Court dismissed appeal against parking fine for missing permit display, ruling violation of road rules stands.

Lieta Nr. 1320086-15/6

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K. Kazārova

2015. gada 29. aprīlī izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības

pārvaldes 2014. gada 19. septembra lēmumu Nr. D57 11-5/510381400/62. Tiesa

konstatēja:

Ar 2014. gada 22. augusta administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. 510381400 /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 14910. panta 7. daļas un sodīts ar naudas sodu Euro 30 apmērā. Sods uzlikts par sekojošu pārkāpumu. 2014. gada 22. augustā pulksten

08./adrese/, novietots stāvēšanai transportlīdzeklis Subaru, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kam nav attiecīgās Rīgas domes atļaujas. Pārkāptas Ceļu

satiksmes noteikumu 4., 307.26. punktu prasības.

Pieņemto lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja, sūdzībā norādot, ka, nepiekrīt kvalifikācijai, ka transportlīdzeklim nav Rīgas domes atļaujas.

Transportlīdzeklim Subaru, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, ir Rīgas pilsētas izpilddirektora sekretariāta izsniegta stāvēšanas atļauja Nr. 530

stāvvietās pie Rātsnama, tai skaitā Kaļķu iela 1. Lēmuma pieņēmējs uzskatījis, ka administratīvās atbildības pamatu par minēto pārkāpumu veido Ceļu

satiksmes noteikumu 307.26. apakšpunkta pārkāpums. Neraugoties uz to, ka atļauja nebija novietota pie transportlīdzekļa priekšējā stikla un tas formāli

atbilst ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam, vērtējama visu administratīvās atbildības priekšnoteikumu esamība – objektīvā un subjektīvā puse.

Transportlīdzeklim stāvēšanas atļauja bija izsniegta, bet nebija novietota CSN paredzētajā vietā, tādēļ lūdz atcelt pieņemto lēmumu, vai, atzīstot

pārkāpumu par maznozīmīgu, lietvedību izbeigt.

Izskatot /pers. A/ sūdzību 2014. gada 19. septembrī, Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldē pieņemts

lēmums Nr. D57/11-5/510381400/62.

Lēmumā izklāstīts sekojošais.

2014.gada 22.augustā plkst.08.40 RPP OVDUP vecākais inspektors O.Arājs konstatējis, ka transportlīdzeklis SUBARU, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, novietots stāvēšanai pie /adrese/, stāvvietā, kas apzīmēta ar 532.zīmi „Stāvvieta” un 842.papildzīmi “Pārējā papildinformācija”, kas

nosaka, ka stāvēšana atļauta ar Rīgas domes atļaujām. Transportlīdzeklī redzamā vietā nebija novietota Rīgas domes atļauja.

Tādējādi transportlīdzekļa vadītājs nebija ievērojis Ministru kabineta 29.06.2004. noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (CSN)

4.punktu, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku

pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa

apzīmējumu prasības, savukārt 307.26.punktā noteikts, ka 842.papildzīmc “Pārējā papildinformācija”. Norāda informāciju, ko nesatur pārējās

papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327.. 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām

(vadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu), norāda informāciju par

velosipēdu satiksmes organizācijas īpatnībām (vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz vienvirziena ceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai

u.c.) vai velosipēdu braukšanas maršrutus (uz zaļa vai zila fona) u.tml.);

Par šo noteikumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.10panta

(Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana) 7.daļā (Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids

noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā).

Par šo pārkāpumu RPP OVDUP vecākais inspektors O.Arājs sastādīja - APP - P Nr.510381400. ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2panta

(Īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu) un Ministru kabineta 07.03.2006. noteikumu Nr. 182

“Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu”

kārtību, un piemēroja naudas sodu EUR 30.

Balstoties uz lietā esošiem pierādījumiem (sastādītais APP - P, RPP OVDUP darbinieka ziņojums, uzņemtās fotogrāfijas), secināms, ka /pers. A/

apstājās pie Kaļķu ielas 1. Rīgā stāvvietā bez automobiļa salonā pie priekšējā stikla izvietotās Rīgas domes atļaujas, tādējādi izdarot pārkāpumu, par

kuru saukts pie administratīvās atbildības.

