Court grants easement claim and orders defendants to pay court costs in property dispute.

Lietas Nr. C15337409

Lietas arhīva Nr. CA-0139-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014.gada 3.oktobrī

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese D.Baltā

tiesneses R.Knabe, A.Misiuna

ar sēdes sekretāri I.Kizilovu

piedaloties prasītāju /pers. B/ un /pers. C/ pilnvarotajai personai /pers. D/, atbildētājam /pers. E/, kurš pārstāv atbildētāju /pers. F/ un trešo

personu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ un /pers. C/ prasībās pret /pers. E/, /pers. F/ un SIA „Domix” par ceļa servitūta nodibināšanu sakarā

ar /pers. E/ un /pers. F/ apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ēku (būvju) nekustamais īpašums ar kadastra numuru /numurs A/, kas sastāv no ēkas – garāža (kadastra apzīmējums /numurs B/) /adrese/,

2006.gada 6.jūnijā nostiprināts zemesgrāmatā uz /pers. B/ vārda. Garāža saistīta ar /pers. B/ piederošo zemes gabalu /adrese/, zemes gabala platība 64

m,2 kadastra numurs /numurs C/.

Ēku (būvju) nekustamais īpašums ar kadastra numuru /numurs A/, kas sastāv no būves – garāža (kadastra apzīmējums /numurs B/) /adrese/,

2006.gada 29.jūlijā nostiprināts zemesgrāmatā uz /pers. G/ vārda. Garāža saistīta ar /pers. G/ piederošo zemes gabalu /adrese/, zemes gabala platība 62

m,2 kadastra numurs /numurs A/.

Nekustamais īpašums – zemes gabals /adrese/, zemes gabala platība 980m,2 kadastra numurs /numurs F/, uz kura atrodas 2 stāvu

dzīvojamā ēka ar 4 dzīvokļu īpašumiem, dzīvokļu kopējā platība 351,40 m,2 ierakstīts zemesgrāmatā 1999.gada 19.septembrī.

Dzīvokļa īpašums /adrese/, pie dzīvokļa īpašuma piederošā 580/2637 kopīpašuma daļa, kadastra numurs /numurs G/, nostiprināts

zemesgrāmatā 1999.gada 24.novembrī uz /pers. E/ vārda.

Dzīvokļa īpašums /adrese/, pie dzīvokļa īpašuma piederošā 732/2637 kopīpašuma daļa, kadastra numurs /numurs H/, nostiprināts

zemesgrāmatā 2008.gada 1.decembrī uz /pers. F/ vārda.

Dzīvokļa īpašums /adrese/, pie dzīvokļa īpašuma piederošā 721/2637 kopīpašuma daļa, kadastra numurs /numurs I/, nostiprināts

zemesgrāmatā 1999.gada 23.novembrī uz /pers. H/ vārda, 2012.gada 3.maijā uz /pers. F/ vārda.

Dzīvokļa īpašums /adrese/, pie dzīvokļa īpašuma piederošā 604/2637 kopīpašuma daļa, kadastra numurs /numurs J/, nostiprināts

zemesgrāmatā 2007.gada 12.jūlijā uz SIA „Domix” vārda.

Nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece /pers. B/ 2009.gada 23.decembrī vērsās ar prasību Jelgavas tiesā pret nekustamā īpašuma /adrese/

kopīpašniekiem /pers. E/, /pers. H/, /pers. F/ un SIA „Domix” par ceļa servitūta nodibināšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1999.gada februārī Jelgavas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa izgatavojusi dzīvojamās mājas

funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju skici /adrese/ ar nosacījumu, ka zemes gabalam ir apgrūtinājums – jānodrošina piekļūšana

garāžām. Pēc uzmērīšanas, veicot zemes gabala /adrese/ reģistrēšanu, zemesgrāmatā apgrūtinājums – piebraucamais ceļš netika reģistrēts.

Norādīts, ka pamatojoties uz prasītājas nekustamā īpašuma /adrese/zemes robežu plānu, esot redzams, ka piebraucamais ceļš no /adrese/ ir

paredzēts caur nekustamo īpašumu /adrese/, taču atbildētāji vienošanos par ceļa servitūta noteikšanu noslēgt nevēlas.

Norādīts, ka līdz 2009.gada jūlijam atbildētāji neiebilda par ceļa izmantošanu, un reāli dabā nepastāvot nekāds cits ceļš. Atbildētāju radītā

nostāja servitūta ceļa noteikšanā un piebraucamā ceļa izmantošanā aizskarot prasītājas tiesības piekļūt viņai piederošajam īpašumam. Ar situācijas plāna

skici un zemes robežu plānu esot dokumentāli pierādīts, ka šāds apgrūtinājums jau bijis noteikts sākotnēji, tomēr netika pildīts, koroborējot īpašumus.

Pamatojoties uz Civillikuma 927., 1082., 1156., 1159. un 1235.pantu, prasītājas /pers. B/ prasības pieteikumā un tā precizējumos (lietas

2.sējuma 40.lapa) izvirzīti prasījumi:

- noteikt ceļa servitūtu nekustamam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs F/, par labu nekustamam īpašumam /adrese/, kadastra numurs

/numurs C/, 4,5m platumā un 32m garumā (esošā iebraucamā ceļa iebrauktuves robežās) no /adrese/līdz nekutamam īpašumam /adrese/, caur zemes

īpašumu /adrese/ (gar ēkas /adrese/ labo pusi, skatoties no /adrese/) atbilstoši prasības pievienotajai situācijas plāna skicei, nosakot, ka attiecīgais

servitūts ierakstāms attiecīgajā Zemesgrāmatas nodalījumā par nekustamo īpašumu /adrese/ ar kadastra numuru /numurs F/;

- piedzīt no atbildētājiem solidāri tiesas izdevumus.

Nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks /pers. G/ arī vērsās 2010.gada 4.jūnijā ar prasību Jelgavas tiesā pret tiem pašiem atbildētājiem par

ceļa servitūta nodibināšanu.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1156., 1159.pantu, prasības pieteikumā izvirzījis prasījumu noteikt ceļa servitūtu nekustamam

īpašumam /adrese/ par labu nekustamam īpašumam /adrese/ 4,5m platumā un aptuveni 35 m garumā esošā iebraucamā ceļa robežās no/adrese/līdz

nekustamajam īpašumam /adrese/, izdarot attiecīgu ierakstu zemesgrāmatā.

Prasītājs/pers. G/ prasības pieteikumu motivējis uz tādiem pašiem motīviem kā prasītāja /pers. B/, papildus norādot, ka /adrese/ Nr.1

īpašnieks /pers. E/ 2010.gada 27.maijā atkārtoti norobežoja piebraucamo ceļu - novietojot divus betona bluķus, nobēra zemes kaudzi un pirms garāžas

visā tās platumā izraka 30 cm dziļu bedri, par faktu tika izsaukta policija, kurai sniegti paskaidrojumi un veikta fotofiksācija. Līdz ar to piekļūšana

īpašumam neiespējama.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2010.gada 29.jūnija lēmumu noraidīts prasītāja /pers. G/ pieteikums par prasības nodrošināšanu (lietas 1.sējuma

83.-84.lapa).

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2010.gada 23.jūlija lēmumu civillietas /pers. B/ prasībā un /pers. G/ prasībā apvienotas vienā tiesvedībā (lietas

1.sējuma 65. lapa).

Atbildētājs/pers. E/ rakstveidā paskaidrojumos norādījis, ka tuvākā piekļuve garāžām ir caur pašvaldības zemi, ar ko arī prasītājiem jārisina

jautājums. Norāda, ka prasības neatzīst pilnībā un lūdz noraidīt (lietas 1.sējuma 114.lapa).

