Court dismissed tax audit appeal, upholding VAT and income tax assessments and penalties as legally justified.

NORAKSTS

Lieta Nr. A 42 5734 07

Lietvedības Nr. A 1137-09/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 8.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Greis”

pilnvarotajam pārstāvim A.K.,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim Rolandam Vītiņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Greis” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2007.gada 5.jūlija lēmuma Nr.19/26652 atcelšanu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID) Lielo nodokļu

maksātāju pārvalde no 2006.gada 7.augusta līdz 2007.gada 23.februārim

veica sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Greis” (turpmāk – SIA „Greis”

vai pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) un

uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2004. un

2005.gadu.

Pārbaudes rezultātā VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes

direktores v.i. S.Levita 2007.gada 23.februārī pieņēma lēmumu Nr.9.2/202

(turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru SIA „Greis” nomaksai budžetā

aprēķināti Ls 317 793,92, no tiem: PVN Ls 102 192,49 un soda nauda

Ls 102 192,49, UIN Ls 71 763,22, soda nauda Ls 31 659,10 un

nokavējuma nauda Ls 9986,62.

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, SIA „Greis” iesniedza sūdzību

VID ģenerāldirektoram, lūdzot to atcelt. Ar VID ģenerāldirektora

2007.gada 5.jūlija lēmumu Nr.19/26652 nolemts:

[2.1] atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu daļā par papildu nomaksai

budžetā noteikto UIN Ls 63 660,59, soda naudu Ls 28 050,15 un

nokavējuma naudu Ls 8859,49, PVN Ls 94 697,11 un soda naudu

Ls 94 697,11;

[2.2] atcelt sākotnējo lēmumu daļā par papildu nomaksai budžetā

noteikto UIN Ls 8102,63, soda naudu Ls 3608,95 un nokavējuma naudu

Ls 1127,13, PVN Ls 7495,38 un soda naudu Ls 7495,38.

[3] 2007.gada 9.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA

„Greis” pieteikums, kurā pieteicēja lūdz tiesu atcelt Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 5.jūlija lēmumu Nr.19/26652

(turpmāk – Lēmums) daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto PVN

Ls 90 712,48 un soda naudu Ls 90 712,48, UIN Ls 61 881,71, soda naudu

Ls 27 276,01 un nokavējuma naudu Ls 8616,76.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka Lēmums daļā ir nepamatots un

atceļams pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[3.1] Papildus nomaksai budžetā noteiktais PVN Ls 90 712,48 un

soda nauda šīs summas apmērā ir pamatota ar apgalvojumu, ka pieteicējai

neesot tiesību atskaitīt kā priekšnodokli PVN summas, kas norādītas

darījumu partneru (SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „Svelme Lukss”,

SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors

Serviss”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA

„Unipaks”, SIA „Agreements”) rēķinos par piegādātajām precēm un

sniegtajiem pakalpojumiem. Šāds apgalvojums ir pamatots ar minēto

uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumiem, ka viņi neko nezinot par šo

uzņēmumu saimniecisko darbību un ka neesot parakstījuši attiecīgos

dokumentus.

Pieteicēja šīm papildus aprēķinātajām summām nepiekrīt, jo uzskata,

ka savā darbībā tā ir pilnībā ievērojusi spēkā esošās likumdošanas prasības,

kas regulē PVN priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, proti, pārliecinājās, ka

attiecīgais darījuma partneris ir Uzņēmumu reģistrā un VID PVN

maksātāju reģistrā reģistrēta persona, ka nodokļu rēķini atbilst likuma

prasībām, ka preču piegādēm nepieciešamās stingrās uzskaites preču

pavadzīmes – rēķinus attiecīgā VID nodaļa ir izsniegusi tieši šīm personām

u.c..

[3.2] No VID publiskojamo datu bāzes „Latvijas ar PVN apliekamās

personas” ir redzams, ka visi minētie uzņēmumi periodā, kad pieteicējai ar

tiem notika darījumi, ir bijušas ar PVN apliekamās personas. Turklāt visi

šie uzņēmumi ar PVN apliekamo personu reģistrā ir bijuši iekļauti ilgstošus

laika periodus. No tā var secināt, ka tie ir regulāri snieguši savās VID

nodaļās attiecīgos normatīvajos aktos paredzētos pārskatus un deklarācijas.

Tā kā šie uzņēmumi ir izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra tikai

2004.gada decembrī un 2005.gadā, tad no tā secināms, ka līdz to

izslēgšanai tie ir darbojušies likuma ietvaros, proti, regulāri snieguši

atskaites, maksājuši nodokļus un kārtojuši citas saistības ar VID. Līdz ar to,

šo uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumi ir pretrunā ar šo uzņēmumu

faktiskajām darbībām, kuras, pieņemot attiecīgās deklarācijas un atskaites,

ir atzinis par tiesiskām arī VID.

No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normām izriet, ka

preču piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam saņemtais PVN ir

jāsamaksā budžetā. Ne audita pārskatā, ne arī Lēmumā nav ietverta nekāda

informācija par to, vai minētie uzņēmumi saņemto PVN ir iemaksājuši

budžetā (vai ir deklarējuši attiecīgās PVN summas, kā budžetā maksājamo

nodokli). Tā kā viens no primārajiem VID uzdevumiem ir nodokļu

maksājumu savlaicīgas un pilnīgas iekasēšanas nodrošināšana, tad

pieteicēja uzskata, ka VID audita laikā bija jāpārbauda arī šie apstākļi.

Tādējādi minēto uzņēmumu vārdā ir vai nu darbojušās pašas

amatpersonas, vai arī to pilnvarnieki, jo ne tikai VID, bet, kā saprotams no

audita pārskata, arī kredītiestādes atzina šo personu tiesības rīkoties

attiecīgo firmu vārdā.

[3.3] No audita pārskata 19.tabulas ir redzams, ka, veicot preču

piegādes, iepriekš minētie uzņēmumi izrakstīja un izsniedza pieteicējai

preču pavadzīmes-rēķinus (turpmāk arī – PPR). No VID mājas lapā

internetā (www.vid.gov.lv) atrodamās publiskojamo datu bāzes

„Pavadzīmju informācija” ir redzams, ka visas audita pārskata 19.tabulā

uzskaitītās PPR ir izsniegtas tieši konkrētajiem uzņēmumiem. Tā kā PPR ir

stingrās uzskaites dokumenti, kurus īpašā kārtībā pret parakstu uzņēmuma

amatpersonai vai noteiktā kārtībā pilnvarotai personai, pārbaudot tās

personību apliecinošus dokumentus, izsniedz attiecīgā VID nodaļa, tad tas

apliecina jau iepriekš minēto, ka minēto uzņēmumu vārdā ir darbojušās vai

nu pašas amatpersonas, vai arī to pilnvarnieki, un šo personu tiesības

rīkoties attiecīgo firmu vārdā ir atzinis arī pats VID.

Turklāt šajā datu bāzē ir redzams arī tas, ka par lielāko daļu no audita

pārskata 19.tabulā norādītajām pavadzīmēm ir izdarīts ieraksts, ka tās ir

„izlietotas realizācijas darījumu noformēšanai”. Tas apliecina, ka minētie

uzņēmumi ir arī iesnieguši attiecīgajās VID nodaļās atskaites par iegādāto

PPR izlietojumu. Tāpat arī no šīs VID datu bāzes ir konstatējams, ka laika

posmā, kad SIA „Greis” veica savstarpējos darījumus ar šiem

uzņēmumiem, VID nodaļas tiem pavadzīmes ir izsniegušas vairākkārtēji,

ko apliecina dažādi pavadzīmju izsniegšanas datumi.

Augstāk minētie fakti apliecina to, ka minētie uzņēmumi, kuru

amatpersonas neko nezin par to saimnieciski – finansiālo darbību, ilgstoši

darbojās, veica darījumus, saņēma un iesniedza VID dokumentus, bet arī

VID neradās nekādas aizdomas vai pretenzijas pret šiem uzņēmumiem vai

to amatpersonām.

[3.4] Gan audita pārskatā, gan arī Lēmumā ir atsauces uz to, ka ir

veiktas augstāk minēto firmu amatpersonu parakstu ekspertīzes. No

minētajiem dokumentiem ir redzams, ka ekspertīzes veicējs – Tieslietu

ministrijas Valsts ekspertīžu centra biroja eksperts – apgalvojumu

kategoriskā formā, ka pārbaudītos parakstus nav izdarījušas attiecīgās

personas, ir izteicis tikai daļā no visiem gadījumiem. Turpretī, audita

pārskatā, pamatojoties jau uz VID Finanšu policijas pārvaldes sniegto

eksperta atzinumu izklāstu, apgalvojums, ka parakstus nav izdarījušas

konkrētās personas, ir izteikts kategoriskā formā par visiem darījumiem.

