Court declares building permit and council decision illegal due to failure to protect coastal zone and environmental principles.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42938509

Lietvedības Nr.A00102-12/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2012.gada 9.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicēju pārstāvim G.G.,

atbildētājas – Jūrmalas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes –

Jūrmalas pilsētas domes, pārstāvei L.B. un R.A.,

Trešās personas SIA „Avadel” pārstāvei G.K.,

2012.gada 19.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu

Nr.A42938509 Jūrmalas aizsardzības biedrības un politiskās partijas

„Vienotība” pieteikumā par Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.augusta

lēmuma Nr.1.1-37/3896 „Par Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2008.gada

12.maija būvatļauju Nr.18-j” atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 17.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts

Jūrmalas aizsardzības biedrības un politiskās partijas „Vienotība” (turpmāk –

līdzpieteicēji) pieteikums, kurā lūgts:

[1.1] atzīt par prettiesisku un atcelt Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes

2008.gada 12.maija būvatļauju Nr.18-j dzīvojamās mājas kompleksa

būvniecībai /adrese/ un Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.augusta

lēmumu Nr.1.1-37/3896;

[1.2] pieaicināt lietā kā trešās personas SIA „Avadel” un SIA „Dabas

parki”.

[2] 2008.gada 12.maijā Jūrmalas pilsētas domes būvvalde SIA „Avadel”

izsniegusi būvatļauju Nr.18-k (turpmāk – Būvatļauja) dzīvojamās mājas

kompleksa /adrese/ būvniecībai.

2009.gada 11.maijā Jūrmalas pilsētas domē saņemts līdzpieteicēju

apstrīdēšanas iesniegums par Būvatļaujas apstrīdēšanu.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.augusta lēmumu Nr.1.1-37/3896

nolemts atzīt par tiesisku Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2008.gada 12.maijā

izdoto būvatļauju Nr.18-j.

[3] 2009.gada 17.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemtais

līdzpieteicēju pieteikums, ar kuru lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu, pamatots ar

šādiem apsvērumiem.

[3.1] Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2008.gada 12.maija būvatļauja

Nr.18-j (turpmāk – Būvatļauja) dzīvojamās mājas kompleksa būvniecībai

/adrese/ ir prettiesiski izdots administratīvs akts, kas neatbilst augstāka

juridiska spēka tiesību normām, būtiski aizskar sabiedrības tiesības un

intereses attiecībā uz vides aizsardzību, teritorijas plānošanu un būvniecību, jo

īpaši likumdevēja noteiktajiem tiesību principiem krasta kāpu aizsargjoslā, kas

izriet no Aizsargjoslu likuma. Savukārt, Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada

11.augusta lēmums Nr.1.1-37/3896 ir nepamatots un noraidāms akts.

Pieteicēji, apstrīdot augstāk minētos administratīvos aktus, to

apstrīdēšanu saista ar vides aizsardzību un no vides tiesību normām

izrietošajiem principiem. Pašvaldība, izsniedzot Būvatļauju, saskaņojot un

akceptējot būvniecības projektu, nav vadījusies no lēmumu pieņemšanas

procesuālās kārtības. Bez tam tiek palielināts tiesību normās atļautais apbūves

blīvums, kā arī paredzams, ka tiks iznīcināti vērtīgi biotopi un priežu audzes

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Pirms būvatļaujas izsniegšanas

teritorijai likumā paredzētā kārtībā nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

[3.2] Teritorija /adrese/ atrodas Rīgas jūras līča 300 metru krasta kāpu

aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka Baltijas jūras

un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu

piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas,

novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu

piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu

sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un

ilgstošu izmantošanu. Adresē atrodas mežs un mežainās Jūrmalas kāpas, kas

platā joslā stiepjas gar jūras piekrasti. Kaut arī saskaņā ar Jūrmalas pilsētas

attīstības plānu zemes gabals noteikts kā jaukta atpūtas un dzīvojamā teritorija

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, tomēr teritorija atbilst Latvijas īpaši

aizsargājamiem un Eiropas Kopienas Biotopu nosacījumiem, kā arī saskaņā ar

Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK „Par dabisko

dzīvotņu savvaļas faunas un floras aizsardzību” 1. pielikuma prasībām, kas

Baltijas jūras piekrastes kāpas nosaka kā īpaši aizsargājamas teritorijas.

[3.3] Veicot apjomīgu būvniecību teritorijai /adrese/ tiek iznīcināts

vērtīgs biotops un priežu audzes Rīgas jūras līča krastu kāpu aizsargjoslā, kā

arī mainīta vide. Būvniecībai izvēlētā vieta ir noteikta kā valsts nozīmes

pilsētbūvniecības pieminekļu teritorija. Būvniecības projekts paredz izcirst 76

kokus, no kuriem 29 ir vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem. Tas,

ka teritorijā /adrese/ nav pieļaujama vērienīga būvniecība, iznīcinot vērtīgus

biotopus un priežu audzes, izriet no ekspertu atzinumiem augstākminētās

teritorijas detālplānojuma un būvprojekta izstrādes laikā. 2003.gada 19.jūlijā

I.S. veica biotopu vērtējumu /adrese/. Biotopu vērtējumā tiek norādīts, ka

konstatēta diezgan reti sastopama pļavas silpurene Pulsatilla pratensis,

zemesgabalā atrodas izcila vecuma priežu audze, bioloģiski un ainaviski

vērtīgas ir vecās, resnās priedes. Vērtējumā norādīts arī, ka turpmākajā

teritorijas apsaimniekošanā nav pieļaujama priežu izciršana. Savukārt Valsts

meža dienesta Rīgas virsmežniecības meža biotopu eksperts G.V. 2003.gada

23.jūlija meža atzinumā norāda: ,,Teritorija ir meža zeme un atbilst dabiskam

meža biotopam 65 % platībā. Uz kāpas aug bioloģiski veca priežu audze,

kuras vecums ir 185 gadi. Priedes ir pietiekoši resnas, lai atsevišķi vai kopā ar

vēl līdzīgiem kokiem sniegtu patvērumu dzīvotspējīgām biotopu sugām. Ir

saglabājamas visas bioloģiski vecās priedes, kā arī jaunākās priedes”.

[3.4] Saskaņotais un akceptētais būvprojekts neatbilst institūciju

noteiktajām prasībām. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2006.gada 3.janvāra

Tehniskajos noteikumos Nr.5-8/12 nosaka, ka pieļaujama atsevišķu koku

izciršana, saglabājot visus vērtīgos kokus. Jūrmalas pilsētas Būvvalde

2008.gada 7.marta Plānošanas un arhitektūras uzdevumā Nr.14-10/155 norāda,

ka zemesgabals, izņemot esošo ēku pamatus, ir meža zeme. Mežs atbilst

dabiskam meža biotopam ,,Skuju koku mežs” un ,,Biokoki”. Būvniecību

paredzēt bez vērtīgo koku izciršanas. Jūrmalas pilsētas domes Vides

aizsardzības nodaļas 2009. gada 24. februāra Tehniskie noteikumi Nr.19-16/12

nosaka: ,,saglabāt zemesgabalā augošos vērtīgos kokus un dabisko zemsedzi,

jaunbūves plānot nojaucamo būvju vietā”. Aizsargjoslu likuma 36.panta

ceturtās daļas 1. un 2.punkts nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā

panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam, aizliegts veikt galveno cirti,

izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu,

vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī bez Ministru kabineta

ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes

transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas

pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamā koku ciršanas

apjoma noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

[3.5] Aizsargjoslu likuma 36.pantā pirmās daļā noteikti Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas aprobežojumi. Savukārt 36.panta otrā

daļa nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā

daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas,

saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves,

izņemot gadījumus, kad tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu,

renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, kā arī pie esošajām

dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas, šīs darbības saskaņojot arī ar

Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju. Pretēji likumā noteiktajai

normai, apbūves blīvums ir lielāks par pieļauto.

