Court dismissed VAT refund claim where taxpayer failed to submit corrected declarations after data mismatch notice.

Lietas Nr. A420432911

Lietas arhīva Nr. AA43-0486-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 29.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja U.Mihailova,

tiesneses I.Kaļiņina un S.Liniņa,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvēm Jūlijai Grigorjevai un Ingunai Maļcevai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada

30.decembra lēmuma Nr.22.4.6/70225 atcelšanu,

sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2012.gada

11.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk –

VID) ģenerāldirektora 2010.gada 30.decembra

lēmumu Nr.22.4.6/70225 (turpmāk – Lēmums) kā

administratīvā akta galīgo noformējumu SIA

/Nosaukums A/ papildu nomaksai budžetā noteikts

pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN)

8486,89 euro (Ls 5964,62) un nokavējuma nauda

4326,13 euro (Ls 3040,42), kā arī samazināts no

budžeta atmaksājamais PVN par 22 547,37 euro

(Ls 15 846,38). Lēmums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[1.1] SIA /Nosaukums A/, pamatojoties uz SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un

SIA /Nosaukums D/ vārda noformētajiem rēķiniem un pavadzīmēm, 2007.gada novembra –

decembra un 2008.gada janvāra PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitījusi 31 034,26 euro

(Ls 21811) (2007.gada novembrī 3069,05 euro (Ls 2156,94), decembrī 14 476,91 euro (Ls 10

174,43) un 2008.gada janvārī 13 488,30 euro (Ls 9479,63)).

[1.2] SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ amatpersonas noliedz

jebkādu saimnieciskās darbības veikšanu. Ja sabiedrību amatpersonas noliedz jebkādu

uzņēmējdarbības veikšanu un saimniecisko darījumu slēgšanu, nav iespējams, ka šīs sabiedrības

veica normālu saimniecisko darbību savā vārdā. Sabiedrību vārdā tika veikta nelikumīga faktiskajiem apstākļiem

neatbilstošu dokumentu noformēšana.

[1.3] Nav gūts apstiprinājums SIA /Nosaukums A/ deklarēto darījumu ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums

C/ un SIA /Nosaukums D/ faktiskajai esamībai un tādējādi minēto komercsabiedrību vārdā noformētie faktūrrēķini un

pavadzīme nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem. Līdz ar to saskaņā ar likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu ierobežotas SIA /Nosaukums A/ tiesības veikt priekšnodokļa

atskaitījumus par grāmatvedības reģistros iegrāmatotajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un

SIA /Nosaukums D/.

[1.4] Tā kā VID rīcībā esošie pierādījumi liecina par SIA /Nosaukums A/ darījumu ar SIA /Nosaukums B/,

SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ faktisko neesamību un komercsabiedrība VID neiesniedza precizētās PVN

deklarācijas par 2007.gada novembri – decembri un 2008.gada janvāri, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”

23.panta 5.1daļu un 29.panta otro daļu SIA /Nosaukums A/ papildu nomaksai budžetā noteikts PVN 8486,89 euro (Ls

5964,62) un nokavējuma nauda 4326,43 euro (Ls 3040,42), kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par

22 547,37 euro (Ls 15 846,38).

[2] SIA /Nosaukums A/ iesniedza

Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par

Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk

minētais.

[2.1] Nav saprotami bijušo partneru iesniegumi, kā arī to mērķis, ko viņi vēlas sasniegt, iesniedzot šādus

iesniegumus. Līdz līgumu parakstīšanai SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis /pers. E/

personīgi pārbaudīja personu apliecinošus dokumentus personām, kuras parakstīja visus līgumus. Uz līgumu

parakstīšanas brīdi nebija nekādu šaubu, ka /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ ir pilnvaroti slēgt līgumus ar SIA /Nosaukums

A/.

[2.2] VID, pieņemot 2010.gada 21.oktobra

lēmumu Nr.23.20.3/54744, pārkāpa likuma „Par

Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta ceturto daļu,

10.panta pirmās daļas 3., 5. un 11.punktu un likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 16.daļu,

pilnībā ignorēja Latvijas Republikas Satversmes 89.,

91. un 92.pantu, kā arī galvenos Administratīvā

procesa likuma principus.

[2.3] Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu

dienestu” 16.panta otro daļu VID Finanšu policijai

savā darbībā jāvadās un jāveic noziedzīgu

nodarījumu izmeklēšana Kriminālprocesa likuma

noteiktajā kārtībā.

[2.4] Vienas konfrontācijas sarīkošana ar

bijušajiem darījumu partneriem uzreiz atrisinātu

visus neskaidros jautājumus šajā nodokļu strīdā.

[2.5] VID 2010.gada 21.oktobra lēmumā

Nr.23.20.3/54744 nav norādīts, kādus

Administratīvā procesa likuma pantus pārkāpj /pers.