Lai objektīvi, vispusīgi un pilnīgi novērtētu minēto uzņēmumu

darbību, bija jāveic personu parakstu ekspertīze, ievērojot Administratīvā

procesa likuma 178.-182.pantos noteikto kārtību. Turklāt, šāda parakstu

ekspertīze, pēc pieteicējas ieskatiem, ir veicama ne tikai uz darījumu

apliecinošajiem dokumentiem, bet arī uz tiem dokumentiem, kas ir iesniegti

VID – deklarācijām, atskaitēm, iesniegumiem u.c. dokumentiem.

[3.5] Tā kā gandrīz visi darījumi ar minētajām firmām (izņemot

2004.gada martā un aprīlī notikušos darījumus) notika pēc 2004.gada

1.maija, tas ir, kad Latvija jau bija kļuvusi par Eiropas Savienības (turpmāk

– ES) dalībvalsti, tad, izvērtējot SIA „Greis” rīcību un veicot priekšnodokļa

atskaitīšanu, bija jāpiemēro arī Eiropas Kopienu Padomes 1977.gada

17.maija Sestās direktīvas (77/388/EEK) normas (turpmāk – ES Sestā

direktīva), kā arī šīs direktīvas normu tulkojums, kas ietverts Eiropas

Kopienu tiesas (turpmāk – EK tiesa) spriedumos.

Lēmumā ietvertie secinājumi ir pretrunā ar ES Sestās direktīvas

normām un EK tiesas spriedumos dotajiem norādījumiem par šīs direktīvas

normu piemērošanu.

Kā atzīts EK tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02,

tad, lai kādai personai atņemtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jākonstatē

šīs personas (nevis citu personu) ļaunprātīga rīcība, tas ir, jākonstatē, ka

tieši šī persona, lai iegūtu fiskālas priekšrocības, nav ievērojusi normatīvo

aktu prasības.

Ne audita pārskatā, ne Lēmumā nav konstatēti fakti, kas liecina par

SIA „Greis” ļaunprātīgu rīcību, tas ir, nav konstatēts, ka SIA „Greis” nav

izpildījusi Latvijas Republikas normatīvajos aktos minētās prasības, kuras

nodokļu maksātājam (apliekamajai personai) ir jāievēro, lai tā iegūtu

tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Savukārt EK tiesas 2006.gada 12.janvāra sprieduma apvienotajā lietā

C-354/03, C-355/03 un C-484/03 ir atzīts, ka nodokļa maksātāja

(apliekamās personas), kas veic darījumus, tiesības atskaitīt kā

priekšnodokli citām personām samaksāto PVN nevar ietekmēt tas, ka

piegādes shēmā, kurā ietilpst šie darījumi, cits darījums, nodokļu

maksātājiem par to neko nezinot, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu. Kā redzams

no minētā sprieduma 12.punkta, šis spriedums attiecas arī uz gadījumiem,

kad noskaidrotas vai nenoskaidrotas personas izmanto nelikumīgi iegūtu

(šīm personām nepiederošu) PVN maksātāja reģistrācijas numuru.

No EK tiesas spriedumiem izriet, ka būtiska un pat izšķiroša nozīme

ir tam apstāklim, ka nodokļu maksātājs (šajā gadījumā – SIA „Greis”)

saņemtajos PVN rēķinos uzrādīto PVN ir reāli samaksājusi personai, kura

izsniedza rēķinu, un, uzliekot pienākumu budžetā iemaksāt PVN, kurš ir

samaksāts personai, kura izsniedza rēķinu par preču piegādi, un līdz ar to

tai radās pienākums maksāt šo PVN budžetā, tiek pārkāpts viens no ES

Sestās direktīvas pamatprincipiem – neitralitātes princips. Neitralitātes

princips nozīmē, ka attiecībā uz nodokļu maksātāju (apliekamo personu)

PVN ir neitrāls, tas ir, personai, kura ir apliekamā persona un veic

apliekamus darījumus, PVN pašai nav jāmaksā.

[3.6] Papildu nomaksai budžetā noteiktais UIN Ls 61 881,71, soda

nauda Ls 27 276,01 un nokavējuma nauda Ls 8616,76 ir pamatota ar

apgalvojumu, ka SIA „Greis” neesot tiesību iegrāmatot audita pārskata

22.tabulā un 26.tabulā norādītos darījumu apliecinošos dokumentus, kā arī

šajos dokumentos norādītās summas attiecīgi 2004. un 2005.gada „Peļņas

vai zaudējumu aprēķinā” iekļaut posteņos „Pārdotās produkcijas ražošanas

izmaksas”, „Pārdošanas izmaksas”, „Administrācijas izmaksas”. Audita

pārskatā un Lēmumā ir norādīts, ka PPR un rēķini-faktūras likuma „Par

grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē nav uzskatāmi par attaisnojuma

dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros (nesatur patiesu

informāciju, nav dokumentā par darījumu norādītās atbildīgās personas

paraksts).

Pats formulējums, kas lietots audita pārskatā attiecībā par šiem

darījumiem – „Darījumi, kas faktiski ar uzrādīto darījuma partneri nav

notikuši” – ir nepieņemams no grāmatvedības viedokļa. Proti, ja ir saņemta

prece vai pakalpojums, šim darījumam atbilstošs darījumu apliecinošs

dokuments, kā arī saskaņā ar šo dokumentu ir veikts maksājums, tad šie

fakti saskaņā ar grāmatvedības jomu regulējošajiem tiesību aktiem, ir

jāiegrāmato. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā cita starpā ir

uzsvērts, ka grāmatvedībā ir atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie

darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma

mantas stāvoklī. Tā kā saņemtās preces un pakalpojumi un attiecīgi par šīm

precēm un pakalpojumiem veiktie maksājumi radīja pārmaiņas SIA „Greis”

mantiskajā stāvoklī, tad pieteicējai nebija tiesību neiegrāmatot audita

pārskata 22.un 26.tabulās norādītos darījumu apliecinošos dokumentus.

Visos audita pārskata 22. un 26.tabulās norādītajos darījumu

apliecinošajos dokumentos bija likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā

daļā minētie identifikācijas dati, un nav pamata neatzīt šos dokumentus par

attaisnojuma dokumentiem un neveikt grāmatojumus.

[3.7] SIA „Greis” grāmatvedības uzskaiti auditētajā periodā (2004.,

2005.gadā) ir pārbaudījusi un par likumam „Par grāmatvedību” prasībām

atbilstošu atzinusi zvērinātu auditoru firma SIA „RIF 2” (licence Nr.25).

Šeit jāatzīmē, ka saskaņā ar Gada pārskatu likuma 62.pantu atzinumu par

gada pārskatu dod zvērināts revidents (zvērināti revidenti), un pieteicējas

gadījumā šādu atzinumu ir sniedzis zvērināts revidents Irina Fomina

(sertifikāts Nr.51).

[4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Valsts ieņēmumu dienests tiesai

iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumam nepiekrīt turpmāk

minēto apsvērumu dēļ.

[4.1] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās

daļas 1.punkts paredz nodokļu maksātāju tiesības no budžetā maksājamās

nodokļa summas kā priekšnodokli atskaitīt no citām apliekamajām

personām saņemtajos nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par

precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu

nodrošināšanai. Citētās tiesību normas ietvaros nepietiek ar to vien, ka

formāli ir izrakstīts, saņemts un apmaksāts rēķins, kā to uzskata pieteicēja.

Ir nepieciešams konstatēt arī to, vai preces un pakalpojumi ir reāli saņemti

no tās personas, kas ir norādītas nodokļa rēķinā un vai pēc preču un

pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības, nodrošina citus ar

nodokli apliekamus darījumus.

PPR esamība ļauj pieņemt, ka pakalpojumi ir sniegti. Taču, kā atzinis

arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, šāds

pieņēmums neizslēdz iespēju administratīvā procesa dalībniekam to

apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina pretējo (sk.,

piem., Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 15.februāra lēmumu

lietā Nr.SKA-22, 2005.gada 1.marta spriedumu lietā Nr.SKA-40 u.c.).

[4.2] Veicot SIA „Greis” auditu, VID pārbaudīja ne tikai pieteicējas

iesniegto nodokļa rēķinu atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet arī šajos

dokumentos norādītās informācijas patiesumu, jo saskaņā ar likuma „Par

uzņēmumu gada pārskatiem” 25.panta pirmās daļas 8.punktu darījumi ir

jāvērtē ne tikai pēc juridiskā satura, bet arī pēc ekonomiskās būtības.

[4.3] VID rīcībā ir SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „Svelme

Lukss”, SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors

Serviss”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA

„Unipaks” un SIA „Agreements” amatpersonu sniegtie paskaidrojumi,

kuros minēto sabiedrību amatpersonas norādījušas, ka sabiedrības dibinātas

pēc trešo personu lūguma par maksu, saimnieciskā darbība uzņēmumos nav

veikta, pilnvarojumi citām personām darboties sabiedrību vārdā nav

izsniegti, darījumus ar SIA „Greis” noliedz.

VID rīcībā ir arī informācija, ka minētie uzņēmumi to juridiskajās

adresēs neatrodas un ir izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra.

