Court terminates joint ownership of property and orders compensation to one co-owner upon full dismissal of counterclaim.

Lietas arhīva Nr. C-0532-18/3

ECLI:LV:VRT:2018:0628.C38028415.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2018.gada 28.jūnijā

Vidzemes rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dreija,

tiesas sēdes sekretāre S.Miķelsone,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atbildētājam /pers.D/,

atklātā tiesas sēdē 2018.gada 4.jūnijā izskatīja civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers.D/ par kopīpašuma izbeigšanu un /pers.D/ pretprasībā pret /pers.

E/ par kopīpašuma izbeigšanu un kompensācijas izmaksu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2015.gada 13.martā prasītāja /pers. E/ iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers.D/ par kopīpašuma izbeigšanu, kurā lūdza:

1) nodot prasītājas īpašumā atbildētājam piekrītošo ½ domājamo daļu nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, kas atrodas Valkas pagastā, Valkas

novadā, kadastra Nr./numurs A/, kas sastāv no zemes gabala 0,2522 ha platībā, dzīvojamās mājas un palīgēkas, kas reģistrēta Valkas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/;

2) uzlikt par pienākumu prasītājai 30 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas izmaksāt atbildētājam kompensāciju par ½ domājamo

daļu nekustamajā īpašuma /Nosaukums A/ 1000 EUR apmērā;

3) dzēst Valkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/II daļas 1.iedaļā ierakstā Nr.2.1. ierakstītās atbildētāja īpašuma tiesības uz ½

domājamo daļu īpašuma;

4) piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar mantojuma apliecībām, ko 2006.gada 13.decembrī un 2006.gada 4. oktobrī izsniegusi Vidzemes

apgabaltiesas zvērināta notāre Inga Dreimane, prasītāja /pers. E/ un viņas brālis - atbildētājs /pers.D/, apstiprināti mantojuma tiesībās uz /miršanas

datums/mirušās mātes /pers.B/ atstāto mantojumu kā pirmās šķiras likumiskie mantinieki - katrs uz ½ domājamo daļu no atstātā mantojuma.

Atstātais mantojums sastāv no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, kas atrodas Valkas pagasta Valkas novadā, kadastra Nr. /numurs A/(turpmāk –

nekustamais īpašums). Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 0,2522 ha platībā, dzīvojamās mājas un palīgēkām - malkas šķūņa, kūts un šķūņa.

Valkas pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs B/, kur ierakstīts nekustamais īpašums, prasītāja un atbildētājs nostiprinājuši savas īpašuma

tiesības katrs uz ½ domājamo daļu īpašuma.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2015.gada 9.marta kadastra informāciju ir 2770 EUR.

2013.gada 5.jūlijā sastādītajā dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā norādīts, ka dzīvojamās ēkas fiziskais nolietojums

ir 81,78%. Kūts, šķūņa un malkas šķūņa kopējais fiziskais nolietojums ir 78,43%, malkas šķūņa tālāka ekspluatācija nav pieļaujama, bet kūtij un šķūnim ir

nepieciešama rekonstrukcija. Lai nekustamo īpašumu savestu kārtībā un padarītu lietojamu, ir jāiegulda ievērojami naudas līdzekļi un darbs.

Norādīts, ka prasītājai un atbildētājam ir domstarpības un atšķirīgi priekšstati par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. 2014.gada 20.novembrī Valkas

novada domes Vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves klasificēšanas komisija atzinusi dzīvojamo māju /Nosaukums A/ par vidi

degradējošu būvi un uzdevusi īpašniekiem to savest pienācīgā kārtībā vai nojaukt līdz 2015.gada 20.maijam.

Prasītāja norāda, ka vēlas nekustamā īpašuma ēkas rekonstruēt un savest īpašumu kārtībā. Līdz šim puses nav varējušas vienoties par nekustamā

īpašuma ēku un pieguļošās teritorijas apsaimniekošanu, jo pusēm ir kardināli pretēji viedokļi par īpašuma uzturēšanas un rekonstrukcijas iespējām un

realizāciju.

Prasītāja uzskata, ka īpašuma rekonstrukcijai un apkārtnes sakopšanai ir nepieciešami līdzekļi, bet tos atbildētājs atsakās ieguldīt un atsakās piedalīties

mājas rekonstrukcijas organizēšanā. Atbildētājs uzskata, ka remontu veiks pats personīgi ar saviem spēkiem, kam prasītāja nepiekrīt. Prasītāja atbildētāja

remonta darbu kvalitāti apšauba, uzskata, ka tie neuzlabos mājīpašuma stāvokli.

Laikā no 2014.gada 20.marta līdz 2014.gada novembrim prasītāja vairākkārt atbildētājam piedāvājusi labprātīgi vienoties par kopīpašuma pārtraukšanu.

Prasītāja piedāvājusi atstāt viņai visu nekustamo īpašumu, un viņa izmaksātu atbildētājam ½ daļu, tas ir 1000 EUR no nekustamā īpašuma tirgus

vērtības.

Visa īpašuma tirgus vērtība, atbilstoši SIA ,,Ober Haus Vērtēšanas Serviss” 2014.gada 18.janvāra vērtējumam, noteikta 2000 EUR.

Atbildētājs nav piekritis piedāvājumam, atteicies labprātīgi vienoties par kopīpašuma izbeigšanu.

