Court convicted defendant of minor bodily harm and imposed partial compensation for moral damage.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing minor bodily harm and sentenced him to 140 hours of compulsory labor. While the defendant admitted guilt and the court acknowledged the victim's injuries, it rejected the full claim for moral damages requested by the victim. The court determined that the requested compensation was disproportionate to the nature of the offense and established a lower, partial award based on judicial practice.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likums 352. pants: The court may partially award moral damages when the victim's claim is disproportionate to the severity of the intentional minor bodily harm committed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11210046813
Lietas arhīva Nr. K16-0064-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2014.gada 20.februārī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis V.Čeraps
ar sekretāri A.Grīnbergu
piedaloties prokuroram S.Lazovskai
apsūdzētajam /pers. D/
cietušajam /pers. E/
cietušā pārstāvim /pers. F/
2014.gada 18.-20.februārī Brīvības ielā 126 atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. D/, /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 130.panta otrās daļas,
Tiesas sēdē tiesa, konstatēja:
Aprakstošā daļa
/pers. D/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus, un proti:
2013.gada 3.maijā laika posmā no plkst.09.00 līdz 10.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, SIA /Nosaukums/
teritorijā Mežrūpnieku ielā 6A, /pers. D/, pēc savstarpējām nesaskaņām remontdarbu laikā, dusmu vadīts, tīši iesita /pers. E/ vienu
reizi ar dūri pa seju, pēc kā, pielietojot fizisku spēku, piespieda /pers. E/ pie automašīnas aizsarg borta.
/pers. D/ noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam /pers. E/ tika nodarīti miesas bojājumi-trula galvas trauma-ādas nobrāzumi uz sejas,
asinsizplūdums apakšlūpas labā pusē, labās puses divu priekšzobu traumatisks kustīgums, devitalizācija, galvas smadzeņu
satricinājums, kas kopumā ņemot pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgu veselības
traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai.
Tādējādi /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminēta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi.
Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādā SIA „Baltijas koku eksports” par šoferi. Pārinieks uz tās pašas automašīnas bija
/pers. E/. 2013.gada 3.maijā automašīna atradās remontā. Tika aizrādījis, ka /pers. E/ neseko automašīnas tehniskajam stāvoklim.
Cietušais lietā uz viņa aizrādījumu atbildēja necenzētiem vārdiem, izkāpa no kabīnes un sāka vicināt dūrēs, vienā rokā tas turēja
skrūvgriezi. Cietušā uzvedība viņu sadusmoja, kā rezultātā ar kreisās rokas dūri iesita cietušajam pa kreisās puses vaigu, no
saņemtā sitiena tas pietupās, pacēla cietušo un piespieda viņu pie automašīnas aizsarg borta, lai tas vairāk neuzbruktu un
nepretotos. Sita tikai vienu reizi, cietušais uz zemes nebija nokritis, kā arī samaņu zaudējis nebija. Pēc kā cietušais aizgāja. Rokā bija
uzvilkts darba cimds ar pumpiņām. Iespējams no tā arī radās nobrāzumi uz sejas. Kaitējuma kompensāciju 937,90 euro apmērā atzīst
pilnīgi. Morālā kaitējuma kompensāciju 2000 euro apmērā neatzīst. No darba cietušajam nācās aiziet tikai paša rīcības dēļ, bet ne
sakarā ar viņam nodarītajiem miesas bojājumiem. Vienoties ar cietušo par kaitējuma atlīdzību sakarā ar nodarītajiem miesas
bojājumiem nebija iespējams, jo viņš kontaktēties nevēlējās, uz telefona zvaniem atbildēja sieviete. Noslēgt izlīgumu Valsts probācijas
dienestā cietušais nevēlējās. Lūdz prasību par morālā kaitējuma kompensāciju noraidīt.
Cietušais lietā /pers. E/ tiesas izmeklēšanas gaitā sniedza pretrunīgas liecības, tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētais viņam izdarījis 7
septiņus sitienus, pa seju ne mazāk kā 4-5 sitienus, pēc kā zaudējis samaņu un nokritis, pēc tam saņēmis vēl sitienus pa ķermeni,
cik, pateikt nevar. Pēc visa notikušā devās uz Jēkabpils slimnīcu, kur tika konstatēti miesas bojājumi, pēc tam griezās policijā un
uzrakstīja iesniegumu par nodarītajiem miesas bojājumiem. Uzreiz tika informējis darba devēju par notikušo. Tika noformēta
Darbnespējas lapa. Nevarēja pildīt darba pienākumus. Tika traumēti labās puses divi zobi, nobrāzta seja un tika konstatēts smadzeņu
satricinājums.
Lūdz piedzīt no vainīgā materiālo kompensāciju 937,90 euro apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju 2000 euro apmērā.