Atbildētājs/pers. H/ paskaidrojumos norādījis, ka nekad, kamēr dzīvo mājā, nav liegta pieeja pagalmā esošām garāžām, iebraukšana

izmantojama no ēkas ziemeļu gala, ēkas dienvidu galā zeme tiks izmantota apzaļumošanai, žogs tika uzlikts, jo pagalmu izmantoja caurbraucēji, ēkas

ziemeļu galā paredzēts uzstādīt vārtus, atslēgas tiks nodotas garāžu īpašniekiem (lietas 1.sējuma 140.lapa).

Ar Jelgavas tiesas 2011.gada 28.marta lēmumu lietā kā trešā persona pieaicināts Rīgas pilsētas /pers. E/ individuālais daudznozaru

uzņēmums „/Nosaukums C/” (lietas 1.sējuma 153.-155.lapa).

Lietā saņemts prasītāja /pers. G/ un /pers. C/, kā tiesību pārņēmējas iesniegums, kurā lūgts prasītāju /pers. G/ aizstāt ar /pers. C/, jo prasītājs

pārdevis īpašumu /pers. C/ un /pers. C/ vēlas iestāties kā prasītāja, jo vēlas izmantot prasījuma tiesības (lietas 2.sējuma 28.lapa).

Lietā saņemti /pers. C/ prasības pieteikuma precizējumi (lietas 2.sējuma 42.lapa) ar lūgumu noteikt ceļa servitūtu nekustamam īpašumam

/adrese/, kadastra numurs /numurs F/, par labu nekustamam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, 4,5m platumā un 35 m garumā (esošā

iebraucamā ceļa iebrauktuves robežās) no /adrese/līdz nekutamam īpašumam /adrese/, caur zemes īpašumu /adrese/ (gar ēkas /adrese/ labo pusi,

skatoties no /adrese/) atbilstoši prasības pievienotajai situācijas plāna skicei, nosakot, ka attiecīgais servitūts ierakstāms attiecīgajā Zemesgrāmatas

nodalījumā par nekustamo īpašumu /adrese/ar kadastra numuru /numurs F/.

Ar Jelgavas tiesas 2013.gada 21.novembra lēmumu, ievērojot Civilprocesa likuma 77.pantu, prasītājs /pers. G/ aizstāts ar /pers. C/, kā arī

nolemts, ka atbildētāja /pers. F/ iestājas /pers. H/ vietā prasījumā pret dzīvokļa /adrese/ īpašnieku, jo lietā apstiprinājies, ka /pers. F/ uz mantojuma

apliecības pamata ierakstīta arī kā īpašniece dzīvokļa īpašumam /adrese/ (lietas 2.sējuma 109.lapa).

Jelgavas tiesa ar 2013.gada 5.decembra spriedumu prasības apmierinājusi.

No iesniegtām zemesgrāmatu apliecībām, zemesgrāmatas datiem un informācijas Jelgavas tiesa guvusi apstiprinājumu par pušu īpašuma

tiesībām uz konkrētajiem īpašumiem.

Tiesa norādījusi, ka lietā nav strīda par to, ka prasītāju nekustamajiem īpašumiem/adrese/nav pieejas no koplietošanas ceļa, un pie garāžu

īpašumiem var nokļūt tikai šķērsojot citu personu piederošus īpašumus, tajā skaitā atbildētāju dzīvokļu īpašumiem piederošās zemes vienības daļas, par

ko arī celta prasība, ka piekļuve nosakāma no /adrese/gar ēkas /adrese/ labo pusi līdz atbildētāju garāžu īpašumiem.

Jelgavas tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1130.pantā noteikto par servitūta tiesību, norādījusi, ka prasītāji lūdz apgrūtināt ar ceļa servitūtu

atbildētājiem dzīvokļu īpašumiem piederošās zemes vienības daļas /adrese/, jo atbildētāji reģistrēti kā attiecīgu dzīvokļu īpašumu īpašnieki/adrese/attiecīgi

kuriem arī reģistrētas zemes vienības daļas, kas saskaņā ar Civillikuma 1131.pantu ir reālservitūts.

Tiesa norādījusi, ka katra reālservitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustami īpašumi, no kuriem viens apgrūtināts otram par labu, pirmais ir

saistītais jeb kalpojošais, otrais tiesīgais jeb valdošais, kā tas noteikts Civillikuma 1141.pantā. Prasītājiem piederošos nekustamos īpašumus /adrese/tiesa

atzinusi par valdošiem, bet atbildētājiem piederošās pie dzīvokļu īpašumiem/adrese/ reģistrētās zemes nekustamos īpašumus - par kalpojošiem.

Jelgavas tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1135., 1144. un 1146.pantu, kuri paredz vispārīgos noteikumus par servitūtiem un reālservitūtiem.

Tiesa norādījusi, ka lietā iesniegti attiecīgi prasītāju īpašumiem/adrese/ izstrādāti ēku un būvju īpašumiem piesaistīto zemes robežu plāni, no

kuriem redzams, ka piebraucamais ceļš uz prasītāju īpašumiem - garāžām iezīmēts no /adrese/gar dzīvojamās mājas/adrese/labo pusi līdz abām garāžām.

Tiesa nodibinājusi, ka ar Jelgavas pašvaldības 2006.gada 25.janvāra rīkojumu prasītāju īpašumiem noteiktas adreses attiecīgi /adrese/, ka

Jelgavas pašvaldības būvvalde 2006.gada 20.novembrī norādījusi, ka saskaņā ar 1999.gadā sagatavoto dzīvojamās ēkas /adrese/funkcionēšanas

nodrošināšanai nepieciešamo teritorijas skici zemes gabalam /adrese/ nosakāms apgrūtinājums - jānodrošina piekļūšana garāžām.

Pēc lietā esošām 2010.gada 27.maija Jelgavas pilsētas pašvaldībā reģistrētām fotogrāfijām tiesa nodibinājusi, ka piebraucamais ceļš uz

atbildētāju īpašumiem no /adrese/gar ēkas /adrese/ labo pusi norobežots ar betona bluķiem, zemes kaudzi, uzraktu zemi pretī garāžas vārtiem.

Tiesa norādījusi uz Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas 2010.gada 29.jūnija sniegto atbildi, ka iebrauktuves izveide no /adrese/gar

mājas kreiso pusi nav pieļaujama, jo nekustamais īpašums atrodas pie /adrese/un /adrese/krustojuma, ka paredzot iebraukšanu - izbraukšanu no

ēkas/adrese/ kreisās puses, tā atradīsies krustojuma zonā un pasliktinās satiksmes drošību, ka iebraukšana uz valdošajiem nekustamajiem īpašumiem tiek

organizēta pa esošo iebrauktuvi caur /adrese/gar ēkas labo pusi, skatoties no /adrese/.

Tiesa norādījusi uz sertificēta ceļu projektētāja /pers. L/ apsekošanā secināto par iebraucamo ceļu /adrese/uz prasītāju īpašumiem, ka esošā

iebraucamā ceļa vietā ir izbūvēts žogs bez vārtiņiem, ka laukums starp /adrese/un atbildētāju īpašumu/adrese/ nav izmantojams kā iebrauktuve, jo tāda

nav ierīkota, ja ierīkotu, tad iebraucamais ceļš pagarinātos par 20m un ietu garām gar ēkas /adrese/ ieejas durvīm, kas būtu bīstami ēkas izmantotājiem.