Prasītāja savu piedāvāto kopīpašuma izbeigšanas veidu pamato ar sekojošo:

1) nekustamā īpašuma zemes platība ir ļoti neliela tikai 0,2522 ha. Tā pamatā ir zeme zem ēkām un pagalms. Dzīvojamā māja ir paredzēta vienas

ģimenes lietošanai. Secināms, ka nekustamo īpašumu nav iespējams sadalīt reālās daļās un arī tā dalīta lietošana nav lietderīga;

2) atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta ir dzīvojamā māja /adrese/, kas atrodas viņa īpašumā. Sadalot kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu, atbildētājs

nezaudē mājvietu, jo kopīpašumā viņš nedzīvo;

3) nekustamais īpašums atrodas prasītājai piederošā nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ (kadastra Nr./numurs E/) teritorijā. Atstājot prasītājas

nedalītā īpašumā nekustamo īpašumu, būs iespējams apvienot šos īpašumus vienā kopīgā īpašumā;

4) līdz šim tikai prasītāja ar meitas /pers. I/ palīdzību par saviem līdzekļiem apsaimniekojušas nekustamo īpašumu, sakārtojot apkārtni un kārtojot

jautājumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma atjaunošanas iespējām. Kopējā apsaimniekošanas izdevumu summa ir aptuveni 1500 EUR. Atbildētājs īpašuma

apsaimniekošanā nav piedalījies un nav atlīdzinājis savu daļu izdevumu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1074., 1075., 739.pantu.

Par prasības pieteikumu atbildētājs 2015.gada 20.aprīlī sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka māsa (prasītāja) vēlas dabūt viņu un otru brāli /pers.L/

laukā no visu dzimtajām mājām ar likumu spēku, lai apvienotu divus īpašumus vienā, neskatoties, ka abiem brāļiem ļoti vajag īpašumu vecumdienās darbam

un atpūtai.

Nedrīkst būt tā, ka viņam neatļauj ieiet kopīpašumā, ne arī kaut ko darīt. Prasītāja un viņas meita /pers. I/ pielikušas visām ārdurvīm piekaramās

atslēgas un kad viņš prasījis slēdzenes, /pers. I/ atbildējusi, ka viņam tur neesot ko darīt un vispār neesot jānāk.

Prasītājai nosūtīta advokātes I.Niedrājas vēstule, taču arī pēc vēstules saņemšanas ārdurvju slēdzenes viņam nav dotas. Norāda, ka Civillikuma

1068.panta pirmā daļa par kopīpašuma kopīpašnieku nesaskaņotu rīcību tieši attiecas uz prasītāju un viņas meitu. Bez saskaņošanas viņas pasūtījušas

ceļamkrānu ar strādniekiem, kas apzāģējuši lielo veco koku lielos zarus. Tas viņam nav nepaticis, jo koki vairs nav tik skaisti. Viņš iebildis pret piestādīto

rēķinu, jo iepriekš par koku apzāģēšanu ar viņu nav runāts.

Citā reizē ar ceļamkrāns un strādnieki izmantoti, lai kūts jumtam nomainītu bojātos un vēja norautos šīferus. Norāda, ka viņš ar savu dēlu jau bijuši

dažus vēja norautos šīferus paši uzlikuši uz kūts jumta un mājai arī vienu. 2014.gada rudenī viņš gribējis kaut ko darīt, lai mājai uz sienas netek lietus ūdens,

darbu līdz galam nav varējis padarīt, jo atbraukusi prasītājas meita un viņu aizdzinusi prom, jo viņam te nekas neesot jādara un neesot jānāk. Uzskata, ka tādā

veidā viņas rada iespaidu, ka viņš neko nedara, bet patiesībā viņam neļauj darboties kopīpašumā, bet pašas darbojas patvaļīgi, tikai pēc tam piestāda rēķinus.

Norādīts, ka nekustamo īpašumu viņam, viņa dēlam un brālim ļoti vajag praktiskajā dzīvē. Viņš diezgan bieži ir kopīpašuma dzīvojamā mājā, jo strādā sava

nekustamā īpašuma mežā un gatavo malku, un rudeņos un sliktā laikā kopīpašuma mājā ir istaba, kur ieiet un atpūsties, pagatavot siltu ēdienu. Paskaidro, ka

viņš, viņa dēls un brālis nevar uzcelt kopīpašumā jaunu māju, bet var saremontēt veco. Istabā stāv viņa lietas – dīvāns, skapis, galds, grāmatplaukts, un citas

lietas, tur stāvot arī brāļa iedzīve, kurš tur iepriekš dzīvojis. Paskaidrojumā atbildētājs kavējas atmiņās par laikiem, kad dzīvojis dzimtas mājā, kādus darbus tad

veicis. Atbildētājam nav saprotams, kā viņam var atņemt mantojumu, un viņš tur vairs nedrīkstēs pat ieiet. Atbildētājs prasību neatzīst, jo viņam ir mantojuma

apliecība par tiesībām uz mantojumu pēc likuma. Iebilst pret to, ka nelielā zemes gabala dēļ nav iespējams kopīpašumu sadalīt reālās daļās, sadalot reāli

dzīvojamo māju, kuru var pārbūvēt, un reāli sadalīt saimniecības ēkas, šādu sadalījumu precizē mērnieki.

2015.gada 22.decembrī lietā saņemts atbildētāja pretprasības pieteikums un 2018.gada 3.janvārī pretprasības pieteikuma precizējumi par kopīpašuma

izbeigšanu, kurā pretprasības iesniedzējs lūdza:

1) izbeigt atbildētāja un prasītājas kopīpašumu nekustamajam īpašumam /adrese A/, sadalot atbilstoši sertificētas mērnieces /pers.H/ 2017.gada

20.oktobrī izgatavotajai shēmai;

2) nodot atbildētājam īpašumā nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ dzīvojamo māju un zemesgabalu 1261 kvm platībā, kas īpašuma sadales shēmā

atzīmēts Z/G Nr.2;

3) nodot prasītājas īpašumā nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ palīgēku, šķūni, malkas šķūni, aku, neapbūvētos pamatus un zemesgabalu 1261 kvm

platībā, kas īpašuma sadales shēmā atzīmēts Z/G Nr.1;

4) piedzīt no prasītājas par labu atbildētājam tiesāšanās izdevumus.