Tādējādi VID secinājis, ka audita laikā iegūtie pierādījumi liecina par to, ka

pakalpojumi un preces nav saņemti no konkrētā rēķinā norādītā darījuma

partnera. Pamatojoties uz minēto, VID uzskata, ka SIA „Greis” darījumi ar

grāmatvedības dokumentos norādīto darījuma partneri nav notikuši un

sabiedrība, veicot ierakstus grāmatvedības reģistros uz dokumentu pamata,

kuri satur nepatiesu informāciju, nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību”

2.panta pirmo, otro daļu un 7.panta pirmo daļu, kā arī nav iestājušies

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā, 10.panta

pirmās daļas 1.punktā paredzētie nosacījumi.

[4.4] Attiecībā par Lēmuma pārsūdzēšanu daļā par SIA „Greis”

aprēķināto un papildus budžetā nomaksai noteikto UIN, soda naudu un

nokavējuma naudu, VID paskaidro, ka SIA „Greis” veiktā audita laikā tika

gūti pierādījumi, ka SIA „Aiska”, SIA „Svelme Lukss”, SIA „Juglas

Saule”, SIA „Lenix”, SIA „MPS Studija” izrakstītās PPR un rēķini-faktūras

nav uzskatāmi par attaisnojuma dokumentiem tā kā darījumus saskaņā ar

gūtajiem pierādījumiem nevar uzskatīt par faktiski notikušiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasību uzturēja un papildus

pieteikumā minētajiem argumentiem paskaidroja, ka VID piemērojis PVN

soda naudu 100% apmērā, taču VID bija jāvērtē tās samērīgums.

Pārstāvis atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā

Nr.3991/03, kurā atzīts, ka persona nav vainojama krāpnieciskos

darījumos, ja par to nav pierādījumu. Līdz ar to personai nevar liegt tiesības

uz priekšnodokļa priekšapmaksu.

[6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties

uz Lēmumā un Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajos paskaidrojumos

tiesai minētajiem argumentiem.

Papildus pārstāvis norādīja, ka nav nepieciešams konstatēt

krāpniecību kā priekšnoteikumu. Pārkāpuma subjektīvajai pusei nav

nozīmes. Tā kā šī ir administratīvā lieta par auditu, tad jāvērtē

priekšnodokļa priekšnoteikuma pamati. Pieteicēja nevarēja iesniegt VID

ticamus pierādījumus par notikušajiem darījumiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

[8] Lietā ir konstatējami turpmāk norādītie faktiskie apstākļi.

[8.1] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē laika periodā no

2004.gada februāra līdz septembrim ir iegrāmatoti darījumi ar SIA ,,Aiska”

par precēm un pakalpojumiem Ls 221 434,07 vērtībā, tai skaitā PVN 18%

Ls 33 474,1 (lietas I sējums 162.-213.lapa).

Laika periodā no 2003.gada 9.aprīļa līdz 2004.gada 10.augustam SIA

,,Aiska” amatpersona – direktore bija S.A. (audita lieta 14 sējums 71.-

73.lapa). 2006.gada 7.septembrī S.A. sniegtajā paskaidrojumā norādījusi,

ka sabiedrība tika dibināta par samaksu pēc trešo personu lūguma – pēc

trešo personu norādījumiem ir gājusi pie notāra apstiprināt parakstu, bet,

kam tas bija nepieciešams – nezina, pilnvaras nav parakstījusi, pēc trešo

personu norādījumiem VID ir izņēmusi PPR, parakstījusi neaizpildītus

bankas čekus un atdevusi tos trešajai personai. Tāpat S.A. norādījusi, ka

nezina, ar ko nodarbojas uz viņas vārda reģistrētā firma SIA ,,Aiska”.

Paskaidrojumā S.A. noliegusi uzrādīto dokumentu parakstīšanu. Bez tam

audita laikā konstatēts, ka pēc pilnvaru termiņa beigām – 2004.gada

16.augusta rēķinā-faktūrā Nr.0408/07 (lietas I sējums 168.lapa) un

22.septembra rēķinā-faktūrā Nr.0409/138 (lietas I sējums 164.lapa) kā SIA

,,Aiska” direktore norādīta S.A..

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada

7.septembrī VID Finanšu policijas pārvaldē nopratināta kā lieciniece S.A.

(lietas II sējums 5., 6.lapa). Arī savā liecībā S.A. ir noliegusi

uzņēmējdarbības veikšanu, dokumentu parakstīšanu, pilnvarojumu

izsniegšanu. Bez tam S.A. liecinājusi, ka nosaukto uzņēmumu SIA ,,Greis”

nezina un nevar apstiprināt nevienu SIA ,,Aiska” darījumu ar SIA ,,Greis”.

Turklāt minētā persona liecinājusi, ka viņai nav bijusi iespēja nodarboties

ar uzņēmējdarbību, jo vienlaicīgi strādā vairākās vietās algotu darbu, lai

nodrošinātu sev iztiku.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka VID rīcībā ir

Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojā veiktās SIA ,,Aiska”

dokumentu ekspertīzes atzinumi, kur netiek apstiprināts, ka uzrādītos

dokumentus būtu parakstījusi S.A. (lietas II sējums 12., 13.lapa).

[8.2] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatotas trīs SIA

,,MPS Studija” vārdā 2004.gada oktobrī un novembrī izrakstītas PPR

Ls 159 119,46 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 24 272,46 (lietas I sējums

214.-220.lapa).

Laika periodā no 2004.gada 30.jūnija līdz 2006.gada 29.jūnijam SIA

,,MPS Studija” amatpersona – valdes loceklis bija V.I. (audita lieta 14

sējums 92.lapa). Par norādītajiem darījumiem 2006.gada 1.septembrī V.I.

VID amatpersonām sniedzis paskaidrojumu (audita lieta 14 sējums 88.-

91.lapa) norādot, ka sabiedrība tika dibināta par samaksu pēc trešo personu

lūguma. Pēc trešo personu norādījumiem V.I. pie notāra ir apstiprinājis

pases kopiju un savu parakstu, atvēris norēķinu kontu AS ,,Parex banka”.

V.I. paskaidroja, ka nekādu pilnvaru nav parakstījis. Vienlaikus V.I.

norādījis, ka nav parakstījis un nekad nav redzējis SIA ,,MPS Studija”

2004.gada 5.oktobrī izrakstīto PPR sērija HH-VII Nr.210331 (lietas I

sējums 220.lapa), 2004.gada 29.oktobrī izrakstīto PPR sērija HJ-VII

Nr.232784 (lietas I sējums 218.lapa), 2004.gada 2.novembrī izrakstīto PPR

sērija HJ-VII Nr.232860 (lietas I sējums 216.lapa). V.I. paskaidroja, ka

nezina, ar ko nodarbojas uz viņa vārda reģistrētā sabiedrība SIA ,,MPS

Studija”.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada

1.septembrī VID Finanšu policijas pārvaldē V.I. nopratināts kā liecinieks,

kurš nav apstiprinājis saimnieciskās darbības veikšanu uzņēmumā,

liecinājis, ka ar SIA ,,Greis” nekādus darījumus nav veicis. Nevienu

amatpersonu no SIA ,,Greis” nav ne saticis, ne arī pazīst, nav ar SIA

,,Greis” kontaktējies (lietas II sējums 5.lapa).

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka VID rīcībā ir

Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinums, kurā

konstatēts, ka parakstu SIA ,,MPS Studija” 2004.gada 5.oktobrī izrakstītajā

PPR sērija HH-VII Nr.210331, 2004.gada 29.oktobrī izrakstītajā PPR sērija

HJ-VII Nr.232784, 2004.gada 2.novembrī izrakstītajā PPR sērija HJ-VII

Nr.232860 sadaļās „Par preču izsniegšanu atbildīgās personas” rindās

,,Paraksts” nav izpildījis pats V.I., bet kāda cita persona (lietas II sējums

5.lapa).

[8.3] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatots SIA ,,Svelme

Lukss” 2004.gada 26.aprīlī izrakstītais rēķins-faktūra Nr.26 Ls 10 478,40

vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 1598,40 un 2004.gada 7.maijā izrakstītais

rēķins-faktūra Nr.33 par sniegtajiem pakalpojumiem Ls 14 755,66 vērtībā,

tai skaitā PVN 18% Ls 2250,86. Kopā izrakstīti rēķini-faktūras

Ls 25 234,06 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 3849,26.

Laika periodā no 2004.gada 16.marta līdz 2004.gada 6.jūlijam SIA

,,Svelme Lukss” vienīgā amatpersona – rīkotājdirektors bija E.J. (audita

lieta 14 sējums 137.-139.lapa). 2006.gada 7.septembrī E.J. sniedzis VID

amatpersonām paskaidrojumu (audita lieta 14 sējums 120.-123.lapa), kurā

norādījis, ka nezina, ka 2004.gada 16.martā kļuvis par SIA ,,Svelme

Lukss” direktoru. Pēc trešo personu norādījuma E.J. atvēris norēķinu kontu

AS ,,Ogres Komercbanka” un parakstījis tukšas A4 formāta lapas.