[3.6] Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 9.marta saistošie noteikumi Nr.8

ir prettiesiski pieņemts ārējais normatīvais akts, kas neatbilst augstākām

tiesību normām, proti Aizsargjoslu likuma 6.panta un 36.panta nosacījumiem.

Pieteicēji arī norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome pieņemot 2005.gada 9.marta

saistošos noteikumus Nr.8 ir pārkāpusi Teritorijas plānošanas likuma un

Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumus Nr.883. Proti, Jūrmalas

pilsētas dome ar administratīvu aktu ir veikusi izmaiņas Jūrmalas pilsētas

attīstības plāna būvnoteikumos. Tas izriet no 2005.gada 27.oktobra Jūrmalas

pilsētas domes lēmuma Nr.485 ,,Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes

1999.gada 9.decembra lēmuma Nr.1224 ,,Par Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslas noteikšanu un izmaiņām Jūrmalas Apbūves noteikumu I daļā””.

No minētā lēmuma izriet, ka Jūrmalas pilsētas dome maina aizsargjoslu,

nolemjot apstiprināt grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada

9.decembra lēmuma Nr.1224 „Par Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas

noteikšanu un izmaiņām Jūrmalas Apbūves noteikumu I daļa” pielikuma plānā

,,Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslai bez apbūves” saskaņā ar Jūrmalas

pilsētas domes 2005.gada 9.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 ,,Par

detālplānojuma zemesgabalam /adrese/ apstiprināšanu”. Šādi veiktas darbības

nav tiesiskas un veiktās izmaiņas nav saistošas. Savukārt vēlākā laika periodā

ar izstrādāto detālplānojumu /adrese/ domes amatpersonas 2007.gada 12.jūlijā

pieņemot Jūrmalas attīstības plāna grozījumus ir mainījušas teritorijas

plānojumu un būvnoteikumus. Tātad pēc būtības pieņemtie saistošie noteikumi

ir vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi, kā īstenošanai ir

jāievēro cita noteikta procedūra. Šāda Jūrmalas pilsētas dome amatpersonu

rīcība nevar leģitimēt grozījumus teritorijas plānojumā un pilsētas

būvnoteikumos, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās teritorijas plānojuma

grozīšanas procedūru, un ir klajā pretrunā Teritorijas plānošanas likumam.

Teritorijas plānošanas likuma 5.pants nosaka, ka visiem teritorijas

plānojumiem ir jābūt saskaņotiem. Tas nozīmē, ka starp teritorijas

plānojumiem ir subordinācija - zemāka līmeņa teritorijas plānojumam ir

jāatbilst spēkā esošam augstāka līmeņa teritorijas plānojumam (tas var tikai

detalizēt augstāka līmeņa teritorijas plānojuma prasības, nevis grozīt tās).

Attiecīgi detālplānojumam ir jāatbilst konkrētās vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumam. Detālplānojuma mērķi un jēgu - ka tam pēc būtības ir jāprecizē

konkrētas teritorijas izmantošanas veids un apbūves noteikumi - ir norādījusi

Satversmes tiesa 2004. gada 9. marta spriedumā lietā Nr.2003-16-05.

Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka ar administratīvu aktu nevar mainīt

saistošos noteikumus.

[3.7] 2008.gada 12.maijā Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes izdotā

būvatļauja Nr.18-j ir prettiesiska, jo pirms tās izdošanas un būvniecības

sākuma bija nepieciešama meža zemes transformācija. Reāli dabā būvniecības

un labiekārtošanas darbi tiek veikti ārpus 2007.gada 26.novembra Meža zemes

transformācijas atļaujas Nr.8026-2007/127 noteiktās teritorijas. Daļā

būvprojekts saskaņots un būvatļauja izsniegta ārpus transformētās platības, vai

būvnieks pārkāpj atļauto būvniecību.

[4] Atbildētājas – Jūrmalas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātā iestāde

– Jūrmalas pilsētas dome, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda,

ka pieteicēju pieteikums ir nepamatots un noraidāms pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem apstākļiem, papildus paskaidrojot sekojošo.

[4.1] Apgalvojums par to, ka Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 9.marta

saistošie noteikumi Nr.8 ir prettiesiski pieņemts ārējais normatīvais akts ir

kvalificējama kā personas subjektīvais viedoklis. Saskaņā ar Teritorijas

plānošanas likuma 6.panta sesto daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad lēmums par pašvaldības saistošo

noteikumu izdošanu publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Tātad Jūrmalas

pilsētas domes 2005.gada 9.marta saistošie noteikumi Nr.8 stājās spēkā

2005.gada 7.aprīlī. Vairāk kā četri gadi teritorijas izmantošanā un attīstībā ir

ļoti ievērojams periods, un var radīt ieinteresētajai sabiedrības daļai pietiekami

stabilu pārliecību par attiecīgā plānojuma un it īpaši plānotā (atļautā) teritorijas

izmantošanas veida stabilitāti un ilglaicīgumu. Turklāt, šāda pārliecība var

rasties un nostiprināties personu subjektīvajā uztverē un tai pat nav obligāti

jāatspoguļojas ārējās darbībās, kas saistītas ar teritorijas izmantošanu un

apbūvi. Bez tam, pašvaldību domju saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaude ir

pakļauta Satversmes tiesas kompetencei, nevis vērtējama administratīvā

procesa ietvaros.

[4.2] Jūrmalas pilsētas dome nepiekrīt pieteicēja argumentam, ka starp

detālplānojumu un teritorijas plānojumu pastāv subordinācija.

Detālplānojums ir kādas atsevišķas pašvaldības administratīvās teritorijas

daļas teritorijas plānojuma detalizācija, kas ietver tādus noteikumus, kas ir

pārāk konkrēti, lai tos būtu bijis iespējams izplānot un ietvert vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā. Bet tie nepieciešami, lai īstenotu

būvniecības ieceres un nodrošinātu attiecīgās teritorijas daļas līdzsvarotu un ar

pārējo vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma daļu saskaņotu attīstību un

apbūvi.

Tātad, gan vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, gan detālplānojums

noteiktā daļā tiek pieņemts kā pašvaldības saistošie noteikumi, kas nozīmē, ka

gan vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, gan detālplānojumam ir

vienāds juridisks spēks, jo tie ir pieņemti viena veida normatīvo aktu formā.

Turklāt detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas juridiskais pamats nav

vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, jo pat gadījumā, ja detālplānojuma

izstrādes nepieciešamību nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums,

detālplānojuma izstrādes pamats ir balstīts Teritorijas plānošanas likuma,

Ministru kabineta noteikumu un likuma „Par pašvaldību” normās. Tāpēc

detalplānojumu nevar uzskatīt par vietējas pašvaldības teritorijas plānojuma

pamatoto aktu tādā izpratnē, kā, piemēram, noteikti Ministru kabineta

noteikumi, kas izdoti uz kāda likuma panta pamata, ir likumpamatotais

normatīvais akts.