Pretprasībā un tās precizējumos apstiprināts fakts, ka puses ir mātes /pers.B/, kura mirusi /miršanas datums/, pirmās šķiras likumiskie mantinieki, kuri

apstiprināti mantojuma tiesībās ar Vidzemes apgabaltiesas zvērinātā notāre Ingas Dreimanes 2006.gada 13.decembrī un 2006.gada 4.oktobrī izdotajām

mantojuma apliecībā. Mantojumā pieņēmuši nekustamo īpašumu /adrese A/, kas reģistrēts Valkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/.

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas sapratis, ka prasītāja nevēlas sarunu ceļā vienoties. Faktiski pēc mātes nāves prasītāja vienmēr ignorēja

atbildētāja vēlmes pārrunāt kopīpašuma apsaimniekošanu.

Pēc mantojuma pieņemšanas visu laiku ar savu brāli /pers. L/ dzīvojuši un apsaimniekojuši nekustamo īpašumu.

Prasītāja, kurai ir dzīvoklis Valkā, reti kad atbrauca uz lauku māju un faktiski nekādu dalību nekustamā īpašuma apsaimniekošanā nav ņēmusi.

Tā kā viņam reāli nepieciešams dzīvošanai nekustamais īpašums, tad viens pats ar brāļa atbalstu to apsaimniekojis, centies uzturēt kārtībā, samaksājis

visus nepieciešamos maksājumus.

Pirmais pārsteigums bijis, kad 2014.gada martā nekustamajā īpašumā atslēgta elektrība, kuru pats personīgi bijis ievilcis. Noskaidrojies, ka elektrība

atslēgta pēc prasītājas iesnieguma. Pēc īpašumtiesību dokumentu uzrādīšanas, nekavējoties atjaunots elektrības pieslēgums, ar viņu noslēgts līgums.

Otrs pārsteigums bijis, kad no Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres saņēmis paziņojumu - uzaicinājumu ierasties mantojuma sadales līguma

noslēgšanai 2014.gada 26.martā. Līdz paziņojuma saņemšanai prasītāja vispār nav vēlējusies runāt un atteikusies runāt ar viņu par kopīpašuma

apsaimniekošanu. Neatbilst patiesībai prasītājas norādītais par vēlēšanās labprātīgi vienoties par kopīpašuma pārtraukšanu. Uzskata, ka notāres paziņojumā

strikti izvirzīta prasība par kopīpašuma pārtraukšanu, pie kam, norādot uz nepamatotām materiāla rakstura pretenzijām.

Norādīts, ka 2014.gada rudenī pretprasības iesniedzējam un brālim /pers. L/ liegta iespēja dzīvot nekustamajā īpašumā, vienlaikus liedzot iespēju

turpināt apsaimniekot nekustamo īpašumu un veikt nepieciešamos remontdarbus: septembrī aizliegts salabot jumtu (viņam nav bijis zināms, ka prasītājas

pilnvarotā persona ir /pers. I/).

2015.gadā prasītājas pilnvarotā persona turpinājusi likt šķēršļus apsaimniekot un pārvaldīt nekustamo īpašumu, aizslēdzot dzīvojamās mājas un

saimniecības ēku durvis, par ko nosūtītas divas pretenzijas.

Uzskata, ka šādas prasītājas darbības bija vērstas uz to, lai izstumtu viņu no kopīpašuma bez tā, ka notiek kopīpašuma reāla sadale.

Prasītāja ir ignorējusi Civillikuma 1068.pantā noteikto, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar

visu kopīpašnieku piekrišanu.

Pretprasības iesniedzējs atzīst, ka nekustamais īpašums ir kapitāli jāremontē un gatavs ieguldīt savus līdzekļus, strādā sev piederošajā mežā, lai

sagatavotu nepieciešamos kokmateriālus.

Norāda, ka patiesībai neatbilst prasības pieteikumā norādītais, ka atteicies ieguldīt līdzekļus kopīpašuma rekonstrukcijā un piedalīties mājas

rekonstrukcijas organizēšanā.

Nepiekrīt prasītājas norādītajam kopīpašuma izbeigšanas variantam, ka viss īpašums nonāktu viņas īpašumā, bet viņam tiktu samaksāta neliela

kompensācija 1000 EUR apmērā, kas liegtu iespēju pēc saviem ieskatiem ierasties un pavadīt laiku savas dzimtas mājās.

Uzskata, ka kopīpašumu iespējams sadalīt divās reālās daļās, tā pierādīšanai iesniegta sertificētas mērnieces /pers. H/ 2017.gada 20.oktobra

kopīpašuma sadales shēma. Katras īpašuma daļas platība būtu 1261 kvm.

Atsaucas uz Valkas novada domes 2016.gada 29.decembrī apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr.21 ,,Valkas novada teritorijas plānojums”, kas

apstiprina, ka viņa piedāvātajā variantā kopīpašuma sadalīšana nav pretlikumīga, pietiekami racionāla un pareiza.

Saskaņā ar pievienoto shēmu pretprasības iesniedzējs piedāvā kopīpašumu sadalīt tādā veidā, ka kopīpašuma viena zemes daļa, kurai ir kopīgs

robežpunkts ar viņam piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums C/, tiktu tam pievienota, bet otra daļa tiktu pievienota prasītājas īpašumam /Nosaukums B/.