Paskaidrojumā E.J. norāda, ka nav parakstījis 2004.gada 26.aprīļa rēķinu-

faktūra Nr.26 un 2004.gada 7.maija rēķinu-faktūra Nr.33, SIA „Svelme

Lukss” ar uzņēmuma saimniecisko darbību nav nodarbojies un viņam nav

iemaņu, lai izpildītu rēķinos norādītos uzdevumus.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada

7.septembrī E.J. nopratināts kā liecinieks, kurš noliedzis saimnieciskās

darbības veikšanu uzņēmumā. Pratināšanā E.J. pilnībā noliedza darījumus

starp SIA ,,Svelme Lukss” un SIA ,,Greis”, norādot, ka nepazīst nevienu

SIA ,,Greis” pārstāvi un neko nav pārdevis SIA ,,Greis”. Minētā persona

liecināja, ka viņam nav zināšanu, lai veiktu jebkādu datorprogrammu

izstrādi (lietas II sējums 6.lapa).

[8.4] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatots SIA ,,GBS

Group” (līdz 2004.gada 19.decembrim SIA ,,Global Building Systems”)

vārdā izrakstīts 2004.gada 27.augusta rēķins-faktūra Nr.261 par jumta

/adrese/, Rīgā, remontu, Ls 31 525,64 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 4809

(lietas I sējums 230.lapa).

Konstatēts, ka SIA ,,Global Building Systems” vārdā 2004.gada

27.augusta Līgumā Nr.08/2004-BUV (lietas I sējums 232.-237.lapa),

2004.gada 27.augusta tāmē (lietas I sējums 238.lapa) un 2004.gada

27.augusta rēķinā-faktūra Nr.261, kā arī 2005.gada 4.janvāra pieņemšanas-

nodošanas aktā (lietas I sējums 239.lapa), kā izpildītājs ir norādīta fiziska

persona A.L..

Saskaņā ar VID datu bāzes informāciju 2004. un 2005.gadā A.L.

nebija darba tiesiskajās attiecībās ar SIA ,,Global Building Systems”. A.L.

kā SIA ,,GBS Group” amatpersona un īpašnieks Uzņēmumu reģistrā ir

reģistrēts no 2004.gada 17.decembra. Laika periodā no 2003.gada

4.decembra līdz 2004.gada 17.decembrim SIA ,,Global Building Systems”

vienīgā amatpersona – rīkotājdirektors (audita lieta 13 sējums 19., 20.lapa)

un vienīgais darbinieks bija E.J..

SIA ,,Greis” audita laikā iesniegusi 2004.gada 5.jūlija pilnvaru, kur

E.J. pilnvaro A.L. pārstāvēt SIA ,,Global Building Systems” intereses

attiecībās ar visām fiziskām un juridiskām personām, parakstīties SIA

„Global Building Systems” vārdā.

No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 4.augustā VID Finanšu

policijas pārvaldē kā liecinieks nopratināts E.J.. Par SIA ,,Global Building

Systems” persona liecināja, ka kopš 2003.gada piepelnās – pēc trešo

personu lūguma reģistrējot uzņēmumus uz sava vārda, būdams fiktīvs

direktors. 2004.gadā apmēram reizi mēnesī viņam mazpazīstams cilvēks

devis par samaksu parakstīt dokumentus. Tā rezultātā viņš kļuvis par

formālu uzņēmuma direktoru vairākiem uzņēmumiem, tajā skaitā, SIA

„Global Building Systems”. Pie viņa nav atradušies nekādi SIA „Global

Building Systems” dokumenti un priekšmeti, nav parakstījis nekādus

dokumentus SIA „Global Building Systems” vārdā, nav veicis nekādu

finansiāli saimniecisko darbību SIA „Global Building Systems”.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka VID rīcībā ir

Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojā veiktās SIA „Global

Building Systems” dokumentu – līguma, tāmes, rēķina ekspertīzes

atzinumi, kur netiek apstiprināts, ka uzrādītos dokumentus būtu parakstījis

A.L. (lietas II sējums 11.-13.lapa).

[8.5] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatota SIA ,,Lenix”

2004.gada 29.martā izrakstīta PPR sērija HI-VII Nr.034809 Ls 9770,14

vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 1490,36 (lietas I sējums 243.lapa) un

2004.gada 5.aprīlī izrakstīta PPR sērija HI-VII Nr.034815 Ls 4807,98

vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 733,42 (lietas I sējums 242.lapa) par

mēbeļu iegādi, kopā Ls 14 578,12 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 2223,78.

SIA ,,Lenix” vienīgais dalībnieks un amatpersona minētajā laika

periodā bija A.A. (audita lieta 13 sējums 42., 43.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 26.maijā VID Finanšu

policijas pārvaldē kā liecinieks nopratināts A.A. (lietas II sējums 13.,

14.lapa), kurš liecināja, ka par samaksu pēc trešo personu lūguma atvēris

uz sava vārda vairākus uzņēmumus un banku kontus šiem uzņēmumiem,

uzņēmumu dokumentāciju un banku maksājumu līdzekļus nodevis sev

mazpazīstamām personām, ar uzņēmējdarbību šajos uzņēmumos nav

nodarbojies, par SIA ,,Lenix” nekad nav dzirdējis.

Tā kā SIA ,,Greis” mēbeles nebija marķētas ar konkrētu inventāra

numuru, tad pārbaudes laikā VID amatpersonām nebija iespējams

viennozīmīgi pārliecināties, vai auditoriem uzrādītie pamatlīdzekļi ir tie,

kuri uzrādīti konkrētajā iegādes dokumentā.

[8.6] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatots SIA ,,Juglas

Saule” vārdā izrakstīts 2004.gada 1.aprīļa rēķins-faktūra Nr.2004/3 par

dokumentu iesiešanu un caurauklošanu Ls 3093,96 vērtībā, tai skaitā PVN

18% Ls 471,96 (lietas I sējums 246.lapa).

Laika periodā no 2003.gada 21.janvāra kā SIA „Juglas Saule”

vienīgā amatpersona reģistrēts J.K. (audita lieta 13 sējums 71., 72.lapa).

2006.gada 8.novembrī J.K. sniedzis VID amatpersonām paskaidrojumu

(lietas II sējums 30.-34.lapa), norādot, ka sabiedrība tika dibināta par

samaksu pēc trešo personu lūguma ar mērķi – to pārdot. Pēc J.K. rīcībā

esošās informācijas SIA ,,Juglas Saule” saimniecisko darbību neveica. J.K.

ir piedalījies sabiedrības reģistrēšanā Uzņēmumu reģistrā, pēc trešo

personu norādījumiem J.K. atvēris norēķina kontus bankās, bet kādās

bankās – neatceras, vairākas reizes pēc trešās personas lūguma ir izņēmis

skaidro naudu no bankas konta, bet kādiem mērķiem nauda paredzēta –

nezina. Vienlaikus J.K. norādījis, ka SIA „Juglas Saule” ar saimniecisko

darbību nav nodarbojusies, viņš nav parakstījis pilnvaras un PVN

deklarācijas, parakstījis tikai maksājumu uzdevumus.

Paskaidrojumā J.K. apstiprina, ka nav sastādījis, nav redzējis un nav

parakstījis 2004.gada 8.marta Pakalpojumu līgumu (lietas I sējums 247.,

248.lapa), 2004.gada 1.aprīļa pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.1 (lietas I

sējums 249.lapa), 2004.gada 1.aprīļa rēķinu-faktūru Nr.2004/3. J.K.

paskaidro, ka par darījumiem, kas noslēgti ar SIA ,,Greis” neko nezina, kā

arī nepazīst cilvēku vārdā N.K. (SIA ,,Greis” valdes priekšsēdētājs) un

nekādus darījumus ar šo cilvēku nav slēdzis.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada

8.novembrī VID Finanšu policijas pārvaldē nopratināts J.K. (lietas II

sējums 8.lapa), kurš liecībā neapstiprināja saimnieciskās darbības veikšanu

SIA ,,Juglas Saule”, norādot, ka SIA ,,Juglas Saule” rēķini un pavadzīmes

tika sastādīti par nenotikušiem darījumiem, bet kādam mērķim viņš nezina.

Minētā persona liecināja, ka par SIA ,,Greis” neko nezina, nav pazīstams ar

šīs kompānijas atbildīgajiem darbiniekiem un nekad neko nav no šīs

kompānijas ne pircis, ne arī šai kompānijai ko pārdevis. Par viņam

uzrādītajiem dokumentiem norādījis, ka tos redz pirmo reizi.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Valsts Policijas Kriminālistikas

pārvaldes ekspertu atzinumu, parakstus uz 2004.gada 8.marta Pakalpojumu

līguma, 2004.gada 1.aprīļa pieņemšanas – nodošanas akta Nr.1, 2004.gada

1.aprīļa rēķina-faktūra Nr.2004/3 J.K. vārdā, rindā ,,Direktors” nav

izpildījis J.K., bet cita persona, atdarinot J.K. parakstu (lietas II sējums

9.lapa).