E/. Nekādu faktisko datu pārbaudi patiesības

noskaidrošanas nolūkā šajā nodokļu strīdā VID nav

veikusi. Tas nozīmē, ka visas tiesību normas, kuras

norādītas VID 2010.gada 21.oktobra lēmumā

Nr.23.20.3/54744 nevar būt par pierādījumiem

Lēmuma sastādīšanai.

[2.6] Katrā apstrīdēšanas līmenī pieaug pret

SIA /Nosaukums A/ pretenziju summa.

[2.7] Sastādot Lēmumu, pārkāpts Krimināllikuma

316.panta pirmā daļa un 319.pants, likuma „Par

Valsts ieņēmumu dienestu” 16.panta otrā daļa, kā arī

netika sarīkota konfrontācija saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 157. un 158.pantu un netika

noteikta grafoloģijas ekspertīze. Pārkāptas

Administratīvā procesa likuma 4.-14.1, 51., 52.panta,

55.panta otrās daļas, 150.panta pirmā daļas prasības.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada

11.septembra spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem

motīviem.

[3.1] Tiesa atzina, ka lietā pārbaudāms, vai VID

pamatoti nav atzinis darījumu esamību ar SIA

/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un

SIA /Nosaukums D/ un vai VID pamatoti

samazināja no budžeta atmaksājamo PVN 22 547,37

euro (Ls 15 846,38) apmērā un aprēķināja papildus

budžetā maksājamo PVN 8486,89 euro (Ls 5964,62)

apmērā un nokavējuma naudu 4326,13 euro (Ls

3040,42) apmērā.

[3.2] Tiesa, ievērojot to, ka pavadzīmes, rēķinus

un līgumus parakstījušās pieteicējas darījumu

partneru amatpersonas noliedza šādu dokumentu

parakstīšanu un savu saistību ar darījumiem un

attiecīgajiem uzņēmumiem, atzina, ka rēķini,

pamatojoties uz kuriem pieteicēja atskaitīja

priekšnodokli, pieņemšanas – nodošanas akti un

līgumi par noformētajiem darījumiem ar SIA

/Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/ un

SIA /Nosaukums B/ nepierāda darījumu faktisku

esamību, proti, nav iespējams, ka bez minēto

sabiedrību amatpersonu (/pers. F/, /pers. G/, /pers.

H/) gribas varētu notikt uzņēmumu saimnieciskā

darbība. Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā,

izmantojot SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/

un SIA /Nosaukums B/ rekvizītus, ir tikusi veikta

nelikumīga un faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša

darījumu dokumentāla noformēšana. Pat gadījumā,

ja pieteicēja ir saņēmusi kādus pakalpojumus vai

preces, tad konkrētajā gadījumā nav gūstama

pārliecība, ka šīs preces un pakalpojumus pieteicēja

saņēma no minētajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti

VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Ievērojot

minēto, secināms, ka pieteicēja ierakstus

grāmatvedības reģistros veikusi, izmantojot

nepatiesu informāciju saturošus rēķinus un

pavadzīmes.

[3.3] Tiesa secināja, ka papildus pieteicējas un

SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/ un SIA

/Nosaukums B/ darījumu faktisku neesamību pierāda

apstāklis, ka minētie uzņēmumi nav sasniedzami to

juridiskajās adresēs, jo VID sūtītā korespondence

atgriezta atpakaļ. Uzņēmumi no to dibināšanas brīža

nav snieguši gada pārskatus un PVN deklarācijas,

līdz ar to nav konstatējams, ka tie veic saimniecisko

darbību, kā arī nav konstatējama materiāltehniskā

bāze saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmumos

kā darbinieki reģistrēti to valdes locekļi, kas VID

snieguši paskaidrojumus, kuros norāda, ka neko

nezina par uzņēmumu saimniecisko darbību,

savukārt SIA /Nosaukums C/ reģistrēts vēl viens

darba ņēmējs, kuram nav tikusi aprēķināta darba

alga.

[3.4] Tiesas ieskatā, VID Lēmumā pamatoti

konstatējis, ka visi iepriekš minētie apstākļi liecina

par to, ka darījumi starp pieteicēju un

SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/ un SIA

/Nosaukums B/ faktiski nav notikuši un minēto

uzņēmumu rēķini un pavadzīmes nav atzīstami par

grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem un

nodokļu rēķiniem likuma „Par grāmatvedību” un

„Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē.

[3.5] Ievērojot to, ka nav konstatējama

konkrētajos rēķinos uzrādīto preču piegādes un

pakalpojumu sniegšanas darījumu faktiska esamība,

secināms, ka pieteicējai nepastāvēja likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktā noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli

Ls 21 811 apmērā.

