Landlord wins partial eviction and debt recovery against tenants for unpaid rent and damages.

Lietas Nr.C33481616

Lietas arhīva Nr.C-4816-16/29

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

tiesnese O.Žuka

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču

2016.gada 21.novembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/

par parāda piedziņu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk prasītāja) 2016.gada 17.martā cēla tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/,

/pers. D/ par parāda piedziņu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt

solidāri no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, īres un komunālo maksājumu parādu 2928,80 euro par laika posmu no 2013.gada 2.septembra

līdz 2016.gada 29.februārim un tiesāšanās izdevumus; 2) izlikt atbildētājus /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ar visām viņiem piederošajām

mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; 3) atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% procentus no

piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu. Prasības pieteikums pamatots ar

šādiem apstākļiem.

[1.1] Starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ 2008.gada 8.janvārī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.13, par dzīvokļa /adrese/, īri uz laiku

līdz 2008.gada 6.jūlijam. Minētajā telpā savu dzīvesvietu deklarējušas četras personas - /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 31.marta spriedumu no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, solidāri piedzīts īres un komunālo

maksājumu parāds par laika posmu no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 1.septembrim 5903,35 euro.

Laika posmā no 2013.gada 2.septembra līdz 2016.gada 29.februārim atbildētāji /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, nepildīja savas saistības - īres,

apsaimniekošanas un komunālos maksājumus neveica, izveidojies parāds 2928,80 euro.

No 2013.gada 8.janvāra (tā prasības pieteikumā) dzīvojamās telpas īres līguma redzams, ka īres līgums noslēgts līdz 2013.gada 6.jūlijam (tā

prasības pieteikumā), un ņemot vērā to, ka minētais līgums nav pagarināts, tas uzskatāms par lauztu.

Prasītāja brīdinājusi atbildētājus par izveidojošos parādu un sekām, ja parāds netiks samaksāts, ievietojot 2016.gada 5.februārī sludinājumu

laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta prasībām 2016.gada 23.martā atbildētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Līdz prasības pieteikuma izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētāju

paskaidrojumi.

[3] Tiesā 2016.gada 11.novembrī saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes, norādot, ka prasītāja prasību

uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

[4] Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā – 2016.gada 25.aprīlī uz atbildētāju deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtot tiesas pavēstes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamata to atlikt.

Tiesa uzskata, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli un lietu var izskatīt bez prasītājas

pārstāvja un atbildētāju klātbūtnes.

[5] Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāji paskaidrojumus par prasību nav snieguši, uz tiesas sēdi nav ieradušies un nav paziņojuši neierašanās

iemeslus, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmugurisks spriedums, jo nav konstatējami

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[6.1] Likuma ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 15.pantā paredzēts, ka sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus

neregulē šis likums, piemērojams likums ,,Par dzīvojamo telpu īri”.

Tā kā strīdus dzīvojamām telpām ir piešķirts sociālās dzīvojamās telpas statuss, tad attiecības starp pusēm regulē likums ,,Par sociālajiem

dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, savukārt jautājumiem, kas nav regulēti minētajā likumā, piemērojams likums ,,Par dzīvojamo telpu īri” un

Civillikums.

Likums ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa

ģimenes locekļu pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī

ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu (..). Savukārt minēta likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku 2008.gada 8.janvārī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.13 par sociālā dzīvokļa

Nr/numurs/, kas atrodas /adrese/, nodošanu lietošanā. Līgums noslēgts uz noteiktu termiņu līdz 2008.gada 6.jūlijam.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2015.gada 13.marta izziņu Nr.1-/228, /adrese/, no 2005.gada 15.septembra

dzīvesvietu ir reģistrējis /pers. A/, no 2005.gada 4.oktobra - /pers. B/, no 2006.gada 3.jūlija - /pers. D/, no 2008.gada 25.marta - /pers. C/.

Tā kā īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2008.gada 6.jūlijam, savukārt parāds aprēķināts par laiku līdz 2016.gada 29.februārim, tiesa secina, ka arī

pēc īres līguma termiņa notecējuma atbildētāji turpinājuši lietot minēto dzīvokli, bet prasītāja veikusi īrētā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un

dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, līdz ar to pamatoti izrakstījusi rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, kurus atbildētāji nav arī apstrīdējuši.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 31.marta spriedumu apmierināta prasītājas prasība pret atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par

solidāru īres un komunālo maksājumu parāda 5903,35 euro piedziņu.