Tiesa nodibinājusi, ka atbildētājam /pers. E/ uzdots nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žogu gar/adrese/, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka

atbildētāji būtu lūguši atļaut izveidot jaunu iebrauktuves pieslēgumu īpašumam uz /adrese/gar ēkas kreiso pusi.

Pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi kopsakarā ar lietas izskatīšanas laikā sniegtajiem lietas dalībnieku

paskaidrojumiem pierāda, ka līdz brīdim, kad atbildētāji norobežoja iebrauktuves pieslēgumu no /adrese/uz īpašumu /adrese/, prasītāji izmantojuši

iebraucamo ceļu /adrese/ nokļūšanai līdz saviem īpašumiem gar ēkas labo pusi no /adrese/.

Iebrauktuvi no /adrese/īpašumā/adrese/ gar ēkas labo pusi tiesa neapšaubīja kā iebrauktuvi, jo tāda paredzēta zemes robežu plānos.

Tiesa norādījusi uz prasītāju paskaidroto, ka piebraukšana īpašumam pa atbildētāju īpašumu vajadzīga 2 reizes dienā, kas ir izbraukt no

garāžas un iebraukt garāžā.

Tiesas atsaukusies uz tiesu prakses apkopojumā „Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām” norādīto, ka „Faktisks lietojums

(precario) nepiešķir valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam servitūta tiesību, ja servitūts nav nodibināts Civillikuma 1231.pants kārtībā. Apstākļi, kuru

tiesiskais regulējums dots Civillikuma 894.pantā, paši par sevi nerada servitūta tiesību (...)”.

Tiesa atzinusi, ka prasība apmierināma prasītāju variantā uz tā pamata, ka apstiprinājies, ka servitūts ir nepieciešamība valdošā īpašuma

labumam, atbilstoši Civillikuma 1135.pantam un servitūts nepieciešams valdošā īpašuma normālai funkcionēšanai (Civillikuma 1146.pants) un citi

piekļuves ceļi prasītāja nekustamajam īpašumam nav konstatēti un atbilstoši Civillikuma 1231.panta 2.punktam servitūts nodibināms ar tiesas spriedumu.

Pie servitūta noteikšanas prasītāja variantā, kā apstākli tiesa ņēmusi vērā, ka prasītāji jau lietojuši pa šo ceļu atbildētāju īpašumu piekļuvi saviem

īpašumiem, kas norāda uz servitūta nepieciešamību valdošajiem īpašumiem, ka tiešas piekļuves no koplietošanas ceļiem nav.

Atsaucoties uz Civillikuma 1139. un 1159.pantu, tiesa uzskatījusi, ka, nosakot ceļa servitūtu pa atbildētājiem piederošo nekustamo īpašumu

no /adrese/, tiktu apgrūtināts viens nekustamais īpašums, kur jau paredzēta piebrauktuve no koplietošanas ceļa, ka atbildētāju piedāvātie varianti – gar

ēkas /adrese/kreiso pusi vai no prasītāju garāžām taisni, vai uz austrumiem uz Elektrības ielu nav pamatoti, jo atbildētāji nav pierādījuši, ka tajos variantos

būtu ceļi.

Tiesa uzskatījusi, ka atbildētāju piedāvātais variants – gar ēkas /adrese/kreiso pusi, nevar tik noteikts kā servitūts, jo tajā gadījumā, lai

piebrauktu prasītāju īpašumam un iebrauktu garāžās būtu jāizdara izgriešanās manevri pa atbildētāju pagalmu gar atbildētāju dzīvojamās mājas ieejas

durvīm, lai nokļūtu pret garāžu vārtiem, jo garāžu vārti neatrodas taisni attiecībā pret ceļu, nekā tas ir gadījumā, ja izmanto jau esošo ceļa pieslēgumu no

/adrese/gar ēkas labo pusi, kur ceļš aiziet gandrīz taisni līdz prasītāju garāžu vārtiem pa atbildētāju īpašumu, izdarot pagriezienu gar ēkas labo stūri. Bez

tam ceļš gar ēkas labo pusi līdz prasītāju garāžām atrodas tālāk no ieejas ēkā un piebraucot pa šo ceļu nav jāizdara manevri pagalmā. Tādējādi tiesas

ieskatā esošais ceļš no /adrese/gar ēkas labo pusi ir saudzīgāks attiecībā pret atbildētāju piedāvāto, ka izbraukšana uz /adrese/atrodas mazāk bīstamā

vietā no satiksmes viedokļa, jo izbraukšana, kas būtu gar ēkas kreiso pusi, atrodas krustojuma zonā.

Jelgavas tiesa atzinusi, ka prasību noraidīšanai konkrētajā gadījumā par pamatu nevar būt eksperta norādītais, ka ceļa servitūtu iespējams

izbūvēt citai personai piederošā īpašuma teritorijā /adrese/, kas ir pašvaldības izglītības iestādes teritorija, pārceļot garāžu vārtus uz otru pusi, jo prasības

pret personu, kuras teritorijā ieteikts eksperta piedāvātais ceļš, nav celta.

Tāpat tiesa atzinusi, ka lietā iegūtais eksperta slēdziens, kas norāda uz to, ka ne prasītāju, ne atbildētāju variants gar ēkas /adrese/labo un

kreiso pusi nav atbilstošs prasībām un ir apdraudējums drošībai, nevar būt par pamatu prasību noraidīšanai un eksperta slēdzienam nav piešķirama

izšķiroša nozīme lietas izspriešanā, jo nav pieļaujama situācija, ka prasītāji paliktu bez piekļuves savam īpašumam, kā arī paši īpašnieki būtu ierobežoti

piekļuvei savam īpašumam no /adrese/.

Tiesa, apmierinot prasību prasītāju variantā, norādījusi, ka ņem vērā, ka dzīvojamā mājā dzīvokļi īpašumā ir faktiski ir divām fiziskām

personām, juridiskā persona faktiski tur neatrodas, lai arī juridiskā persona reģistrēta zemesgrāmatā kā viena dzīvokļa īpašnieks, lietā esošie tiesu

nolēmumi, kas stājušies likumīgā spēkā apstiprina, ka /pers. E/ ieguvis izsoles ceļā nekustamo īpašumu /adrese/, bet zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības

nav reģistrējis. Tāpat tiesa norādījusi, ka ņem vērā servitūta ceļu izmatošanas intensitāti, kas aprobežojas vidēji ar divām reizēm dienā katrs. Tāpēc

eksperta norādīto apdraudējumu mājas iedzīvotāju un ēkas drošībai tiesa uzskatījusi par maz ticamu.

Tā kā iebrauktuve no /adrese/īpašumā /adrese/ gar ēkas labo pusi paredzēta zemes robežu plānos un prasītāju lūgtais servitūta ceļš ir

taisnākais līdz prasītāju īpašumiem pa atbildētāju zemi, tiesa uzskatījusi, ka autobusa pieturas tuvums nav apstāklis prasības noraidīšanai, jo iebrauktuve

no /adrese/īpašumā /adrese/ gar ēkas labo pusi paredzēta zemes robežu plānos, kas saskaņots un autobusa pietura tur, kur viņa atrodas /adrese/ jau

vēsturiski.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka trešās personas iebildumi par iespējamu traucējumu teritorijas izmantošanai nav pamatoti, jo jebkuram

teritorijas lietotājam jāņem vērā apgrūtinājumi, ievērojot servitūta būtību, ka servitūts apgrūtina lietu, ne īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu lietu - īrēt,

nomāt, atsavināt, pašam lietot apgrūtināto lietu.