[3.6] Tiesa atzina, ka, ievērojot to, ka pieteicēja

pēc paziņojuma par neatbilstībām saņemšanas

neiesniedza VID precizētas PVN deklarācijas

(iesniedza tikai paskaidrojumus) par 2007.gada

novembri, decembri un 2008.gada janvāri,

pieteicējai pamatoti papildus nomaksai budžetā tika

noteikts PVN Ls 5964,62 un nokavējuma nauda Ls

3040,42, kā arī samazināts no budžeta

atmaksājamais PVN par Ls 15 846,38.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada

11.septembra spriedumu SIA /Nosaukums A/ iesniedza

apelācijas sūdzību, kurā lūdza apmierināt

pieteikumu, norādot turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Tiesa ir nepareizi, neatbilstoši konkrētās lietas apstākļiem piemērojusi likumu normas, pārbaudot, vai

SIA /Nosaukums A/ darījumos ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums D/ ir ievēroti visi

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta priekšnoteikumi PVN priekšnodokļa

atskaitīšanai.

[4.2] Lēmums un tiesas spriedums, kas atzīst par tiesisku un pamatotu šādu VID lēmumu, ir pamatots

galvenokārt ar SIA /Nosaukums A/ negodprātīgu darījumu partneru SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums F/ un

SIA /Nosaukums D/ amatpersonu paskaidrojumiem.

[4.3] Lietā nav strīda par to, ka SIA /Nosaukums A/ darījumu partneri SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums F/

un SIA /Nosaukums D/, pēc VID un arī tiesas ieskatiem, saimnieciskajā darbībā ir pieļāvuši virkni normatīvo aktu

pārkāpumu, kas izriet no VID iesniegtajiem materiāliem.

[4.4] Lietā nav strīda par to, ka normālas saimnieciskās darbības ietvaros, SIA /Nosaukums A/, noslēdzot

darījumus ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums D/, ir veikusi visu iespējamo publiski

pieejamo valsts uzturēto datu bāzu ziņu pārbaudi, lai maksimāli pārliecinātos par darījumu partnera tiesībspēju un

rīcībspēju. SIA /Nosaukums A/ pirms lietas izskatīšanas tiesā vispār nebija nekādu iespēju iegūt vēl vairāk informācijas

par minētajiem darījumu partneriem, jo tādu nesniedz ne VID, ne kredītiestādes, ne arī citas valsts iestādes.

[4.5] VID nav sagādājis nevienu pierādījumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, kas apliecinātu to, ka

SIA /Nosaukums A/, iesaistoties darījumos ar darījumu partneriem SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums F/ un SIA

/Nosaukums D/, būtu pieļāvusi kādu pārkāpumu un varēja zināt, ka minēto darījumu partneru preču piegādes tiek veiktas

un pakalpojumi tiek sniegti, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

[4.6] Izvirzot privātpersonai prasības darījuma slēgšanas brīdī nokontrolēt rīcībspējīgu un tiesībspējīgu partneru

patiesos nodomus, to saimnieciskās darbības atbilstību Latvijas tiesību aktiem utml., valsts nostāda privātpersonu

nevienlīdzīgā situācijā, tādējādi ne vien nenodrošinot taisnīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, bet arī nepamatoti

deleģējot privātpersonai valsts kompetencē esošo kontroles funkciju.

[4.7] Trešās personas paskaidrojums tiek vērtēts kā primārais pierādīšanas līdzeklis VID lēmuma pamatošanā.

No visa minētā izriet, ka VID rīcībā nav pierādījumu Administratīvā procesa likuma izpratnē tam, ka SIA /Nosaukums

A/ būtu pārkāpusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.

[4.8] No konkrētās lietas materiāliem tāpat izriet, ka VID pieņēmumi nav pierādīti ar Administratīvā procesa

likumā atļautajiem pierādīšanas līdzekļiem. Tie balstās uz ziņām par citu personu negodprātīgu attieksmi pret nodokļu

maksāšanu, un starp šīm ziņām un SIA /Nosaukums A/ tiesībām atskaitīt priekšnodokli nav cēloniskā sakara.

[5] VID paskaidrojumā par SIA /Nosaukums A/ apelācijas

sūdzību atzina to par nepamatotu, pamatojoties uz

jau sniegtajiem paskaidrojumiem un turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[5.1] Nodokļu maksātājam ir brīvas izvēles iespējas izvēlēties darījumu partneri. Līdz ar

to tam ir jāvērtē, kādus riska elementus ietver darījums, kurā tas iesaistās. Ja darījuma partnera

identitāte ir būtiska kādu tiesību iegūšanai (tai skaitā PVN priekšnodokļa atskaitīšanai), paša

darījuma partnera izvēlē ir – vai pārbaudīt šo svarīgo apstākli, vai uzņemties risku un

nepārbaudīt. Konkrētajā gadījumā SIA /Nosaukums A/ atbildība izriet no paša uzņēmuma rīcības par

likumdošanas prasībām neatbilstošu dokumentu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros.

[5.2] Augstākā tiesa ir atzinusi, ka VID iegūtais darījumu partneru amatpersonu

paskaidrojums ir atzīstams par tiesiski iegūtu pierādījumu. Turklāt šādu pierādījumu VID var

izmantot, lai apliecinātu pretējo, proti, ka darījumu partneris nav sniedzis pakalpojumu, par ko

izrakstīts rēķins (sk. 2006.gada 16.maija spriedumu lietā Nr.SKA-202/2006).