[8.7] SIA „Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatota SIA ,,Retors

Serviss” vārdā 2005.gada 7.jūlijā izrakstīta PPR sērija LU-IX Nr.925049

Ls 33 379,37 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 5091,77 (lietas I sējums

254.lapa) un 2005.gada 8.jūlija PPR sērija HM-VII Nr.551194

Ls 17 478,75 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 2666,25 (lietas I sējums

252.lapa), par reklāmas iepakojumu, kopā Ls 50 858,12 vērtībā, tai skaitā

PVN 18% Ls 7758,02.

Laika periodā no 2005.gada 29.aprīļa kā SIA ,,Retors Serviss”

vienīgais dalībnieks un vienīgā amatpersona reģistrēts Dz.Š. (audita lieta

13 sējums 94., 95.lapa). 2006.gada 2.oktobrī Dz.Š. sniedzis paskaidrojumu

(audita lieta 13 sējums 80.-83.lapa) VID amatpersonām norādot, ka

sabiedrība tika dibināta, parakstot dokumentus sabiedrības reģistrācijai.

Dibināšanas dokumentos bija rakstīts, ka sabiedrība nodarbosies ar

būvmateriālu vairumtirdzniecību, bet īstenībā nekāda darbība netika veikta,

naudas pārskaitīšanai tika atvērti norēķinu konti AS ,,Parex banka”, AS

,,Krājbanka”, AS ,,Unibanka”. Vienlaikus Dz.Š. paskaidrojis, ka parakstījis

pilnvaru pēc trešo personu lūguma, tās saturu nezina, parakstījis par

samaksu, pēc būtības nevienu pilnvarojis nav un iespējams, ja pastāv šāda

pilnvara, tad pilnvarotā persona rīkojas neatkarīgi no viņa gribas, viņu

neinformējot.

Paskaidrojumā Dz.Š. apstiprina, ka nav parakstījis un nekad nav

redzējis 2005.gada 7.jūlija PPR sērija LU-IX Nr.925049, 2005.gada 8.jūlija

PPR sērija HM-VII Nr.551194, kā arī nekādus reklāmas materiālus SIA

,,Greis” nav piegādājis. Dz.Š. apstiprina, ka par SIA ,,Greis” neko nezina,

nepazīst nevienu tās darbinieku un personu N.K. (SIA ,,Greis” valdes

priekšsēdētājs) arī nepazīst.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada

2.oktobrī VID Finanšu policijas pārvaldē kā liecinieks nopratināts Dz.Š.

(lietas II sējums 7.lapa), kur liecināja par SIA ,,Retors Serviss” dibināšanas

apstākļiem un darbību veikšanu pēc trešo personu lūguma, kā arī norādījis,

ka nekad nav parakstījis ne aizpildītas, ne tukšas PPR. Nevienu SIA

,,Retors Serviss” darījumu nevar apliecināt, jo tādus nav veicis. Minētā

persona liecināja, ka nav nekādus darījumus slēgusi ar SIA ,,Greis”,

nepazīst personu vārda N.K., viņam nav nekādas saistības ar reklāmas

materiālu izgatavošanu un izplatīšanu. Par viņam uzrādītajiem

dokumentiem liecināja, ka nav tos parakstījis.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Valsts Tiesu Ekspertīžu biroja

ekspertu atzinumu ierakstus SIA ,,Retors Serviss” 2005.gada 7.jūlija PPR

sērija LU-IX Nr.925049 un 2005.gada 8.jūlija PPR sērija HM-VII

Nr.551194 sadaļā „Par preču izsniegšanu atbildīgās personas” rindā

,,Vārds, uzvārds” un rindā ,,Paraksts” nav izpildījis Dz.Š., bet kāda cita

persona (lietas II sējums 7.lapa).

[8.8] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatota SIA ražošanas

komercfirmas ,,Rula” vārdā 2005.gada 27.maijā izrakstīta PPR sērija LK-

IX Nr.632500, Ls 11 829,5 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 1804,5 (lietas I

sējums 257.lapa).

Laika periodā no 2005.gada 15.februāra kā SIA ražošanas

komercfirmas ,,Rula” vienīgais dalībnieks un amatpersona – valdes loceklis

reģistrēta V.V. (audita lieta 13 sējums 117., 118.lapa). 2006.gada

7.novembrī V.V. VID amatpersonām sniegusi paskaidrojumu (audita lieta

13 sējums 101.-104.lapa), kurā norādījusi, ka sabiedrība tika dibināta par

samaksu pēc trešo personu lūguma. V.V. paskaidrojusi, ka dokumentus,

kurus nav izlasījusi, ir parakstījusi tikai vienu reizi pie notāra, norēķinu

kontus bankās nav atvērusi. Paskaidrojumā V.V. norādīja, ka 2005.gada

27.maija PPR sērija LK-IX NR.632500 nav parakstījusi un nekad to nav

redzējusi, PPR minētos reklāmas materiālus nekad nav pirkusi un

pārdevusi, par SIA ,,Greis” neko nezina, kā arī nezina, ar ko minētā

sabiedrība nodarbojas, N.K. (SIA ,,Greis” valdes priekšsēdētājs) nepazīst.

V.V. paskaidroja, ka par SIA ražošanas komercfirma ,,Rula” īpašnieci sevi

neuzskatīja, kā arī nezina, ar ko minētā firma nodarbojas, pati ar

saimniecisko darbību nav nodarbojusies.

Vienlaikus no lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada

26.maijā VID Finanšu policijas pārvaldē kā lieciniece nopratināta V.V.

(lietas II sējums 14.lapa), kura liecināja, ka neko nezina par SIA ražošanas

komercfirma ,,Rula” saimniecisko darbību, nav nevienu pilnvarojusi veikt

saimniecisko darbību SIA ražošanas komercfirma ,,Rula” vārdā, nekādus

SIA ražošanas komercfirma ,,Rula” dokumentus nav parakstījusi, nav

informēta par to, kas notika SIA ražošanas komercfirma ,,Rula” kontos un

nezina, vai tādi uzņēmumam vispār bijuši.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Valsts Policijas Kriminālistikas

pārvaldes atzinumu parakstu, kas atrodas PPR sērija LK-IX Nr.632500, 1.

un 3. eksemplārā sadaļā „Izsniedza:” zem rindas ,,Paraksts:” un rokraksta

ierakstus nav izpildījusi V.V., bet cita persona (lietas II sējums 4.lapa).

[8.9] SIA „Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatota SIA „Solo

Presto” vārdā 2005.gada 2.martā izrakstīta PPR sērija HL-VII Nr.012546

Ls 24 555,51 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 3745,76 (lietas I sējums

260.lapa).

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem no 2004.gada 3.decembra

SIA „Solo Presto” amatpersona – valdes priekšsēdētājs ir V.Č..

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Valsts Policijas Kriminālistikas

pārvaldes atzinumu parakstu V.Č. vārdā, kas atrodas PPR sērija HL-VII

Nr.012546 sadaļā Nr.22 pie atzīmes ,,Paraksts”, nav izpildījis V.Č., bet cita

persona (lietas II sējums 5.lapa).

[8.10] SIA ,,Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatota SIA

„Unipaks” vārdā 2005.gada 29.martā izrakstīta PPR sērija LK-IX

Nr.879252, Ls 25 312,44 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 3861,22 (lietas I

sējums 263.lapa).

Laika periodā no 2005.gada 15.februāra kā SIA ražošanas

komercfirmas ,,Rula” vienīgais dalībnieks un amatpersona – valdes loceklis

reģistrēta M.R. (audita lieta 13 sējums 155.-157.lapa). 2006.gada

11.decembrī M.R. sniedzis paskaidrojumu (audita lieta 13 sējums 144.-

147.lapa) norādot, ka nezina, kā uz viņa vārda reģistrēta SIA „Unipaks”.

Ar saimniecisko darbību SIA „Unipaks” nav nodarbojies. Nevienu PPR un

nevienu tukšu veidlapu nav parakstījis, nevienu pilnvaru nav parakstījis.

Paskaidrojumā M.R. apstiprināja, ka nav parakstījis 2005.gada 29.marta

PPR sērija LK-IX Nr.879252, tajā minētos materiālus nekad nav

izgatavojis un piegādājis. Par SIA „Greis” neko nezina un nekad nav ar

SIA „Greis” sadarbojies, personu vārdā N.K. (SIA „Greis” valdes

priekšsēdētājs) nepazīst un neko par šādu personu nezina.

No lietas materiāliem var konstatēt, ka 2006.gada 23.novembrī VID

Finanšu policijas pārvaldē kā liecinieks nopratināts M.R., kurš liecināja, ka

nevar paskaidrot, kādā veidā kļuvis par SIA „Unipaks” amatpersonu,

raksturojis reģistrēšanas apstākļus, kā arī nav apstiprinājis darījumus ar SIA

„Greis” (lietas II sējums 7., 8.lapa).