No lietā esošajiem norēķinu pārskatiem redzams, ka atbildētāji laika posmā no 2013.gada 2.septembra līdz 2016.gada 29.februārim īres un

komunālos maksājumus veica neregulāri, izveidojies parāds 2928,80 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji nav apstrīdējuši faktu, ka maksājumus par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav veikuši, ka prasītājas sniegtos

pakalpojumus ir saņēmuši.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet atbildētāju /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ pienākums arī

pēc īres līguma termiņa notecējuma veikt īres un komunālo maksājumu samaksu, līdz ar to par labu prasītājai solidāri piedzenams īres un komunālo

maksājumu parāds 2928,80 euro par laika posmu no 2013.gada 2.septembra līdz 2016.gada 29.februārim.

[6.2] Prasītāja lūdz izlikt atbildētājus ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likuma ,,Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 11.panta otrā un trešā daļa noteic, ka sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz

uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt

sociālo dzīvokli. Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo

dzīvokli.

No 2008.gada 8.janvāra ar /pers. A/ noslēgtā īres līguma Nr.13 redzams, ka tā 3.1.1.punktā paredzētas īrnieka tiesības pēc līguma termiņa

izbeigšanās prasīt atjaunot līguma darbību, bet 5.1.6.punktā noteikts īrnieka pienākums, īres līgumam izbeidzoties, desmit dienu laikā nodot izīrētājam

īrētās telpas.

Atbildētāji nav pierādījuši, ka, izbeidzoties īres līguma termiņam, ir prasījuši tā pagarināšanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka 2008.gada 8.janvāra dzīvojamās telpas īres līguma Nr.13, uz kura pamata atbildētāji aizņēma prasībā norādīto dzīvojamo

telpu, termiņš ir izbeidzies 2008.gada 6.jūlijā un jauns īres līgums par šīs telpas izīrēšanu ar atbildētājiem nav noslēgts, līdz ar to tiesa, pamatojoties uz

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, secina, ka atbildētājiem nav tiesiska pamata šo dzīvojamo telpu lietot, tādējādi prasība par izlikšanu

atzīstama par pamatotu un ir apmierināma.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrās daļas nosacījumam dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai

apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasība ir pamatota arī daļā par atbildētāju /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ izlikšanu ar

visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[6.3] Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ likumiskos procentus 6% no

simta gadā no parāda summas 2928,80 euro līdz sprieduma izpildes dienai.

[6.4] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ valsts nodevu 423,03 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 14,09 euro un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saistītos izdevumus 15,65 euro.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa, noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ solidāri piedzenami tiesāšanās izdevumi: valsts nodeva 423,03 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 14,09 euro.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” radušies izdevumi nav atzīstami par ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem konkrētajā lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā

saistītie izdevumi.

Paziņojums par parādsaistību apmēru un to nenokārtošanas sekām nav atzīstams par sludinājumu iepriekš norādītā panta izpratnē. Ar sludinājumu

šī panta izpratnē saprotams oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ievietots uzaicinājums darbību veikšanai tiesā vai lietas dalībnieka informēšana par

tiesas tiesvedībā esošās lietas virzību, tas ir, piemēram, par ierašanos uz tiesas sēdi.

Arī juridiskajā literatūrā norādīts, ka ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi ir ar lietas dalībnieku informēšanu saistītie izdevumi (sk.

Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2011, 120.- 121.lpp.).

Līdz ar to šo izdevumu piedziņai no atbildētāja nav tiesiska pamata, un attiecīgais prasījums ir noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,67 euro piedzenami šādi: no

atbildētāja /pers. A/ – 1,89 euro, no atbildētāja /pers. B/ – 1,89 euro, no atbildētājas /pers. C/ – 1,89 euro, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā ir 19,76 euro, bet prasītāja, ceļot tiesā prasību ir samaksājusi tikai 14,09 euro.

[6.5] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[7] Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 156.pirmo daļu,

193. – 195.pantu, 204.1 pantu, 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, parādu par laika posmu 2013.gada 2.septembra līdz 2016.gada

29.februārim 2928,80 euro un tiesas izdevumus 437,12 euro, kopā 3365,92 euro (trīs tūkstoši trīs simti sešdesmit pieci euro un 92 centi).

Atzīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt solidāri no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus

procentus no simta gadā no neatmaksātās pamatparāda summas 2928,80 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatparāda lielumu.

Samaksa veicama SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, pārskaitot līdzekļus uz norēķinu

kontu:LV55PARX0007040550003, AS “Citadele banka”.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/,

personas kods /personas kods/ ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Noraidīt prasību daļā par tiesas izdevumu 15,65 euro piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,89 euro (viens euro 89 centi) par labu valstij.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,89 euro (viens euro 89 centi) par labu valstij.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,89 euro (viens euro 89 centi) par labu valstij.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas rekvizīti: Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods –

21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīga iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ O.Žuka