[6] Tiesas sēdē VID pārstāves apelācijas sūdzību

neatzina. Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi

neieradās un lūdza izskatīt lietu bez pieteicējas

pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē nopratināti liecinieki /pers. O/, /pers.

F/, /pers. P/ un /pers. G/.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un

noklausījusies VID pārstāvju paskaidrojumus,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas

apelācijas sūdzība ir nepamatota un ka pieteikums ir

noraidāms.

[8] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka VID

reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa

deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās

nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām

personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās

nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem

savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai,

kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai,

kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti

iekšzemē.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka

atbilstoši likuma jēgai, skatot likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktu kopsakarā ar 1.panta 9.punktu un 8.pantu,

priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši

nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas

atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm.

Tas nozīmē, ka, pirmkārt, jākonstatē, vai darījums

vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt

priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti

atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī

faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan

juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam

jāatbilst faktiski notikušam darījumam (sk. arī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2009.gada 23.aprīļa sprieduma Nr.SKA?53/2009

8.punktu).

Judikatūrā (sk. arī Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2013.gada

10.septembra spriedumā Nr.SKA-12/2013) secināts,

lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir

jākonstatē viens no šādiem apstākļiem:

1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces

reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai

dokumenti);

2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo

uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā

izmantošanā;

3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta

darījumā ar fiktīvo uzņēmumu. Pierādījumus par to,

ka ar lielu ticamību pastāv kāds no minētajiem

apstākļiem, jāiesniedz VID, bet tos jāatspēko

pieteicējai.

Pieteicēja PVN deklarācijās par 2007.gada

novembri, decembri un 2008.gada janvāri norādījusi

darījumus ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums

C/ un SIA /Nosaukums D/.

Līdz ar to apgabaltiesa sākotnēji pārbauda, vai

pieteicējas un SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums

C/ un SIA /Nosaukums D/ darījumi faktiski ir

notikuši.

[9] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA

/Nosaukums C/ apgabaltiesa konstatē turpmāk

minēto.

Atbilstoši noformētajiem grāmatvedības

dokumentiem SIA /Nosaukums C/ ir veikusi SIA

/Nosaukums A/ preču piegādi un 2007.gada

21.novembrī piegādājusi nerūsējošas caurules un

2008.gada 15.janvārī –urbšanas katlus.

SIA /Nosaukums C/ amatpersona /pers. G/

2010.gada 15.jūnijā VID sniegtajā paskaidrojumā

norādīja, ka par uzņēmuma SIA /Nosaukums F/

darbību neko nezina un nekad uzņēmumā nav

strādājis, nav saņēmis atalgojumu (lietas 1.sējuma

226.lapa).

/pers. G/ arī Administratīvās apgabaltiesas tiesas

sēdē liecināja, ka par uzņēmumu SIA /Nosaukums

C/ viņš uzzinājis no Finanšu policijas. Ļoti sen viņu

izsauca uz Finanšu policiju, kur viņš sniedza

paskaidrojumus un deva paraksta paraugus. Viņš no

SIA /Nosaukums C/ norēķinu konta 2008.gada

11.februārī, 15.februārī 19.februārī nav noņēmis

attiecīgi Ls 1700, Ls 26 000, Ls 12 350. Par šādām

summām neko nav dzirdējis. Kādu brīdi viņam bija

pazuduši dokumenti, kuri vēlāk atradās pie brāļa

/pers. O/. Liecinieks nezināja, vai brālis varēja aiziet

uz pastu ar viņa pasi un izņemt naudu. Viņi abi ar

brāli ir līdzīgi. Liecinieks norādīja, ka uztur tos

pašus paskaidrojumus, ko sniedza VID Finanšu

policijai. Liecinieks neatcerējās, vai brālis liecinieku

lūdzis parakstīt kādus dokumentus, pilnvaras, jo tajā

laikā ļoti daudz lietojis alkoholu. Lieciniekam nav

informācijas, ka brālis nodarbotos ar

uzņēmējdarbību.

Apgabaltiesa nopratināja liecinieku /pers. O/, uz

kuru paskaidrojumos norādīja /pers. G/.

Apgabaltiesa arī konstatēja, ka /pers. O/ no

2007.gada 7.jūnija līdz 2008.gada 8.janvārim bija

SIA /Nosaukums G/ amatpersona un no lietai

pievienotajiem SIA /Nosaukums B/,

SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ bankas

kontu izrakstiem izriet, ka visas trīs pieteicējas

darījumu partneres ir saņēmušas naudas

pārskaitījumus no SIA/Nosaukums G/.