Tiesa uzskatījusi, ka servitūts nodibināms atbilstoši iesniegtajai situācijas plāna skicei, jo skice ir izstrādāta atbilstoši lietā esošajiem zemes

robežu plāniem, neapšaubot situācijas plānā norādīto ceļa platumu 4,5 metri, jo citi pierādījumi nav iesniegti. Eksperta norādīto ceļa platumu tiesas sēdē -

4,40 m, tiesa neatzina par būtisku atšķirību, kas neļautu noteikt ceļa servitūtu pēc situācijas plāna skices.

Jelgavas tiesa apstiprinājusi, ka servitūts ir nepieciešamība valdošā īpašuma labumam, atbilstoši Civillikuma 1135.pantam un servitūts

nepieciešams valdošā īpašuma normālai funkcionēšanai (Civillikuma 1146.pants), jo nepieciešama piekļūšana prasītāju īpašumiem un atbilstoši

Civillikuma 1231.panta 2.punktam servitūts nodibināms ar tiesas spriedumu. Pie servitūta noteikšanas prasītāja variantā arī kā apstākli tiesa norādījusi, ka

ņem vērā, ka prasītāji jau lietojuši pa šo ceļu atbildētāju īpašumu piekļūšanai saviem īpašumiem, kas norāda uz servitūta nepieciešamību valdošajam

īpašumam.

Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai izvērtējusi tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājiem /pers. E/ un /pers. F/ par

labu prasītājiem un par labu valstij.

Par šo Jelgavas tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza atbildētāji /pers. E/ un /pers. F/, norādot, ka spriedums nav pamatots un

tiesisks sekojošu apsvērumu dēļ.

Nosakot ceļa servitūtu, tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka prasītāju piedāvātajā variantā „ceļa servitūta plāns” ir pašu prasītāju zīmēts uz

situācijas plāna skices, turklāt nav identificējama neviena sertificēta iestāde vai persona ar atbilstošu sertifikātu, kura šo situācijas plāna skici sastādījusi.

Neesot iespējams identificēt personu, kura šo dokumentu parakstījusi, vai šai personai ir kāds sertifikāts, kas vispār dot tiesības šādus plānus sastādīt un

zīmēt. Neesot saprotams, kā Valsts zemes dienests šādu „brīvmākslinieku” zīmējumu varētu pievienot nekustamā īpašuma lietas materiāliem, jo par

skices atbilstību likumdošanas normām nav atbildīgo. Ir kritiski vērtējami tiesas secinājumi par to, ka servitūts nodibināms atbilstoši iesniegtajai situācijas

plāna skicei, jo skice esot izstrādāta atbilstoši lietā esošajiem zemes robežu plāniem. Šādu skici nevarot nosaukt par izveidotu atbilstoši esošajai

likumdošanai, jo to nav izstrādājusi sertificēta persona, kurai likums piešķir tiesības šādas skices izstrādāt, it sevišķi, ja tiesa piešķir šādai skicei

leģitimitāti, norādot, ka tiesai nav pamata apšaubīt situācijas plānā norādīto ceļa platumu 4,5 metri, jo citi pierādījumi nav iesniegti. Šāds tiesas secinājums

esot pretrunā Civillikuma 1158.pantam.

Nevarot piekrist Jelgavas tiesa atsaucei uz SIA „Livland” Jelgavas mērniecības biroja izstrādāto zemes robežu plānu, tā kā uz 2006.gadu

prasītājiem zeme zem garāžām nemaz nepiederēja, savukārt pats zemes robežu plāns sastādīts bez kalpojošā nekustamā īpašuma piesaistes, pamatojoties

uz Jelgavas domes zemes komisijas 2006.gada 7.marta atzinumu, turklāt gan zemes robežu plāns, gan šajā atzinumā nekustamajam īpašumam ar

kadastra numuru /numurs/nav noteikts braucamā ceļa servitūts kā tāds. Tas, ka šāds plāns ir reģistrēts Valsts zemes dienesta kadastra informācijas

sistēmā, nepiešķir šajā plānā bezpersoniski norādītajam „piebraucamajam ceļam” ceļa servitūta statusu.

Tiesas atzinumam par to, ka prasība apmierināma prasītāju variantā uz tā pamata, ka citi piekļuves ceļi prasītāju nekustamajam īpašumam

nav konstatēti un atbilstoši Civillikuma 1231.panta 2.punktam servitūts nodibināms ar tiesas spriedumu, neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Uz pašu

prasītāju iesniegtās situācijas plāna skices redzams, ka esošais iebraucamais grants ceļš, kurš taisni no garāžas iet uz nekustamo īpašumu ar kadastra

numuru /numurs/jau ir reāli izveidots un iebraukts grants ceļš, turklāt ceļš ved uz prasītāju dzīvesvietām.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētājiem nav ne jāprojektē, ne jābūvē servitūta ceļš, ne tas jāuztur. Ceļa servitūta izlietotājam ir

pienākums izdarīt kalpojošās lietas uzlabojumus, jo servitūta izlietošana bez uzlabojuma izdarīšanas bojā kalpojošo nekustamo īpašumu. Norādīts, ka

Civillikuma 1150.pants noteic, ja servitūtu var, netraucējot tā izlietotāju, tikpat labi izlietot kādā kalpojošā nekustamā īpašuma daļā, kā visā tajā, tad

pēdējā īpašniekam ir tiesība noteikt servitūta tiesības izlietošanai zināmu nekustamā īpašuma daļu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1160.pantu, nodibinot

ceļa servitūtu, tajā ietilpstošās tiesības var visādi aprobežot. Šajā gadījumā atbildētāju ieskatā, var aprobežot tiesības izmantot to īpašuma daļu, kuru

atbildētāji izmanto savām vajadzībām, nosakot ceļa servitūtu tur, kur tas jūtami neaprobežo atbildētāju īpašuma tiesības. Tā kā izlietojot servitūtu, pēc

iespējas jārespektē īpašnieka tiesības (Civillikuma 1139.pants), tad nav jāņem vērā nenozīmīgi traucējumi, kas var rasties servitūta izlietotājam. Jebkura

veida servitūtu faktiskas izlietošanas ierobežošanas iespēju paredz Civillikuma 1137.pants. Apelācijas sūdzības iesniedzēji atsaucas arī uz Civillikuma

1147.pantu.

Tāpat apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāji nav griezušies pie valdošā nekustamā īpašuma īpašniekiem ar konkrētiem priekšlikumiem par

ceļa servitūta izveidi.

Apelācija sūdzības iesniedzēji lūdz prasītāju prasību noraidīt.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējs /pers. E/, kurš pārstāv arī apelācijas sūdzības iesniedzēju /pers. F/, apelācijas sūdzību uzturēja,

prasības neatzina un iesniedza rakstveida paskaidrojumus (lietas 2.sējuma 185.-186.lapa).

Rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka prasītāju sastādītā situācijas plāna skice nav vērtējama kā atsevišķs pierādījums, jo ilustrē tikai un

vienīgi prasītāju viedokli par to, kā būtu nosakāms servitūts. Savukārt SIA „Livland” izstrādātajā zemesgabalu koordinātu plānā ir fiksētas tabulā prasītāju

zemes gabalu robežpunktu koordinātas, un vienīgā šī rasējuma funkcija ir fiksēt tabulā un attēlot grafiski abu minēto zemesgabalu koordinātas, bet šis

rasējums nevar kalpot par pierādījumu, lai vērtētu kāda piebraucamā ceļa esamību vai neesamību citos blakus esošajos zemes gabalos. Lietā neesot

pierādījumu, kas apstiprinātu tiesas norādīto, ka lietā nav strīda par to, ka prasītāji jau lietojuši pa šo ceļu atbildētāju īpašumu piekļuvei saviem

īpašumiem, kas norāda uz servitūta nepieciešamību valdošajiem īpašumiem. Tiesa eksperta atzinumā nav konstatējusi nevienu acīmredzamu nepareizību

vai kļūdu, bet nav vērtējusi eksperta atzinumu kā ierādījumu tikai tādēļ, ka tiesu neapmierina atzinumā izdarītie secinājumi. Eksperts atzinumā ir norādījis

iespējamos problēmas risinājumus par piekļuvi garāžām – veidojot piebraukšanu no/adrese/ puses, un tas, ka celta prasība pret neīsto atbildētāju, pats

par sevi nevar būt pamats prasības noraidīšanai. Lietā neesot cita eksperta atzinuma, kur būtu izteikti citādi secinājumi. Spriedums esot neatbilstošs

likuma „Par autoceļiem” 1.panta otrajai daļai un Jelgavas pilsētas domes izdoto saistošo noteikumu Nr.09-11 „Jelgavas pilsētas saistošie noteikumi

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 101.punktam un attiecīgajiem apakšpunktiem. Ar spriedumu noteikts servitūts atrodas 50 m zonā no

krustojuma ar maģistrālo ielu, 3 m attālumā no sabiedriskā transporta pieturvietas. Uz šādiem apsvērumiem ir balstīti eksperta secinājumi, tašu tiesa gan

eksperta secinājumus, gan publisko tiesību normas savā spriedumā ignorējusi. Tādējādi spriedums ir klajā pretrunā ar Jelgavas domes noteikumiem. Tā

kā spriedumā norādītais ceļš dabā nepastāv, prasītājiem būs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tas jāizbūvē, bet saskaņojumu par šāda ceļa izbūvi,

ņemot vērā Jelgavas domes noteikumus, prasītāji nesaņems.

Tiesas sēdē prasītāju /pers. B/ un /pers. C/ pilnvarotā persona /pers. D/ prasības uzturēja, apelācijas sūdzību atzina par nepamatotu.

Atbildētājs/pers. E/, kā trešās personas Rīgas pilsētas /pers. E/ individuālā daudznozaru uzņēmuma „/Nosaukums C/” pārstāvis, norādīja, ka

pievienojas apelācijas sūdzības iesniedzēju viedoklim.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. B/ un /pers. C/

prasība par servitūta nodibināšanu ir pamatota un apmierināma, bet atbildētāju /pers. E/ un /pers. F/ apelācijas sūdzība nav pamatota un noraidāma.

Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēji norādījuši, ka pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdz pilnā apjomā, taču no apelācijas

sūdzības satura secināms, ka netiek apstrīdēta prasītā servitūta juridiskā daba, ka tiek prasīts reālservitūts, ka katra reālservitūta pastāvēšanai vajadzīgi

divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens apgrūtināts otram par labu, ka pirmais ir saistītais jeb kalpojošais, otrais tiesīgais jeb valdošais.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdētas pirmās instances tiesas nodibinātais apstiprinājums par pušu īpašuma tiesībām uz konkrētajiem

īpašumiem, tāpat netiek apstrīdēts nodibinātais fakts, ka dzīvokļa īpašumu ar kopīpašuma domājamām daļām /adrese/ izsoles rezultātā ieguvis /pers. E/,

kurš savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinājis.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts, ka ar Jelgavas pašvaldības 2006.gada 25.janvāra rīkojumu prasītāju īpašumiem noteiktas adreses

attiecīgi /adrese/un /adrese/(lietas 1.sējuma 13., 77.lapa), ka saskaņā ar 1999.gada sagatavoto dzīvojamās ēkas /adrese/ funkcionēšanas nodrošināšanai

nepieciešamo teritorijas skici zemes gabalam /adrese/ bija nosakāms apgrūtinājums – jānodrošina piekļūšana garāžām (lietas 1.sējuma 14.lapa).

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts Jelgavas tiesas nodibinātais, ka prasītāju nekustamiem īpašumiem /adrese/un /adrese/ nav pieejas

koplietošanas ceļam, ka pie prasītājiem piederošām garāžām var nokļūt tikai šķērsojot citu personu piederošos īpašumus.

Minētie fakti saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie netiek

apstrīdēti.

Civillikuma 1130.pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota

kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Savukārt Civillikums 1156.pants noteic, ka ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību uz [..] braucamo ceļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1231.pantu servitūtus nodibina: ar likumu; ar tiesas spriedumu; ar līgumu vai testamentu. Minētā norma

piešķir prasītājām tiesības prasīt apgrūtināt atbildētājiem piederošo īpašumu.

Pirmās instances tiesa prasību par ceļa servitūta nodibināšanu apmierinājusi pamatojoties gan uz iepriekš minētām tiesību normām, gan

Civillikuma 1131., 1135., 1144., 1146. un 1159.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesu kolēģijas uzskata, ka Jelgavas tiesas spriedums par ceļa servitūta nodibināšanu ir pareizs, izvērsts un pilnībā pietiekams, līdz ar

to pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, atkārtoti to neizklāstot.

Apelācijas sūdzībā norādītiem argumentiem Civillietu tiesu kolēģija nepiekrīt, savu viedokli pamatojot uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Nodibinot servitūtu ar tiesas spriedumu, tiesai ir jārespektē īpašnieka pilnīgas varas tiesības pār lietu, un nodibināt servitūtu ar spriedumu tā

drīkst tikai nepieciešamības gadījumā (G.Višņakova, K.Balodis, Civillikuma komentāri, Rīga, Mans īpašums, 1998.gads, 130.lpp.).

Kā redzams no lietas materiāliem /pers. B/ un /pers. C/ prasījumu mērķis ir nodrošināt labumu viņu minētajiem nekustamajiem

īpašumiem/adrese/.

Civillikuma 1156.panta izpratnē ceļš ir ne vien ierīkota inženierbūve, bet arī braukšanai (iešanai) iebraukta zemes josla, pa kuru iespējama

transportlīdzekļu kustība, un tādi ir lielākā daļa māju pagalmu ceļu.

Lietas materiālos atrodas gan Valsts zemes dienesta, gan SIA „Livland” zemes gabalu /adrese/ //adrese/robežu plāni (lietas 1.sējuma 10.,

16., 75.lapa), kur atspoguļots šo zemes gabalu un uz tā esošo ēku novietojums dabā, prasītājām piederošo īpašumu zemes robežu plānos atspoguļots

iebraucamais ceļš uz garāžām tieši no /adrese/. Savukārt no lietā esošās Jelgavas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas 1999.gadā izstrādātās

dzīvojamās ēkas /adrese/ funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas plāna skices kopijas redzams, ka pašvaldība norādījusi apgrūtinājumu

– jānodrošina piekļūšana garāžām (lietas 1.sējuma 12.lapa).

Kā norādīts Jelgavas pašvaldības būvvaldes 2006.gada 20.novembra vēstulē prasītājai /pers. B/ (lietas 1.sējuma 14.lapa), nekustamam

īpašumam /adrese/zemesgrāmatā netika reģistrēts apgrūtinājums – iebraucamais ceļš.

Pamatoti apelācijas sūdzībā norādīts, ka SIA „Livland” nekustamo īpašumu /adrese/zemes robežu plānu izstrādāšanas laikā (lietas 1.sējuma

10., 16.lapa) prasītājiem zeme zem garāžām nepiederēja.