/pers. A/ sūdzībā norādīja, ka nepiekrīt sastādītajam APP - P, jo transportlīdzeklim SUBARU, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ bijsui

izsniegta stāvēšanas atļauja Nr.530. /pers. A/ atzīmējis, ka noskaidrot, vai konkrētajam transportlīdzeklim ir izsniegta atļauja stāvēšanai, RPP darbinieks

varēja bez jebkādām grūtībām Rīgas pilsētas izpilddirektora sekretariātā un noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu atbilstoši faktiskajam

pārkāpuma sastāvam.

Izvērtējot /pers. A/ iepriekš minēto norādi secināms, ka tā noraidāma kā nepamatota, jo policijas darbiniekiem nav pienākums meklēt novietoto

atļauju vai Rīgas pilsētas izpilddirektora sekretariātā informāciju, kuram transportlīdzeklim ir un kuram nav izsniegta Rīgas domes atļauja. Ja policijas

darbinieks, pieejot pie transportlīdzekļa, konstatē, ka automobiļa salonā pie priekšējā stikla nav novietota atļauja, kas atļauj novietot automobili

attiecīgajā stāvvietā, tad viņa pienākums ir sastādīt APP - P par konstatēto administratīvo pārkāpumu. Savukārt CSN 307.26, citu starpā, ir uzlikts par

pienākumu automobiļa salonā pie priekšējā stikla izvietot attiecīgo atļauju.

/pers. A/ iesniegumā papildus norāda, ka APP - P Nr.510381400 ierakstītā informācija nav saprotama, jo no APP - P kopijas var saprast, ka

konstatēti divi administratīvie pārkāpumi. Izvērtējot sastādīto APP - P Nr.510381400 konstatēts, ka APP - P Nr.510381400 sastādīts korekti, par

vienu administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams pēc LAPK 149.l0panta 7. daļas.

APP - P Nr.510381400 uzliktais sods EUR 30 apmērā ir vienīgais iespējamais naudas sods, ko likumdevējs paredzēja LAPK 14910.panta 7.

daļā par CSN.4. un 307.26.punktu nosacījumu neievērošanu.

Izvērtējot lietā noskaidrotos apstākļus - /pers. A/ attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, secināts, ka uzliktais naudas sods ir samērīgs un ļauj īstenot

LAPK noteiktos pamatmērķus. RPP OVDUP vecākā inspektora O. Arāj? pieņemtais lēmums A?? - P Nr.510381400 pilnībā atbilst normatīvo

aktu prasībām un ir pamatots.

Nolemts pieņemto lēmumu atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

/pers. A/ iesniedzis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā sūdzību, kurā izklāstīts sekojošais.

Neatkārtojot sākotnējā sūdzībā un lēmumā izklāstītos apsvērumus un argumentāciju norādīts, ka lietā pastāv strīds par faktiski izdarītā

administratīvā pārkāpuma sastāvu un administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto pārkāpumu, kā arī nepilnībām tā noformēšanā.

22.08.2014. noformētajā administratīvā pārkāpuma protokolā - paziņojumā Nr. 510381400 norādīts, ka: „Subaru, valsts reģistrācijas Nr. /TL

numurs/, Rīgā, pie Kaļķu 1, nav Rīgas domes atļaujas.” Iesniedzējs nepiekrīt protokolā fiksētajam pārkāpuma sastāvam šādu apsvērumu dēļ.

Transportlīdzeklim Subaru, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, ir Rīgas pilsētas izpilddirektora sekretariāta izsniegta (14.08.2014.) stāvēšanas

atļauja Nr. 530 stāvvietās pie Rātsnama, tai skaitā Kaļķu ielā 1. Minēto faktu neapstrīd arī RPP OVDUP savā Lēmumā (atļaujas kopija iesniegta kopā

ar sākotnējo sūdzību). Jānorāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma sastāvs ir būtiski atšķirīgs no faktiski izdarītā pārkāpuma

— transportlīdzekļa novietošana stāvvietā, kas apzīmēta ar Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajām 842. papildzīmēm, ja transportlīdzeklim ir izsniegta

atļauja stāvēšanai konkrētajā stāvvietā, bet tā nav novietota vietā, kur to varēja saredzēt administratīvā pārkāpuma protokola sastādītājs. Lai arī atļaujas

nenovietošana pie transportlīdzekļa priekšēja stikla ir uzskatāma par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, konkrētajā gadījumā, atbilstoši krimināltiesību

principiem, vērtējama visu administratīvo atbildību veidojošo priekšnoteikumu esamība, t. i., pārkāpuma izdarīšanas objektīvā un subjektīvā puse.