Vienlaikus tiktu sadalītas arī kopīpašumā esošās ēkas. Dzīvojamā māja ar tai piesaistīto zemes gabalu 1261 kvm platībā būtu atzīstami par atbildētāja īpašumu

un pievienojami īpašumam /Nosaukums C/, bet lielā saimniecības ēka, šķūnis, malkas šķūnis, aka un neuzbūvētās ēkas pamati ar tiem piesaistīto

zemesgabalu 1261 kvm platībā pievienojami prasītājas īpašumam /Nosaukums B/.

Norādīts, ka saimniecības ēku nolietojums ir mazāks, iepriekš izbūvētie ēkas pamati nav lietoti vispār, tādēļ prasītājas īpašumā tiktu nodotas būves, kas

ir labākā stāvoklī nekā dzīvojamā māja.

Shēmā redzams, ka piedāvātajā variantā zemes robeža nedaudz šķērso izbūvētos pamatus. Ja prasītāja tam iebilst, pretprasības iesniedzējam nav

iebildumu, ja robežlīnija tiktu novilkta tā, lai pamatus neskartu jeb attiecīgajai zemesgabala daļai noteiktu lietošanas servitūtu.

Norāda, ka nekustamais īpašums nav arī prasītājas dzīvesvieta un tādēļ viņai nav priekšrocības iegūt visu kopīpašumu vienai.

Uzskata, ka prasītājas vēlme izmaksāt tikai 1000 EUR, kaut gan īpašuma kadastra vērtība ir lielāka, ir nekorekta. Pieļauj, ka ēku tirgus vērtība

2014.gadā varēja būt atbilstoša prasītājas iesniegtajam vērtējumam, taču jāņem vērā, ka īpašuma sastāvā ir zeme, kurai arī ir sava vērtība. Pieļauj, ka šobrīd

vērtība būtu lielāka. Tā kā uzskata, ka kopīpašumu var izbeigt, īpašumu sadalot, tad jauna vērtējuma pasūtīšana ir nelietderīga un nevajadzīga līdzekļu

ieguldīšana, radot papildus zaudējumus.

Pretprasība pamatota ar Civillikuma 739., 1074. un 1075. pantu.

2016.gada 29.janvārī tiesā saņemts prasītājas paskaidrojums par pretprasības pieteikumu, kurā norādīts, ka pretprasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

2018.gada 9.februārī saņemta prasītājas atsauksme par pretprasības precizējumu, kurā norādīts, ka nepiekrīt piedāvātajam nekustamā īpašuma sadales

variantam.

Atsauksmē norādīs, ka pastāv neatbilstība starp rakstīto tekstu un sertificētas mērnieces /pers.H/ shēmu.

Pretprasības pieteikuma precizējumā atbildētājs norāda, ka lielā saimniecības ēka, šķūnis, malkas šķūnis, aka un neizbūvētās ēkas pamati, ar tiem

piesaistīto zemes gabalu 1261 kvm platībā, būtu pievienojami prasītājas īpašumam /Nosaukums B/, bet mērnieces /pers.H/ sadalījuma shēmā sadalījums

veikts tā, ka divi objekti ,,drupas-ēkas pamati” un ,,mazs šķūnītis” atrodas abās īpašuma daļās. Tas neatbilst reāla īpašuma sadales principiem un nav

atbalstāms.

Atbildētāja piedāvātais īpašuma sadales variants nav pieņemams, jo īpašuma daļu Z/G Nr. l un Z/G Nr.2 vērtība nav vienāda.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2017.gadā kopā 2793 EUR, no tā zemes vērtība 372 EUR, dzīvojamās ēkas vērtība – 1984; dzīvojamā nama

palīgēku telpu grupa (kūts, šķūnis, malkas šķūnis) vērtība 437 EUR.

Atbildētājs vēlas savā īpašumā kopīpašuma daļu 2170 EUR vērtībā (Z/G Nr.2, 1/2 zemes vērtība 372:2=186 + dzīvojamās ēkas vērtība 1984 EUR =

2170), bet prasītājai atvēlēt kopīpašuma daļu 623 EUR vērtībā (Z/G Nr.1, 1/2 zemes vērtība 372:2=186+ kleķa kūts, kuras vērtība ir 437 EUR= 623,00 EUR),

un šāda sadale nav korekta.

Uzskata, ka nosakot sadalāmās kopīpašuma daļas, jānorāda to vērtība, lai varētu spriest, vai noteiktais dalījums pēc vērtības atbilst katra kopīpašnieka

domājamai daļai, bet atbildētājs to nav norādījis.

Uzskata, ka atbildētājs nav pilnībā iepazinies ar nekustamā īpašuma tehniskās inventarizācijas lietu, kas izdota 31.03.2006. Atbildētājs pretprasībā kūti

nosaucis par ,,saimniecības ēku” vai ,,palīgēku”. Uzskata, ka atbildētājs vēlas izmitināt prasītāju māla kleķa kūtī, kas skaitās neapdzīvojama telpa. Šai būvei

arī nav pievadīta elektrība.

Nekustamā īpašuma kūts ir uzskatāma par dziļo kūti un mājdzīvnieki tajā mitinājušies no 1925.gada līdz 2015. gadam.

Iebilst pret atbildētāja apgalvojumu, ka SIA ,,Ober Haus Vērtēšanas Serviss” 2014.gada 27.janvāra nekustamā īpašuma vērtējumā nav iekļauts zemes

novērtējums, jo tirgus vērtības atskaites trešajā lappusē sadaļā ,,Vērtējamā objekta sastāvs” minēts zemes gabals un apbūve: ēka un palīgēka.

Pie tam, atbildētājs 2015.gada 22.decembrī sastādītajā pretprasības pieteikumā norādījis, ka piekrīt nekustāmā īpašuma tirgus vērtībai 2000 EUR.