Prasītājai /pers. B/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese/tikai 2008.gada 10.aprīlī, bet /pers. G/ nostiprinātas īpašuma

tiesības uz zemes gabalu /adrese/tikai 2011.gada 7.jūnijā, ko pierāda lietā esošās zemesgrāmatu apliecību kopijas, izdrukas, bet minētajam apstāklim

apelācijas instances tiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes, ņemot vērā, ka prasītājiem īpašuma tiesības uz attiecīgajiem zemes gabaliem nostiprinātas

zemesgrāmatā ar pievienotajiem minētajiem zemes robežu plāniem, kuri nav mainījušies.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad apstāklis, ka tikai nekustamo īpašumu /adrese/zemes robežu plānos iezīmēts iebraucamais ceļš no

/adrese/, nav radījis nekādas tiesiskas sekas attiecībā uz atbildētājiem piederošiem īpašumiem jo norādītais apgrūtinājums netika ierakstīts zemesgrāmatā.

Līdz ar to nav izšķirošas nozīmes apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentam par to, ka nevarot piekrist Jelgavas tiesas atsaucei uz SIA „Livland”

izstrādātajiem zemes robežu plāniem. Pirmās instances tiesas norādītais, ka no lietā iesniegtajiem prasītāju ēku un būvju īpašumiem piesaistīto zemes

robežu plāniem redzams, ka piebraucamais ceļš uz garāžām iezīmēts no /adrese/gar dzīvojamās mājas /adrese/labo pusi nav pretrunā ar pirmās instances

tiesas nodibinātiem apstākļiem par faktisko lietojumu.

No lietas dalībnieku paskaidrojumiem, atbildētāja /pers. H/ rakstveida paskaidrojumiem (lietas 1.sējuma 140.lapa), lietā esošajiem

materiāliem, proti, Jelgavas pašvaldības policijas 2010.gada 27.maija izsaukumā veiktajām fotogrāfijām (lietas 1.sējuma 78.-79.lapa), Jelgavas pilsētas

pašvaldības administrācijas sniegtajām atbildēm (lietas 1.sējuma 14., 126., 127.lapa), sertificēta ceļu projektētāja /pers. L/ atbildes prasītājai /pers. B/

sakarā ar veikto apsekošanu „Par iebraucamo ceļu uz garāžām /adrese/un /adrese/ (lietas 1.sējuma 128.lapa), ekspertīzes atzinuma (lietas 1.sējuma

209.lapa), ņemot vērā lietā konstatēto neapstrīdēto faktu par izveidoto vēsturisko iebrauktuvi nekustamā īpašuma /adrese/ pagalma teritorijā gar ēkas

labo pusi, uz ko norādījusi Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija savā 2010.gada 18.augusta atbildē prasītājiem (lietas 1.sējuma 127.lapa),

secināms, ka ilgstoši tika lietota iebrauktuve un ceļš - iebraukta zemes josla uz garāžām /adrese/no /adrese/gar ēkas /adrese/ labo pusi, skatoties no

/adrese/, līdz 2010.gadā tika norobežota šī iebrauktuve un radīti šķēršļi iebrauktā ceļa izmantošanai (lietas 1.sējuma 127.lapa, lietas 2.sējuma 67.,

68.lapa).

No Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas 2010.gada 29.jūnija atbildes prasītājam /pers. G/ redzams, ka pašvaldība iebraukšanu uz

prasītāju īpašumiem atzinusi par organizētu gar mājas /adrese/ labo pusi, skatoties no /adrese/, tā kā ir izveidots iebrauktuves pieslēgums /adrese/(lietas

1.sējuma 126.lapa). Pašvaldība norādījusi, ka jaunas iebrauktuves izveide gar mājas kreiso pusi nav pieļaujama, jo tā atradīsies krustojuma zonā un

pasliktinās satiksmes drošību uz ielas. Minētie argumenti, kas ierobežo ceļa servitūta nodibināšanu gar ēkas /adrese/ kreiso pusi, norādīti arī SIA „LBS-

Konsultants” ekspertīzes atzinumā (lietas 1.sējuma 209.lapa), kurus Jelgavas tiesa ir ņēmusi vērā pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēju uzskatam.

Ņemot vērā iepriekš norādītos pierādījumus, pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka lietā nav strīda par to, ka prasītāji jau lietojuši

ceļu gar mājas /adrese/labo pusi, skatoties no /adrese/piekļuvei saviem īpašumiem. Tātad nodibināts faktiskais lietojums, kas ilgstoši pastāvējis, un kas ir

vērtējams kā apstāklis, kas apliecina servitūta nodibināšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu prasītāju īpašuma kā valdošā nekustamā īpašuma normālu

funkcionēšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājs /pers. E/ lūdza pirmās instances tiesai noteikt ekspertīzi par iespēju izbūvēt garāžām

piebraucamo ceļu no /adrese/ (lietas 1.sējuma 189.lapa).

No lietas dalībnieku paskaidrojumiem, SIA „LBS-Konsultants” ekspertīzes atzinuma (lietas 1.sējuma 209.lapa) secināms, ka šobrīd fiksēta

iebraukšanas vieta īpašumam /adrese/gar ēkas kreiso pusi, skatoties no /adrese/, kas praktiski, kā norādīts ekspertīzes atzinumā, ir „divas sliedes dabā.”

Satiksmes ceļu inženieris /pers. T/, atbildot uz tiesas uzdotajiem jautājumiem, secinājis, ka esošā iebraukšanas vieta - ēkas /adrese/kreisajā

pusē nav atbilstoša spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (Ceļu satiksmes likumam, Jelgavas pilsētas saistošiem noteikumiem Nr.09-11) un

piebraucamā ceļa klasifikācijai, jo piebrauktuve nav izbūvēta, nav vietas pagrieziena rādiusa izbūvei, tā atrodas 30 m zonā no sabiedriskā transporta

pieturas vietas, kā arī ielu krustojuma zonā. Ekspertīzes atzinuma situācijas aprakstā norādīts, ka var tikt veidota piebraukšana īpašumam /adrese/puses,

kur izmantojama izbūvēta nama Nr.1 piebrauktuve un tālāk jāprojektē un jāveic būvniecība apmēram 25 m garam piebraucamajam ceļam un jāšķērso

atbildētāju īpašums 20 m garumā.

Kā redzams no lietas materiāliem, pašvaldība nav nepiekritusi jaunas iebrauktuves pieslēgumam no /adrese/gar ēkas /adrese/ kreiso pusi,

norādot, ka tas atradīsies krustojuma zonā un pasliktinās satiksmes drošību uz ielas (lietas 1.sējuma 126.lapa).

Apelācijas sūdzības iesniedzējs /pers. E/ rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā ekspertīzes

atzinumā secināto par iespējamo problēmas risinājumu par piekļuvi garāžām, veidojot piebraukšanu no /adrese/ puses. Savukārt apelācijas sūdzībā

norādīts, ka no pašu prasītāju iesniegtās situācijas plāna skices redzams, ka esošais iebraucamais grants ceļš, kurš taisni iet uz nekustamo īpašumu ar

kadastra numuru /numurs/jau ir reāli izveidots un iebraukts grants ceļš, kas ved uz prasītāju dzīvesvietām.

Pēc apelācijas instances tiesai pieejamo reģistru datiem tika konstatēts, ka nekustamais īpašums ar kadastra numuru /numurs/ir zemes

gabals, kas pieder pašvaldībai un atrodas /adrese/.