Konkrētā transportlīdzekļa stāvēšanai ir izsniegta individualizēta atļauja stāvēšanai stāvvietās, kas apzīmētas ar papildzīmi „Tikai ar Rīgas domes

atļaujām”, kas nav izmantojama citiem transportlīdzekļiem. Tādējādi secināms, ka pārkāpuma sastāvs ir formāls — transportlīdzeklim izsniegtā stāvēšanas

atļauja nebija novietota CSN paredzētajā vietā —,,salonā pie priekšējā stikla”. Jāņem vērā, ka LAPK 149.10panta 7. daļa nemaz neparedz atbildību par

šādu pārkāpumu. Minētās normas teksts ietver sekojošu noregulējumu: „Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa

novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa

zīmes darbības zonā ...”, kas norāda, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs konkrētajā gadījumā ir neatbilstošs transportlīdzekļa novietojuma veids, t. i.,

vai transportlīdzeklis ir novietots atbilstošā veidā (konkrētajā gadījumā - vai atļauja novietošanai ir izsniegta), nevis tiesību novietot transportlīdzekli

piešķirošās atļaujas novietošana noteiktā veidā. Atbilstoši tiesību doktrīnā paustajiem viedokļiem, tiesību normas iztulkojamas veidā, lai tiktu panākts

vismazāk pretrunīgais un taisnīgākais rezultāts.

Tādējādi nevar piekrist RPP OVDUP lēmumā ietvertajai argumentācijai, ka spēkā esošas, individualizētas transportlīdzekļa stāvēšanas atļaujas

nenovietošana noteiktā vietā konkrētajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos ir pietiekams pamats administratīvās atbildības piemērošanai.

Lūdz lēmumu atcelt, izbeigt lietu, vai, konstatējot Latvijas APK 21. pantā norādītos maznozīmīguma kritērijus, izbeigt lietevdību, aprobežojoties

ar mutvārdu aizrādījumu,

Saskaņā ar Latvijas APK 2896.panta 4.daļu Rīgas pašvaldības policija 2014. gada 31. oktobrī iesniedza tiesai paskaidrojumus lietā.

Paskaidrojumos izklāstīts sekojošais.

2014.gada 22.augustā fiksēts, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (Transportlīdzeklis) novietots stāvēšanai pie Kaļķu

ielas 1.nama, Rīgā, 532.ceļa zīmes ar 842.paplidzīmi darbības zonā.

Lietā nav strīda, ka stāvēšanas noteikumi Kaļķu ielas 1.nama, Rīgā, stāvvietā tiek regulēta ar 532.ceļa zīmi un 842.papildzīmi.

CSN 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa

zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

CSN 298.26.apakšpunkts nosaka, ka 532.zīme nozīmē "Stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam

krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, - līdz 532.A, 519., 326., 327., 328. vai 329.zīmei. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā

jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Ēkas jumta simbols apzīmē pazemes vai virszemes daudzstāvu stāvvietu. Stāvvietā nav spēkā šo

noteikumu 135.6. un 136.1 apakšpunktā noteiktie aizliegumi CSN 307.punkts nosaka, ka papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai

ierobežo attiecīgo zīmju darbību.

Savukārt CSN 307.26.appakšpunkts nosaka, ka 842.papildzīme "Pārējā papildinformācija". Norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes

(atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa

salonā pie priekšējā stikla jānovieto atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu), norāda informāciju par velosipēdu satiksmes

organizācijas īpatnībām (vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz vienvirziena ceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai u.c.) vai velosipēdu

braukšanas maršrutus (uz zaļa vai zila fona) u.tml.).

Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodekss (LAPK) 149. 10panta 7. daļa nosaka, ka par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā

transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu

532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 euro apmērā.

LAPK 237.pantā norādīti lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās uzdevumi Viens no tiem prasa administratīvo pārkāpumu lietas izlemt stingri

saskaņā ar likumā noteiktajām normām, proti, no šī uzdevuma izriet prasībā iestādei, kas veic lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās stingri ievērot

gan likumos noteiktās materiālās tiesību normas, gan stingri vadīties no noteiktajām procesuālajām tiesību normām.

Atbilstoši LAPK 9.panta 1. daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai. Savukārt, lai personas

rīcību atzītu par prettiesisku, ir jākonstatē, ka persona ir pārkāpusi tiesību normas, par kuru pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar

LAPK.

Pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta 7. daļas. LAPK 149.10panta 7. daļa nav blanketa norma, līdz ar to, lai

Pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības par šo tiesību normu pārkāpumu, jākonstatē, ka Transportlīdzeklis ir novietots 532.ceļa zīmes "Stāvvieta"

darbības zonā, nenovietojot automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauju par tiesībām izmantot attiecīgo stāvvietu.

Saskaņā ar LAPK 243.panta 1. daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)

likumā noteiktajā kārtībā nosaku administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243. panta 2. daļa paredz, ka LAPK 243.pantā minētos faktus konstatē ar sekojošiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām eksperta atzinumu, lietiskajiem

pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumenti, izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem

(braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšana. izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).

Līdz ar to par pierādījumiem lieta var kalpot administratīva pārkāpumā protokols - paziņojums, Iestādes darbinieku ziņojumi un foto attēli.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 8.punktā ir noteikts, ka Ceļu satiksmes noteikumi ir Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes

kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta 1. daļa uzliek par pienākumu ceļu satiksmes dalībniekiem izpildīt Ceļu satiksmes likuma, CSN un citu normatīvo

aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt

satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Lietā nepastāv strīds par to, ka Pieteicējs nenovietoja atļauju Transportlīdzekli saskaņā ar CSN 307.26.punktu.

Pieteicējs nebija izvietojis vispārīgi izsniegtu atļauju CSN 307.26.punkta noteiktā kārtībā, proti, pie redzamā vietā pie priekšējā stikla. Ievērojot

CSN 307.26.apakšpunktā noteikto, nav pietiekami, ja personai attiecīga atļauja vispārīgi ir izsniegta. Atļaujai ir jābūt novietotai automobiļa salonā pie

priekšējā stikla.

Konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma, proti, LAPK 149.10panta 7. daļa, ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru Iestādei nav

piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda piemērošanu, ja pārkāptas 833.papildzīmē noteiktās prasības 532. ceļa zīmes

darbības zonā.

Normatīvie akti neparedz Iestādes amatpersonām ne tiesības, ne pienākumus veikt padziļinātu pārbaudi, vai transportlīdzekļa vadītājam speciālā

atļauja vispār ir vai nav, ja tā nav

ota transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla. Izskatāmā lietā speciāla atļauja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī netika izvietota

Transportlīdzeklī.

Administratīvā rajona tiesa iepriekš ir norādījusi, ka nosacījums novietot atļauju aiz priekšējā stikla ir pamatots, jo nebūtu saprātīgi uzlikt par

pienākumu policijas inspektoram apstaigāt un pārmeklēt katru stāvvietā novietoto automašīnu, lai pārliecinātos, vai automašīnas novietošana stāvvietā ir

pamatota. Citiem vārdiem, personas pienākums ir novietot atļauju tā, lai policijas amatpersonai nerastos šaubas par to, ka transportlīdzekļa vadītājam

transportlīdzekļa novietošanas stāvvietā tiesības ir piešķirtas.

Līdz ar to Iestāde atzīst, ka no lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā izriet, ka Pieteicējs pārkāpa CSN 307.17.punkta prasības, t.i., atstāja

automašīnu stāvvietā, kas apzīmēta ar 532.ceļa zīmi un 842.papildzīmi, nenovietojot Transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla atļauju un tādējādi

izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.10panta septītā daļā. LAPK 32.panta 1. daļa noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu

un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Pieteicēja lūgums atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu ir nepamatots sekojošu iemeslu dēļ:

LAPK 21.pants nepiešķir personai subjektīvās tiesības, bet gan paredz lēmuma pieņēmēja rīcības brīvību atbrīvot personu no administratīvās

atbildības. Tomēr ikvienā gadījumā tiesību normu piemērotājam ir pienākums izvērtēt to, vai attiecīgajā personas nodarījumā saskatāmas administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes un vai ir kādi apstākļi, kas varētu personas administratīvo atbildību izslēgt.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka satiksmes drošību apdraudoša nodarījuma kaitīgums un bīstamība izpaužas tajā apstāklī, ka persona, kuras rīcībā

ir paaugstinātas bīstamības avots - transportlīdzeklis, neievēro normatīvajos aktos ietvertos CSN vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumus un

rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, kā arī sabiedrības drošībai. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19. panta ceturto daļu katram

ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

Viena no galvenajām tiesību normas pazīmēm ir tā, ka tiesību norma satur obligātus priekšrakstus jeb vispārsaistošu regulējumu. Ar tiesību normu

palīdzību, ievērojot taisnīguma un vienlīdzības principus, valsts panāk gan jau radušās, gan potenciālas interešu konflikta situācijas atrisinājumu.