Norādīts, ka prasītāja visu vasaru un daļēji arī pārējā gada laikā uzturas savā īpašumā /Nosaukums B/, Valkas pagastā, kas aptver kopīpašumu,

pieskata un kopj kopīpašumu, kā tas norādīts ,,Valkas novada teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumos”. 2017.gadā viņa

atbildētāju kopīpašumā redzējusi divas reizes. Kopīpašumu viņš nav kopis kopš 2012.gada un nav izrādījis interesi par kopīpašuma uzturēšanu, kā tas norādīts

saistošajos noteikumos. Uzskata, ka atbildētājs neizprot, ka līdz reālai sadalei vai kopīpašuma pilnīgai izbeigšanai kopīpašnieki ir atbildīgi par nekustamā

īpašuma apsaimniekošanu, ekspluatāciju, remontdarbiem, uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kopīpašumam nepieciešamie izdevumi jānes

visiem kopīpašniekiem samērīgi viņu domājamām daļām. Atbildētājs neko no tā nav pildījis.

Norādīts, ka strīdus nekustamajā īpašumā prasītāja deklarējusi savu dzīvesvietu kopš 2014.gada janvāra, un kopīpašuma ½ domājamā daļa ir vienīgais

īpašums kopš 2006.gada. Īpašumu viņa vēlas atjaunot un tajā dzīvot. Nepamatoti ir izteikumi, ka viņa vēlas šo īpašumu pārdot vai nojaukt.

2018.gada 28.maijā no atbildētāja tiesā saņemts iesniegums, kuram pievienots Valkas novada domes 2018.gada 9.maija atzinums Nr. /numurs/ par

zemes vienības /adrese/ sadalīšanu, ko tiesa bija uzlikusi par pienākumu iesniegt, kā arī sertificētas mērnieces /pers.H/ 12.04.2018. kopīpašuma sadales

shēmu. Iesniegumā atbildētājs izsakās par kopīpašuma reālu sadali pēc precizētās shēmas; vēlas, lai dzīvojamā māja paliktu viņam, bet nav precizēta katram

kopīpašniekam reālas sadales rezultātā paredzētā nekustamā īpašuma daļa un to novērtējums.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Pretprasības pieteikumu

neatzina un lūdza to noraidīt. Uzturēja rakstveidā un tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un atsauksmi. Nepiekrita vienoties ar atbildētāju par reālu

kopīpašuma sadali atbildētāja piedāvātajā variantā, norādīja, ka nevar sadalīt vienas ģimenes dzīvojamo māju un pagalmu, un tas juridiski nav ļauts arī Valkas

novada domes atzinumā. Atbildētājs, piedāvājot reālo nekustamā īpašuma sadali, nav norādījis daļu vērtību. Redzams, ka viņa piedāvātais dalījums ir

nelīdzvērtīgs, viņš nepiedāvā, kā kompensēs situāciju. Pieļaujot atbildētāja zemes reālu sadali un ievērojot pašvaldības atzinumu, būtu jāgroza dabā prasītājai

piederošā nekustamā īpašuma robežas, citādi atbildētājam būtu apgrūtināta īpašuma apsaimniekošana, jo pašvaldības atzinumā norādīts, ka veicot zemes

vienību savienošanu, nedrīkst veidot šauras savienojuma joslas, kā tas ir atbildētāja piedāvātajā variantā. Prasītāja vēlas dzīvojamo māju atjaunot un dzīvot

tajā, viņai piederoša nekustamā īpašuma robeža iet gar kopīpašuma dzīvojamās mājas paksi.

Tiesas sēdē atbildētājs prasību neatzina, bet pretprasības pieteikumu uzturēja spēkā. Paskaidroja, ka viņam ir nepieciešama kopīpašuma dzīvojamā

māja, lai būtu, kur ieiet un apsildīties, kad strādā mežā. Visu kopīpašumu viņš nevēlas. Nav redzams, ka prasītājai būtu intensīva dzīve kopīpašumā. Norādīja,

ka sadalot īpašumu mērniecības darbi izmaksātu apmēram 1500 EUR. Viņš nav aprēķinājis, kāda viņa piedāvātajā sadales variantā ir katras daļas vērtība.

Piekrīt prasītājas iesniegtajam nekustamā īpašuma tirgus vērtības novērtējumam. Norādīja, ka tā nedrīkst viņu izdzīt no dzimtas mājas.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves un atbildētāja paskaidrojumus, novērtējusi iesniegtos pierādījumus to kopsakarā, atzina, ka prasība ir

pamatota un apmierināma, bet pretprasība nav pamatota un ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei

nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1074.pants noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim,

turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Dalīšana ir viens no kopīpašuma izbeigšanās veidiem, kuru, pamatojoties uz Civillikuma 1074.pantu, var prasīt viens vai vairāki kopīpašnieki.

Civillikuma 1075.pants noteic, ja Civillikuma 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc

dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus

servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot

ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu uz lozi.

Tātad Civillikuma 1075.pantā noteikti četri kopīpašuma izbeigšanas veidi, kurus izraugās tiesa, ja kopīpašnieki nespēja vienoties par sev piemērojamāko.

Likums noteicis konkrētus kritērijus, kuri jāievēro tiesai sadalot kopīpašumu: proti - dalāmā priekšmeta īpašības, konkrētās lietas apstākļus, kopīpašnieku

vēlmes. Bez tam tiesai jāievēro arī Civillikuma 5.pantā ietvertie principi.