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Valsts Policijas Kriminālistikas

pārvaldes atzinumu parakstus M.R. vārdā, kas atrodas 2005.gada 29.marta

PPR sērija LK-IX Nr.879252 sadaļā „Izsniedza:” zem rindas „Paraksts”,

nav izpildījis M.R., bet cita persona, atdarinot M.R. parakstu (lietas II

sējums 8.lapa).

[8.11] SIA „Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatota SIA

„Agreements” vārdā 2005.gada 2.maijā izrakstīta PPR sērija LM-IX

Nr.502577, Ls 15 058,45 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 2297,05 (lietas I

sējums 267.lapa) un 2005.gada 3.maijā izrakstīta PPR sērija LM-IX

Nr.502578, Ls 14 063,24 vērtībā, tai skaitā PVN 18% Ls 2145,24 (lietas I

sējums 266.lapa), kopā Ls 29 121,69 vērtībā, tai skaitā PVN 18%

Ls 4442,29.

Laika periodā no 2004.gada 27.augusta līdz 2005.gada 12.maijam kā

SIA „Agreements” vienīgais dalībnieks un amatpersona – valdes loceklis,

reģistrēts R.N. (audita lieta 13 sējums 181., 182.lapa). 2006.gada

11.septembrī R.N. VID amatpersonai sniedzis paskaidrojumu (lietas II

sējums 18., 19.lapa), kurā apstiprina, ka 2005.gada 2.maija PPR sērija LM-

IX 502577 un 2005.gada 3.maija PPR sērija LM-IX Nr.502578 nav

parakstījis. Par darījumiem, kas atspoguļoti minētajos dokumentos –

neatceras. R.N. nekādas preces nav transportējis, jo nebija sava transporta.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Valsts Policijas Kriminālistikas

pārvaldes atzinumu parakstus R.N. vārdā 2005.gada 2.maija PPR sērija

LM-IX 502577 un 2005.gada 3.maija PPR sērija LM-IX Nr.502578 sadaļā

„Izsniedza:” zem rindas „Paraksts”, nav izpildījis R.N., bet cita persona un

arī rokrakstu ierakstus sadaļā „Izsniedza:” nav izpildījis R.N., bet cita

persona (lietas II sējums 4.lapa).

[8.12] Kopējais aprēķinātais PVN saskaņā ar šīm PPR un rēķiniem-

faktūrām ir Ls 94 697,11.

[8.13] Vienlaikus veicot auditu VID Lielo nodokļu maksātāju

pārvalde konstatējusi, ka SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „GBS

Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors Serviss”, SIA

ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA „Unipaks”

juridiskajā adresē neatrodas, saimniecisko darbību neveic.

[9] Lietā nav strīda par to, ka šos rēķinus pieteicēja ir apmaksājusi,

bet rēķinos norādīto PVN summu pieteicēja ir atskaitījusi kā priekšnodokli

PVN deklarācijā. Tāpat nav strīda, ka minēto rēķinu-faktūru un PPR

izrakstīšanas un apmaksas laikā gan pieteicēja, gan minētie uzņēmumi bija

reģistrēti VID kā ar PVN apliekamas personas.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti atskaitījusi priekšnodokli

par darījumiem ar SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „Svelme Lukss”,

SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors

Serviss”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA

„Unipaks” un SIA „Agreements”.

[10] Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.pantu uzņēmuma

grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie

darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai

grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru

priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem

darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī, lai varētu konstatēt katra

saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības

sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai,

saprotamai un pilnīgai. (..).

[11] Likuma ,,Par pievienotas vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2004.gada 1.maijam) 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka

tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības

nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa

summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa

rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar

nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu

darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti

iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās

nodokļa summas samaksas vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa

rēķina un preču saņemšanas.

Likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā

no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 1.janvārim) 10.panta pirmās daļas

1.punktā noteikts, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai

personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā

maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī

tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar

nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc

nodokļa rēķina vai preču vai pakalpojumu saņemšanas vai pēc nodokļa

summas samaksas avansā.

Likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktā un 1.2 daļā (redakcijā, kas ir spēkā ar 2005.gada 1.janvāri)

noteikts, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai

ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās

nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos

nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem

savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs

veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu

veikti iekšzemē. Nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par

saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai

pakalpojuma un nodokļu rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā

norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

[11.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

(turpmāk tekstā – Senāts) ir norādījis, ka likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts jātulko, ņemot vērā PVN un

priekšnodokļa būtību un to darbības mehānismu.

Pirmkārt, PVN ir netiešais nodoklis, kas tiek iekasēts preču

ražošanas un realizācijas visās stadijās no nodokļu maksātāja – preces

ražotāja vai realizētāja, tādējādi veidojot PVN iekasēšanas ķēdi. Tā kā PVN

ir nodoklis par jaunradīto vērtību, nevis preces apgrozījumu, tad PVN īstais

maksātājs ir preces galējais patērētājs. Savukārt tie preces ražošanā un

realizēšanā iesaistītie nodokļu maksātāji, kuri PVN summas ir iemaksājuši

valsts budžetā, bet nav galējie preces patērētāji, ir tiesīgi pretendēt uz

priekšnodokļa atskaitījumu. Proti, saņemt atpakaļ no budžeta to PVN

summu, kas tika nomaksāta iegādājoties preci (sk. Senāta 2004.gada

sprieduma lietā Nr.SKA-44 9.punktu).

[11.2] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā

noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN

apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai

saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Senāts (sk. Senāta 2004.gada sprieduma lietā Nr.SKA-205 9.punktu)

secinājis, ka priekšnodokļa atskaitījumu preču piegādes darījumos persona

drīkst veikt pēc pievienotās vērtības nodokļa rēķina un preču saņemšanas.

Preču piegādes gadījumā personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu

vienīgi tad, ja pati persona un tās veiktie darījumi atbilst sekojošiem

priekšnosacījumiem: pirmkārt, persona ir reģistrēta VID kā ar pievienotās

vērtības nodokli apliekamā persona; otrkārt, tā saņēmusi preces un

atbilstošu pievienotās vērtības nodokļa rēķinu; treškārt, preces saņemtas no

citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas; ceturtkārt,

saņemtās preces tiek izmantotas savu ar pievienotās vērtības nodokli

apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[11.3] Likumā noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli ir vērtējamas

kā nodokļu maksātāja izņēmuma tiesības, jeb priekšrocības. Senāts

(2004.gada spriedums lietā Nr.SKA-114) ir atzinis, ka ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu likumdevējs

PVN maksātājiem ir piešķīris zināmas priekšrocības, t.i., devis tiesību

atskaitīt priekšnodokli, ja pastāv visi šajā tiesību normā paredzētie

priekšnoteikumi. Tāpēc pirms šīs tiesības izmantošanas nodokļu

maksātājam ir pienākums pārliecināties, vai darījuma partneris ir PVN

maksātājs un vai pastāv citi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai,

neuzmanība ir nepieļaujama. Iztrūkstot kaut vienam no šiem

priekšnoteikumiem, nodokļu maksātājam nav tiesību atskaitīt

priekšnodokli.

Līdz ar to, tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir izpildīti

visi priekšnoteikumi, lai pieteicējai rastos tiesības uz priekšnodokļa

atskaitīšanu.

[12] Tiesa turpmāk minēto iemeslu dēļ atzīst par pamatotu VID

viedokli, ka nav identificējams pieteicējas darījuma partneri, kuri piegādāja

preces un sniedza pakalpojumus SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA

„Svelme Lukss”, SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”,

SIA „Retors Serviss”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo

Presto”, SIA „Unipaks” un SIA „Agreements”, izrakstītajās PPR un

faktūrās -rēķinos (sprieduma [8.1]-[8.11] apakšpunkti).

[12.1] Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu „pie tiesiska darījuma

būtības pieder visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba

nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.”. Personas griba

privāttiesiskajās attiecībās ir subjektīvs un vienlaikus obligāts elements

darījuma slēgšanai. Tā nav formāla prasība, bet gan apliecina darījuma

dalībnieka patieso vēlmi stāties darījuma attiecībās un viņa sapratni par

notiekošo. Ja darījuma dalībnieka griba darījumā iztrūkst, nevar uzskatīt, ka

darījums faktiski ir noslēgts.

Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības

izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Savukārt saskaņā ar

likuma „Par grāmatvedību” (audita laikā spēkā esošajā redakcijā) 2.panta

trešo daļu par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs.

Savukārt minētā likuma panta trešās daļas 2.punkts noteic, ka uzņēmuma

vadītājs kapitālsabiedrībā vai statūtsabiedrībā ir tās izpildinstitūcija vai

persona, kura saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir tiesīga pieņemt lēmumu

attiecībā uz sabiedrības darbību.

Līdz ar to uzņēmējdarbību veic uzņēmums kā juridiska persona, taču

juridiska persona nevar darboties bez pārstāvja starpniecības. Tādēļ ir

būtiski noskaidrot personu, kurai ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu.