[4.3] Jūrmalas pilsētas domes būvvalde, 2008. gada 7.martā, izdodot

arhitektūras un plānošanas uzdevumu Nr. 14-10/155, ir pamatoti novērtējusi,

ka minētajai būviecerei nav nepieciešama sabiedrības līdzdalība, jo nepastāv

neviens no normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. Būvniecības

likuma 12. panta trešā daļa nosaka, ka būves publisku apspriešanu nerīko, ja

teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.

Atbilstoši likuma ,,Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikuma 10-

11) punktam, ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un

restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu

aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējama krasta

pārmaiņa, izņemot esošo būvju uzturēšanu, nepieciešamas veikt sākotnējo

izvērtējumu. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde veica

paredzētās darbības sākotnējo izvērtējumu un nosūtīja Vides ministrijas Vides

pārraudzības valsts birojam, lēmuma pieņemšanai. Vides pārraudzības valsts

birojs 2005.gada 29.decembrī pieņēma lēmumu Nr.736 „Par ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras nepiemērošanu”, saskaņā ar kuru paredzētajai

darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra nav nepieciešama.

Savukārt ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likumā

noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta

īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus

nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās

darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu

gadījumos. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka minētās būvniecības rezultātā vide

tiek nelabvēlīgi ietekmēta vai tiek nelabvēlīgi ietekmētas materiālās vērtības,

tostarp nekustamā īpašuma tirgus vērtība.

[5] Trešā persona SIA „AVADEL” tiesā iesniegtajā rakstveida

paskaidrojumā norāda, ka pieteicēju pieteikums ir nepamatots un noraidāms

pamatojoties sekojošiem argumentiem.

[5.1] Pieteicēji atsaucas uz Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija

Direktīvas 92/43/EEK ,,Par dabisko dzīvotņu savvaļas faunas un floras

aizsardzību”, saskaņā ar kuru Baltijas jūras piekrastes kāpas ir atzīstamas par

īpaši aizsargājamām teritorijām.

Nav šaubu, ka minētā direktīva Latvijai kā Eiropas Savienības

dalībvalstij ir saistoša. Taču saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

249.pantu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības

attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to

sasniegšanas formas un metodes. No minētā izriet, ka dalībvalsts, pārņemot

direktīvu normas nacionālajā tiesību sistēmā, var brīvi, atbilstoši savas

nacionālās tiesību sistēmas prasībām izvēlēties pārņemšanas formu un

metodes, vienlaikus nodrošinot, lai direktīvas pārņemšanas rezultātā tiktu

sasniegts direktīvas mērķis.

1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK Latvijas nacionālajā tiesību

sistēmā ir ieviesta ar 30 normatīvajiem aktiem, tai skaitā ar grozījumiem

likumā ,,Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un likumā ,,Par ietekmes

uz vidi novērtējumu”. Tādējādi likumdevējs minētās direktīvas prasības ir

ieviesis nacionālajā tiesību sistēmā tādā veidā, kādu uzskatījis par atbilstošāko

un piemērotāko. Pie šādiem apstākļiem atsaukšanās uz direktīvu, kas nav tieši

piemērojama Latvijas tiesību sistēmā (nav tiešas iedarbības), ir uzskatāma par

nepamatotu.

[5.2] Pieteicēji norāda, ka Aizsargjoslu 36.panta trešās daļas 9.punktā

ietverts aizliegums pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko

zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu

saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem, atbilstoši vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumam.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka minētā panta otrās daļas noteikumi

(redakcijā, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī) tieši paredz iespēju,

pastāvot noteiktiem apstākļiem, celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās

ēkas, t.i., gadījumos, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir

paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas

teritorijā, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu

institūciju.

Savukārt Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 9.punkts tā pašreiz

spēkā esošajā redakcijā precizē aizlieguma pārveidot kāpu reljefu un bojāt

dabisko zemsedzi saturu, tieši nosakot, ka minētais aizliegums neattiecas uz

gadījumiem, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai, tai

skaitā — jaunai būvniecībai saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās

daļas 3.punktu. Tādējādi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 9.punktā

ietvertais aizliegums pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko

zemsedzi nav absolūts un nevar būt par pamatu atteikumam izsniegt

būvatļauju.

[5.3] Pienākums salāgot teritorijas attīstības un vides saglabāšanas

intereses, kā arī izvērtēt konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko

attīstības veidu pašvaldībai ir teritorijas plānojuma izstrādes procesā. nosakot

plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu. Minētais pienākums nevar tikt

pārnests uz būvatļaujas izdošanas procesu, kad jāizvērtē būvatļaujas

izsniegšanas pieļaujamība tādai iecerētajai būvniecībai, kas pilnībā atbilst

spēkā esošajam teritorijas plānojumam. Turklāt, konkrētajā gadījumā nepastāv

nekādi apstākļi, kas liecinātu, ka pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādes

procesā šo interešu izvērtējumu nebūtu izdarījusi.

Ņemot vērā, ka apstrīdētajā būvatļaujā paredzētā apbūve atbilst spēkā

esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam, atsaukšanās uz vides

saglabāšanas un teritorijas attīstības interešu saskaņošanu šīs administratīvās

lietas ietvaros ir vērtējama kā nepamatota.

[5.4] Vienīgais ievērības vērtais biotops, kas zemesgabalā ir konstatēts, ir

,,diezgan reti sastopamā” pļavas silpurene Pulsatilla pratensis. Taču minētais

augs nav iekļauts ne Latvijas, ne Eiropas mēroga aizsargājamo augu sarakstā.

Apstāklis, ka minētais augs ir diezgan reti sastopams, taču vienlaikus tā

saglabāšanas nolūkā nav noteikti nekādi īpaši tā aizsardzības pasākumi, nevar

būt par pamatu, lai liegtu zemesgabala apbūvi.

Vēl jo vairāk konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka zemesgabals /adrese/

arī vēsturiski ir bijis apbūvēts, un atbilstoši ierakstiem Jūrmalas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ uz tā joprojām atrodas 29

pamatceltnes. Minēto apliecina arī lietā esošais zemes robežu plāns, kā arī šo

paskaidrojumu pielikumā pievienotais ģenerālplāns, kas aptver gan plānoto

dzīvojamās ēkas apbūvi, gan arī aktuālo situāciju dabā. Zemes robežu plānā un

ģenerālplānā redzams, ka zemesgabals /adrese/ visā tā platībā ir dažādā

pakāpē apbūvēts. Turklāt no ģenerālplāna arī redzams, ka dzīvojamās ēkas

būvniecības ietvaros ir nepieciešams nocirst tikai septiņus kokus, nevis 76, kā

norādīts pieteikumā.

[5.5] Pieteicēji atsaucas uz Latvijas valstij saistošajām starptautiskajām

vienošanām par Baltijas juras piekrastes aizsardzību, piemēram, 1974.gada un

1992.gada Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides

aizsardzību.

Minētās konvencijas neaizliedz apbūvi Baltijas jūras piekrastē. Baltijas

jūras reģiona jūras vides aizsardzības komisijas pieņemtās rekomendācijas

iesaka pēc iespējas nepieļaut pasākumus, kas varētu radīt paliekošas pārmaiņas

dabā un ainavā. Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas būvniecība, ņemot

vērā līdzšinējo zemesgabala apbūvi, būtiskas pārmaiņas zemesgabalā attiecībā

uz dabas saglabāšanu nerada. Samērojot ilgtspējīgas attīstības un vides

aizsardzības intereses, ir loģiski un pamatoti attīstības intereses realizēt

zemesgabalā, kurā jau pastāv iepriekšēja apbūve - pretstatā līdz šim

neskartiem zemesgabaliem, kur primārais zemesgabala izmantošanas mērķis

iespējams patiešām būtu vienīgi vides saglabāšana.

