Court dismissed defendant's objections and allowed cooperative society's small claims debt collection suit.

Lieta Nr.C26172316/1723-16/14

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Balvos, 2016.gada 19.septembrī.

Rēzeknes tiesas tiesnese J.Kamiševa

2016.gada 19.septembrī Balvos, Bērzpils ielā 7a,

rakstveida procesā izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Temps” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

2016.gada 11.maijā prasītājs – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Temps” (turpmāk tekstā - DzĪKS „Temps”) vērsies tiesā ar prasības

pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 968,55 EUR; likumiskos

procentus 116,26 EUR; valsts nodevu 162,72 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ pieder nekustamais īpašums /adrese/. Dzīvojamo māju, kurā atrodas dzīvoklis, apsaimnieko prasītājs,

pamatojoties uz sabiedrības statūtiem u n 2005.gada 10.janvārī starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgto dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu. Īpašuma tiesības uz Dzīvokli ir ierakstītas zemesgrāmatā uz Atbildētāja vārda. No grāmatvedības izziņām un izsniegtajiem

rēķiniem secināms, ka Atbildētājs veic neregulārus maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, lai daļēji nomaksātu komunālo

pakalpojumu rēķinus, tādēļ ir izveidojies komunālo maksājumu parāds 1084,81 EUR apmērā. Parādu veido pamatparāds 968,55 EUR par laika periodu

no 2012.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.aprīlim un likumiskie procenti 116,26 EUR par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.aprīlim,

kuri aprēķināti, nepārkāpjot likumisko (6%) apmēru. Pievienotajās grāmatvedības uzskaites izziņās un izsniegto rēķinu kopijās termins likumiskie procenti

tiek saukts kā sods. Šādi tas ir nosaukts grāmatvedības uzskaites sistēmas īpatnības dēļ, tomēr tas nemaina aprēķināto likumisko procentu pamatu.

Pēdējo maksājumu Atbildētājs ir veicis 2016.gada janvārī. Atbildētājam 2015.gada 5.oktobrī tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, pēc kura

Atbildētājs ir veicis divus maksājumus, kuri pārsniedz izrakstītā ikmēneša apmēru.

Prasītājs vienmēr ir veicis tam uzticētos pienākumus, ievērojot termiņus un citus nosacījumus. Atbildētājs nav cēlis pretenzijas pret Prasītāju, kas

nozīmē, ka Atbildētājs ir apmierināts ar saņemto pakalpojumu no Prasītāja puses un atzīst to par atbilstošu rēķinos norādītajai informācijai.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punktu, 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1428., 1587.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Ar Rēzeknes tiesas tiesneses 2016.gada 12.maija lēmumu DzĪKS „Temps” iesniegtais prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas

piedziņu pret /pers. A/ tika pieņemts un ierosināta civillieta, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu,

2016.gada 12.maijā prasības pieteikums un procesuālās tiesības nosūtītas atbildētājam, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai.

Atbildētājs paskaidrojumus par iesniegto prasību nav sniedzis, nav cēlis iebildumus vai pretprasību pret prasību, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas

sēdē. No lietas materiāliem redzams, ka tiesas dokumenti atbildētājam nosūtīti uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Apstāklis, ka atbildētājs tiesas dokumentus

nav saņēmis, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Pie šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu,

prezumē, ka atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ar Rēzeknes tiesas tiesneses 2016.gada 24.maija lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, 2016.gada 31.maijā paziņojums par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosūtīts pusēm.

2016.gada 16.augustā tiesā saņemti DzĪKS „Temps” pārstāves /pers.M./ iesniegtie prasības precizējumi, kuros norādīts, ka laika posmā no

prasības iesniegšanas tiesā parāda apmērs ir palielinājies. Atbildētājs kopš prasības iesniegšanas tiesā ir veicis nelielus maksājumus, tādejādi parāds ir

palielinājies līdz 1098,84 EUR apmērā. Parādu veido pamatparāds 962,67 EUR par laika posmu no 2012.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam

un likumiskie procenti 136,17 EUR apmērā par laika posmu no 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.augustam. Prasības precizējumos izteikts lūgums

piedzīt no /pers. A/ par labu DzĪKS “Temps” pamatparādu par komunālo pakalpojumu, apsaimniekošanas maksu par periodu no 2012.gada 1.februāra

līdz 2016.gada 1.augustam 962,67 EUR apmērā, likumiskos procentus no 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.augustam 136,17 EUR un visus ar

tiesāšanos saistītos izdevumus.

2016.gada 5.septembrī prasības precizējums nosūtīts atbildētājam /pers. A/.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka DzĪKS „Temps” maza apmēra prasība par naudas piedziņu pret /pers. A/ ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka atbildētājam uz 2004.gada 8.novembra pirkuma līguma pamata pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, kadastra

Nr./numurs A/, 2004.gada 23.novembrī īpašuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā (lietas 41.-43.lapa).

Ar DzĪKS „Temps” statūtiem apstiprinās, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 26.-33.lapa).

2005.gada 10.janvārī pušu starpā tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 00108-05, saskaņā ar kura

1.punktu apsaimniekotājs (prasītājs) apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un

mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētājs apņēmās apmaksāt prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar

māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli ciņa īpašumā esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī

maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma piegādātāju

(lietas 20.-24.lapa). Atbilstoši noslēgtā līguma 3.punktam, maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, un saņemtajiem pakalpojumiem

dzīvokļa īpašnieks, saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem, veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša 1.datumam.

