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim pierādīts, ka 2018.gada 7.augustā

/Nosaukums B/ SIA uz atbildētāja kontu /konta numurs/ pārskaitījusi aizdevumu 5990 EUR.

[9] Salīdzinot pēc grafika veicamos maksājumus ar prasītāja norādītajiem atbildētāja maksājumiem, secināms, ka:

2018.gada 7.septembrī atbildētājam bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 249,48 EUR 2018.gada 8.septembrī.

2018.gada 7.oktobrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 255,72 EUR 2018.gada 12.oktobrī.

2018.gada 7.novembrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 249,48 EUR 2018.gada 6.novembrī.

2018.gada 7.decembrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 265,70 EUR 2018.gada 20.decembrī.

2019.gada 7.janvārī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 100 EUR 2019.gada 10.janvārī.

2019.gada 7.februārī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 429 EUR 2019.gada 8.februārī.

2019.gada 7.martā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 253 EUR 2019.gada 8.martā.

2019.gada 7.aprīlī aprīlī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 5.aprīlī.

2019.gada 7.maijā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 8.maijā.

2919.gada 7.jūnijā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 8.jūnijā.

2019.gada 7.jūlijā bija jāveic maksājums 249,48EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 5.jūlijā.

2019.gada 7.augustā bija jāveic maksājums 249,48 EUR, veikts maksājums 250 EUR 2019.gada 9.augustā.

2019.gada 7.septembrī bija jāveic maksājums 249,48 EUR, bet 2019.gada 6.septembrī pēc prasītāja norādītā aizdevuma līgums ticis “ lauzts”.

Apkopojot pēc grafika veicamos maksājumus un faktiski veiktos maksājumus, tiesa secina, ka ieskaitot augusta mēneša maksājumu atbildētājam

bija jāveic maksājumi kopējā summā 2993,76 EUR ( tai skaitā pamatsummā 306,04 euro, procentu maksājumā 2687,74 euro).

[10] Līguma 11.2.3. punktā, uz kuru atsaukusies prasītāja, noteikts, ka līzinga devējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līzinga ņēmējs

pilnībā vai daļēji nav veicis kādu no līguma maksājumiem, kavēto līgumu maksājumu kopsumma pārsniedz 5% no neizmaksātās transportlīdzekļa

vērtības, un tā kavējums ilgst vairāk kā 30 dienas.

[11] Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos pieļauj likums, vai arī, kad tāda tiesība bijusi pielīgta.

[12] Atbildētājs atsaucies uz faktu, ka puses vienojušās, ka līgums tiek izbeigts pēc atbildētāja iniciatīvas un pusēm nebūs savstarpējas materiālas

pretenzijas.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka [..] tiesa var apspriest prasījuma pamatotību vai nepamatotību vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem, kurus

puses norādījušās, kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu ( Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis

autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā, Rīga, 2006., 280., lapa).

Tomēr atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam sava.

Pierādīšanas pienākumu sadales pamatā ir princips ei incumbit probatio qui negat ( pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis noliedz).

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus savam apgalvojumam par savstarpēju materiālu pretenziju nenoteikšanu līguma izbeigšanas gadījumā pēc

atbildētāja iniciatīvas, kas izteikta mutvārdu veidā un ir saistoša abām pusēm, savukārt prasītāja ir piekritusi, ka līgums izbeigts pēc atbildētāja lūguma.

Turklāt līguma 15.11 punkts noteic, ka visi līguma grozījumi un papildinājumi būs spēkā tikai tad, ja tie izteikti rakstveidā un abu pušu parakstīti.

[13] Lietā nav strīda par to, ka līgums izbeigts pirms termiņa. No maksājuma grafika redzams, ka maksājumu termiņš bijis noteikts līdz 2024.gada

7.augustam.

Līguma 11.1.punkts noteic, ka līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī un tiek noslēgts līdz tajā norādīto saistību izpildei.