[5.6] Ar Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlijā izdarītajiem

grozījumiem Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos, tika noteikts, ka jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas

jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) nozīmē zemesgabalus, kur primārais

zemes izmantošanas veids ir atpūta un ar to saistīts pakalpojumu objekts, bet

sekundārais - cita atļautā izmantošana (13.1.2.punkta pirmā daļa). Savukārt

minētā panta otrajā daļā tika noteikts pienākums ievērot Attīstības plānā

noteiktās Rīgas jūras līča piekrastes būvlaidi, vienlaikus paredzot, ka,

izstrādājot detālplānoiumus to precizē un nosaka žoga līniju, saglabājot iespēju

sabiedrībai brīvi pārvietoties kāpu zonā paralēli pludmalei.

Minēto Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu tiesiskums, tai skaitā

to atbilstība augstāka juridiskā spēka normām, kā arī to izstrādes procesa

tiesiskums vairākkārt ir izvērtēts Satversmes tiesā, un attiecībā uz zemesgabala

/adrese/ atļautās izmantošanas veida noteikšanu nekādi pārkāpumi nav tikuši

konstatēti. Līdz ar to, tā kā nosakot dzīvojamās mājas atrašanās vietu

zemesgabalā /adrese/, ir ievērota detālplānojumā noteiktā būvlaide, secināms,

ka šāda apbūve atbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas

plānojumam.

[5.7] Meža zemes transformācijas atļauja ir saņemta 2007.gada

26.novembrī, savukārt būvatļauja ir izdota 2008.gada 12.maijā. Tādējādi pirms

būvatļaujas izsniegšanas meža zemes transformācija tika veikta un sekojoši -

viens no priekšnoteikumiem būvatļaujas saņemšanai tika izpildīts.

Turklāt lietā ir iesniegti dokumenti, kas liecina par to, ka valsts pārvaldes

iestādes ir izvērtējušas jautājumu par kompetento institūciju, kura meža zemes

transformācijas atļauju bija tiesīga izsniegt. Proti, no lietā esošās sarakstes, kas

notikusi starp Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un

Zemkopības ministriju secināms, ka minēto institūciju ieskatā ar Jūrmalas

pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 ,,Par Jūrmalas

Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” spēkā stāšanās brīdi, ar

kuru Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu platums tika

samazināts līdz 150 m, nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks ir tiesīgs īstenot

detālplānojuma paredzētās darbības. Vadoties no minētā izvērtējuma, Valsts

meža dienesta Rīgas-Ogres virsmežniecība savas kompetences ietvaros arī

izdeva apbūves veikšanai nepieciešamo meža zemes transformācijas atļauju.

[5.8] Lai arī zemesgabals /adrese/ formāli ir atzīts par meža zemi,

nekustamā īpašuma nodoklis par šo zemes nodokli tiek aprēķināts kā par

apbūvējamu zemesgabalu. Tādējādi zemesgabala īpašniekiem ne vien ir radīta

paļāvība, ka nepastāv šķēršļi zemesgabala apbūvei, bet arī ir bijis pienākums

veikt lielākus maksājumus nekustamā īpašuma nodokļa veidā (salīdzinājumā

ar nodokli par neapbūvējamu zemesgabalu) - kā maksu par iespēju veikt

zemesgabala apbūvi.

[6] 2011.gada 15.marta tiesas sēdē lieciniece I.S. liecināja, ka 2003.gada

19.jūlijā pēc pasūtījuma veikusi teritorijā /adrese/ apsekošanu. 2003.gada

19.jūlijā sagatavotajā atzinumā ar mērķi sniegt biotopa vērtējumu /adrese/,

tātad lai novērtētu dabas vērtības esošā teritorijā, lieciniece secinājusi, ka

teritorija atrodas Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, tā visa ir priežu audze un

atrodas Eiropas normatīvi īpaši aizsargājamo biotopā – Jūrmalas kāpas. Arī

pēc astoņiem gadiem, tātad kopš atzinuma sagatavošanas biotops noteikti nav

zaudējis savas strukturālās īpatnības un joprojām atzīstams kā vērtīgs un

saudzējams. Iepriekš teritorija ir bijusi apsaimniekota, tādēļ zeme ir daļēji

zaudējusi dabiskumu, bet bioloģiski un ainaviski vērtīgas priedes, kā tas

atzinumā ir norādīts, ir saglabājušās un tām ir augsta ekoloģiskā vērtība. Ir

sniegtas rekomendācijas teritorijas turpmākajā apsaimniekošanā saglabāt

priedes neizcirstas. Jebkura būvniecība biotopu kā dabas elementu ļoti būtiski

degradē vai pat iznīcina pilnībā – saglabājas tikai kokaudzes stādi. Biotopa

grupai mikroliegumu lieciniece nenoteiktu.

[7] 2011.gada 28.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemti trešās

personas SIA „AVADEL” papildus paskaidrojums, kurā norādīts sekojošais.

[7.1] Vērtējot būvniecības zemesgabalā /adrese/ ieceri kopumā, nav

pamata paredzēto apbūvi uzskatīt par prettiesisku un neatbilstošu normatīvo

aktu regulējumam. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas būvvaldē 2009.gada 20.jūlijā

skiču stadijā akceptēto ģenerālplānu (attiecībā uz zemesgabala /adrese/ daļu,

ko neskar šajā lietā apstrīdētā būvatļauja) apbūves laukums ir paredzēts 1682,2

m2 platībā, kurā arī veikta meža zemes transformācija. Saskaņā ar skiču

projektu apbūves blīvums ir paredzēts 10,4 % un minimālā brīvā zaļa teritorija

- 75 %. Minētie rādītāji nepārsniedz detālplānojuma noteiktos tehniskos

rādītājus (apbūves laukums - 1936 m2, apbūves blīvums - 12 %) un spēkā

esošajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā noteikto minimālo brīvo zaļo

teritoriju 65 %.

Turklāt, tā kā konkrētajā gadījumā pirms jebkādu būvniecības darbu

veikšanas zemesgabalā /adrese/ ir nepieciešams veikt meža zemes

transformāciju, tad ietekmes uz vidi jautājumi ir izvērtējami arī Meža likuma

regulējuma kontekstā. Proti, jāņem vērā, ka Aizsargjoslu likuma 36.pants

nosaka aprobežojumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslā, tajā skaitā, aizliegumu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma

veikt meža zemju transformāciju. Savukārt Meža likuma 42.panta pirmā daļa

paredz transformācijas ierosinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumus valstij

par dabiskās meža vides iznīcināšanu transformācijas rezultātā.

Līdz ar to likumdevējs ir paredzējis, ka, meža zemes transformācijas

rezultātā kaitējums saistībā ar dabiskās vides iznīcināšanu var rasties. Tomēr

minētais apstāklis nav bijis par pamatu, lai likumdevējs aizliegtu meža zemes

transformāciju Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā un sekojoši - nepieļautu

arī jebkādu būvniecību zemesgabalā. Tieši pretēji - likumdevējs, paredzot

transformācijas iespēju, vienlaikus ir noteicis kārtību, kādā šāds videi radītais

kaitējums ir atlīdzināms.

