Landlord wins eviction and debt recovery; tenant with children evicted, one family member not evicted.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the landlord's claim for eviction and debt recovery against multiple tenants. The landlord argued for eviction due to long-term non-payment of rent and services, while the tenant family argued for protection of children living in the apartment. The court ordered eviction for the tenant and most family members but refused eviction for one individual, ruling that the landlord must provide alternative accommodation for that specific person.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195. un 204.1 panti: The court may order eviction and debt recovery but must ensure alternative accommodation is provided for tenants with children or other vulnerable family members to prevent homelessness.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2021:0708.C73395220.9.S
Lietas Nr. C73395220
Lietas arhīva Nr. C-0699-21/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2021. gada 8. jūlijā
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese Sallija Vikentjeva
izskatīja rakstveida procesa civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers.
F/ un /pers. G/ par dzīvojamās telpas īres līguma laušanu, izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020. gada 9. martā sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/cēlusi Zemgales rajona tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/,
/pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ par dzīvojamās telpas īres līguma laušanu, izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda
piedziņu (lietas 9., 74.–77. lapa).
[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 18. marta un 2020. gada 20. aprīļa lēmumu prasības pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai.
[3] 2020. gada 12. maijā tiesā saņemts precizēts prasības pieteikums, kurā norādīti šādi apstākļi (lietas 74.-77. lapa).
[3.1] 2012. gada 15. martā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 2778 par dzīvokļa Nr. /adrese/
[3.2] Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmo un otro daļu dzīvoklī iemitināti atbildētājas /pers. B/ bērni – /pers. C/, /pers. D/,
/pers. E/ un /pers. F/. Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta piekto daļu dzīvoklī iemitināts /pers. G/.
[3.3] Prasītāja atbildētājiem ir nodrošinājusi iespēju lietot dzīvojamo telpu un izmantot pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
[3.4] Līguma 2.1. un 2.3. punkts noteic, ka īrnieks par dzīvokļa lietošanu, līdz katra mēneša pēdējai dienai, maksā izīrētajam īres un pakalpojumu
maksu, atbilstoši Pļaviņu novada domes un Sabiedrisko pakalpojuma regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Minēto maksājumu kavējumu gadījumos,
īrnieks bezstrīdus kārtībā maksā izīrētajam līgumsodu 0,1 % apmērā no maksājuma summas par katru kavēto dienu, kas noteikts līguma 2.7. punktā.
[3.5] Atbildētāja ilgstoši nav veikusi maksājumus par dzīvokļa īri, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā parāda summa un
kavējuma nauda uz 2020. gada martu ir 1145 EUR, tai skaitā dzīvojamo telpu īres, uzturēšanas un apsaimniekošanas parāds 484,13 EUR, parāds par
atkritumu apsaimniekošanu – 404,79 EUR, asenizācijas pakalpojumu parāds – 5,28 EUR, PVN kopā 146,80 EUR un līgumsods – 104,10 EUR.
[3.6] Parāds ir par laiku no 2015. gada marta līdz 2020. gada martam, līgumsods aprēķināts par laiku no 2015. gada februāra līdz 2020. gada
martam.
[3.7] Atbildētāja veikusi daļēju parāda samaksu, iemaksājot 2018. gada aprīlī – 30 EUR, jūlijā – 50 EUR, augustā – 40,21 EUR, septembrī –
42,27 EUR, oktobrī – 29,36 EUR, novembrī –10 EUR, 2019. gada maijā – 50 EUR, augustā – 28,59 EUR, septembrī 38,58 EUR. No zvērināta tiesu
izpildītāja saņemti maksājumi pēc iepriekšējā tiesas nolēmuma, novembrī – 30 EUR, 2020. gada februārī – 20 EUR, kas tika novirzīti kārtējo maksājumu
samaksai un atlikusī summa novirzīta parāda samaksai. Par laiku no 2015. gada februāra līdz 2020. gada martam no atbildētājas kopā saņemti
744,85 EUR un iemaksa 51,63 EUR no zvērināta tiesu izpildītāja, kas novirzīti: 1) valsts nodevas samaksai 39,62 EUR, 2) zvērināta tiesu izpildītāja
darbību veikšanas apmaksai 143,03 EUR, 3) kārtējo rēķinu apmaksai 487,21 EUR, 4) parādsaistību samaksai 126,62 EUR.
[3.8] Atbildētāja vairakkārt tika rakstiski brīdināta, ja netiks nomaksāts uzkrātais parāds, prasītāja cels prasību tiesā par īres līguma laušanu,
izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ieradīšanas un parāda piedziņu.