Liecinieks /pers. O/, noklausoties tiesas citēto no

/pers. G/ paskaidrojumiem, kuros /pers. G/ norādījis,

ka par SIA /Nosaukums C/ neko nezina, šādā

uzņēmumā nav strādājis, ka sīkākus paskaidrojumus

par konkrēto uzņēmumu varētu sniegt viņa brālis

/pers. O/, liecināja, ka par konkrēto uzņēmumu neko

nezina. VID no viņa tika ņemti paraksta paraugi

saistībā ar SIA /Nosaukums G/ un tika pierādīts, ka

viņam ar uzņēmumu SIA /Nosaukums G/ nebija

nekādas saistības. Par uzņēmuma atvēršanu viņam

samaksāja naudu. Tās personas, kas lūdza atvērt

uzņēmumu, norādījušas, ka uzņēmums pēc tam tiks

pārdots tālāk un ka nekādas darbības ar uzņēmumu

netiks veiktas. Uzņēmumu viņam lūdza atvērt divi

vīrieši –/vārds/ un vīrietis, kura vārdu liecinieks

neatcerējās. Liecinieks norādīja, ka /pers. G/ ir viņa

brālis, savukārt /pers. F/ viņš pazīst ļoti daudzus

gadus. Liecinieks liecināja, ka nepazīst /pers. S/

un /pers. P/ (persona, kura no SIA /Nosaukums B/

konta noņēmusi naudu). Par SIA /Nosaukums G/

pārskaitījumiem SIA /Nosaukums C/, SIA

/Nosaukums D/, SIA /Nosaukums B/ neko nezina.

Pārbaudot SIA /Nosaukums C/ naudas apriti

valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” PNS kontā,

apgabaltiesa konstatē, ka kontā ieskaitītā nauda

konsekventi tika izņemta skaidrā naudā, īsā laikā pēc

naudas ieskaitīšanas kontā un kontā ieskaitīto

summu apmērā. Personu, kura izņēmusi naudu,

uzrādījusi /pers. G/ personu apliecinošu

dokumentu. /pers. G/ noliedza, ka viņš naudu ir

izņēmis no konta.

No minētā apgabaltiesa secina, ka SIA

/Nosaukums C/ reālu saimniecisko darbību neveica.

No lietas materiāliem un VID paskaidrojumiem

apgabaltiesa nekonstatē, ka VID, veicot

apsekošanas, būtu konstatējusi un atzinusi, ka

faktiski preču piegāde no SIA /Nosaukums C/ ir

veikta.

Pamatojoties uz minēto atzīstams, ka lietā nav

konstatējams, ka pieteicēja varēja saņemt un ir

saņēmusi preču piegādes no SIA /Nosaukums C/, jo

SIA /Nosaukums C/ komercdarbība ir fiktīva.

No lietā esošajiem pierādījumiem apgabaltiesa

secina, ka SIA /Nosaukums C/ amatpersonas ir

noliegušas faktisku darījumu esamību. Lietā nav

konstatējams, ka kāda trešā persona pieteicējai būtu

nodrošinājusi preču piegādi SIA /Nosaukums C/

vārdā, bet no cita piegādātāja vai ar citu starpnieku.

No SIA /Nosaukums C/ kontu izrakstiem nav

konstatējams, ka SIA /Nosaukums C/ būtu daļu

naudas izmantojusi preču iepirkšanai, jo to izņēmusi

neidentificējama persona (/pers. G/ naudas

izņemšanas faktu noliedza).

Tādējādi pieteicēja fiziski nevarēja saņemt

konkrētās preces no SIA /Nosaukums C/. Attiecīgi

pieteicēja nevarēja nezināt, ka SIA /Nosaukums C/

preces nav piegādājusi un ka pieteicējas SIA

/Nosaukums C/ pārskaitītā nauda netika izmantota

preču iegādei. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa

secina, ka pieteicējas amatpersonas zināja, ka

darījumi ar SIA /Nosaukums C/ ir noformēti fiktīvi

un saistīti ar krāpšanu PVN jomā.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicējai pamatoti papildus nomaksai budžetā

aprēķināts PVN par darījumiem ar SIA /Nosaukums

C/.

[10] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar

SIA /Nosaukums D/ apgabaltiesa konstatē turpmāk

minēto.

Atbilstoši noformētajiem grāmatvedības

dokumentiem SIA /Nosaukums D/ ir veikusi SIA

/Nosaukums A/ preču piegādi 2007.gada 2.decembrī

un 10.decembrī.

SIA /Nosaukums D/ amatpersona /pers. H/

(pilnvaru termiņš no 2007.gada 15.novembra līdz

2008.gada 24.janvārim) 2010.gada 28.maijā VID

Finanšu policijas pārvaldē sniegtajā paskaidrojumā

norādīja, ka par šo komercsabiedrību neko nezina,

komercsabiedrību nav reģistrējis, nav veicis

saimniecisko darbību komercsabiedrības vārdā.

/pers. H/ nav informēts par komercsabiedrības

juridisko adresi, darbinieku skaitu, grāmatvedības

uzskaites veikšanas kārtību, darba organizāciju,

preču piegādātājiem un pircējiem. /pers. H/ nav

zināms, kurš pieprasīja un izņēma VID preču

pavadzīmes-rēķinus, nav parakstījis un iesniedzis

deklarācijas un pārskatus VID. /pers. H/ noliedz

visus /Nosaukums D/ darījumus, tai skaitā darījumus

ar SIA /Nosaukums A/.