Konkrētajā gadījumā Valsts meža dienesta Rīgas reģionāla

virsmežniecība 2010.gada 6.septembrī aprēķināja meža zemes /adrese/

iespējamās transformācijas rezultātā paredzamos zaudējumus, kuri sastāda Ls

77 535,90. Šīs zaudējumu summas atlīdzināšana bija viens no

priekšnoteikumiem meža zemes transformācijas atļaujas saņemšanai.

[7.2] Būvniecības ieceres kopumā ietekme uz vidi ir tikusi detalizēti

izvērtēta arī meža zemes transformācijas atļaujas izdošanas procesā, kurā

Valsts un pašvaldību iestādes nav konstatējušas šķēršļus meža zemes

transformācijai un iemeslus būvniecības liegšanai.

[7.3] Zemesgabals /adrese/ bija apbūvēts jau pirms to ieguva tā

pašreizējie īpašnieki un tādējādi no vides aizsardzības viedokļa nevar tikt

uzskatīts par neskartu. Šī apgalvojuma pamatošanai SIA ,,Avadel” lūdz

pievienot lietai fotogrāfijas, kurās redzama zemesgabala /adrese/ pašreizējā

apbūve, tai skaitā vairākas ķieģeļu ēkas. SIA ,,Avadel” ieskatā šis apstāklis ir

jāņem vērā, izvērtējot arī turpmākas apbūves pieļaujamību, jo esošā apbūve

jau šobrīd neatgriezeniski ir ietekmējusi dabisko meža zemes vidi.

[8] 2011.gada 20.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti

atbildētājas papildus paskaidrojumi, kuros norādīts sekojošais.

[8.1] Jūrmalas attīstības plānā jau 1995.gada redakcijā bija noteikta

krasta kāpas aizsargjosla, kuras rezultātā arī pilsētas apbūves noteikumos ir

izstrādāti speciāli noteikumi – „Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas

jūras līča krasta kāpas aizsargjoslā” (JK). 1999.gada 15.jūlijā Jūrmalas pilsētas

dome pieņēma lēmumu Nr.697 „Par attīstības plāna izmaiņu uzsākšanu”, kur

2.punktā tika uzdots - izvērtēt un precizēt apbūves noteikumus Rīgas jūras līča

300 m krasta kāpas aizsargjoslā.

Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes teritoriālplānošanas nodaļa ir

precizējusi plānu „Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla Jūrmalas pilsētā”,

kas ir Jūrmalas apbūves noteikumu sastāvā.

[8.2] Saskaņā ar Jūrmalas attīstības plāna (Ģenerālplāna) „Dabas

pamatnes” teritorijas zonējumu ir precizēta „Rīgas jūras līča piekrastes krasta

kāpu aizsargjosla bez apbūves” (PK), kuras mērķis ir tieši aizsargāt un

saglabāt raksturīgo ekosistēmas dabisko struktūru (krasta kāpu dabisko reljefu,

zemsedzi un priežu mežu). Josla ir noteikta ievērojot esošās apbūves

izvietojumu, krasta kāpu izteikto reljefu un pamatojoties uz 1998.gadā

izstrādāto „Jūrmalas pilsētas kāpu zonas veģetācijas struktūru un ekoloģiskās

kvalitātes novērtēšana teritorijas detalizētas plānošanas vajadzībām”

(M.Kreilis, K.Ramans) un „Jūrmalas pilsētas mežu apsaimniekošanas projekts

1999.-2008.gadam” (Valsts mežierīcības institūts).

[8.3] Šobrīd spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 5.6.punkta „Būvlaide” ceturtajā daļā noteikts, ka Rīgas

jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā primāra ir kāpu reljefa un meža saglabāšana,

kas jāņem vērā veicot ēkas novietnes izvēli un jāievēro Rīgas jūras līča

piekrastes buvlaide, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, skaitot

no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sauszemes virzienā, kur

primārais ir piekrastes krasta kāpu un mežu aizsardzība no nevēlamas ārējās

iedarbības. Būvlaide noteikta plānā ,,Jūrmalas ,,dabas pamatne””.

Saskaņā ar minēto plānu nekustamajam īpašumam /adrese/ būvlaide ir pa

zemesgabala ziemeļu un austrumu robežām, kura tika noteikta ar 2005.gada

9.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 ,,Par detālplanojuma zemesgabalam

/adrese/ apstiprināšanu”.

[9] Pieteicēju pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

pieteikumā minētajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka Jūrmalas

pilsētas domes materiāli un karte atšķiras no SIA „Avadel” materiāliem. SIA

„Merko” noteica, kur sākas sauszemes veģetācijas robeža. Salīdzinot Jūrmalas

pilsētas domes materiālus, kur visa teritorija ir Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslā, ar SIA „Avadel” materiāliem, tur ir ļoti lielas atšķirības. Domes

iesniegtais materiāls apstiprina pieteicēju viedokli par to, ka tā ir aizsargjoslā

notiekošā būvniecība. Ejot ar saviem soļiem, 150 soļi sanāca stipri aiz šīs

robežas, kur beidzas SIA „Avadel” nomātais gabals.

Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem, papildus

paskaidrojot, ka krasta kāpu aizsargjoslā ļauj būvēties „Aizsargjoslu likuma”

36.panta otrās daļas 3.punkts. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums šajā zonā

ir noteicis zonējumu „Jaukta darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorija krasta

kāpu aizsargjoslā”, kur ir atļauta šāda būvniecība. Tas ir atļauts šajā zonā pēc

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma. Tā nav krasta kāpu 300 m aizsargjosla.

Tā detālplānojumā netiek skarta. Visa apbūve atrodas šajā teritorijā.

Aizsargjosla detālplānojumā tika precizēta tāpēc, ka tur atradās apbūve, tur

bija komunikācijas. 1999.gada 9.decembra Jūrmalas pilsētas domes lēmumā

Nr.1224 ir minēti šie jēdzieni, proti „Aizsargjoslu likumā” minētā krasta kāpu

aizsargjosla un teritorijas zonējumi. Varbūt tur bija nepareizi nosaukt to par

aizsargjoslu bez apbūves, tādejādi maldinot un jaucot aizsargjoslu sistēmas.

Idejiski tas ir zonējums. Jaunajā attīstības plānā tika paredzēta būvlaide. Tā

nav aizsargjosla. Būvlaide ir teritorijas daļa, kur nosaka zonējumu. Visa šī

teritorija ir krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar „Aizsargjoslu likumu”. Šī

apbūve ir pieļaujama, ņemot vērā „Aizsargjoslu likuma” pieļaujamo

izņēmuma gadījumu. Attīstības plānā apbūve bija paredzēta.

Trešās personas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties

uz rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem, papildus paskaidrojot,

ka pēc SIA „Avadel” pasūtījuma veiktais mērījums ir precīzāks, jo atspoguļo

situāciju, kāda ir šobrīd. Jūrmalas domes plāns ir balstīts uz senākiem datiem.

Iespējams, ka veģetācijas robeža ir pavirzījusies uz vienu vai otru pusi, līdz ar

ko ir veidojusies šī starpība. Mērījums ir veikts pēc tiem faktiskajiem

apstākļiem, kādi šobrīd pastāv. Nav pamata apšaubīt mērījuma pamatotību.