2018. gada 7. marta brīdinājums par prasības sniegšanu par dzīvojamās telpas īres līguma laušanu un parāda piedziņu izsniegts personīgi atbildētājai
/pers. B/, ko viņa apliecināja ar savu parakstu uz brīdinājuma veidlapas. Ar atbildētāju tika noslēgtas vienošanās par parādu un līgumsoda labprātīgu
samaksu pa daļām – 2017. gada 3. oktobra vienošanās Nr. 318 un 2018. gada 8. augusta vienošanās Nr. 79. Minētās vienošanās atbildētāja nepildīja,
turpmākos maksājumus par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem atbildētāja veica neregulāri, līdz ar to parādsaistības
palielinājās.
[3.9] 2019. gada 22. martā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 58 (6397) ir publicēts brīdinājums par īres
līguma laušanu ar atbildētāju, izliekot viņu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas
un parāda piedziņu.
[3.10] Prasītāja, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9, 11.1 panta pirmo daļu, 12., 28. un 28.2 pantu un Civillikuma 2141. pantu, lūdz:
1) izbeigt 2012. gada 15. martā noslēgto dzīvojamas telpas īres līgumu Nr. 2778 ar /pers. B/;
2) izlikt /pers. B/, kopā ar ģimenes locekļiem – /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un citām personām – /pers. G/ no dzīvokļa Nr. /adrese/ ar
visām viņiem piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas;
3) piedzīt no /pers. B/ dzīvojamas telpas īres, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu 1145,10 EUR apmērā, valsts nodevu
177,65 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 21,37 EUR apmērā.
[4] Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāji tiesā nav iesnieguši.
[5] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt
lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa
laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.
Ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 8. februāra lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2021. gada 8. jūlijā, par ko
2021. gada 10. februārī paziņots lietas dalībniekiem. Lietas dalībniekiem izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei, paziņots par tiesībām sniegt
papildu paskaidrojumus vai citus procesuālos lūgumus, ja tādi ir, līdz 2021. gada 1. jūlijam.
Atbildētājs/pers. H/ par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2021. gada 8. jūlijā informēts saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmo
daļu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis”.
Papildu paskaidrojumi un lūgumi tiesā netika saņemti, noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[7] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
[8] Civillikuma 3. pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies.
Prasība tiesā celta 2020. gada 9. martā, tāpēc tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanā piemērojamas likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” normas.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir
dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Saskaņā ar minētā likuma 4. panta pirmo daļu izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir
dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga
pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.
Civillikuma 2112. pantā noteikts, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas
lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums –
īre. Civillikuma 2124. pants noteic, ka tiklīdz abas puses vienojas par nomas vai īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i., par priekšmetu un maksu, līgums
uzskatāms par noslēgtu.
[8.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2012. gada 15. martā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums
Nr. 2778, par dzīvokļa /adrese/, izīrēšanu atbildētājai (lietas 16.–19., 20. lapa).
Atbilstoši īres līguma 5.1. punktam līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.
Līgums nav apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas atbilstoši Civillikuma 1587. pantam ir tiesīgi noslēgts un saistošs
līgumslēdzējpusēm.
Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
[8.2] Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā
savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā
dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Nepilngadīga bērna (arī adoptēta)
iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā
informējams izīrētājs. Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes
locekli. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 9. panta piekto daļu citas personas iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka
un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.
Īres līguma 3.1.1. punktā pielīgts, ka īrniekam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā iemitināt īrētajā dzīvojamā telpā savus ģimenes locekļus vai citas
personas.
No lietas materiālos esošā Dzīvojamās telpas īres līguma Nr. 2778 Pielikuma Nr. 1 izriet, ka dzīvoklī /adrese/, kā īrnieka ģimenes locekļi izmitināti
/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un citas personas – /pers. G/ (lietas 29. lapa).
[8.3] Saskaņā ar 2003. gada 15. maija apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Pļaviņu novada pašvaldība ir uzdevusi prasītājai pārvaldīt un
apsaimniekot pašvaldības dzīvojamās mājas (lietas 7.–8. lapa).
Apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma 2.2.9. punktā paredzētas apsaimniekotāja tiesības sniegt tiesā prasības pieteikumus par īres un komunālo
maksājumu parādu piedziņu un/vai dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un īrnieku un tā ģimenes un citu iemitināto personu izlikšanu no dzīvojamām
telpām īpašuma Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Minētā līguma 2.2. punkta 2.2.1. apakšpunktā
noteiktas apsaimniekotāja tiesības slēgt īres līgumus ar īpašuma īrniekiem; līguma 2.2.2. apakšpunktā noteikts, ka apsaimniekotājam ir tiesības slēgt
līgumus ar piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu.