Līguma 3.3.punktā noteikts, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājama apsaimniekotājam vienlaikus ar maksu par

pakalpojumiem (..). Līguma 4.1.1.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, kā arī maksas par pakalpojumiem saskaņā ar līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma,

vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Prasītājs norādījis, ka parādsaistības radušās un pastāv no 2012.gada 1.februāra.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.pantu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs savas no statūtiem izrietošās saistības ir pildījis, ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/ Rīgā, kā arī

atbildētājs ir saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus, jo atbildētājs pretējus pierādījumus lietā nav iesniedzis, iebildumus šajā sakarā nav cēlis.

No DzĪKS „Temps” maksājumu par pakalpojumiem pārskata par laika periodu no 2012.gada janvāra līdz 2016.gada aprīlim (ieskaitot) (lietas

12.-18.lapa) izriet, ka atbildētājs ir veicis neregulārus maksājumus par pakalpojumiem, taču nepietiekamā apmērā.

2015.gada 5.oktobrī prasītājs nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu norādot, ka uz 2015.gada 1.oktobri atbildētāja parāds prasītājam par

dzīvojamās telpas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem sastāda 841,60 EUR un brīdinot, ka gadījumā, ja parāds pilnībā un

tekošā mēneša maksājumi netiks apmaksāti līdz 2015.gada 30.oktobrim tiks iesniegta prasība tiesā (lietas 25.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja parāds par dzīvokli sāka veidoties no 2012.gada 1.februāra un tas pieaudzis līdz 2016.gada 1.aprīlim.

Ar lietas materiālos iesniegto 2016.gada 11.aprīļa rēķinu (lietas 19.lapa), apstiprinās, ka parāda summa uz 2016.gada 1.aprīli sastādīja 1084,81 EUR,

tekošā mēneša rēķins ir 76,90 EUR, ko veido apmaksājamās pozīcijas par ekspluatācijas izdevumiem, zemes nomu un komunālajiem pakalpojumiem.

Rēķinā ir norādīts rēķina apmaksas termiņš – 30.04.2016. Aprēķinātās parāda summas pamatošanai prasītājs iesniedzis maksājumu par pakalpojumiem

izdruku (lietas 12.-16.lapa). No izdrukas par maksājumiem izriet, ka parāda summu veido apmaksājamās pozīcijas par ekspluatācijas izdevumiem,

zemes nomu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī soda nauda, kas, atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam, uzskatāma par likumiskajiem

nokavējuma procentiem. Prasītājs galvenā parāda aprēķinā ietvēris arī likumiskos nokavējuma procentus, kurus lūdz piedzīt no atbildētāja 116,26 EUR

apmērā par periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.aprīlim, atbilstoši iesniegtajam procentu aprēķinam (lietas 17.-18.lapa).

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma

1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tiesa atzīst prasītāja tiesības aprēķināt atbildētājam likumiskos

nokavējuma procentus par saistības izpildes kavēšanu.

Pēc prasības iesniegšanas tiesā parāda apmērs ir palielinājies un uz 2016.gada 1.augustu sastāda 1098,84 EUR apmērā, kas sastāv no

pamatparāda 962,67 EUR par laika posmu no 2012.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam un likumiskiem procentiem 136,17 EUR apmērā par

laika posmu no 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.augustam, kas redzams no iesniegtā kavēto maksājumu un likumisko procentu aprēķina (lietas 58.-

59.lapa) un DzĪKS „Temps” 05/2016., 06/2016 un 07/2016 rēķiniem (lietas 61.-63.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru, jo atbildētājs

prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus nav apstrīdējis, iebildumus pret prasību nav izteicis. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem

kopumā nav redzams, ka atbildētājs pilnā apmērā būtu izpildījis savas saistības, un tā kā atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā paredzētās

tiesības – nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to

secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi, ievērojot iepriekš nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda un

likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 962,67 EUR par

laika posmu no 2012.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam un likumiskos procentus 136,17 EUR apmērā par laika posmu no 2012.gada 1.marta

līdz 2016.gada 1.augustam, kopā piedzenot 1098,84 EUR.

Tā kā prasība ir apmierināta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi –

samaksātā valsts nodeva 164,83 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta noteikumiem, tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā. Apelācijas instances spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 41., 93., 96., 190.-193., 204.1, 250.25, 250.27, tiesa

nosprieda

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrība „Temps” maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. A/ apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Temps”, reģistrācijas Nr.40003100605, labā

galveno parādu 962,67 EUR par laika posmu no 2012.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam, likumiskos procentus 136,17 EUR apmērā par laika

posmu no 2012.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.augustam, samaksāto valsts nodevu 164,83 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR,

kopā piedzenot 1268,37 EUR (viens tūkstotis seši simti sešdesmit astoņi euro 37centi).

Labprātīgi izpildot spriedumu par labu prasītājam, samaksa veicama dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Temps”, reģistrācijas

Nr.40003100605, AS ,,Norvik banka”, kontā Nr.LV34LATB0002010114393.

Noteikt atbildētājam /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 19.septembra,

sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā (Balvi, Bērzpils iela 7a).

Tiesnese J.Kamiševa