Motīvu daļa

[10] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas

dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[11] Izskatāmajā lietā būvniecības procesa, Būvatļaujas un Lēmuma

tiesiskumu līdzpieteicēji apstrīd tā iemesla dēļ, ka apbūvējamais īpašums

/adrese/ (turpmāk – Zemesgabals) atrodas Baltijas jūras krasta kāpu

aizsargjoslā (turpmāk – Kāpu aizsargjosla). Tieši atrašanās Kāpu aizsargjoslā

nosaka daudz stingrākas prasības gan meža zemes transformācijai, gan

apbūves veikšanai.

Līdz ar to tiesai nepieciešams pārbaudīt, vai īpašums atrodas Kāpu

aizsargjoslā.

[12] Veicot izvērtējumu par Zemesgabala atrašanos Kāpu aizsargjoslā,

tiesa konstatē sekojošo.

[12.1] Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka Baltijas

jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu

piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas,

novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu

piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu

sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un

ilgstošu izmantošanu.

No šīs normas satura secināms, ja tajā definēts aizsargjoslas izveides

mērķis. Savukārt šī panta otrajā daļā doti aizsargjoslas raksturojoši lielumi un

noteikšanas kritēriji. Noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas

platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no

vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus

2) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums,

krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti

iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus.

No šo normu satura redzams, ka likumdevējs, vēsturiski pastāvošās

pilsētvides gadījumā ir noteicis mazāk striktus kritērijus, vienlaikus nosakot

minimālo aizsargjoslas platumu.

[12.2] Izskatāmās liets ietvaros Pašvaldība un tās pārstāvji ir snieguši

pretrunīgus paskaidrojumus par Kāpu aizsargjoslas platumu teritorijā, kurā

atrodas Zemesgabals. Tā rakstveida paskaidrojumos (lietas I sējuma 89.lapa)

Pašvaldība norāda, ka ar 2007.gada 12.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.19

„Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas,

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk –

Teritorijas plānojums) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslas platums samazināts līdz 150 m. Šādu viedokli vairākās tiesas

sēdēs pauda arī atbildētāja pārstāve (2011.gada 31.maija tiesas sēdes

protokols lietas II sējuma 16.lapa). šādu norāžu un līdzpieteicēju pārstāvja

iebilžu, ka ar Būvatļauju atļautā būvobjekta būvniecība noris Kāpu

aizsargjoslā, dēļ tiesa apsvēra jautājumu par nepieciešamību veikt pierādījumu

pārbaudi uz vietas un veikt mērījumus par būvobjekta atrašanos vai

neatrašanos 150 m platā joslā no Kāpu aizsargjoslas sākuma līnijas.

Savukārt 2012.gada 19.janvāra tiesa sēdē Pašvaldības pārstāve norādīja,

ka Jūrmalas pilsētas dome neapstrīd faktu, ka Zemesgabals atrodas Baltijas

jūras un Rīgas jūras līča krastu kāpu aizsargjoslā. Ar pašvaldības lēmumu

krasta kāpu aizsargjosla ir samazināta līdz 275 metriem. Tas redzams no

teritorijas plānojuma grafiskā pielikuma. Veikt būvniecību Kāpu aizsargjoslā,

Pašvaldības pārstāves ieskatā, atļauj Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma

zonējums „Jaukta darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorija krasta kāpu

aizsargjoslā”.

[12.3] Izvērtējot Kāpu aizsargjoslas platumu, tiesa pārbaudīja interneta

vidē pieejamo teritorijas plānojumu un tā grafiskos pielikumus.

Tiesa noskaidroja, ka Teritorijas plānojuma Jūrmalas pilsētas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi)

5.18.1.punktā noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjosla, sastāv no:

1) jūras aizsargjoslas (PJ), kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu

no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 m izobatai;

2) krasta kāpu aizsargjoslas (KK), kuras platums ir atkarīgs no kāpu

zonas platuma, bet nav mazāks par 150 m sauszemes virzienā, skaitot no

vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

Tiesas vērtējumā no šīs normas satura nav pamata izdarīt secinājumu, ka

Kāpu aizsargjosla visā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir

samazināta līdz 150 m. No šīs normas ir secināms, ka tas ir maksimāli

pieļaujamais mazākais aizsargjoslas platums. Savukārt Kāpu aizsargjoslas

platums konkrētajā administratīvās teritorijas vietā ir noteikts Teritorijas

plānojuma grafiskajos pielikumos. Tiesa, pārbaudot pieejamos Teritorijas

plānojuma grafiskos pielikumus (http://www.jpd.gov.lv/docs/f07/x/4_lapa_dabas_pamatne.jpg)

(http://www.jpd.gov.lv/docs/f07/x/2_Esosa_izmantosana.jpg), konstatē, ka Kāpu aizsargjosla

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, kurā atrodas Zemesgabals, ir

noteikta tālāk par Bārtas ielas līniju, gandrīz sasniedzot Dubultu prospekta

līniju.

Šāds Kāpu aizsargjoslas izvietojums atbilst arī Jūrmalas pilsētas domes

Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļas iesūtītajā kartes izdrukā (lietas II sējuma

49.lapa) redzamajai situācijai. Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļa norādījusi,

ka datu bāzē tiek iekļauti dati tikai no mērniecībā un ģeodēzijā sertificētu

personu veiktiem mērījumiem. Kartes izdrukā Kāpu aizsargjoslas platums

attiecīgajā teritorijā norādīts 275 m.

Ievērojot norādīto tiesa secina, ka Zemesgabals visā savā teritorijā

atrodas Kāpu aizsargjoslā. To, tiesas ieskatā, apstiprina arī Zemes robežu

plānā (lietas II sējuma 19., 20.lapa) norādītais par nekustamā īpašuma objekta

apgrūtinājumiem – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas

teritorija 16154 kv.m, jeb visa Zemesgabala platība.

Tiesa, pārbaudot Detālo plānojumu Zemesgabalam, konstatē, ka tajā ir

iekļauta atsauce uz apstākli, ka Zemesgabals atrodas Kāpu aizsargjoslā

(Detālā plānojuma Zemesgabalam 27.lapa). Detālajā plānojumā nav norādīts

uz to, ka būtu precizēta vai mainīta Kāpu aizsargjosla – plānojuma grafiskajā

daļā ir redzams, ka ir mainīta tāda Apbūves noteikumos paredzēta aizsargjosla,

kā Rīgas jūras līča kāpu aizsargjosla bez apbūves robežas. Tiesa norāda, ka

Aizsargjoslu likums neizdala šāda veida aizsargjoslas. No Pašvaldības

Apbūves noteikumos paredzētās šāda veida aizsargjoslas būtības secināms, ka

Pašvaldība to ir noteikusi kā būvlaidi. Pašvaldības ieskatā tiesības noteikt šāda

veida aprobežojumu Teritorijas plānojuma sastāvā esošajos Apbūves

noteikumos izriet no Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktā

paredzētā izņēmuma - krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta

pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās

ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves,

izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir

paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas

teritorijā, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu

institūciju.

Tiesa, vadoties citētās normas satura, secina, ka pašvaldībām

likumdevējs ir paredzējis tiesības, noteiktu nosacījumu izpildes gadījumā,

atļaut apbūves veikšanu pilsētu teritorijās Kāpu aizsargjoslā. Tomēr šādas

apbūves paredzēšana jeb atļaušana nekādā veidā nemaina to apstākli, ka šāda

teritorija atrodas Kāpu aizsargjoslā un uz šādu teritoriju visas cita veida

prasības, izņemot aizliegumu veikt apbūvi, attiecas pilnā apmērā.