Iestāde konstatē, ka konkrētajā gadījumā LAPK 21.pants nav piemērojams, jo apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas konstatēšana

un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lietās, kurās

personām tiek noteikta administratīvā atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Turklāt, pastāv tiesiskais regulējums, kas uzliek par

pienākumu sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu,

piemērojot administratīvos sodus.

Augstākās tiesas Senāts 2009.gada 12.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-15/2009 atzinis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par

maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus),

administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav

nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura i līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu.

Līdz ar to, lai atzītu pārkāpumu par maznozīmīgu saskaņā ar LAPK 21.pantu, nepieciešams konstatēt tādus konkrētajai lietai raksturīgus

apstākļus, kuri gan neizslēdz administratīva pārkāpumā esību (sastāvu), bet kuru dēļ jebkādā soda piemērošana attiecīgajā situācijā būtu pārmērīga vai

neadekvāta.

Pieteicējs nenožēlo izdarīto un Pieteicēja rīcībā nav konstatējami LAPK 33.panta noteiktie administratīvo pārkāpumu mīkstinošie apstākļi.

Pieteicēja lūgums piemērot LAPK 21.pantu un atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu pie konkrētā lietā esošiem apstākļiem būtu pretrunā ar LAPK

22.pantu, kas nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Pārbaudot lietas materiālus atzīstams, ka pārsūdzētais lēmums kā likumīgs un pamatots atstājams spēkā, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Tiesa, pamatojoties uz pārbaudītajiem pierādījumiem, pārliecinājusies par /pers. A/ vainu pārkāpumā.

Tiesa pilnībā pievienojas lēmumā izklāstītajiem motīviem un argumentiem, tādēļ, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13.

panta 3. daļas nosacījumus atkārtots argumentu izklāsts spriedumā netiek atspoguļots. Turklāt izvērsts lēmumā izdarīto secinājumu un argumentu

pamatojums pausts arī tiesai iesniegtajos paskaidrojumos, kurus tiesa atzīst par motivētiem un pamatotiem.

Tiesa atzīst, ka lietā vērtējama veiktā procesa un pieņemtā lēmuma atbilstība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, jo

apstrīdētais lēmums pieņemts saskaņā ar Latvijas APK 2141. panta 1. daļu.

Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts administratīvā pārkāpuma fakts, atbildība par ko paredzēta

Latvijas APK 14910. panta 7. daļā.

Izlemjot konkrēto lietu tiesa bez ievērības nevar atstāt apstākli, ka savās sūdzībā /pers. A/ nav noliedzis savas faktiskās darbības – attiecīgās

atļaujas nenovietošanu aiz priekšējā stikla, bet norādījis, ka šāda darbība neveido Latvijas APK 14910. panta 7. daļā paredzēto pārkāpumu. Tiesa

nepievienojas šādam viedoklim un atzīst, ka likumdevējs, nolemjot aizsargāt ar Ceļu satiksmes noteikumiem reglamentēto kārtību, paredzējis atbildību par

transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai, ja nav izpildīti nosacījumi, kādus pieprasa uzstādītās ceļa zīmes. Konkrētā administratīvā pārkāpuma

konstatēšanai ir pietiekami pārliecināties, ka vadītājs atļauju stāvēt nav novietojis aiz transportlīdzekļa priekšējā stikla.

/pers. A/ pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu tiesa nesaskata pietiekamu pamatu, pievienojas Iestādes paskaidrojumos izklāstītajai motivācijai

un atzīst, ka konkrētā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu būtu pretrunā Latvijas APK 1. un 22. panta mērķim.

Lietā nav konstatēta administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas procesuāli pārkāpumi, kas nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietvedību

Latvijas APK 239. panta izpratnē.

Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta 2. daļas 1. punktu, 289.13pantu, tiesa

nosprieda:

Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes 2014. gada 19. septembra lēmumu Nr. D57/11-

5/510381400/62 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību– noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai desmit darba dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesas spriedums sastādīts un pieejams 2015. gada 29. aprīlī.

Tiesnese K. Kazārova

.