Tiesību doktrīnā, analizējot kopīpašuma dalīšanas juridiskos aspektus, atzīts, ka Civillikuma 1075.pantā ietverts pilnvarojums tiesai pēc sava ieskata

izraudzīties to dalīšanas veidu, kas, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir vispiemērotākais un vistaisnīgākais. Šajā ziņā tiesai, pirmkārt, jāvadās pēc Civillikuma

5.pantā minētajiem kritērijiem, t.i., „taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem”. [..]. Otrkārt, tiesai, izraugoties konkrētu dalīšanas veidu atbilstoši

Civillikuma 1075.pantam, sevišķi jāņem vērā „dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļi”. Atkarībā no dalāmā priekšmeta īpašībām, t.i., no tā, vai kopējā

lieta ir tiesiski dalāma (sk. Civillikuma 847.pants), tiesa var nākt pie slēdziena, vai reāla sadale vispār ir iespējama (sk. A.Grūtups, E.Kalniņš. Civillikuma

komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 278.lpp.).

Lietā noskaidrots, ka Valkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/ierakstīts zemes un ēku nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes

vienības 0,2522 ha platībā (kadastra apzīmējumu /numurs A/), uz kuras atrodas dzīvojamā māja (kadastra apzīmējums /numurs H/) un palīgēka (kadastra

apzīmējums /numurs I/). Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu katram ½ domājamās daļas apmērā zemesgrāmatā nostiprinātas prasītājai un atbildētājam.

Tas pierādīts ar zemesgrāmatas nodalījuma norakstu.

No pievienotā zemes robežu plāna un kadastra informācijas par nekustamo īpašumu redzams, ka uz zemes vienības atrodas arī aka, kā arī palīgēkas un

drupas, kurām nav kadastrālās vērtības. Saskaņā ar 2013.gada 5.jūlija tehniskās apsekošanas atzinumu, ko sniedzis sertificēts būvinženieris /pers. T/

(sertifikāta Nr./numurs/, Nr./numurs/), uz 2013.gada maiju kopējais fiziskais nolietojums: dzīvojamai mājai 81,78%; palīgēkām – kūtij, šķūnim un malkas

šķūnim (zem viena jumta) 78,43%.

Faktu, ka ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī apstiprina arī Valkas novada domes 2014.gada 20.novembra Vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību

apdraudošas būves klasificēšanas komisijas brīdinājums, kas izteikts kopīpašniekiem /pers. E/ un /pers.D/, kurā norādīts, ka dzīvojamai mājai nav ārdurvju, ir

lieli caurumi ārsienās, bojāti pamati un jumta konstrukcijas, telpas nav nodrošinātas pret nepiederošu personu iekļuvi. Būve atzīta par vidi degradējošu un

uzdots līdz 2015.gada 20.maijam to pienācīgi sakārtot vai nojaukt.

Lietā noskaidrots, ka kopīpašnieki – prasītāja un atbildētājs, kuri mantojumā nekustamo īpašumu pieņēma pēc mātes /pers.B/ nāves /miršanas datums/,

tā arī nav spējuši vienoties par kopīpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu, ko apstiprina iesniegtie pierādījumi par nekustamā īpašuma stāvokli, kā arī pušu

rakstveida dokumentos norādītie savstarpējie pārmetumi un tiesas sēdēs izteiktie iebildumi. Tā atbildētājs uzskata, ka zāliens nav jāpļauj tik bieži, kā to dara

prasītāja; nav vajadzējis apzāģēt lielo veco koku lielos zarus, par ko gādājusi prasītāja, jo tie vairs nav skaisti. Atbildētājs akcentē iespēju paša spēkiem labot

jumtu, remontēt māju, tomēr reālā situācija rāda, ka ēkas funkcionāli nav ekspluatējamas un tuvojas graustu stāvoklim.

Tiesa atzīst, ka savstarpējo nesaskaņu un atšķirīgo uzskatu dēļ par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu tiešām kopīga kopīpašuma apsaimniekošana

nav iespējama.

Prasītāja lūdz tiesu izbeigt kopīpašumu, nododot viņai atbildētājam piederošo ½ domājamo daļu nekustamā īpašuma un izbeidzot atbildētāja īpašuma

tiesību zemesgrāmatā, un uzdot viņai izmaksāt atbildētājam 1000 EUR, kas ir viņam piederošās domājamās daļas tirgus vērtība pēc iesniegtā tirgus

novērtējuma.

Prasītāja vēlas atjaunot dzīvojamo māju un dzīvot tajā. Lietā iesniegts 2015.gada 26.aprīlī būvinženiera /pers. T/ sastādīta būvdarbu izmaksu tāme

dzīvojamās mājas atjaunošanai. Lietā noskaidrots, ka strīdus nekustamo īpašumu ieskauj prasītājai piederošais nekustamais īpašums /Nosaukums B/ Valkas

pagastā, Valkas novadā, un tikai viens strīdus īpašuma robežpunkts ir kopīgs ar atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums C/ Valkas pagastā,

Valkas novadā.

Atbildētājs un vienlaikus pretprasības iesniedzējs vēlas kopīpašuma reālu sadali, atdalot viņam dzīvojamo māju un daļu zemes, bet palīgēkas un zemi

zem tām atstājot prasītājai. Netika iesniegti pretprasības grozījumi, kuros būtu norādīti viņa piedāvātajā variantā katram kopīpašniekam izdalāmā reālā zemes

platība ar ēkām un to vērtība. Arī tiesas sēdē atbildētājs nevarēja precizēt reālās sadales variantu. Pretprasības iesniedzēja pievienotajā sertificētās

mērnieces /pers. H/ 2018.gada 12.aprīļa shēmā redzams, ka projektā ar sadalījuma līniju atbildētājam nodalītā zemes gabala daļa 1051 kvm ar dzīvojamo

māju, bet prasītājai palīgēkas un aka ar zemes gabala daļu 1471 kvm platībā.

Lai gan atbildētājs nav pienācīgi precizējis savu piedāvāto kopīpašuma reālas sadales variantu, tiesai jānovērtē, vai vispār strīdus nekustamā īpašuma

reāla sadale ir iespējama, ievērojot speciālā likuma normas.