Tas, tiesas ieskatā, izriet no Aizsargjoslu 6.pantā definētā Kāpu

aizsargjoslas izveides mērķa - samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas

jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību,

aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī

atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu

teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu,

un 36.panta otrās daļas 3.punktā tieši noteiktā – izņēmums, kas saistīts ar

būvniecības iespējamību, nevis obligātu pieļaušanu.

[13] Lietā nav strīda, ka Zemesgabals visā savā platībā ir meža zeme

(Inventarizācijas karte Detālā plānojuma Zemesgabalam 98.-99.lapa).

Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža

zemes transformācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu Nr.806) 3.1.punktā

noteikts, ka meža zemes transformāciju veic, ja tas nepieciešams ēku un būvju,

tajā skaitā infrastruktūras objektu (izņemot uzņēmumu (mežsaimniecību)

ceļus, kvartālstigas (ne platākas par pieciem metriem), mineralizētās joslas,

meža ugunsgrēku dzēšanai paredzētās ūdens ņemšanas vietas (ne lielākas par

300 kvadrātmetriem) un meliorācijas sistēmas) būvniecībai.

Tā kā lietā tiek izskatīts jautājums par būvniecības procesa atbilstību

normatīvo aktu prasībām un būvniecības objekts ir dzīvojamās mājas un

saimniecības ēkas komplekss, tad nav strīda, ka iepriekš bija nepieciešams

veikt meža zemes transformācijas procesu.

Kā tas izriet no lietas materiāliem, tad 2006.gada 14.septembrī Rīgas –

Ogres virsmežniecībā saņemts un reģistrēts Meža zemes transformācijas

iesniegums Nr.8026-2006/171, kurā pieprasīta meža zemes transformācija

apbūvei /adrese/, 1.kvartāla 2.nogabalā 0,1023 ha platībā, īpašnieks A.Š.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2007.gada 9.janvāra

vēstulē Nr.1-04/15883/118 norāda, ka neatbalsta Ministru kabineta rīkojuma

„Par meža zemes transformāciju /adrese/” projekta tālāku virzību un izsaka

būtisku iebildumus. Vēstulē norādīts, ka Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada

9.martā pieņemtie saistošie noteikumi Nr.8 „Par detaļplānojumu

zemesgabalam /adrese/ apstiprināšanu” ir prettiesiski, jo paredz Baltijas jūras

un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas samazināšanu pretēju spēkā

esošajai 300 metru joslai. Turklāt jautājums par meža zemes transformāciju

/adrese/ var tikt skatīts tikai pēc Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu

apstiprināšanas (1.sējuma lietas 93.lapa).

Zemkopības ministrija 2007.gada 3.jūlija vēstulē Nr.11-9/3351

informēja, ka pamatojoties uz to, ka Zemkopības ministrijas rīcībā nav

informācijas par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu iespējamo

apstiprināšanas un attiecīgo saistošo noteikumu izdošanas laiku, 2007.gada

21.jūnija Valsts sekretāru sanāksmē rīkojuma projekts tika atsaukts (1.sējums

lietas 94.lapa).

Zemkopības ministrija 2007.gada 19.oktobra vēstulē Nr.11-9/5050 ,,Par

meža zemes transformāciju /adrese/” norādīja, ka Zemkopības ministrija no

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņēmusi vēstuli Nr. 1-

04/8027 (1.sējums lietas 96.lapa), kurā dara zināmu, ka atkārtoti ir izvērtējus

paredzamās meža zemes transformācijas /adrese/ atbilstību Jūrmala attīstības

plānam un atzīmē, ka ir novērsts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrijas atzinumā Nr.1-04/15883/118 norādītās neatbilstības Jūrmalas

attīstības plānam (ģenerālplānam) un nekustamā īpašuma Jūrmala, /adrese/

īpašnieks ir tiesīgs īstenot detālplānojumā paredzētās darbības (1.sējums lietas

95.lapa).

Rīgas – Ogres virsmežniecība Zemkopības ministrijas Meža resursu

departamentam 2007.gada 31.oktobrī nosūtīja vēstuli Nr.6.7./715 ,,Par tiesisko

apstākļu maiņu administratīvās lietas sakarā”, kurā pamatojoties uz minēto

Zemkopības ministrijas vēstuli Nr.11-9/5050 un 2007.gada 20.jūlija laikrakstā

,,Latvijas Vēstnesis” publicēto Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.645,

virsmežniecība atsauc vēstulē Nr.8026/235 izteikto prasību, jo īpašums

/adrese/ atrodas ārpus noteiktās krasta kāpu aizsargjoslas (1.sējuma lietas

92.lapa).

2007.gada 26.novembrī Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres

virsmežniecības virsmežzinis izdeva meža zemes transformācijas atļauju

Nr.8026 zemei /adrese/, platībā 0,1023 ha (1.sējuma lietas 41.lapa).

Kā tas izriet no lietas materiāliem, tad pamatojoties uz minēto Valsts

meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecības izdoto meža zemes

transformācijas atļauju Nr.8026, tika veikta koku ciršana īpašumā /adrese/.

[14] No sprieduma 13.punktā izklāstītā transformācijas iesnieguma

izskatīšanas procesa redzams, ka valsts pārvaldes iestādes ir nonākušas pie

kļūdaina secinājuma par Zemesgabala neatrašanos Kāpu aizsargjoslā. Tiesa

izskatāmajā lietā konstatēja, ka Zemesgabals atrodas Kāpu aizsargjoslā, turklāt

uz to norādīja arī Pašvaldības pārstāve. Līdz ar to nepieciešams ņemt vērā tās

prasības, kas meža zemes transformācijai noteiktas Aizsargjoslu likumā.

Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktā noteikts, ka krasta

kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam

aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju

transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā,

kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un

pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību reglamentē Ministru

kabineta noteikumi.

No citētās tiesību normas tiesa secina, ka likumdevējs ir deleģējis tieši

Ministru kabinetam pienākumu izdot rīkojumu attiecībā uz katru meža zemes

transformācijas gadījumu krasta kāpu aizsargjoslā.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka šāds Ministru kabineta rīkojums nav

izdots. Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka meža zemes transformācija

Zemesgabala daļā, kurā ar Būvatļauju atļauta būvniecība, nav notikusi

atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tiesas ieskatā tam lietā ir izšķiroša nozīme, jo nav apšaubāms darbību

secīgums – būvniecība ir iespējama tikai tad, ja ir veikta meža zemes

transformācija. Tātad tā ir obligāts būvniecības priekšnoteikums.

Būvniecības likuma 3.panta otrajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā

Būvatļaujas izdošanas laikā) noteikts, ka būvniecības ierobežojumus

atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi,

vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības

ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību

aprobežojumus.

Savukārt Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka

vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro

šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un

nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to tiesai nerodas šaubas, ka Pašvaldībai pirms Būvatļaujas

izdošanas bija jāpārbauda, vai ir saņemta meža zemes transformācijas atļauja.

Šādas pārbaudes ietvaros Pašvaldībai ir pienākums vērtēt arī to, vai šādu

atļauju ir izdevusi tam piekritīgā iestāde.