Kā redzams no lietā iesniegtām fotogrāfijām, ekspertīzes atzinuma, Jelgavas pilsētas domes 2013.gada 19.februāra atbildes prasītājai /pers.

B/ (lietas 2.sējuma 39.lapa), tad ekspertīzes atzinumā piedāvātajam tehniski iespējami izbūvējamam ceļam zemes gabalā /adrese/ ir ierobežojums, jo

piedāvātais izbūvējamais ceļš atrastos izglītības iestādes – Jelgavas amatu vidusskolas slēgtā teritorijā, kam nepiekrita Jelgavas pilsētas dome,

pamatojoties uz Izglītības likuma 62.panta ceturto daļu.

Apelācijas instances tiesas ieskatā pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka atbildētāji lietā nav pierādījuši, ka atbildētāju variantā būtu

ceļi.

Norādams, ka eksperta atzinums vērtējams kopsakarībā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, ko pirmās instances tiesa ir izdarījusi,

norādot spriedumā tos pašus argumentus, kas ekspertīzes atzinumā iebildumiem ceļa servitūta nodibināšanai gar ēkas/adrese/ kreiso pusi.

Apelācijas instances tiesas ieskatā ekspertīzes atzinuma situācijas aprakstā norādīto, ka no /adrese/ir iespējams piekļūt prasītāju īpašumiem,

nav pamata atzīt par pietiekamu, lai prasības noraidītu, ņemot vērā nodibināto no lietā iesniegtiem pierādījumiem par iebrauktā ceļa gar ēkas /adrese/ labo

pusi faktisko lietojumu līdz 2010.gadam, kas apliecināja servitūta nodibināšanas nepieciešamību, tāpat ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti tādi pierādījumi,

kas norādītu par dabā izveidotu un iebrauktu grants ceļu līdz pat namīpašuma /adrese/, kurā ir norādīta prasītāju dzīves vieta, patstāvīgai piebrauktuvei.

Atbildētāju pārstāve /pers. D/ apelācijas instances tiesā paskaidroja, ka citas personas izmantoja atbildētājiem piederošā īpašuma pagalmu,

iebraucot un novietojot savas automašīnas tuvāk namīpašumam /adrese/, bet nekad nav bijis iebraukts tāds ceļš no garāžām līdz nekustamā īpašuma

/adrese/patstāvīgai piebrauktuvei. Gar namu /adrese/, kā to norādīja prasītāju pārstāve, neiet ceļš, kam atbildētājs /pers. E/ neiebilda. Arī no iesniegtajām

lietā fotogrāfijām (lietas 1.sējuma 78., 79.lapa) un izdrukas no Jelgavas pilsētas vienotās topogrāfijas kartes /adrese/ situācijas skices (lietas 1.sējuma

129.lapa) nav redzams, ka dabā fiksēts iebraucamais grants ceļš no garāžām uz nekustamā īpašuma /adrese/ patstāvīgo piebrauktuvi. Norādāms, ka arī

ekspertīzes atzinumā nav izdarīti secinājumi par iebraukto ceļu no prasītāju garāžām uz namīpašuma /adrese/ patstāvīgo piebrauktuvi (sk. eksperta

atzinumā attēlu Nr.4). Situācijas aprakstā eksperts tikai norādījis, ka piebraukšanu īpašumam /adrese/var veidot no /adrese/puses, kur izmantojama

izbūvēta nama Nr.1 piebrauktuve, tālāk projektējot un veicot būvniecību.

Nepamatoti ir apelācijas sūdzības iesniedzēju argumenti, ka ceļa servitūtu nevarēja noteikt, ņemot vērā prasītāju parakstīto situācijas plāna

skici, kas ir pašu prasītāju zīmēta uz izdrukas no Jelgavas pilsētas vienotās topogrāfiskās kartes /adrese/ situācijas skices, jo prasītāju parakstītā situācijas

plāna skice nav izstrādāta atbilstoši likuma prasībām.

Prasītājas lietā iesniegušas izdruku no Jelgavas pilsētas vienotās topogrāfiskās kartes /adrese/, kuru parakstījusi būvvaldes vadītāja /pers. U/

un zemes ierīkotāja /pers. V/ (lietas 1.sējuma 129.lapa). Atbildētājiem lietā nebija iebildumu par uzmērītās teritorijā apvidus situāciju, iesniedzot

apelācijas instances tiesā Jelgavas pilsētas domes administrācijas Būvvaldes faktiski identisku nekustamā īpašuma /adrese/ situācijas plānu ar norādītiem

nekustamā īpašuma /adrese/apgrūtinājumiem (lietas 2.sējuma 167.lapa).

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītājas iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem pievienojušas situācijas plāna skices, par

pamatu ņemot minēto izdruku no topogrāfiskās kartes ar uzmērīto teritorijā apvidus situāciju (lietas 2.sējuma 40., 41., 42.lapa).

No minētām prasītāju parakstītajām situācijas plānu skicēm izriet, ka prasītāja /pers. B/ prasa noteikt ceļa servitūtu nekustamajā īpašumā

/adrese/par labu ēku (būvju) nekustamajam īpašumam /adrese/,5 m platumā un 32 m garumā, bet prasītāja /pers. C/ prasa noteikt ceļa servitūtu

nekustamajā īpašumā /adrese/par labu ēku (būvju) nekustamajam īpašumam /adrese/ 4,5 m platumā un 35 m garumā gar ēkas /adrese/labo pusi.

Apelācijas instances tiesā tika nodibināts, ka nezināmu iemeslu dēļ lietas materiālos neatrodas prasītājas /pers. C/ parakstītā situācijas plāna

skice, neskatoties uz to, ka Jelgavas tiesa bija nolēmusi pievienot lietai prasītājas /pers. C/ prasības pieteikuma precizējumus, kuru pielikumā bija jābūt

parakstītai situācijas plāna skicei (lietas 2.sējuma 110.lapa), līdz ar to Jelgavas tiesa nepamatoti ceļa servitūtus abiem prasītāju īpašumiem noteikusi,

ņemot vērā tikai /pers. B/ iesniegto un parakstīto situācijas plāna skici, bet par minēto apstākli apelācijas sūdzība nav iesniegta.

Apelācijas sūdzības iesniedzējam /pers. E/ nebija iebildumu prasītājas pārstāves /pers. D/ lūgumam apelācijas instances tiesā pievienot lietas

materiāliem /pers. C/ parakstīto situācijas plāna skici, kurā norādīts nosakāmā ceļa servitūta platums - 4,5 m, garums – 35 m un izvietojums (lietas

2.sējuma 183.lapa).

Civillikuma 1132.pants noteic, ka gadījumā, ja rodas šaubas par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā apmērā. Civillikuma

1139.pants noteic, ka servitūta tiesībai pēc iespējas jābūt saudzīgai pret cita īpašuma tiesību. Savukārt Civillikuma 1159.panta pirmā daļa ceļa vietas

izvēli piešķir servitūta izlietotājam.

Tā kā Jelgavas tiesa nav nodibinājusi ceļa servitūtu tikai saskaņā ar tiesai pievienoto /pers. B/ situācijas plāna skici, bet ar spriedumu

noteikusi gan servitūta garumu, gan atbilstoši Civillikuma 1158.pantam platumu, norādot servitūta novietni dabā, līdz ar to apelācijas instances tiesa

uzskata, ka tādējādi pirmās instances tiesas noteiktais ceļa servitūts nevarēja izraisīt atbildētājiem šaubas par tā apmēru.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, ka minētās prasītāju parakstītās situācijas plānu skices nav izveidotas atbilstoši likumam, nav

pamatots ar kādu tiesību normu.