Speciālā likuma - Zemes ierīcības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka kopīpašnieki nevar pieprasīt kopīpašumā esošas zemes vienības sadalīšanu

reālās daļās, ja atdalāmā projektētās teritorijas daļa neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kā arī citos normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām; panta otrā daļa noteic, ka,

ja zemes un būves kopīpašumā esoša būve nav sadalāma, būvi no kopīpašuma var nodalīt kopā ar tās uzturēšanai nepieciešamo zemes vienību, ja tā

atbilst vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Minētā zemes vienība kopā ar būvi

atstājama kopīpašumā, bet atlikušo projektētās teritorijas daļu var sadalīt atsevišķos īpašumos saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.

Valkas novada dome 2018.gada 9.maijā izdevusi atzinumu Nr./numurs/ par zemes vienības Valkas novada, Valkas pagasta /Nosaukums A/ sadalīšanu,

kurā norādīts, ka (2.punkts) saskaņā ar Valkas rajona domes saistošajiem noteikumiem Nr.21 ,,Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017.gada) grafiskā

daļa, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināts ar Valkas novada domes 2016.gada 29.decembra sēdes lēmumu (protokols Nr.15.,6),

publicēts ,,Latvijas Vēstnesis”17.01.2017., zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs A/atrodas lauksaimniecības zemes teritorijā, kur noteikts, ka no

jauna veidojamās minimālās zemes vienību platības lauksaimniecības zemes teritorijās ir 2,0 ha; (3.punkts) saskaņā ar minēto saistoši noteikumu

126.2.punktu zemes gabalu nedrīkst dalīt, ja jaunveidojamā zemes gabala platība būs mazāka par attiecīgajā teritorijā pieļaujamo minimālo platību; (4.punkts)

izskatot robežu pārkārtošanas iespējas, šāda procedūra būtu veicama gadījumā, ja tiktu veikta robežu pārkārtošana starp trīs zemes vienībām ar kadastra

apzīmējumiem /numurs A/, /numurs E/ un /numurs Z/; ņemot vērā faktu, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs Z/tieši nerobežojas ar zemes

vienību /numurs A/ (robežas saskaras tikai vienā punktā), apvienošanas rezultātā no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs E/būtu jāatdala daļa

aptuveni 0,08 ha platībā, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies dabā uzmērot, kas teorētiski jāpievieno zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs Z/. Tas

nozīmē, ka minēto zemes vienību īpašniekiem ir jāvienojas par platību kompensēšanu. Veicot zemes vienību apvienošanu jāņem vērā, ka apvienošanas

rezultātā jaunveidojamo zemes vienību robežām ir jābūt tādām, kas neapgrūtina zemes vienību apsaimniekošanu (neveido šauras savienojuma joslas, kas

apgrūtinātu efektīvu zemes apsaimniekošanu). Ja vienošanās starp īpašniekiem par platību kompensēšanu nav panākama, zemes vienība ar kadastra

apzīmējumu /numurs A/nav dalāma.

Tiesas sēdē atbildētājs kā pretprasības iesniedzējs nebija sagatavojis konkrētu piedāvājumu prasītājai par iespējamo robežu pārkārtošanu un zemes

platības kompensāciju, ja prasītāja atdalītu zemes gabalu no viņai piederošas zemes vienības, lai atbildētājam reāli atdalīto kopīpašuma daļu varētu savienot ar

viņam piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums C/, Valkas pagastā, Valkas novadā. Savukārt prasītājas pilnvarotā pārstāve atteicās vienoties ar atbildētāju

par robežu pārkārtošanu, kam nepieciešama papildus līdzekļu ieguldīšana.

Tiesa secina, ka kopīpašumā esošā strīdus nekustamā īpašuma reāla sadale nav iespējama, jo tas neatbilst speciālai likumdošanai un Valkas rajona

domes saistošajiem noteikumiem Nr.21 ,,Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017.gada) grafiskā daļa, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”,

līdz ar to atbildētāja iesniegtā pretprasība noraidāma.

Tiesa uzskata, ka nav pamatoti noteikt kopīpašniekiem nekustamo īpašumu pārdot, izdalot saņemto naudu viņu starpā, jo šādu kopīpašumu izbeigšanas

variantu nepiedāvā puses, kā arī tas tiesas ieskatā neatbilst faktiskajiem apstākļiem un kopīpašnieku interesēm.

Tiesa uzskata, ka kopīpašums izbeidzams, to atdodot prasītājai ar pienākumu samaksāt atbildētājam viņa daļu naudā.

Tiesa uzskata, ka šāds kopīpašuma izbeigšanas veids ir vienīgais iespējamais. Tiesa ņem vērā, ka prasītāja ir izteikusi šādu kopīpašuma izbeigšanas

veidu, iesniegusi tirgus novērtējumu un gatava atbildētājam samaksāt par viņam piederošo ½ domājamo daļu 1000 EUR, kas atbilst 2018.gada 18.janvāra

nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ Valkas pagastā, Valkas novadā, tirgus novērtējumam (tirgus vērtība 2000 EUR), ko veicis SIA ,,Ober Haus Vērtēšanas

Serviss”. Šādai tirgus vērtībai tiesas sēdē piekrita arī atbildētājs. Tāpat tiesa ņem vērā, ka prasītājai ir nodoms atjaunot dzīvojamo ēku un tur dzīvot.

Tiesai nav pamata nodot visu kopīpašumu atbildētājam, jo atbildētājs tiesai apliecināja, ka viņam viss nekustamais īpašums nav vajadzīgs, viņu interesē

dzīvojamā māja, lai tur reizēm uzturētos, kad strādā sava nekustamajā īpašuma mežā. Tā kā nekustamā īpašuma reāla sadale nav iespējama, tad nodot viņam

visu nekustamo īpašumu pret viņa gribu tiesa nedrīkst.