Tiesas ieskatā būtiski ir ņemt vērā to, ka atļaujas jeb administratīvā akta

izdošana Ministru kabinetam pati par sevi ir neraksturīga funkcija. Nododot

šādu funkciju Ministru kabinetam – augstākajai izpildvaras institūcijai,

likumdevējs ir skaidri norādījis šāda jautājuma svarīgumu. Satversmes tiesa

atzinusi, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste ir nozīmīga dabas

vērtība. Tajā ir izveidojušies un joprojām pastāv īpatnēji dabas veidojumi un

ainavas, ko var negatīvi ietekmēt cilvēka darbība. Baltijas jūras piekraste ir

būtiska ekosistēmas sastāvdaļa, kuru aizsargā ne vien nacionālās, bet arī

starptautiskās tiesības. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu

aizsargjoslas mežam piemīt īpaša ekoloģiska vērtība, un šādu teritoriju

noteikšana par apbūvējamām iespējama īpašos izņēmuma gadījumos, sniedzot

tam rūpīgu pamatojumu (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1. – 5.3. punktu un 2008. gada

27. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 16.1. punktu).

Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka formāla pieeja šāda veida jautājuma nav

pieļaujama.

Attiecībā uz Pašvaldības izteikto iebildi - likumdevējs būvvaldei nav

noteicis kompetenci pārbaudīt citas valsts pārvaldes iestādes lēmumu

pieņemšanas faktiskos apstākļus, tiesa norāda, ka tā ir nepamatota. Tiesa

nekonstatē, ka normatīvie akti uzliktu par pienākumu pārbaudīt citu valsts

institūciju lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Būvvaldei un

Pašvaldībai, kā jau to tiesa norādīja, bija jāpārbauda vai ir izdota

transformācijas atļauja. Meža zeme transformācijas atļauju izsniegšana ir

precīzi aprakstīta Noteikumu Nr.806. Konstatējot, ka Zemesgabals atrodas

Kāpu aizsargjoslā, Pašvaldībai bija jāizdara vienkāršs secinājums, ka

transformācijas atļauja bija jāizdod Ministru kabinetam. Nekonstatējot šādas

institūcijas izdotas atļaujas esamību Kāpu aizsargjoslā esošas meža zemes

transformācijai Pašvaldībai bija jāatsaka Būvatļaujas izdošana. Pašvaldība šo

savu pienākumu nav izpildījusi.

Turklāt, tiesa norāda, Noteikumu Nr.806 5.punktā noteikts - ja

transformāciju veic pilsētās, ciemos, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

un ja transformācijas iesniegumā ir norādīts, ka nepieciešama koku ciršana,

pirms transformācijas atļaujas izsniegšanas Valsts meža dienesta valsts

virsmežniecība (turpmāk - virsmežniecība) izveido komisiju, lai izvērtētu koku

ciršanas nepieciešamību un noteiktu koku ciršanas apjomu. Komisijas sastāvā

iekļauj virsmežniecības, vietējās pašvaldības un reģionālās vides pārvaldes

pārstāvjus, kā arī, ja koku ciršana paredzēta īpaši aizsargājamā dabas

teritorijā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja tāda ir

izveidota) vai Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi. Komisijas darbā

pieaicina arī transformācijas ierosinātāju. Ievērojot to, ka transformācija tiek

veikta gan pilsētas teritorijā, gan Kāpu aizsargjoslā, nav šaubu, ka Pašvaldība

bija iesaistīta transformācijas atļaujas izsniegšanas procesā. Tiesa lietā nav

konstatējusi nevienu pierādījumu – izskatāmajā lietā Pašvaldības saistošos

noteikumus, atbilstoši kuriem Zemesgabals neatrastos Kāpu aizsargjoslā.

Pašvaldībai šāds lietas apstāklis ir zināms vislabāk.

[15] Tiesas vērtējumā meža zemes transformācijas atļaujas Zemesgabalā

neesamība (to izdevusi iestāde, kurai atļaujas izdošana nav piekritīga), ir tik

būtisks pārkāpums, kas liek atzīt Būvatļauju par prettiesisku. Tiesa pie šāda

secinājuma nonāk vadoties no apsvērumiem, ka šādai atļaujai jau bija jābūt

izsniegtai pirms Būvatļaujas izsniegšanas, kā arī tas, ka Ministru kabinets var

šādu atļauju neizsniegt. Šādas atļaujas izsniegšana ir saistīta ar lietderības

apsvērumu izdarīšanu. To ir norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departaments 2010.gada 2.decembra spriedumā SKA-594/2010 lietā

Nr.A42554307.

Eksperte I.S. 2003.gada 19.jūlijā sniegusi atzinumu par Zemesgabalā

esošo biotopu. Biotopa vērtējuma norādīts, ka teritorijā ir ainaviski vērtīgas

priedes un ka nav pieļaujama turpmāka apsaimniekošana un priežu izciršana

(lietas I sējums, 43.lapa). I.S. 2011.gada 15.martā liecināja, ka jebkura

būvniecība teritorijā degradētu esošo biotopu vai pat iznīcinātu. Lieciniece

aizsargjoslā esošos biotopus vērtē kā nozīmīgus kopējā ekoloģijā, jo īpaši

uzsverot pirmās kāpu joslas nozīmi. Teritorijas /adrese/ biotops ir tam

līdzvērtīgs. Lai arī viegli degradēts, tajā var notikt dabiska atjaunošanās,

pieaugot kokaudzes vecumam, kad biotopa jeb ekoloģiskā vērtība palielinās.

Esošo ēku un būvju saglabāšana nedotu iespēju dabiskai biotopa atjaunošanai,

taču, pareizi apsaimniekojot mežaudzi, veicot kopšanas cirti, šo biotopu varētu

atjaunot.

Par Zemesgabalu Valsts meža dienesta Rīgas Virsmežniecības meža

biotopu eksperts G.V. 2003.gada 23.jūlijā sniedzis atzinumu, kurā noradīts, ka

teritorijā, par kuras transformāciju lietā ir strīds, esošais mežs (65 % no

platības) atbilst dabiskam meža biotopiem „Skuju koku mežs” un „Biokoks”.

Priedes ir pietiekoši resnas, lai atsevišķi vai kopā ar līdzīgiem kokiem, sniegtu

patvērumu dzīvotspējīgām biotopu sugām, kuru pastāvēšana ir atkarīga no

specifiskās meža biotopu apsaimniekošanas (lietas I sējums, 44.-45.lapa).

Ministru kabinetam, izdarot lietderības apsvērumus par transformācijas

atļaušanu būtu jāņem vērā gan norādīto ekspertu vērtējums, gan virsuzdevums

aizsargāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpas.

Ievērojot norādīto pastāv liela ticamība, ka Ministru kabinets meža

zemes transformācijas atļauja var neizsniegt.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa atzīt pārsūdzēto Lēmumu, līdz ar to

Būvatļauju, par prettiesisku un atceļamu. Procesuālās ekonomijas dēļ tiesa

nevērtē pārējos lietas dalībnieku izteiktos argumentus.

[16] Saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai

daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa

samaksāto valsts nodevu. No lietas materiāliem konstatējams, ka Jūrmalas

aizsardzības biedrība ir samaksājusi valsts nodevu Ls 20,00 apmērā (lietas

20.lapa). Līdz ar to no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu pieteicējai

piespriežama samaksātā valsts nodeva Ls 20 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu,

246.-251.pantu, 289.-290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

apmierināt Jūrmalas aizsardzības biedrības un politiskās partijas

„Vienotība” pieteikumu.

Atcelt Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.augusta lēmuma Nr.1.1-

37/3896 „Par Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2008.gada 12.maija

būvatļauju Nr.18-j” ar tā izdošanas dienu.

Piedzīt no atbildētājas – Jūrmalas pilsētas pašvaldības – par labu

Jūrmalas aizsardzības biedrībai samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit

latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2012.gada 9.februārī.