Small claims court orders full payment of utility debt, court fees, and interest against a non-respondent defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for the recovery of unpaid utility fees, late fees, and associated costs. The defendant failed to appear or respond to the summons, which was returned as undelivered, allowing the case to proceed without their input. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the principal debt, damages, state fees, and court costs, along with statutory interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. panta, 37. panta 1. punkta, 41. panta 1. daļas, 42. panta 1. daļas, 97. panta, 193. panta, 195. panta, 204.1 panta, 250. panta, 27. panta: In small claims proceedings where the defendant fails to respond, the court may rule in favor of the plaintiff based on the submitted evidence and grant full satisfaction of the claim including principal, damages, and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. C11103916
C-0312-17
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2017. gada 10. februārī
Cēsu rajona tiesa:
tiesnese D. Ročāne
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „CDzP” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu
maksājumu parāda piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Tiesā 2016. gada 3. novembrī saņemta prasītājas SIA „CDzP” (turpmāk-prasītāja) maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk-
atbildētāja) par ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda 807,74 EUR piedziņu.
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka, pamatojoties uz zemesgrāmatas datiem, atbildētāja ir dzīvokļa Nr. /adrese/, īpašniece. Pamatojoties uz
2002. gada 8. oktobrī noslēgto dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, prasītāja ir dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece.
Par laiku no 2013. gada 1. septembra līdz 2016. gada 30. septembrim par minēto dzīvokli pastāv nenomaksāts ekspluatācijas un komunālo
pakalpojumu maksājumu parāds 807,74 EUR un nokavējuma nauda 80,77 EUR.
2015. gada 8. decembrī, 2016. gada 1. februārī un 2016. gada 23.maijā atbildētājai nosūtīti brīdinājumi par parādsaistībām ierakstītās vēstulēs,
kurus atbildētāja nav saņēmusi, tāpēc prasītāja 2016.gada 1. jūnijā Latvijas Republika oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ir publicējusi atbildētājai
paziņojumu par izveidojušos parādu un par prasības sniegšanu tiesā, parāda nesamaksāšanas gadījumā viena mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas
dienas.
Prasītāja norādījusi, ka parāds nav maksāts un lūgusi piedzīt no atbildētājas ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu
888,51 EUR, kā arī tās samaksāto valsts nodevu 133,28 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu 4,70 EUR, kopā 1026,49 EUR.
Prasība pamatota uz Civillikuma 863., 1071. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 13. pantu.
Atbildētājai 2016. gada 9. novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem uz viņas deklarēto dzīvesvietu nosūtīts
prasības pieteikums kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2016. gada 9. decembrim. Minētais sūtījums
saņemts atpakaļ tiesā kā neizsniegts ar uzziņu, ka adresāts piegādes brīdī nav mājās, aicinājums ievietots pasta kastītē, sūtījumam beidzies glabāšanas
laiks.
Ar tiesneses 2016. gada 15. decembra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums - 2017. gada 10. februāris, kad
sprieduma noraksts saņemams tiesas kancelejā.
Pusēm saskaņā ar Civilprocesa likuma 250. 25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2016. gada 15. decembra paziņojumu paziņots par sprieduma
noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā, atbildētājai atkārtoti nosūtot prasības pieteikuma norakstu, tam pievienoto dokumentu kopijas,
paskaidrojuma veidlapu, informāciju par meditāciju un parāda aprēķinu.
Minētais atbildētājai adresētais sūtījums saņemts atpakaļ tiesā kā neizsniegts ar uzziņu, ka adresāts piegādes brīdī nav mājās, aicinājums ievietots
pasta kastītē, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.
Paskaidrojums par prasību no atbildētājas tiesā nav saņemts. Tiesā nav saņemts arī atbildētājas lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Pie minētiem apstākļiem tiesa atzīst, ka par tiesā celto prasību un sprieduma noraksta saņemšanas datumu atbildētājai ir paziņots, jo atbilstoši
Civilprocesa likuma 56. 1 panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai, atzīstams, ka par tiesā celto prasību un sprieduma noraksta saņemšanas datumu
atbildētājam ir paziņots, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56. 1 panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā
devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tiesas dokumentu nesaņemšana un paskaidrojumu
nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, un lieta izskatāma, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir likumīga, pamatota un apmierināma pilnībā tālāk
minēto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar CL 1402. panta noteikumiem „saistību tiesības rodas [..] no tiesiska darījuma [..] vai pēc likuma”.
Saskaņā ar CL 1587. panta noteikumiem „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 3. punkta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Ar lietā esošo Zemesgrāmatas 2016. gada 29. septembra informāciju par īpašumu pierādīts, ka atbildētāja ir dzīvokļa /adrese/, īpašniece no 2002.
gada 19. septembra. Ar 2002. gada 8. oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgto īpašnieka īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu prasītāja pierādījusi, ka saskaņā ar līguma 2.1. punktu tā ir apņēmusies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo
māju, savukārt atbildētāja saskaņā ar līguma 2.1., 4.2. un 4.3. punktu apņēmusies segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas
uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņas īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam, kā arī maksāt par komunālajiem
pakalpojumiem.