Līguma 11.8.punkts noteic, ka ja līgums ir izbeigts pirms termiņa, līzinga devējam ir tiesības pārdot transportlīdzekli par brīvu cenu [..]. ….no

transportlīdzekļa pārdošanas gūtie līdzekļi tiek ieskaitīti līguma saistību izpildei vispārīgo noteikumu 5.13. punktā noteiktajā kārtībā. Līzinga ņēmējam ir

pienākums [..] segt starpību starp līzinga ņēmēja parādu, ko veido visu Vispārīgo noteikumu 5.13. punktā minēto maksājumu kopsumma, un cenu, par

kādu līzinga devējs saskaņā ar līguma noteikumiem ir pārdevis transportlīdzekli trešajai personai.

Līguma 5.13.punkts noteic, ka visi līzinga ņēmēja veiktie maksājumi līgumā paredzēto saistību izpildei tiek ieskaitīti šādā secībā - 5.13.1.

procentu un nokavējuma procentu samaksai, 5.13.2, otrkārt līzinga maksājuma samaksai, 5.13.3., treškārt ar transportlīdzekli saistīto izdevumu

samaksai, tajā skaitā transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa pārreģistrāciju, administratīvie sodi,

papildus maksājumi, ar transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un ar pārdošanu saistītie izdevumi.

[14] Atbilstoši Līzinga līguma 5.13.3.punktam prasītājai saistībā ar līguma izbeigšanu pēc atbildētāja iniciatīvas radušās papildus izmaksas 777,63

EUR apjomā, ko pierāda prasītājas papildus iesniegtie pierādījumi, uz ko tiesa norādījusi Civilprocesa likuma 8., 10., 93.panta kārtībā, proti -

novērtēšana 42,35 EUR, CSDD izmaksas 47,03 EUR +138,28 EUR, remontdarbi 22,41+527,56 EUR, kopā izmaksas 777,63 EUR.

Atbilstoši līguma 7.1.punktam, līzinga ņēmējam ir pienākums segt visas ar transportlīdzekļa tehnisko apkopi un remontu saistītās izmaksas, kas

radušās līguma darbības laikā.

[15] Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto. No minētā dokumenta abām pusēm

izceļas savstarpējas prasījuma tiesības, kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu tas saņēmis.

Atbildētājs veicis maksājumus pamatsummā 306,02 EUR apjomā, aizdevuma atlikums 6223,08 EUR. Parāds 6223,08 pamatsumma +777,63

citas izmaksas =7000,01 EUR. Transportlīdzeklis pārdots par 2700 EUR, parāda atlikums 4300,71 EUR ( 7000,71-2700=4300,71 euro).

[16] Civillikuma 1764.pantā noteikts, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem saprotama tā atlīdzība, kura dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas uz tiesisku darījumu vai uz likuma.

[16.1] Puses vienojušās par līgumisko procentu maksājuma pienākumu līguma pamatnoteikumu 4.4. punktā, kā arī par to apjomu 3,5% mēnesī.

[17] Atbildētājs atsaucies uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, kā netaisnīgu līguma noteikumu attiecībā par procentu

maksājumu apmēru.

[18] Lietā nav strīda par to, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē atbildētājs ir atzīstams par patērētāju, bet Līzinga

devējs par pakalpojuma sniedzēju.

“Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 11.daļas formulējums ļauj secināt, ka likums, noteicis tiesai pienākumu izvērtēt līguma, kas noslēgts

ar patērētāju, noteikumu atbilstību labticīguma prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa, neatkarīgi no tā,

vai patērētājs cēlis kādus iebildumus” ( sk.Senāta 2013.gada 12.marta spriedumu lietā SKC-108/2013, 2015.gada 20.februāra spriedumu lietā

nr.SKC-19/2015, 2016.gada 30.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-459/2016 u.c.).

Atbilstoši līzinga līguma speciālo noteikumu 4.2 punktam līzinga summa ir 5990 EUR, procentu likme 51,11 % gadā jeb 3,5% mēnesī. No

līguma 4.5 punkta izriet, ka kopējās izmaksas ir 17 962,56 EUR, no kuriem 5990 EUR ir automašīnas vērtība, savukārt 11 972,52 EUR ir vērtējami,

kā maksa par pakalpojumu.