Parakstītajās situācijas plānu skicēs prasītājas uzskatāmi ir norādījušas ceļa servitūta atrašanos un tā apmērus, lai nerastos kādas šaubas, par

pamatu ņemot izdruku no Jelgavas pilsētas vienotās topogrāfiskās kartes nekustamam īpašumam /adrese/, kurā redzama uzmērītā teritorijā apvidus

situācija dabā. Tāpat šajās prasītāju parakstītajās situācijas plāna skicēs uzskatāmi norādītais ceļa servitūta izvietojums pēc būtības atbilst gan

nodibinātajam faktiskajam lietojumam, gan izdrukā no Jelgavas pilsētas vienotās tipogrāfiskās kartes apstiprinātajai /adrese/situācijas skicei ar atzīmēto

ceļu uz prasītāju īpašumiem. Norādāms, ka Jelgavas tiesai prasītāju pārstāve paskaidroja, ka šajās skicēs attēlots ceļa servitūts iebrauktā ceļa robežās

(lietas 2.sējuma 111.-112.lapa). Līdz ar to arī apelācijas instancei tiesai nerodas šaubas par nosakāma ceļa servitūta apmēru un izvietojumu, ņemot vērā,

ka prasītāju norādīto ceļa attālumu atbilstību situācijai dabā atbildētāji neapstrīdēja.

Tā kā lietā tika konstatēta valdošo nekustamo īpašumu nepieciešamība ceļa servitūtu nodibināt, bet netika konstatēts apstāklis, ka pastāv

iespēja valdošajos nekustamajos īpašumos iebraukt pa citu ceļu, proti, no/adrese/vai no /adrese/, servitūta nodibināšanas prasības apmierināmas.

Apelācijas instances tiesa pievienojas Jelgavas tiesas norādītajiem apsvērumiem un tos neatkārto, kāpēc ceļa servitūts nodibināms pēc

prasītāju ceļa vietas izvēles, precizējot pie prasītāju nekustamiem īpašumiem ar kadastra numuru /numurs/un kadastra numuru /numurs/piebraucamā ceļa

platumu atbilstoši zemes robežu plānos noradītajai platībai (lietas 1.sējuma 11., 75.lapa).

Lietā apelācijas instances tiesa nekonstatēja apstākļus, ka nodibinot ceļa servitūtu, tajā ietilpstošās tiesības būtu aprobežojamas, vai ka

servitūta tiesība netiks izlietota taisnprātīgi, vai ka servitūts tiks izlietots pāri par tā noteikto apmēru.

Izvērtējot apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. E/ paskaidrojumos norādīto, ka pārsūdzētais spriedums nav atbilstošs noteiktajam

tiesiskajam regulējumam, norādāms, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība, ņemot vērā gan norādītā likuma „Par autoceļiem” 1.panta otro daļu, gan Jelgavas

pilsētas domes izdoto saistošo noteikumu Nr.09-11 „Jelgavas pilsētas saistošie noteikumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 101.punktu,

nav iebildusi esošai iebrauktuvei uz prasītāju īpašumiem no /adrese/gar mājas /adrese/ labo pusi, neskatoties uz to, ka pieslēgums atrodas 50 m zonā no

krustojuma ar maģistrālo ielu un 3 m attālumā no sabiedriskā transporta pieturas (lietas 1.sējuma 126.lapa).

Ievērojot arī Civillikuma 1132., 1135., 1139., 1144., 1146., 1147., 1158. un 1159.panta noteikumus, apelācijas instances tiesa atzīst, ka

nosakāms ceļa servitūts nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra numuru /numurs/par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs

C/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5 m platumā (pie nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs/4,30 m platumā) un 32 m garumā gar ēkas

/adrese/ labo pusi no /adrese/. Tāpat nosakāms ceļa servitūts nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra numurs /numurs F/, par labu nekustamajam

īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5 m platumā (pie nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs/

4,29 m platumā) un 35 m garumā gar ēkas /adrese/ labo pusi no /adrese/.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka apmierināms prasītāju lūgums noteikt, ka ceļa servitūta tiesības ir koroborējamas Jelgavas pilsētas

zemesgrāmatu nodaļā nekustamā īpašuma /adrese/ nodalījumā Nr./numurs/.

Pirmās instances tiesa pēc būtības pareizi noskaidrojusi lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, nosakot ceļa servitūtu, ievērojusi

Civillikuma 1132.panta noteikumus, vadījusies no Civillikumā nostiprinātā pamatprincipa, ka servitūts nodibināms apmērā, kas vismazāk apgrūtina

kalpojošo īpašumu, kā tas uzsvērts arī Augstākās tiesas 2006.gada apkopojumā "Par tiesu praksi, kas izriet no servitūtu tiesībām."

Saskaņā ar Civillikuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja /pers. E/ par labu prasītājai /pers. B/ piedzenami tiesas izdevumi 45,03 euro (Ls

31,65) (lietas 1.sējuma 4., 61.lapa), bet par labu prasītājai /pers. C/ piedzenami tiesas izdevumi 35,57 euro (Ls 25) (lietas 1.sējuma 69., 70.lapa).

Tāpat saskaņā ar Civillikuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas /pers. F/ par labu /pers. B/ piedzenami tiesas izdevumi 45,03 euro (Ls

31,65) (lietas 1.sējuma 4., 61.lapa), bet par labu prasītājai /pers. C/ piedzenami tiesas izdevumi 35,57 euro (Ls 25) (lietas 1.sējuma 69., 70.lapa).

Pamatoti pirmās instances tiesa atzinusi, ka tiesas izdevumi nav piedzenami no norādītā atbildētāja SIA „Domix,” jo atbildētājs /pers. E/

izsoles rezultātā ieguvis uz SIA „Domix” vārda reģistrēto nekustamo īpašumu /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantā noteikto principu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas ir 55,97 euro (lietas

1.sējuma izsūtīto vēstuļu saraksts, lietas 2.sējuma uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, 174., 181., 182.lapa) piedzenami no

atbildētājiem /pers. E/ un /pers. F/ par labu valstij līdzīgi, no katra 27,99 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

/pers. B/ un /pers. C/ prasības pret /pers. E/, /pers. F/ un SIA „Domix” par ceļa servitūta nodibināšanu apmierināt.

Noteikt ceļa servitūtu nekustamajā īpašumā /adrese/ kadastra numurs /numurs F/, par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra

numurs /numurs C/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5m platumā (pie nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs/4,30m platumā) un 32 m garumā

gar ēkas /adrese/ labo pusi no /adrese/.

Noteikt ceļa servitūtu nekustamajā īpašumā /adrese/ kadastra numurs /numurs F/, par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra

numurs /numurs A/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5m platumā (pie nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs/ 4,29m platumā) un 35 m

garumā gar ēkas /adrese/ labo pusi no /adrese/.

Noteikt, ka ceļa servitūta tiesības ir koroborējamas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā nekustamā īpašuma /adrese/ nodalījumā

Nr./numurs/.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/ par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 45,03 euro (Ls

31,65).

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 45,03 euro (Ls

31,65).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 35,57 euro (Ls

25).

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 35,57 euro (Ls

25).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, no katra par labu valstij ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 27,99 euro, kas ieskaitāmi kontā ekonomiskās klasifikācijas kods 21499, saņēmējs Tiesu administrācija,

NMR90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu, tai skaitā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2014.gada 17.oktobris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Baltā

Tiesneses R.Knabe

A.Misiuna