[9] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantu, papildus īres maksai īrniekam jāveic arī apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu
apmaksa un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi.
[9.1] Īres līguma 2.1. apakšpunktā atbildētāja apņēmusies maksāt īres maksu prasītājai par katru kārtējo mēnesi līdz katra mēneša pēdējai dienai.
[9.2] No lietas materiāliem pievienotā aprēķina un rēķina (lietas 25.-26. lapa) izriet, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās telpas īri un
komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015. gada februāra līdz 2020. gada martam ir 1041 EUR.
Tiesa atzīst, ka lietā ir apstiprinājies, ka atbildētāja nav pildījusi savu pienākumu un īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem
parāds ir pārsniedzis vairāk kā trīs mēnešu maksājumu kopsummu. Tiesa nav konstatējusi apstākļus, ka atbildētājai būtu šķēršļi dzīvojamās telpas
lietošanai un pamatpakalpojumu saņemšanai.
[10] Prasītāja lūdz piedzīt no /pers. B/ dzīvojamas telpas īres, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu 1041 EUR apmērā.
[10.1] No prasības pieteikuma un lietā iesniegtajiem aprēķiniem (lietas 23., 24., 25.–26., 64.-65., 67. lapa) izriet, ka atbildētājas parāds par
dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu līdz 2020. gada martam ir 1041 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri,
uzturēšanu un apsaimniekošanu 484,13 EUR, par atkritumu apsaimniekošanu – 404,79 EUR, par asenizācijas pakalpojumiem – 5,28 EUR, PVN kopā
146,80 EUR. Īres maksas parāda un komunālo pakalpojumu maksas parāda aprēķins veikts, ņemot vērā Pļaviņu pilsētas domes lēmumu un sabiedrības
ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ rīkojumus par pakalpojumu tarifiem (lietas 31.–50. lapa).
Prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētāja /pers. B/ nav pildījusi savus no īres līguma izrietošos pienākumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājai ir
pienākums maksāt prasītājai īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu, kas saskaņā ar lietā esošajiem parāda aprēķiniem no 2015. gada
februāra līdz 2020. gada martam ir 1041 EUR.
[10.2] Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu par laiku no 2015. gada februāra līdz 2020. gada martam 104,10 EUR
apmērā.
Atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.7. punktam noteikts, ka īres un komunālo pakalpojumu maksājumu kavējuma gadījumos par katru
kavēto dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no maksājuma summas par katru kavēto dienu.
Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību nepildītu vai nepildītu pienācīgi
(Civillikuma 1716. pants).
Civillikuma 1716. panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Savukārt Civillikuma 1720. panta 2. punktā
noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par
neizpildīšanu īstā laikā.
Tiesa līgumsoda apmēru uzskata par samērīgu un pamatotu, salīdzinot ar atbildētājas /pers. B/ pieļauto maksājumu saistības nokavējumu, līdz ar to
līgumsods piedzenams no atbildētājas prasītājas labā prasības pieteikumā norādītajā apmērā – 104,10 EUR.
[10.3] Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, taču tiesas rīcībā nav pierādījumu, ka parāda
samaksa no atbildētājas puses ir veikta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju 2017. gada 3. oktobrī un 2018. gada 8. augustā noslēgta vienošanās par parāda
samaksu (lietas 29., 30. lapa), taču kā izriet no prasības pieteikuma un lietas materiāliem, atbildētāja vienošanos nav pildījusi.
Atbildētāja/pers. K/ nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, nav
apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētāja izpildījusi savas saistības. Līdz ar to tiesai nav
pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības pret prasītāju. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu.
[11] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā.
Prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, nav pieteikusi lūgumu atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt
likumiskos procentus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas senāta
2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75, 2009. gada 25. novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111, 2013. gada 26. aprīļa spriedumu
lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195. pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot
prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt procentus.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas
/pers. B/ likumiskos 6% gadā no piedzītās pamatparāda summas 1041 EUR, nepārsniedzot tās apmēru.
[12] Prasītāja lūdz izbeigt 2012. gada 15. marta dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 2778 un izlikt atbildētāju /pers. B/ kopā ar ģimenes locekļiem –
/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un citām personām – /pers. G/ ar viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības
ierādīšanas.
Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ieradīšanas šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās
telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja
īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar
dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
[12.1] Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem pārsniedz trīs mēnešu īres
maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu. Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājai saskaņā ar noslēgto īres līgumu bija nodrošināta
iespēja lietot dzīvojamo telpu /adrese/, kā arī saņemt komunālos pakalpojumus. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti. Līdz ar to tiesa atzīst, ka
prasītājai ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta kārtībā.