Lietas izskatīšanas laikā /pers. H/ miris, līdz ar to

tiesas rīcībā ir tikai viņa paskaidrojums VID.

Pārbaudot SIA /Nosaukums D/ naudas apriti

valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” PNS kontā,

apgabaltiesa konstatē, ka kontā ieskaitītā nauda

konsekventi tika izņemta skaidrā naudā, īsā laikā pēc

naudas ieskaitīšanas kontā un kontā ieskaitīto

summu apmērā. Apgabaltiesai neizdevās saņemt

personas, kura izņēmusi naudu no SIA /Nosaukums

D/ konta, – /pers. U/ liecības, jo /pers. U/ deklarētajā

dzīvesvietā korespondenci nesaņem, viņai Latvijas

Republikā nav legālu ienākumu un viņa Latvijas

Republikā nesaņem sociālās apdrošināšanas

maksājumus.

No lietā esošajiem materiāliem apgabaltiesa

secina, ka SIA /Nosaukums D/ reālu saimniecisko

darbību neveica. No lietas materiāliem un VID

paskaidrojumiem apgabaltiesa nekonstatē, ka VID,

veicot apsekošanas, būtu konstatējusi un atzinusi, ka

faktiski preču piegāde no SIA /Nosaukums D/ ir

veikta.

Pamatojoties uz minēto, atzīstams, ka lietā nav

konstatējams, ka pieteicēja varēja saņemt un ir

saņēmusi preču piegādes no SIA /Nosaukums D/, jo

SIA /Nosaukums D/ komercdarbība ir fiktīva.

No lietā esošajiem pierādījumiem apgabaltiesa

secina, ka SIA /Nosaukums D/ amatpersona ir

noliegusi faktisku darījumu esamību. Lietā nav

konstatējams, ka kāda trešā persona pieteicējai būtu

nodrošinājusi preču piegādi SIA /Nosaukums D/

vārdā, bet no cita piegādātāja vai ar citu starpnieku.

No SIA /Nosaukums D/ kontu izrakstiem nav

konstatējams, ka SIA /Nosaukums D/ būtu daļu

naudas izmantojusi preču iepirkšanai.

Tādējādi pieteicēja fiziski nevarēja saņemt

konkrētās preces no SIA /Nosaukums D/. Attiecīgi

pieteicēja nevarēja nezināt, ka SIA /Nosaukums D/

preces nav piegādājusi un ka pieteicējas SIA

/Nosaukums D/ pārskaitītā nauda netika izmantota

preču iegādei. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa

secina, ka pieteicējas amatpersonas zināja, ka

darījumi ar SIA /Nosaukums D/ ir noformēti fiktīvi

un saistīti ar krāpšanu PVN jomā.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicējai pamatoti papildus nomaksai budžetā

aprēķināts PVN par darījumiem ar SIA /Nosaukums

D/.

[11] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar

SIA /Nosaukums B/ apgabaltiesa konstatē turpmāk

minēto.

Atbilstoši noformētajiem grāmatvedības

dokumentiem SIA /Nosaukums B/ laikā no

2007.gada novembra līdz 2008.gada janvārim ir

sniegusi SIA /Nosaukums A/ pakalpojumus – ārējo

ūdensvadu un kanalizācijas tīklu projektu, iekšējo

elektrotīklu projektu, ārējo elektrotīklu projektu

izstrādāšana.

SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. F/

(pilnvaru termiņš no 2007.gada 10.jūlija) 2010.gada

17.februārī VID Finanšu policijas pārvaldē sniegtajā

paskaidrojumā norādīja, ka par komercsabiedrības

amatpersonu kļuva pēc trešās personas lūguma, tās

vārdā nav veicis nekādus darījumus un nevienu nav

pilnvarojis rīkoties savā vārdā. /pers. F/ nav

informēts par SIA /Nosaukums B/ grāmatvedības

uzskaites veikšanas kārtību, darbinieku skaitu, darba

organizāciju, preču piegādātājiem un pircējiem.

/pers. F/ nav zināms, kurš noformēja darījumu

dokumentus un noslēdza līgumus ar darījumu

partneriem. /pers. F/ nav pieprasījis un saņēmis VID

preču pavadzīmes-rēķinus, nav parakstījis un

iesniedzis deklarācijas un pārskatus VID. /pers. F/

noliedz visus SIA /Nosaukums B/ darījumus, tai

skaitā, darījumus ar SIA /Nosaukums A/

/pers. F/, sniedzot liecības VID Finanšu policijas

pārvaldē, norādīja, ka par SIA /Nosaukums B/

amatpersonu kļuvis pēc /vārds/ lūguma. /vārds/

pateica, ka viņam nekas nebūs jādara šajā

uzņēmumā, ka visas lietas kārtos ārzemnieks, kurš

grib pirkt uzņēmumu, bet nevar to noformēt uz sevi.