No atbildētāja veiktajiem maksājumiem, kas attainoti sprieduma [9] punktā secināms, ka par periodu no 2018.gada 7.septembra līdz

2019.gada 7.augustam, atbildētājam bija jāveic maksājumi kopējā summā 2993,76 EUR ( pamatsummā ieskaitīti 306,04 euro, procentu maksājumā

2687,74 euro).

[19] Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.pants ( likuma redakcijā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.deecmbrim) 2.punkts noteic,

ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzējpušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.

Minētās tiesību normas tiesiskais sastāvs ir noskaidrojams, tulkojot to sistēmiski kopsakarā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

pārējām tiesību normām, kas regulē netaisnīgus līguma noteikumus un līgumslēdzējpušu vienlīdzības principu.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajai daļai, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma

nosacījumus, kas ir pretrunā līgumslēdzējpušu tiesiskās vienlīdzības principam, normatīviem aktiem.

Līguma noteikums, kuru puses nav apspriedušas ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā

noteiktajām līgumslēdzējpušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.

Novērtējot līguma noteikumus, jāņem vērā sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā līguma un

ar to saistītā līguma noteikumus.

Līguma noteikums vienmēr uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijis iespējams

to ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Ir acīmredzami, ka noslēgtais līgums ir tipveida jeb standartlīgums. Līdz ar to šādi līguma noteikumi juridiski nav uzskatāmi par savstarpēji

apspriestiem.

Tomēr neapspriests līguma noteikums prejudiciāli nevar tikt atzīts par netaisnīgu.

Lai neapspriestu līguma noteikumu atzītu par netaisnīgu, ir nodibināms kāds no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā

norādītajiem pamatiem, kas rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktās pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam ( sk. piem. Augstākās tiesas

2015.gada 30.septembra spriedumu lietā nr.SKC-149 9.punktu).

“Procentu, kā atlīdzību par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai

raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus [..]. Civiltiesiskos strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu

līguma noteikumu atzīšanai par neatbilstošiem labiem tikumiem”. ( skat.K.Torgāns, Saistību tiesību 1.daļa, Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2006.,144-

146.lietas lapa).

Līguma noteikumu neapspriešana to tūlītēji nepadara par netaisnīgu. Lai atzītu līguma noteikumu par spēkā neesošu, atbilstoši PTAL 6.

panta trešajai daļai ir jākonstatē, ka tas ir netaisnīgs. PTAL 6. panta trešajā daļā noteikts, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav

apspriedušas, ir netaisnīgs tikai tad, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un

pienākumos par sliktu patērētājam. Saskaņā ar minētās normas hipotēzi, lai atzītu neapspriestu līguma noteikumu par netaisnīgu, ir papildus jākonstatē arī

trīs secīgi kumulatīvi apstākļi, proti, (a) šāds neapspriests noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un

pienākumos, (b) šī neatbilstība ir par sliktu patērētājam, un (c) šī neatbilstība, kas ir par sliktu patērētājam, ir pretrunā labticīguma prasībām.

“Negodīgums neattiecas uz cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem un precēm, ciktāl šie noteikumi formulēti vienkāršā un skaidrā

valodā” ( sk. Agstākās tiesas senāta jaunākās atziņas patērētāju tiesību aizsardzības jomā). www.lvportals.lv.tiesas/335075 augstākās -tiesas-

senāta-jaunākās- atziņas-patērētāju-tiesību-aizsardzībā.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam izsniegts līguma pielikums ar atšifrētām ikmēneša maksājumu pozīcijām līdz 2024.gada

7.augustam, kurā redzamas maksājuma summas – “pamatsummas atlikums”, “procentu maksājums”, “pamatsummas maksājums”, “kopējais

maksājums”.

[20] Nav pamats noteikt, ka procentu maksājuma noteikšana ir bijusi negodīga Patērētāju tiesību aizsardzības likuma aspektā.

[21] Vienlaicīgi kritiski vērtējams prasītājas sniegtais apskaidrojums, ka ir ņemts vērā procentu ierobežojums pēc 2019.gada grozījumiem

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Līgums ar atbildētāju slēgts 2018.gada 7.augustā, maksājumu grafiks ar procentu maksājumiem, konkrētā summā

sastādīts, kā pielikums līgumam, bet grozījumi, kā norādījusi prasītāja, stājušies spēkā 2019.gadā. Secināms, ka jebkādu procentu ierobežojumu, kurš

normatīvā aktā noteikts pēc minētā līguma noslēgšanas prasītāja nevarēja ņemt vērā, bet līguma grozījumi vai attiecīgas vienošanās nav norādītas.