[12.2] Tiesa uzskata, ka nav iespējama normāla sabiedrības

saimnieciskā darbība, ja tās vienīgā amatpersona par izpildinstitūcijas

locekli ir kļuvusi pēc trešo personu lūguma bez mērķa veikt saimniecisko

darbību, nav pilnvarojusi citas personas tādu veikt, nav zinājusi par

sabiedrības saimniecisko darbību un konkrētiem darījumiem.

Lietā konstatēts (sprieduma [8.1]-[8.11] apakšpunkti), ka SIA

„Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „Svelme Lukss”, SIA „GBS Group”,

SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors Serviss”, SIA ražošanas

komercfirma „Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA „Unipaks” un SIA

„Agreements” amatpersonas par sabiedrību izpildinstitūciju locekļiem un

atsevišķos gadījumos arī par dalībniekiem, kļuvušas pēc trešo personu

lūguma. Patstāvīgi nekādu saimniecisko darbība nav veikušas, kā arī nav

pilnvarojušas to darīt citas trešās personas.

Bez tam no lietas materiāliem var konstatēt, ka kriminālprocesu

ietvaros ir veiktas SIA „Greis” grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoto ar SIA

„Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „Svelme Lukss”, SIA „GBS Group”,

SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors Serviss”, SIA ražošanas

komercfirma „Rula”, SIA „Unipaks”, SIA „Solo Presto” un SIA

„Agreements” rekvizītiem noformēto dokumentu (PPR, līgumu, rēķinu-

faktūra) rokrakstu ekspertīze, kas nevienā gadījumā neapstiprina

dokumentu parakstīšanu no minēto uzņēmumu amatpersonu puses, bet

atsevišķos gadījumos tieši norāda, ka strīdus darījumu apliecinošos

dokumentus nav parakstījušus dokumentos norādītās amatpersonas, bet gan

citas personas.

Tādejādi lietā ir secināms, ka šo sabiedrību vārdā tika veikta

nelikumīga, faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu dokumentu noformēšana.

Tas nozīmē, pat ja pieteicēja faktiski saņēma kādas preces un

pakalpojumus, tās nevarēja būt saņemtas no iepriekš minētajām

sabiedrībām.

[12.3] Par tiesiski noslēgtu darījumu var atzīt tādu darījumu, kas ir

noslēgts ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību amatpersonas –

izpildinstitūcijas locekļa vai tā pilnvarotas personas noteikti izteiktu gribu.

Izskatāmajā administratīvajā lietā tiesa nekonstatē SIA „Aiska”, SIA

„MPS Studija”, SIA „Svelme Lukss”, SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”,

SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors Serviss”, SIA ražošanas komercfirma

„Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA „Unipaks” un SIA „Agreements”

amatpersonu gribu, kura būtu atzīstama par pamatu darījumu atzīšanai par

notikušu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka minēto sabiedrību amatpersonu vārdā

veiktie darījumi ar pieteicēju ir fiktīvi, jo faktiski nav notikuši.

[12.4] Komerclikuma 139.pantā noteikts, ka sabiedrības juridiskā

adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).

Dibinātāji vai valde juridisko adresi un tās maiņu piesaka ierakstīšanai

komercreģistrā.

Veicot pārbaudi SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA „GBS

Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Retors Serviss”, SIA

ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo Presto”, SIA „Unipaks”, VID

Lielo nodokļu maksātāju pārvalde noskaidroja, ka minētie uzņēmumi

neatrodas juridiskajās adresēs un neveic saimniecisko darbību. Pieteicēja

veiktās pretpārbaudes rezultātus nav apstrīdējusi kā arī nav norādījusi uz

pretējo.

[12.5] Senāta 2004.gada 16.novembra spriedumā, lietā Nr.SKA-164

norādīts, ka no nodokļu maksātājam piešķirtajām tiesībām atskaitīt

priekšnodokli izriet arī viņa pienākums pārliecināties, vai ir iestājušies visi

priekšnoteikumi šīs tiesības izmantošanai. Ja nodokļu maksātājs nav bijis

pietiekami rūpīgs un vēlāk izrādījies, ka nav bijuši visi priekšnoteikumi

priekšnodokļa atskaitīšanai, atbildība jāuzņemas viņam pašam.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējas pārstāvis parasti

nepārliecinājās, vai preces piegādā un pakalpojumus sniedz attiecīgā

uzņēmuma amatpersona, jo tas fiziski nav iespējams. Līdz ar to tiesa

secina, ka pieteicēja nav izrādījusi pienācīgu rūpību un nav pārliecinājusies,

vai pastāv visi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai, tas ir, nav

pārliecinājusies, vai PPR un rēķinus-faktūras darījuma partnera vārdā

izsniedz tieši tā persona, kas ir pilnvarota to darīt.

[13] Tiesa secina, ka darījumos ar SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”,

SIA „Svelme Lukss”, SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas

Saule”, SIA „Retors Serviss”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA

„Solo Presto”, SIA „Unipaks” un SIA „Agreements” nav identificējami

pieteicējas darījumu partneri. Līdz ar to nav īstenots priekšnoteikums,

saskaņā ar kuru preces un pakalpojumi ir saņemti no citas ar PVN

apliekamās personas, konkrēti iepriekš minētajiem pieteicējas darījumu

partneriem. Šā priekšnoteikuma neizpilde liedz tiesības uz priekšnodokļa

atskaitījumu neatkarīgi no tā, vai ir izpildīti pārējie priekšnodokļa

atskatīšanas priekšnoteikumi.

Līdz ar to tiesa uzskata kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka

apstāklis, ka PPR un rēķini-faktūras par strīdus darījumiem ir izsniegti tieši

iepriekš minētajām sabiedrībām un minēto sabiedrību izrakstītie PPR un

rēķini-faktūras bija noformēti atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 8.panta sestajai daļai, rada pieteicējai tiesības uz priekšnodokļa

atskaitīšanu.

[14] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka piemērojot un

tulkojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktu, tiesai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.pantu jāņem

vērā Eiropas Kopienu tiesas prakse, konkrēti, 2006.gada 12.janvāra

spriedums apvienotajās lietās Nr.C-354/03, C-355/03 un C-484/03, kā arī

2006.gada 21.februāra spriedums lietā Nr.C-255/02.

Senāts (2006.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-466

16.punkts) ir interpretējis likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punktu saistībā ar minēto Eiropas Kopienu tiesu

praksi un norādījis tālāk minēto.

[14.1] No Eiropas Kopienu tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma

lietā Nr.C-255/02 izriet, ka lietas dalībnieki nevar balstīties uz Kopienas

tiesību normām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā (sk. Eiropas Kopienu

tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā Nr.C-255/02 par lūgumu

sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā Halifax plc, Leeds Permanent

Development Services Ltd., County Wide Property Investments Ltd. pret

Commissioners of Customs & Excise 68.punktu). Kopienas tiesiskā

regulējuma piemērošana nav paplašināma tiktāl, lai iekļautu uzņēmēju

ļaunprātīgu rīcību, tas ir, darījumus, kas netiek veikti parastu

komercdarījumu ietvaros, bet gan tikai, lai ļaunprātīgi baudītu Kopienas

tiesību sniegtās priekšrocības (turpat, 69.punkts). Šis ļaunprātīgās rīcības

aizlieguma princips ir piemērojams arī PVN jomā (turpat, 70.punkts).

Eiropas Kopienu tiesa norādījusi, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu

saglabājas tikai tad, ja nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība. Sestā

direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas pret nodokļa maksātāja

tiesībām atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas piešķir šādas tiesības, ir

uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību. Lai konstatētu ļaunprātīgas rīcības

pastāvēšanu, nepieciešams, pirmkārt, lai, par spīti attiecīgo Sestās

direktīvas normu un šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktu

nosacījumu formālai piemērošanai, attiecīgo darījumu rezultātā tiek iegūtas

fiskālas priekšrocības, kuru piešķiršana būtu pretēja šīm normām. Otrkārt,

no objektīvo elementu kopuma ir jāizriet, ka attiecīgo darījumu galvenais

mērķis ir fiskālu priekšrocību iegūšana (turpat, 84.–86.punkts).