Toreiz, kad /vārds//pers. F/ piedāvāja kļūt par

SIA /Nosaukums B/ amatpersonu, viņš bija kopā

ar /pers. O/ un vīrieti vārdā Sergejs. Pēc /vārds/

norādījuma un kopā ar viņu /pers. F/ gājis pie notāra,

kur apliecinājis paraksta paraugu. Kopā gājis atvērt

kontus. Naudu no SIA /Nosaukums B/ kontiem

/pers. F/ nav noņēmis. Pie /vārds/ redzējis SIA

/Nosaukums B/ zīmogu un ar šo uzņēmumu saistītus

dokumentus. Pēc /vārds/ lūguma /pers. F/ parakstījis

kaut kādas lapas līdzīgas bankas čekiem. /pers. F/

SIA /Nosaukums B/ saimniecisko darbību nav veicis

un nevienu apzināti uz to nav pilnvarojis.

Liecinieks /pers. F/ apgabaltiesas tiesas sēdē

liecināja, ka viņš 2007.gadā ieņēma amatu SIA

/Nosaukums B/. Darbību uzņēmumā neveica.

Sākumā saņēma 100 latus. Lieciniekam atmiņā

palicis vārds /vārds/. Šis puisis bijis aptuveni 25

gadus vecs, un visas lietas viņš kārtojis tieši ar šo

puisi. Abi kopā gājuši pie notāra, uz banku.

Liecinieks neatcerējās, vai abi kopā ar /vārds/ gāja

arī uz Uzņēmumu reģistru. Abi ar /vārds/ bijuši

Parex bankā un vēl kādā bankā, kuras nosaukumu

neatcerējās. /vārds/ viņam paskaidroja, ka viņš ir

ārzemnieks, tāpēc uzņēmumu uz sava vārda nevar

atvērt, kā arī piesolīja dažādus labumus. Taču pēc

tam liecinieks vairs neredzēja ne jaunekli, ne

uzņēmuma dokumentus. Liecinieks norādīja, ka, cik

viņš atceras, nevienu pilnvaru viņš nav parakstījis.

Liecinieks norādīja, ka šīs lietas 1.sējuma 113.lapā

esošajā dokumentā paraksts nav viņa. Pēc

uzņēmuma saimnieciskās darbības uzsākšanas

viņam bija jāparaksta vēl kādi dokumenti, un viņš

parakstīja līgumu par remontdarbiem un līguma

summa bijusi aptuveni 6000 latu. Liecinieks nepazīst

/pers. S/. Liecinieks paskaidroja, ka prokuratūrā

viņam uzrādītas personu fotogrāfijas, kurās viņš

atpazinis /vārds/ (/pers.AA/). Liecinieks nepazīst

/pers. P/ (persona, kura no SIA /Nosaukums B/

konta izņēma naudu). Liecinieks norādīja, ka tikai

pēc tam sapratis, ka ir rīkojies nepareizi, taču tad jau

bijis par vēlu. Naudas izņemšanai Latvijas Pastā

nekādas pilnvaras nav devis.

/pers. AA/ (/vārds/), sniedzot liecības VID

Finanšu policijas pārvaldē, noliedza saistību ar

SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums B/ un

SIA /Nosaukums D/ viņam nav zināmas. Viņš nekad

nav organizējis šo uzņēmumu saimniecisko

darbību. /pers. O/ viņš nepazīst.

Pārbaudot SIA /Nosaukums B/ naudas apriti

valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” PNS kontā,

apgabaltiesa konstatē, ka kontā ieskaitītā nauda

konsekventi tika izņemta skaidrā naudā, īsā laikā pēc

naudas ieskaitīšanas kontā un kontā ieskaitīto

summu apmērā. Persona, kura izņēmusi naudu, ir

/pers. P/.

Liecinieks/pers. P/ apgabaltiesas tiesas sēdē

liecināja, ka liecības sniedzis arī Finanšu policijai.

Liecinieks paskaidroja, ka pastaigas laikā pie viņa

pienācis vīrietis un piedāvājis izņemt pasta

sūtījumus. Par šādu darbu vīrietis piedāvājis maksāt

nelielu naudas summu, taču precīzu summu

liecinieks vairs neatcerējās, jo tas bija sen. Tajā laikā

viņš bijis bez darba, turklāt šis cilvēks norādījis, ka

lieciniekam būs jādarbojas kā kurjeram. Liecinieks

neatcerējās, vai viņam tika izsniegta pilnvara, taču

droši vien, ka pilnvara bija, ja jau pastā viņam

izsniedza naudu. Kaut kādu dokumentu viņš esot

parakstījis, taču vairs neatceras kādu. Viņš izņēmis

sūtījumus un atdevis tos vīrietim, par šo

pakalpojumu saņemot nelielu naudas summu.