[22] Tomēr izvērtējot noteikto procentu likmes apmēru (51,11 % gadā), tiesa to kvalificē, kā pārmērīgu, ņemot vērā arī pamatkapitāla

apmēru un proporcijas ikmēneša maksājuma sadalījumam starp pamatsummas maksājumu un procentu maksājumu ( skat sprieduma [9] punktu).

Civillikuma 1764.pants noteic, ka [..] par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījuma praksei neatbilstoši procenti.

Vienlaicīgi tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, puses bija vienojušās par procentu maksājumu un prasītājai bija tiesības

saņemt procentus par kapitāla lietošanu.

Veikto procentu maksājuma apjoms nosakāms samērīgs un godīgai praksei atbilstošs - 50% apjomā (2687,74;2=1343,87 euro).

Atbildētāja parāds samazināms minētās summas apjomā un nosakāms 2956,84 EUR ( 4300,71-1343,87=2956,84 euro).

[23] Prasība apmierināma 2956,84 EUR apjomā, bet noraidāma 1343,87 EUR apjomā.

[24] Tiesa atzīst, ka prasītāja prasījuma tiesības izriet no 2021.gada 12.maijā noslēgtā Cesijas līguma.

[25] Prasītāja ceļot prasību tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam, nomaksājusi valsts

nodevu 414,93 EUR, kā arī nomaksājusi izdevumus 5,37 EUR.

[26] Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, bet ja prasība apmierināta daļēji, proporcionāli apmierinātajai prasības summai.

Konkrētā gadījumā tie ir valsts nodeva 273,85 EUR ( 2958,84;4512,25=0,66 un 414,93x0,66=273,85 euro), un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,37 EUR, izdevumi 150 EUR par advokāta sniegtajiem juridiskiem pakalpojumiem ( 2021.gada 20.decembra rēķins nr.AO10818/9) kopā

izdevumi 429,22 EUR (273,85+5,37+150=429,22 euro). Par labu valstij piedzenami izdevumi 3,34 EUR (8,71-5,37=3,34 euro).

[27] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

[28] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

visas piespriestās summas ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

piedzītās summas lielumu.

Šāds piemērojamās tiesību normas skaidrojums jeb interpretācija atbilst Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada

15.decembra lēmumam, kuram, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 49.1 trešo daļu, ir skaidrojošs raksturs un kurā norādīts, ka nosakot tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, tiek novērstas negatīvās sekas, kuras kreditors cietīs, ja parādnieks laikus

nesamaksās naudas summu, kas pienākas kreditoram, un attiecīgi kreditoram būs liegta iespēja šo naudas summu izmantot.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 2., 8., 10., 41., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.nr./reģistrācijas numurs/,

parādu 2956,84 EUR, kā arī tiesas izdevumus 429,22 EUR, kopā piedzenami 3386,06 EUR.

Noraidīt prasību 1343,87 EUR apjomā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij izdevumus 3,34 EUR, tos iemaksājot Tiesu administrācijas kontā Valsts kase,

TRELLV22, konta nr.LV51 TREL2190458019000.

Piespriestos maksājumus par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.nr./reģistrācijas numurs/, ieskaitīt tās kontā nr./konta

numurs/, AS “Citadele banka”.

Noteikt /pers. A/ visu piespriesto maksājumu labprātīgas nomaksas 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ tiesības līdz sprieduma izpildei ( izsoles pēdējai dienai) saņemt likumiskos procentus

6% gadā no visas tai piespriestās summas, nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt valsts tiesības līdz sprieduma izpildei ( izsoles pēdējai dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no tai piespriestās summas,

nepārsniedzot tās apmēru.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā no sprieduma pieejamības dienas Kurzemes rajona tiesas

kancelejā- 2022.gada 6.jūlija- sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Pomerance