Tiesai nav nepieciešams noteikt servitūtus, jo strīdus nekustamajam īpašumam /Nosaukums A/ ir robeža ar prasītājai piederošo nekustamo īpašumu

/Nosaukums B/, kas faktiski aptver nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ Valkas pagastā, Valkas novadā.

Tā kā tiesa izbeidzot kopīpašumu visu nekustamo īpašumu nodod prasītājai, Valkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā, nostiprinot prasītājai

īpašuma tiesības uz atbildētājam līdz šim piederošo ½ domājamo daļu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis arī izbeigs atbildētāja īpašuma tiesības, kas ir

zemesgrāmatu tiesneša kompetence saskaņā ar Zemesgrāmatu likumā noteikto ierakstu vešanas kārtību.

Vispārējās jurisdikcijas tiesas neiejaucas zemesgrāmatu tiesneša kompetencē, tāpēc nevar dzēst atbildētāja īpašuma tiesības, kā to lūgusi

prasītāja. Tomēr tiesai spriedumā ir jānorāda, ka, nostiprinot īpašuma tiesības prasītājai uz atbildētājam piederošo ½ domājamo daļu nekustamā īpašuma,

atbildētāja īpašuma tiesība izbeidzama. Tādējādi tiesa uzskata, ka prasītājas pieteiktais lūgums par atbildētāja īpašuma tiesības dzēšanu zemesgrāmatā uz

viņam piederošo ½ domājamo daļu nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ Valkas pagastā, Valkas novadā faktiski tiek apmierināts, tiesai savas kompetences

ietvaros norādot, ka atbildētāja īpašuma tiesība izbeidzama.

Prasītāja lūdz atlīdzināt viņai visus tiesāšanās izdevumus.

Tiesāšanās izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.pantu ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesas izdevumi šajā lietā ir prasītājas samaksātā valsts nodeva 207,75 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu

un piegādāšanu 4,70 EUR, kopā 212,45 EUR.

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir prasītājas izdevumi, kas saistīti ar pierādījumu savākšanu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās

daļas 3.punktu un panta otro daļu tiek atlīdzināti faktiskajā apmērā, ja prasība tiek apmierināta pilnīgi.

Tiesa uzskata, ka ar lietas vešanu saistītie prasītājas izdevumi šajā lietā ir 220 EUR, ko saskaņā ar 03.02.2014. maksājuma uzdevumu Nr. /numurs/

prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. I/ (pilnvara 1.sējuma 176.lietas lapā), samaksāja SIA ,,Ober Haus Vērtēšanas Serviss”, apmaksājot tās 29.01.2014.

rēķinu par nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ Valkas pagastā, Valkas novadā vērtēšanu, nekustamā īpašuma tirgus novērtējums kā rakstveida pierādījums

iesniegts lietā (1.sēj.81.-97.lietas lapa). Šie izdevumi pilnā apmērā piedzenami no atbildētāja prasītājas labā.

Kopā no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi 432,45 EUR apmērā.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi - ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu un piegādāšanu 12,21 EUR apmērā, kas izlietoti tiesvedības laikā virs prasītājas (4,70 EUR) un atbildētāja

(4,70 EUR) iemaksātās summas (21,61 EUR -9,40 EUR).

Tā kā pretprasība tiek noraidīta pilnībā, tiek noraidīts arī lūgums par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam daļā par piedziņu valsts un prasītājas labā nosakāms maksimālais termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei.

Tā kā atbildētājs nav norādījis sava norēķinu konta rekvizītus, tie viņam jāpaziņo prasītājai, lai prasītāja varētu ieskaitīt viņam pienākošos kompensāciju.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 44.,97.,189.-193.,195.,199., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasības pieteikumu apmierināt.

Izbeigt kopīpašumu uz nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas Valkas pagastā, Valkas novadā, Valkas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs B/, kadastra Nr./numurs A/, nododot /pers. E/, personas kods /personas kods/, īpašumā /pers.D/, personas kods /personas kods/, piederošo ½

domājamo daļu nekustamā īpašuma un izbeigt /pers.D/ īpašuma tiesības.

Uzlikt par pienākumu /pers. E/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese F/, 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izmaksāt

/pers.D/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta Igaunijas Republika, /adrese Z/, kompensāciju 1000 EUR (viens tūkstotis euro) apmērā, kas

atbilst viņam piederējušās nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, Valkas pagastā, Valkas novadā, ½ domājamās daļas tirgus vērtībai.

Piedzīt n o /pers.D/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta Igaunijas Republika, /adrese Z/, par labu /pers. E/, personas kods

/personas kods/, dzīvesvieta /adrese F/, tiesāšanās izdevumus 432,45 EUR (četri simti trīsdesmit divi euro un 45 centi) apmērā, kas jāieskaita /pers. E/

norēķinu kontā /konta numurs/ AS ,,SEB banka”.

Piedzīt no /pers.D/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta Igaunijas Republika, /adrese Z/, valsts labā tiesas izdevumus - ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 12,21 EUR (divpadsmit euro un 21 cents), kas jāiemaksā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316

Saņēmēja banka: Valsts kase

Kods: TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers.D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par piedziņu /pers. E/ un valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Izskaidrot /pers.D/, ka samaksu apliecinošs dokuments par tiesas izdevumu samaksu valsts labā jāiesniedz/jāpiesūta Vidzemes rajona tiesas

Valkā kancelejā, Rīgas ielā 2, Valkā, LV 4701.

Pretprasību noraidīt pilnībā.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2018.gada 28.jūnija Vidzemes rajona tiesas

kancelejā Valkā, Rīgas ielā 2, apelācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese S.Dreija