[14.2] Eiropas Kopienu tiesa 2006.gada 12.janvāra spriedumā

apvienotajās lietās Nr.C-354/03, C-355/03 un C-484/03, uz kuru kasācijas

sūdzībā atsaucas pieteicēja, norādījusi, ka katrs darījums darījumu ķēdē

jāvērtē atsevišķi, un agrāki vai vēlāki notikumi nevar mainīt shēmā iekļautā

konkrētā darījuma raksturu (sk. Eiropas Kopienu tiesas 2006.gada

12.janvāra sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-354/03, C-355/03 un C-

484/03 par lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu tiesvedībās Optigen Ltd.,

Fulcrum Electronics Ltd. un Bond House Systems Ltd. pret Commissioners

of Customs & Excise 47.punktu). No minētā Eiropas Kopienu tiesas

sprieduma izriet, ka tādi darījumi, kas paši par sevi nav saistīti ar PVN

izkrāpšanu, ir preču piegādes un saimnieciskā darbība Sestās direktīvas

izpratnē, ja tie atbilst objektīvajiem kritērijiem, uz kuriem ir balstīti šie

jēdzieni, un ja nodokļu maksātājam nav bijis un nevarēja būt zināms par

cita uzņēmēja, kas piedalās tajā pašā piegādes shēmā, veikto darījumu

krāpniecisko raksturu (turpat, 51.punkts). Nodokļa maksātāja tiesības

atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN nevar ietekmēt tas, ka piegādes

shēmā, kurā ietilpst minētā nodokļa maksātāja darījumi, ir ticis veikts cits

darījums (pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma), kas, nodokļa

maksātājam par to neko nezinot, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu (turpat,

52.punkts).

[15] Tiesa atzīst, ka faktiskie apstākļi izskatāmajā lietā neatbilst

faktiskajiem apstākļiem Eiropas Kopienu tiesas izskatītajās apvienotajās

lietās Nr.C-354/03, C-355/03 un C-484/03. Kā norādīts Eiropas Kopienu

tiesas spriedumā, uzņēmumiem „Optigen Ltd.”, „Fulcrum Electronics Ltd.”

un „Bond House Systems Ltd.” nav bijuši darījumi ar uzņēmumiem, kas

rīkojušies krāpnieciski (sk. minētā sprieduma 22. un 23.punktu). Turpretim

tiesa konstatējusi, ka darījumi starp SIA „Aiska”, SIA „MPS Studija”, SIA

„Svelme Lukss”, SIA „GBS Group”, SIA „Lenix”, SIA „Juglas Saule”,

SIA „Retors Serviss”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Solo

Presto”, SIA „Unipaks” un SIA „Agreements” faktiski nav notikuši. Šādi

apstākļi tiesas ieskatā ir pietiekami, lai VID atteiktu atskaitīt priekšnodokli.

Konstatējot minētos apstākļus, nav nepieciešams papildus noskaidrot, vai

iespējamais priekšnodokļa atskaitītājs zināja vai varēja zināt par darījuma

partnera krāpniecisko rīcību.

[16] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka Lēmums daļā par

soda naudas piemērošanu ir netaisnīgs, jo VID nav vērtējis tās samērīgumu.

Tiesa atzīst šo pieteicējas argumentu par nepamatotu balstoties uz tālāk

minētajiem apsvērumiem.

[16.1] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (audita

laikā spēkā esošajā redakcijā) 35.panta otro daļu, ja nodokļa deklarācijā ir

samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai palielināta

no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas periodu

attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par labu

budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa

summu un soda naudu tās apmērā.

Laikā, kad tika pieņemts Lēmums, likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 33.1 panta pirmā daļa noteica, ka nodokļu administrācijai,

izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to,

kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja

godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu

administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles (nodokļu revīzijas

(audits) un pārbaudes) rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem, bet

ne biežāk kā vienu reizi gadā.

No Senāta judikatūras izriet, ka lēmums par soda naudas noteikšanu

kā obligātais administratīvais akts ir atceļams tikai tādos gadījumos, ja tiesa

konstatē, ka pārkāpuma būtība un raksturs ir tāds, ka maksimālais sods būtu

acīmredzami nesamērīgs (sk. 2006.gada 22.septembra sprieduma lietā

Nr.SKA-245 15.punktu, 2006.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.SKA-127

11.punktu, 2005.gada 11.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-292 10.punktu

un 2006. gada 7.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-409 14.punktu).

[16.2] Tiesa lietā konstatētajos apstākļos nesaskata pieteicējai

noteiktās soda naudas nesamērību, jo nav konstatējami īpaši apstākļi, kas

par to liecinātu. Izvērtējot pieteicējas izdarītā pārkāpuma apstākļus, tiesa

konstatē nodokļu maksātāja vainu nodokļu likumu prasību pārkāpšanā,

atskaitot priekšnodokli par darījumiem, kas nav saistīti ar pieteicējas

saimniecisko darbību. Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka soda naudas

noteikšana samazinātās nodokļa summas apmērā nav vērtējama kā

acīmredzami nesamērīga, tādēļ iestādes Lēmums papildus aprēķināt soda

naudu ir pareizs.

[17] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmajā

daļā noteikts, ka nodokļu maksātāja – rezidenta ar nodokli apliekamais

objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais

ienākums. (..).

Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmo

daļu nodokļa maksātāja – rezidenta (..) apliekamais ienākums ir saskaņā ar

likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” 11. un 12. pantu (..) sastādītā

maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas

vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas,

kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu

daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un

par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās

infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts

(grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Tā paša likuma 26.pantā norādīts, ka par šā likuma pārkāpumiem, kā

arī par likumos „Par grāmatvedību”, „Par uzņēmumu gada pārskatiem” (..)

pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek

piemērota likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētā atbildība.

[18] Tā kā ar lietas materiāliem ir apstiprināts tas, ka SIA „Aiska”,

SIA „Svelme Lukss”, SIA „Juglas Saule”, SIA „Lenix”, SIA „MPS

Studija” vārdā izrakstītās PPR un rēķini-faktūras nav uzskatāmi par

attaisnojuma dokumentiem saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta

pirmo un otro daļu, 7.panta pirmo daļu un darījumus saskaņā ar šiem

izrakstītiem rēķiniem nevar uzskatīt par notikušiem, tad audita rezultātā

VID ir pamatoti samazinājis šādus SIA „Greis” 2004.gada peļņas vai

zaudējumu aprēķina posteņus: pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par

Ls 1832,18, pārdošanas izmaksas par Ls 308 152, administrācijas izmaksas

par Ls 36 829,46, kā arī reprezentācijas izdevumus par Ls 1992

(uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā).

Savukārt par SIA „GBS Group”, SIA „Solo Presto”, SIA „Unipaks”,

SIA „Agreements”, SIA ražošanas komercfirma „Rula”, SIA „Retors

Serviss” PPR un rēķinos-faktūrās norādīto preču un pakalpojumu vērtību

2005.gadā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas pamatoti ir

samazinātas par Ls 26 716,64 un pārdošanas izmaksas par Ls 120 065,47.

Atzīstams, ka izskatāmajā gadījumā nav pamata minētās izmaksas

saistīt ar 2004.gada un 2005.gada neto apgrozījuma gūšanu.

Secināms, ka SIA „Greis” nav ievērojusi Gada pārskatu likumu (līdz

2006.gada 22.novembrim likums „Par uzņēmumu gada pārskatiem”)

4.panta trešo daļu, kurā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un

skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo

stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

[19] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa

noteic, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības,

nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos

samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto

nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no

nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās

apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas

apmērs. Minētā likuma panta trešā daļa paredz, ja summa, kas nodokļu

maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu

revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no

deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no

nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Savukārt minētā likuma 29.panta otrā daļā nosaka, ka par nodokļu un

nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek

aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05

procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti

citi nokavējuma naudas apmēri. Konkrētajā gadījumā attiecībā par

nokavējuma summas aprēķināšanu, likuma „Par uzņēmumu ienākuma

nodokli” 6.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka uzņēmumu apliekamo

ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem

izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma,

nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu „Par

nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem.

[20] Tādējādi VID, pamatojoties uz likuma „Par uzņēmumu

ienākuma nodokli” 26.panta pirmo daļu un likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 32.panta pirmo un trešo daļu, pamatoti papildu nomaksai

budžetā SIA „Greis” par 2004.gadu noteikusi UIN Ls 44 759,87 un soda

naudu 50% apmērā no nedeklarētās nodokļa summas, t.i. Ls 22 379,93

(50% Ls 44759,87), kā arī atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām”

29.panta otrajai daļai aprēķinājusi nokavējuma naudu Ls 8661,03 (par laika

periodu no 2005.gada 16.jūlija līdz 2006.gada 6.augustam).

Par 2005.gadu pamatoti papildu nomaksai budžetā noteikts UIN

Ls 18 900,72 un soda nauda 30% apmērā 5670,22 (30% no Ls 18900,72),

nokavējuma nauda Ls 198,46 (par nokavējuma periodu no 2006.gada

17.jūlija līdz 2006.gada 6.augustam).

[21] Balstoties uz visiem iepriekš norādītajiem apsvērumiem, tiesa

atzīst, ka Lēmums tā pārsūdzētajā daļā par papildu nomaksai budžetā

noteikto UIN Ls 63 660,59, soda naudu Ls 28 050,15 un nokavējuma

naudu Ls 8859,49, PVN Ls 94 697,11 un soda naudu Ls 94 697,11 ir

pamatots un tiesisks, bet pieteikums noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu,

289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Greis” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 5.jūlija lēmuma

Nr.19/26652 atcelšanu daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ M.Birkmanis

Rīgā, 2009.gada 8.jūnijā.