Apsūdzētais netika atvainojies, no izlīguma noslēgšanas izvairījās. Ar apsūdzēto telefoniski kontaktējās dzīvesbiedre. Mantiskais
kaitējums nav atlīdzināts.
Liecinieces /pers. I/ liecības nav analizējamas, jo viņa noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī klāt nebija.
Liecinieks (eksperts) lietā /pers. J/ konkrēti noteikt izdarīto sitienu skaitu nevar pateikt. Varēja būt vairāki sitieni, varēja būt tikai viens
sitiens pa cietušā sejas labo pusi, kas varēja radīt zobu traumas, ādas nobrāzumus uz sejas, asins izplūdumus un galvas smadzeņu
satricinājumu. Ja sitiens bija izdarīts ar darba cimdu ar pumpiņām, tad cimdam, slīdot pa sejas labo pusi, varēja rasties nobrāzumi,
kas tika konstatēti medicīnas iestādē. Asinis varēja rasties no lūpas un citu asinsvadu traumatiska bojājuma. Miesas bojājumi
pieskaitāmi pie viegliem miesa bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai. Savu iepriekš
sniegto atzinumu un iepriekš sniegtās liecības uztur.
Apsūdzētā, cietušā un liecinieku liecības ir audioierakstā, kas tiek pievienots tiesas sēdes protokolam, sīkāks liecību apraksts tiesas
spriedumā nav nepieciešams.
Tiesa atzīst, ka bez savas vainas atzīšanas, apsūdzētā vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar
visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, neatkarīgi no izdarīto sitienu skaita.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ir kvalificēts
pareizi.
Nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību,
atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, Krimināllikuma 130.panta otrā daļa pieskaitāma pie mazāk smagiem noziegumiem,
kur brīvības atņemšanas sods paredzēts uz laiku ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem.
Krimināllikuma 130.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem, kā arī īslaicīgu brīvības atņemšanu,
vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā atbildību mīkstinošu atbildību tiesa atzīst, ka apsūdzētais savu
vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnīgi, izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, tiesa atbildību pastiprinošus apstākļus nesaskatīja.
Apsūdzētais agrāk sodīts, sodāmība dzēsta (lietas 54.-55.lapa), precējies, nodarbināts, no darbavietas raksturojas pozitīvi
(lietas 32.lapa).
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam var piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu un piemērot sodu piespiedu darba veidā,
viņš ir darbspējīgs.
Krimināllikuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai
nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš,
veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez
atlīdzības.
Krimināllikuma 35.panta pirmā daļa nosaka, ka Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura vainīga
noziedzīga izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot
priekšrakstu par sodu.
Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir: aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus
un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. E/ pieteiktā kaitējuma kompensācija 937,90 euro apmērā ir apmierināma pilnīgi, ko atzina apsūdzētais
un parakstījās tiesas sēdes protokolā.
Attiecībā par morālā aizskāruma summu 2000 euro apmērā piedziņu, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.
Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā
nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums) dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var
vainot.
Otrā daļa nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā
nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc
sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Trešā daļa nosaka, ja šā panta otrajā daļa minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību,
veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas
darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.
Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret veselību, tāpēc morālā kaitējuma esamība
nav jāpierāda. Morālā kaitējuma apmēru nosaka tiesa.
Tiesa nevar atzīt par morālu kaitējumu cietušā atsauksmes uz to, ka ir cietis viņa izskats. Zobi ir salaboti, par to labošanu un ar to
saistītajiem izdevumiem no vainīgā tiek piedzīta materiālā zaudējuma kompensācija, ko atzīst apsūdzētais.
Ti esa nevar atzīt par morālo aizskārumu to, ka viņam tika nodarīts morāls aizskārums par izmeklēšanas procesu, radīta
beztiesiskuma sajūta, nepieciešamība sūdzēties, tika apmelots, izsekots kopā ar ģimeni un mazgadīgu bērnu, zaudējis darbu, tika
draudēts.
Tiesa atzīst, ka neviens no šiem argumentiem krimināllietas ietvaros nav pierādīts. Visas pirmstiesas izmeklēšanas darbības tika
veiktas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām. Uz visiem /pers. E/ iesniegumiem atbildes tika sniegtas likumdošanā noteiktos
termiņos. Ar tiesisko un juridisko palīdzību viņš tika nodrošināts ar pilnvarotās personas /pers. F/ palīdzību, kura ir rīcībspējīga fiziska
persona (lietas 43.lapa), pirms kriminālprocesa uzsākšanas cietušajam un viņa pārstāvim bija iespēja iepazīties un saņemt
informāciju par procesa virzību.