Ar parāda aprēķinu lietā (lietas 27.-30. lapa) prasītāja pierādījusi, ka atbildētājas parāds par laiku no 2013. gada septembra līdz 2016. gada
septembrim par dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu
proporcionāli viņas īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir 888,51 EUR, tai skaitā,
pamatparāds 807,74 EUR, nokavējuma nauda 80,77 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājai iespēju saņemt pakalpojumus – ūdeni, atkritumu izvešanu, centrālo
apkuri, elektrību koptelpās, u.c., kā arī nodrošinājusi atbildētājas īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu apsaimniekošanu.
Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikusi maksājumus un parādu samaksājusi. Tādēļ tiesa atzīst, ka
prasība par ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu 807,74 EUR apmērā par laiku no 2013. gada septembra līdz
2016. gada septembrim apmierināma.
Īpašnieka īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu līguma 4.6. punktā puses pielīgušas
atbildētājas pienākumu dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu
maksāt kavējuma naudu 0,1% apmērā no katra mēneša maksājumu nenomaksātās summas.
Prasītāja prasības pieteikumā lūgusi no atbildētājas piedzīt nokavējuma procentus 80,77 EUR, vienlaikus norādot, ka saskaņā ar Civillikuma
1716. panta noteikumiem līgumsods ir 10 procenti no pamatparāda.
Tiesa, izvērtējot minētā līguma punkta saturu, jēgu un pušu izteikto gribu, kā arī, ņemot vērā minētās kavējuma naudas apmēru, atzīst, ka
līgumā paredzētā kavējuma nauda pēc savas sodošās būtības ir atzīstama par līgumsodu atbilstoši Civillikuma 1716. panta noteikumiem (likuma
redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31. decembrim), kas nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu
saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar CL 1717. panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā
līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic
līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt CL 1720. panta 2. punkts nosaka, ka kreditors
var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Līgums starp pusēm noslēgts 2002. gadā. Taču saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas
spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21. panta noteikumiem līgumiem, kur noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums
maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014. gada 1. janvāra un līdz 2014. gada 31. decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.
gada 1. janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722. pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843. pantā par
parāda samaksas kārtību.
Tā kā līguma darbība starp pusēm turpinās, un prasība tiesā celta 2016. gada 3.novembrī, lietas izspriešanā piemērojami minētie CL grozījumi.
Saskaņā ar CL 1716. panta pirmās un trešās daļas noteikumiem (redakcijā, kas ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra) līgumsods ir pametums, ko
kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai
galvenās saistības apmēra. Prasītāja līgumsodu ir pieprasījusi atbilstoši CL 1716. panta noteikumiem (redakcijā, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra),
tādēļ tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma un no atbildētājas piedzenams līgumsods pieprasītajā 80,77 EUR apmērā.
Tādējādi prasība apmierināma pilnībā, un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu
parāds 888,51 EUR, tai skaitā, pamatparāds 807,74 EUR, līgumsods 80,77 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas
izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā – valsts nodeva 133,28 EUR (lietas 8. lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu 4,70 EUR (lietas 9. lapa), pavisam kopā no atbildētājas prasītājas labā piedzenami 1026,49 EUR.
No atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 42. panta pirmās daļas noteikumiem valsts ienākumos piedzenami
tiesas izdevumi - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 0,45 EUR (lietas 2.lapa), ko līdz lietas
izskatīšanai nav nomaksājusi prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem prasītājai SIA „CDzP” nosakāmas tiesības, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā parāda 807,74 EUR, ievērojot
CL 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 37. panta pirmās daļas 1. punktu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta
pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 250. 27 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt pilnībā prasītājas SIA „CDzP” prasību pret atbildētāju /pers. A/ par ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda
piedziņu.
Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai SIA „CDzP” ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laiku no
2013. gada septembra līdz 2016. gada septembrim 888,51 EUR (astoņsimt astoņdesmit astoņus euro 51 centu), tai skaitā, pamatparāds 807,74 EUR
(astoņsimt septiņi euro 74 centi), līgumsods 80,77 EUR (astoņdesmit euro 77 centi), un tiesas izdevumus - valsts nodevu 133,28 EUR (simt trīsdesmit
trīs euro 28 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR (četrus euro 70 centus),
pavisam kopā 1026,49 EUR (tūkstoš divdesmit sešus euro 49 centus), kas iemaksājami prasītājas SIA „CDzP” kontā
Nr. LV09UNLA0004000508108 AS „SEB banka”.
Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ valsts ienākumos tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu
piegādāšanu un izsniegšanu 0,45 EUR (45 centus).
Noteikt atbildētājai /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt prasītājai SIA „CDzP” tiesības sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no atbildētājas /pers. A/ likumiskos sešus procentus no simta gadā no piedzītā pamatparāda 807,74 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.
panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne
NORAKSTS PAREIZS
Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne
Cēsīs 10. 02. 2017