[12.2] Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā
brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja
mēnesi iepriekš laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.
Kā atzīts Augstākās tiesas Senāta spriedumā Nr. SKC-58/2012 „izīrētāja pienākums brīdināt īrnieku pirms prasības celšanas tiesā, noteikts ar
mērķi dot īrniekam iespēju atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā, t.i., samaksājot brīdinājumā norādīto īres un pamatpakalpojumu maksas parādu”.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2008. gada 19. marta spriedumā lietā Nr. SKC-122 norādījis, ka ,,Brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu
atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir
brīdināts par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos”. Šajā spriedumā norādīts arī, ka
„gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību var iesniegt tiesā, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts
brīdinājums. Likums nav paredzējis nosacījumus, ka publikācija laikrakstā pieļaujama tikai tad, ja prasītājs spēj pierādīt, ka citādā veidā izsniegt
brīdinājumu nav iespējams.”
Ar 2018. gada 7. marta brīdinājumu prasītāja brīdinājusi atbildētāju /pers. B/ par parāda esamību un prasītājas nodomu celt prasību tiesā par
atbildētājas un viņas ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvojamās platības /adrese/. Brīdinājumu atbildētāja saņēmusi 2018. gada 8. martā, par ko liecina
viņas paraksts uz tā (lietas 28. lapa).
Ar lietas materiālos esošo publikācijas apliecinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 58 (2019. gada 22. martā) pierādīts, ka
prasītāja informējusi atbildētājus /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/, un /pers. G/, ka īres un komunālo maksājumu parāda samaksas neveikšanas
gadījumā, tiesā tiks celta prasība par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas (lietas 22. lapa).
Tiesa atzīst, ka prasītāja ir ievērojusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā paredzētos nosacījumus atbildētāju /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/,
/pers. F/ un /pers. G/ izlikšanai no dzīvokļa, līdz ar to prasība par 2012. gada 15. marta dzīvojamās telpas īres līguma Nr. 2778 izbeigšanu, īrnieces /pers.
B/ un viņas ģimenes locekļu /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/, un /pers. G/ izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ir
apmierināma.
No publiski pieejamās informācijas izriet, ka pēc novadu reformas Pļaviņu novads iekļauts Aizkraukles novada sastāvā.
[12.3] Tiesa atzīst, ka prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas nosacījumiem, nav iesniegusi tiesai pierādījumus attiecībā uz
rakstveida brīdinājuma izsniegšanu atbildētājam /pers. E/. Arī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 58 nav ietverta /pers. E/ brīdināšana.
Līdz ar to atzīstams, ka prasītāja nav izpildījusi likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā noteiktās prasības.
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā iekļautā norma atzīstama par imperatīvu un ir viens no priekšnoteikumiem prasības celšanai
tiesā par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu. Savukārt likuma ,,Par
dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumu neievērošana ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par atbildētāja /pers. E/ izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības
ierādīšanas ir noraidāma.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 177,65 EUR, kas piedzenama no atbildētājas /pers. B/ par labu
prasītājai.
No /pers. B/ par labu prasītājai piedzenami arī prasītājas samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 25,38 EUR, kas saskaņā ar Civilprocesa
likuma 39. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu ir izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, kā arī ar sludinājuma
ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otrajai daļai, tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma
labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums
izpildāms nekavējoties.
Ņemot vērā minēto, atbildētājiem nosakāms 60 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību daļēji.
Izbeigt starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību/nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, un /pers. B/, personas kods /personas
kods/, 2012. gada 15. martā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 2778.
Izlikt no dzīvojamajām telpām /adrese/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, kopā ar ģimenes locekļiem /pers. C/, personas kods /personas
kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, un citām personām – /pers. G/, personas kods /personas
kods/, ar visām viņiem piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Noraidīt prasību daļā par /pers. E/, personas kods /personas kods/, izlikšanu dzīvojamajām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās platības
ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas
numurs/, dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parādu 1041 EUR (viens tūkstotis četrdesmit viens euro)
par laiku no 2015. gada 1. februāra līdz 2020. gada martam (ieskaitot), līgumsodu 104,10 EUR (viens simts četri euro un 10 centi) par laiku no
2015. gada 1. marta līdz 2020. gada martam, valsts nodevu 177,65 EUR (viens simts septiņdesmit septiņi euro un 65 centi), un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 25,38 EUR (divdesmit pieci euro un 38 centi).
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods
/personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda 1041 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei.
Naudas summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, AS/konts/.
Noteikt atbildētājiem sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2021. gada
8. jūlija, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese S. Vikentjeva