Pieteikt lūgumus, sniegt sūdzības par amatpersonu rīcību ir tiesības jebkurai rīcībspējīgai personai, kas nav uzskatāms par kādas
personas tiesību aizskārumu un līdz ar to personai tiek nodarīts morāls kaitējums.
Attiecībā par darba zaudējumu un detektīvdarbības pakalpojumiem, ko izmantoja SIA „/nosaukums/”, ar krimināllietu par nodarītajiem
miesas bojājumiem nav saistīts un nav skatāms krimināllietas ietvaros. /pers. E/ kā prasītājs civillietā, pirms civillietas izskatīšanas,
atteicās no prasības par atjaunošanu darbā.
Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.
Tiesas ieskatā par pamatojumu atteikties no prasības bija tas, ka viņš izmantodams darbnespējas lapu, tajā pašā laikā strādāja citā
darbā un saņēma atalgojumu.
Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. E/ pieteiktā materiālā kompensācija ir apmierināma pilnīgi, kas pierādīta ar lietai pievienotajiem
maksājumu dokumentiem (lietas 46.-48.,87.-88.lapa).
Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. E/ pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzību ir apmierināms tikai daļēji.
Tiesa morālā kaitējuma kompensācijas apmēru izvērtē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu un tā izpratnē, noziedzīgā
nodarījuma raksturu un smagumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, ievērojot samērīguma principu. Morālā kaitējuma
kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.
Cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi ar īslaicīgu veselības satricinājumu, kas turpmāk cietušajam netraucē veikt fizisku darbu,
viņam nav radīti tādi miesas bojājumi, kas liegtu viņam strādāt pēc iegūtajām profesijām, būtu gūti tādi miesas bojājumi un
sakropļojumi, kas traucētu viņa pārvietošanos un iespaidotu viņa turpmāko veselības stāvokli, ko apliecina Tiesu medicīniskās
ekspertīzes atzinums.
Tiesa atzīst, ka paša cietušā darbības izraisīja konfliktsituāciju, kā rezultātā tika izdarīts noziedzīgs nodarījums un cietušais /pers. E/
guva vieglus miesas bojājumus ar īslaicīgu veselības satricinājumu.
Izvērtējot visus noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktais morālā kaitējuma atlīdzības apmērs
nav samērīgs ar principiem par morālā kaitējuma atlīdzību.
Izejot no tiesu prakses, par tīšiem vidēji smagiem miesas bojājumiem morālais kaitējums tiek atlīdzināts līdz 1400 euro (Ls 1000), par
tīšiem smagiem miesas bojājumiem apmēram no 1400 euro līdz 2850 euro (Ls 1000-2000), par tīšiem sevišķi smagiem no 2850 līdz
7150 euro (Ls 2000-5000), izvērtējot katras konkrētās lietas apstākļus.
Konkrēti kritēriji un normatīvie akti morālā aizskāruma kompensācijai Kriminālprocesa 352.panta izpratnē nav izstrādāti, līdz ar to
tiesa ar īpašu atbildību izvērtējusi konkrētā noziedzīgā nodarījuma raksturu un smagumu, tā aizskāruma dziļumu un citus apstākļus,
atzīst, ka morālā kaitējuma atlīdzības apmērs ir nosakāms mazāks nekā par tīšiem vidēji smagiem miesas bojājumiem.
No apsūdzētā piedzenami valsts ienākumos tiesas izdevumi 16,58 euro apmērā par tiesas pavēstu nogādāšanu un izsniegšanu
(uzziņas lapa), kā arī piedzenami eksperta ceļa izdevumi 6,00 euro apmērā (eksperta /pers. J/ iesniegums un kancelejas vadītājas
uzziņa).
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Rezolutīvā daļa
Vadoties pēc teiktā, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 528.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
atzīt /pers. D/, /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts 2013.gada 3.maijā, par kuru
paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas, un sodīt ar piespiedu darbu uz 140 (viens simts četrdesmit)
stundām.
Soda izciešanas laiku skaitīt no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Piemērot drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā - /adrese/-/adrese/, un atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Uzlikt par pienākumu /pers. D/ 5 (piecu) darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā stāties uzskaitē Valsts probācijas
dienesta Preiļu TSV.
Piedzīt no /pers. D/ valsts ienākumos 16,58 euro (sešpadsmit euro 58 centi) tiesas izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu
tiesā.
Piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. E/ kaitējuma kompensāciju 937,90 euro ( deviņi simti trīsdesmit septiņi euro un 90 centi).
Cietušā /pers. E/ pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzību apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. E/ 300,00
euro (trīs simti euro).
Spriedumu var pārsūdzēt/noprotestēt apelācijas kārtībā 10 dienu laikā Zemgales apgabaltiesai Aizkraukles tiesu namā pēc
pilna sprieduma saņemšanas dienas, sūdzību/protestu iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Tiesnesis V.Čeraps