Liecinieks neatcerējās tā cilvēka vārdu, kuram naudu

atdeva. Šis vīrietis atbrauca ar automašīnu, bet

mašīnas marku neatcerējās. Kad bija nepieciešams

izņemt naudu, vīrietis zvanījis lieciniekam, un

liecinieks devies uz Purvciemu, jo pats dzīvojot

netālu, proti, Pļavniekos. Izņemto naudu atdevis

vīrietim. Finanšu policijā uzskatīja, ka naudu viņš

izņēmis savām vajadzībām. Liecinieks norādīja, ka

šādām darbībām piekritis aiz savas muļķības, proti,

tajā laikā viņš nav uzskatījis, ka veic kaut ko

pretlikumīgu, proti, naudu noņēma un pēc tam

atdeva, naudu nepaturēja sev. Naudu, iespējams,

noņēmis 10 reizes, bet varbūt arī vairāk.

No minētā secināms, ka SIA /Nosaukums B/

reālu saimniecisko darbību neveica. Lietā nav

konstatējams, ka SIA /Nosaukums B/ varēja sniegt

pieteicējai pakalpojumus, jo SIA /Nosaukums B/

komercdarbība ir fiktīva.

No lietā esošajiem pierādījumiem apgabaltiesa

secina, ka SIA /Nosaukums B/ amatpersona ir

noliegusi faktisku darījumu esamību. Lietā nav

konstatējams, ka kāda trešā persona pieteicējai būtu

nodrošinājusi pakalpojumu sniegšanu SIA

/Nosaukums B/ vārdā. No SIA /Nosaukums B/ kontu

izrakstiem nav konstatējams, ka SIA /Nosaukums B/

būtu daļu naudas izmantojusi ar pakalpojumu

sniegšanu saistītu preču iepirkšanai vai

apakšuzņēmēju pakalpojumu saņemšanai.

Tādējādi SIA /Nosaukums B/ fiziski nevarēja

sniegt pieteicējai konkrēto projektu izstrādāšanas

pakalpojumus. Attiecīgi pieteicēja nevarēja nezināt,

ka SIA /Nosaukums B/ pakalpojumus nav sniegusi

un ka pieteicējas SIA /Nosaukums B/ pārskaitītā

nauda netika izmantota ar pakalpojuma sniegšanu

saistītiem izdevumiem. Pamatojoties uz minēto,

apgabaltiesa secina, ka pieteicējas amatpersonas

zināja, ka darījumi ar SIA /Nosaukums B/ ir

noformēti fiktīvi un saistīti ar krāpšanu PVN jomā.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicējai pamatoti papildus nomaksai budžetā

aprēķināts PVN par darījumiem ar SIA /Nosaukums

B/.

[12] Likuma „Par nodokļiem un nodevām”

23.panta piektajā prim daļā noteikts, ka datu

atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no

normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa.

Datu atbilstības pārbaudes laikā nodokļu vai

informatīvajā deklarācijā, konstatējot neatbilstības

starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un

nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju,

nodokļu administrācija par to informē nodokļu

maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām

neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no

paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt nodokļu

administrācijai nodokļu deklarācijas vai

informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto

neatbilstību pamatotu izskaidrojumu.

Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav

novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu

administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības

pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo

vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu

budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību

starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības

izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un

aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta

otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no

deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz

šā lēmuma pieņemšanas dienai.

Minētā likuma 29.panta otrā daļa paredz, ka par

nodokļu un nodevu maksājumu samaksas termiņa

nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta

nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā

pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu,

ja konkrētā nodokļu likumā nav noteikti citi

nokavējuma naudas apmēri.

Ievērojot to, ka apgabaltiesa atzina, ka

pieteicējas darījumi ar SIA /Nosaukums D/, SIA

/Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/ nav notikuši,

apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējai bija pienākums

iesniegt VID precizētas PVN deklarācijas par

2007.gada novembri, decembri un 2008.gada

janvāri. Tā kā pieteicēja pēc paziņojuma par

neatbilstībām saņemšanas neiesniedza VID

precizētas PVN deklarācijas neiesniedza,

apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai pamatoti papildus

nomaksai budžetā tika noteikts PVN Ls 5964,62

(8486,89 euro) un nokavējuma nauda Ls 3040,42

(4326,13 euro), kā arī samazināts no budžeta

atmaksājamais PVN par Ls 15 846,38 (22 547,37

euro).

[13] Apgabaltiesa nekonstatē procesuālus

pārkāpumus Lēmuma pieņemšanā. Administratīvajā

procesā iestādē nav pamata piemērot

Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma normas.

[14] Apgabaltiesa uzskata, ka Lēmums ir tiesisks

un pamatots un ka pieteicējas pieteikums par

Lēmuma atcelšanu ir noraidāms.

[15] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas

spriedums ir pamatā pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 30.decembra

lēmuma Nr.22.4.6/70225 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamentā viena mēneša

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente U.Mihailova

Tiesneses I.Kaļiņina

S.Liniņa